Man kādreiz mācīja, ka visas grāmatas nav galvā jāsabāž. Galvenais ir zināt, ka tāda lieta (kosinuss, domnas process, oktāna skaitlis, hromosoma, drīksna) pastāv un ar ko tā saistīta. Lai var atrast pareizo informāciju par interesējošo. Un lai var kaut cik kritiski novērtēt informāciju. Nevis truli ticēt visam, ko Mao stāsta, rāda reklāmas vai raksta uz sētām.'
Kādreiz vislielākā anekdote no dzīves bija, kad 2.kursa students ar lielu izbrīnu atklāja, ka grāmatām ir satura rādītājs. Tagad par šādu tumsonību neviens vairs nesmejas, uzskata par gluži ikdienišķu lietu. Skumji.