Autors Tēma: Izglītība agrāk un tagad  (Lasīts 9442 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies Minne

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #75 : 2017. gada 01. jūnijs, 17:40:55 »
Un Tev liekas, ka šis (digitālais) standarts ir kkas baigi kruts, t.i.augstāku līmeni veicinošs? Ērti gan, nenoliedzami

Atslēdzies Mao

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #76 : 2017. gada 01. jūnijs, 17:44:12 »

Atslēdzies Mao

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #77 : 2017. gada 01. jūnijs, 17:51:32 »
Rezultāts nevar būt pamatā, nu nekādi. Tāpēc to sauc par rezultātu, ka tas ir procesa noslēgums :)


Tev vienkārši nekad nav nācies pavilkt strīpu, skaidrot sasniegto, pamatot līdzekļus un mērķu nobīdes, pierādīt, ka rezultāts, nu ok - starprezultāts, nav laža, bet tā jābūt? Ja? Nu ja.

Atslēdzies Mao

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #78 : 2017. gada 01. jūnijs, 17:52:47 »
Un Tev liekas, ka šis (digitālais) standarts ir kkas baigi kruts, t.i.augstāku līmeni veicinošs? Ērti gan, nenoliedzami

Vai tad ērtāka dzīve nav tas virsmērķis?

Atslēdzies Mao

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #79 : 2017. gada 01. jūnijs, 18:06:29 »

Tev varbūt būs interesanti uzzināt, ka uz padomjlaika izglītību Latvijā Berija ir atstājis pozitīvu ietekmi, jo viņš bija iniciators Kremļa kursa maiņai attiecībā pret Baltijas republikām pēc Staļina nāves. Tika nosodīta “ļeņiniskās nacionālās politikas principu” neievērošana Latvijā, kas izpaudās arī latviešu valodas diskriminācijā. Rezultātā tika pievērsta lielāka uzmanība latviešu valodas lietošanai un mācīšanai, tostarp krievu skolās.

Berija risināja Latviešu problēmas vai novērsa riskus?  :clap: :clap: :clap:
« Pēdējās izmaiņas: 2017. gada 01. jūnijs, 19:21:18 no Spārka »

Atslēdzies Spārka

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #80 : 2017. gada 01. jūnijs, 18:11:02 »
Par Beriju tikai kulturoloģiska piezīme.
« Pēdējās izmaiņas: 2017. gada 01. jūnijs, 19:21:35 no Spārka »

Atslēdzies Mao

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #81 : 2017. gada 01. jūnijs, 18:22:06 »

LR neatkarīga ir 27 gadus, kuros bijuši 20 izglītības ministri. Kurš gads Tev skaitās “sākums”, kas tie par 10 gadiem, kāpēc tieši tas ir sākums un kāpēc tam “sākumam” jābūt “nenormāli smagam”? Un kāds attaisnojums būtu “kritušie arī starp talantīgiem nabagiem” vai “netaisnīgi izstumtie”?

Un kādas izglītības sistēmas produkts ir tie, kas ievēlēja tos, kas arī ir kuras sistēmas produkts, un taisīja to putru ministru listē, kas savukārt ir kādas sistēmas produkts? Ko sēdi? IZM adresi nezini? 
Man sākums sākās, kad es sāku šķielēt uz mācību procesu pār plecu mācāmajam un palīdzēt stiept somu. Tev? Kad sākām demokrātiski ievēlēt IZM ministrus?
Vispār jau nabago un izstumto likteni nosaka tuvo apsviedīgums un mecenātu ieinteresētība.

Atslēdzies Spārka

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #82 : 2017. gada 01. jūnijs, 18:32:15 »
Personiskā pieredze ir lieliska lieta, bet... div-des-mit sep-ti-ņi gadi, no Piebalga līdz šadurskim.

Un es vairs nesaklausu, vai Tu apgalvo, ka mums ir lieliska izglītības joma, salīdzinot ar iepriekšējo vai arī mēģini attaisnot to, ka tā tāda nebūt nav?

