Izvēle aiziet

[Minne]

Šodien čatā aktuāla tēma - izglābtā meitene uz Vanšu tilta.
Dienas gaitā vairākkārt domās atgriezos pie šī temata. Par to, kādā ellē jājūtas cilvēkam, kurš izlēmis spert šādu soli. Par mūsu stereotipiem par viņiem, tiem dīvaiņiem - pašnāvniekiem.

Gan jau katram vai gandrīz katram no mums ir bijis personiski pazīstams kāds, kurš šādā veidā izlēmis pārtraukt dzīvi. Šausmināmies, jūtam līdzi, nesaprotam, nepieņemam, žēlojam, izturamies ar pietāti. Tik dažādi.
 
Tagad, vakarā, trāpījās raksts, kurā par šo tēmu un savu darba pieredzi izsakās "Skalbju" psihoterapeite. Skaudri

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/658212-skalbes_katru_dienu_doma_par_pasnavibu_ari_berni_daziem_izdodas

[dip]

Dažreiz nemaz nav jājūtas kā ellē Dažreiz mēdz būt reti nepareizs? dvēseles stāvoklis. Ideja fiks.  Ja tas mirklis pāriet, tad atkal viss lēnām ieiet sliedēs, pieslēdzas prāts.

Dažreiz esmu domājusi - kāpēc tieši nakts stundās iestājas "panika, panika, panika"?

[Bobs]

Lekt no pārapdzīvota tilta - tur drusku drāmas un izrādīšanās elements lomu spēlē. Tas džeks, kas aizgāja noslīcināties, to izdarīja viens pats klusā vietā... domājiet paši...

[Broņa]

Jā, dip ļoti precīzi pateica.

[Minne]

Dažreiz nemaz nav jājūtas kā ellē Dažreiz mēdz būt reti nepareizs? dvēseles stāvoklis. Ideja fiks.  Ja tas mirklis pāriet, tad atkal viss lēnām ieiet sliedēs, pieslēdzas prāts.

Dažreiz esmu domājusi - kāpēc tieši nakts stundās iestājas "panika, panika, panika"?

Es vairāk par to, ka ir cilveku tipi, raksturi, kas nekad par to neiedomāsies, lai kads dvēseles stāvoklis neuznāktu. Dvēseles stāvoklis - tas ir kkā pārejoši. Man liekas, ka lielāks risks ir tiem cilvēkiem, kuri jau apriori predisponēti uz "dziļo rakšanu", emocionālu jūtīgumu, depresijām, zemu pašvērtējumu utt. Protams, medicīniska rakstura problēmas ir vēl viens iemesls

[Minne]

Lekt no pārapdzīvota tilta - tur drusku drāmas un izrādīšanās elements lomu spēlē. Tas džeks, kas aizgāja noslīcināties, to izdarīja viens pats klusā vietā... domājiet paši...

Cilvēki dažādi. Varbūt tā bija meitenes vienīgā cerība uz to salmiņu, ko kāds pasniegs.

Un ir fakts, ka vīrieši, ja ķeras klat, tad nopietni. Sievietes - ar cerību, ka neizdosies

[Broņa]

Nezinu, vai ir tādi cilvēki, kas nekad nav uz tās robežas stāvējuši. Nu kaut vai agrā jaunībā.

[dip]

Nezinu, vai ir tādi cilvēki, kas nekad nav uz tās robežas stāvējuši. Nu kaut vai agrā jaunībā.

Tādu cilvēku, paldies Dievam, ir ļoti daudz.
Minne pareizi minēja to cilvēku kategoriju, kas vairāk ir tendēti uz šo.
Toties racionālie taisa nešauboties, pārdomāti, pārliecinoši un līdz galam.

[Minne]

Ir tādi, pilnīgi noteikti zinu

[Broņa]

Jā, visi domā, nu šis jau nu gan nekad.. Un še tev.

[Minne]

Jā, visi domā, nu šis jau nu gan nekad.. Un še tev.

Jā, ir arī tā.
Bet domāju, ka tas ir ārkārtīgi reti, ka pēkšņi kā no zilām debesīm - ņem un izdara

[Broņa]

Minne, tas taču vienmēr ir pēkšņi. Radi un apkārtējie  šokā.

[tuk]

Radi un apkārtējie  šokā.

Pārsvarā nevērīgi radi un draugi...

[Minne]

Minne, tas taču vienmēr ir pēkšņi. Radi un apkārtējie  šokā.

Fakta ziņā apkārtējiem pēkšņi, bet....es neticu, ka pēkšņi

[kvadra]

Tā notiek, kad cilvēks jūtas vientuļš, nesaprasts, nevajadzīgs vai bezcerīgi iedzīts stūrī, no kura neredz izeju. Un tieši jaunībā, kad emocijas sit augstu vilni, sāpes šķiet neizturamas, problēmas neatrisināmas - pieredzes un dzīvesgudrības trūkuma dēļ. Jaunībā nesaproti, ka dzīve gara, ka problēmas kaut kā atrisinās, ka dzīvē notiek visādi pavērsieni, ka priekšā vēl daudz iespēju... Sāp šobrīd, un viss. Un tagad turklāt vēl "talkā nāk" visādas tur emo "kultūras"... Domāju, ka Broņai liela taisnība - uz tās robežas (vismaz savās domās) ir daudz vairāk cilvēku stāvējuši, kā varētu domāt, tik mēs to neuzzinām, jo to nenes kā karogu. Gadās, ka kāds atzīstas tik pēc daudziem gadiem...