Atslēdzies kvadra

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #83 : 2017. gada 01. jūnijs, 18:34:57 »
Mana laba paziņa ieprecējusies, dzīvo, strādā Dānijā. Nu jau gadus 10 laikam. Bet joprojām nespēj pierast pie viņu izglītības produkta. Tur parasta parādība ir analfabētisms. Burtiski. Saprotiet - analfabētisms! Pieaudzis cilvēks lasīt nemāk! Un tie ir cilvēki parastie, nevis no kaut kādas specpalīgskolas. Pavārs nāk prasa, lai viņam recepti izlasa, jo pats nemāk. Reiz bijis hipišs, ka medmāsa pacientam neriktīgas zāles iešpricējusi, jo nejēgusi izlasīt, kas virsū rakstīts, tad gan masu informācijas līdzekļos izskanējis, ka tas kaut kā neira labi... Var izbraukt caur visu skolas laiku, tā arī neiemācoties lasīt. Skolā lielā cieņā "grupu darbs" - kurš māk, izlasa, kurš spēj - atbild, ieskaita visai grupai. Cilvēki aprobežoti, spēj veikt tikai savu darbu kā roboti no-līdz, soli sāņus - nemāk, nezin, nav mācīti... Un neba ko specifisku un sarežģītu, bet to, ko pie mums spētu izdomāt un izdarīt kura katra mājsaimniece.
Draugu meita studē Anglijā. Nenoliedzami, gudra un uzņēmīga meitene, bet ne nu gluži ģēnijs. Tur viņa ir izcilniece, kam universitāte ne mazo stipendiju maksā. Un iesmaida par vietējiem studijbiedriem, kas stulbi un bremzes. Un tie ir studenti, tātad ne tā stulbākā nācijas daļa...
Nu vēl jau varētu atcerēties anekdotes, ko stāstījuši mūsu viesstrādnieki...

Es par ko. Mums "krievu laikā" nebija slikta izglītība. Jā, protams, atmetot politisko musoru a ļa marksisms ļeņinisms un politekonomija. Un skolu izglītība bija laba. Ja tā šobrīd ir vēl kaut cik ciešama, tad tāpēc, ka līdz Eiropas līmenim vēl neesam paspējuši noripot. Bet cenšamies. Un tad arī pie mums skolas pabeigs par multikulturālisma un genderisma priekšrocībām labi informēti analfabēti.

Atslēdzies Minne

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #84 : 2017. gada 01. jūnijs, 18:39:29 »
Un tie 10 veiksmīgāko sistēmu kopēšanas gadi.... Kādēļ jākopē? Domāt vajaga, domāt, pielāgot :D

Bet man aŗī tas izskatās pēc attaisnojuma meklēšanas. Un tos jau vnm var atrast :)

Atslēdzies Minne

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #85 : 2017. gada 01. jūnijs, 18:43:00 »
Mana laba paziņa ieprecējusies, dzīvo, strādā Dānijā. Nu jau gadus 10 laikam. Bet joprojām nespēj pierast pie viņu izglītības produkta. Tur parasta parādība ir analfabētisms. Burtiski. Saprotiet - analfabētisms! Pieaudzis cilvēks lasīt nemāk! Un tie ir cilvēki parastie, nevis no kaut kādas specpalīgskolas. Pavārs nāk prasa, lai viņam recepti izlasa, jo pats nemāk. Reiz bijis hipišs, ka medmāsa pacientam neriktīgas zāles iešpricējusi, jo nejēgusi izlasīt, kas virsū rakstīts, tad gan masu informācijas līdzekļos izskanējis, ka tas kaut kā neira labi... Var izbraukt caur visu skolas laiku, tā arī neiemācoties lasīt. Skolā lielā cieņā "grupu darbs" - kurš māk, izlasa, kurš spēj - atbild, ieskaita visai grupai. Cilvēki aprobežoti, spēj veikt tikai savu darbu kā roboti no-līdz, soli sāņus - nemāk, nezin, nav mācīti... Un neba ko specifisku un sarežģītu, bet to, ko pie mums spētu izdomāt un izdarīt kura katra mājsaimniece.
Draugu meita studē Anglijā. Nenoliedzami, gudra un uzņēmīga meitene, bet ne nu gluži ģēnijs. Tur viņa ir izcilniece, kam universitāte ne mazo stipendiju maksā. Un iesmaida par vietējiem studijbiedriem, kas stulbi un bremzes. Un tie ir studenti, tātad ne tā stulbākā nācijas daļa...
Nu vēl jau varētu atcerēties anekdotes, ko stāstījuši mūsu viesstrādnieki...

Es par ko. Mums "krievu laikā" nebija slikta izglītība. Jā, protams, atmetot politisko musoru a ļa marksisms ļeņinisms un politekonomija. Un skolu izglītība bija laba. Ja tā šobrīd ir vēl kaut cik ciešama, tad tāpēc, ka līdz Eiropas līmenim vēl neesam paspējuši noripot. Bet cenšamies. Un tad arī pie mums skolas pabeigs par multikulturālisma un genderisma priekšrocībām labi informēti analfabēti.

Esmu jau agrāk te minējusi līdzīgus piemērus no AT.

Vai gan A, B vai C apvilkšana ir tas līmenis, uz kuru Latvijai tik ļoti jātiecas? Nu, nevajag vienmēr Eiropu kopēt ;)

Atslēdzies kvadra

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #86 : 2017. gada 01. jūnijs, 18:50:37 »
Viss ir vienkārši - pasaules varenajiem nevajag izglītotas ļaužu masas. Aprobežotu un domāt nespējīgu masu vieglāk vadīt un valdīt. Izglītība nav domāta visiem, tikai elitei. Pārējie var apvilkt atbilžu variantus, A, B, C. Vai pirmo, otro, trešo ķeburu, ja burtus nepazīst.

Atslēdzies Spārka

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #87 : 2017. gada 01. jūnijs, 20:38:35 »
Atļaušos no sevis piebilst, ka spēlēt teātri un katra uzdevuma priekšā un pakaļā piespert vārdiņu "pierādīt" varētu katrs otrais ēzelis, tik pasvied ideju, bet nenormāli svarīgi ir, lai diletanti ar kaut kādiem, īpaši jau sarkaniem diplomiem un apliecībām beidzot izlidotu no vadītāju amatiem, jo visa pamatā ir reāli sasniegumi nevis blakuspabūšanpieredze, muldētprasme un kopētiemaņa.
2. Kādam tumsoņai jābūt, lai nesaprastu----

---, ka 1.punktā aprakstītajam nav nekā kopīga ar matemātisku pierādīšanu.

Atslēdzies Broņa

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #88 : 2017. gada 01. jūnijs, 21:14:57 »
Man būtu daudz ko teikt, bet slinkums rakstīt. Teikšu tikai par to vidusskolu obligāto. Nonsenss, nav spējīgs aptvert zināms slānis attiecīgo programmu. Un padomjlaikos profeni beigušajiem tas bija tikai tukšs papīrs. Nu kādi 5 -10% varbūt apguva vidusskolas vielu pieklājīgā līmenī. Tagad to vairs nespiež, tā arī visa atšķirība. Procentus aprēķināt es arī neprotu, mierīgi varētu Spārkai paprasīt, kā to pareizi darīt. Kaut gan vidusskolā gāju matemātikas novirziena klasē, atzīmes tikai labas un teicamas, bet pēc vidusskolas visas intereses un izglītības tikai humanitāras. Tagad nezinu ne procentus, ne integrāļus, ne sīnusus un kosīnusus, pat reizrēķinu visu neatceros.

Atslēdzies Mao

Re: Izglītība agrāk un tagad
« Atbilde #89 : 2017. gada 01. jūnijs, 21:22:43 »
Personiskā pieredze ir lieliska lieta, bet... div-des-mit sep-ti-ņi gadi, no Piebalga līdz šadurskim.

Un es vairs nesaklausu, vai Tu apgalvo, ka mums ir lieliska izglītības joma, salīdzinot ar iepriekšējo vai arī mēģini attaisnot to, ka tā tāda nebūt nav?

Tu taču arī ej uz vēlēšanām? Vai pati balotējies? Lab, veca dziesma, neviens tak ij nenožagosies, projehaļi...
Tātad, neskatoties uz to, ka tēma ir izkropļota mans mērķis NAV MAINĪJIES pateikt ka, ja kādam liekas PSRS virzienā Latviju peldam pamanījis ar visādiem stulbiem likumiem un galvenais jau - glupu pakaļskatīšanos EU galvu mutēs un pēcpusēs, tad esmu spiests daļēji piekrist, jo ko Jūs sagaidāt no PSRS izglītības sistēmas produktiem, a? Cīnītājus un profesionālus vadītājus? Godprātīgus politiķus? Varbūt starptautiskas klases juristus, kas Zviedru bankas aiz jostas aizbāzīs?
Es nevaru runāt par mūsdienu izglītības sistēmu, jo neesmu specs. Bet periferālā redze man ir asa un es ķeru lauku vēl lidojumā un novērojumi ir šādi - IS regulē ikdienā (vēl ir vispārējas normas, direktīvas un gaudojoši vecāki) divi karojoši spēki - politiķu vajadzības un profu izpratne. Es varu tik minēt, ka somas ir smagas, pamatskolā 9 stundas dienā nu jau ir norma, izcilas sekmes ir iespējamas bet nāk grūti, prasības ir gandrīz drastiskas un draudi neiekļūt videnē ir reāli pat labākajiem, pedagogi nevelk līdzi, bērni anglenē ieliek līdz asarām un noraujas sankcijas. Tie, kas nu jau beigušie - strādā uzcītīgi, ir centīgi, interesējās par karjeru un naudu. Daži apveltīti ar iniciatīvu, bet mēdz dabūt pa galvu no veciem pirdējiem, kas nāk no citas IS.