Varoņdarbs kā egoisma izpausme

[Bobs]

Cilvēki dara trakas un neiedomājamas lietas. Uzkāpj kalnos, nolec no stratosfēras, ienirst dzelmē, izglābj pasauli (vai vismaz 10 krokodīlus), izskrien cauri džungļiem, ar riteni izlec no lidmašīnas utt. Katra šāda ekstrēma darbība tiek fiksēta, publicēta un tiražēta - tas saprotams, mediji uzvārās, bet vienlaikus trakais tiek pasludināts par kaut ko īpašu, sauksim to vienā vārdā - Varonis. Visekstrēmākajos gadījumos varonis iekļūst tautas vai pasaules vēsturē un tiek iekļauts pat vēsturisko notikumu annālēs. Tas it kā visus sajūsmina un visi sit plaukstiņas.
Taču šiem varoņdarbiem ir arī otra puse. Proti, varonis parasti ir apsēsts ar savu ideju par varoņdarbu un tam tiek pakļauta vismaz daļa viņa dzīves. Ja varonis ir vēzis-vientuļnieks, tad pofig, lai tak plosās. Bet nereti vientuļniekam pašam savu resursu varoņdarbam nepietiek un viņš tajā ievelk savus līdzcilvēkus. Tiem gan tiek atvēlēta tikai resursu atražotāju loma vai arī resursu ģeneratora loma, kas izpaužas sekojoši. Varoņdarbam ir jāgatavojas un tajā nereti jāinvestē lieli līdzekļi. Tas tiek paņemts no kādu cilvēku grupējuma (piem.ģimenes) kopējā budžeta, kuriem pretī netiek dots nekas - tikai pašos trakākajos gadījumos - varoņa līdzgaitnieka slava. Bērniem tiek "noņemts tēvs" (vai māte), kas gatavojas varoņdarbam, viņam prosto nav laika kaut kādiem bērniem vai ģimenēm, bet kā donors un formācija, kas uztur viņa dzīves apstākļus, protams tāda ir nepieciešama. Tas pats attiecas arī uz citām sfērām, kurām tiek nodarīts pāri saistībā ar varoņdarbu - darbavieta, medicīnas pakalpojumi, rehabilitācija utt.
Bet tautai varoņi vajadzīgi (gluži tāpat kā ģēniji). Meitenes ģībst, vīrieši ar skaudību apbrīno un domā - kaut es tā varētu, bet kur nu es, man jau darbs, māja, ģimene, radi laukos ar kartupeļuvagām utt.
Tad nu secinājums - pa lielam jau tauta grib varoņus un ir gatava par tiem samaksāt. Bet masveida varonība gan nav un nekad nebūs iespējama. Vai mums varoņus vajag? Laikam jau vajag, lai būtu kāds entertainments vakarā uz dīvāna ar TV pulti pie alus un riekstiņiem.

[nakata kngs]

Šie nav varoņi...
Varonis ir tas, kurš cīnās ar pàrspēku un riskē ar dzīvību kādas idejas vārdā - bībeles Dāvids, Vella kalpi, L.k.o.kavalieri , Žanna d'Arka u.c.
Tie, kas lec un filmē nav varoņi

[daddy]

Cilvēki dara trakas un neiedomājamas lietas. Uzkāpj kalnos, nolec no stratosfēras, ienirst dzelmē, izglābj pasauli (vai vismaz 10 krokodīlus), izskrien cauri džungļiem, ar riteni izlec no lidmašīnas utt.

Es šos durikus par varoņiem nesauktu, drīzāk zvaigznēm, zvaigznītēm, nu tām sīkajām, krītošajām, kuras vērojamas augusta naktīs. Čiks, nomirdzēja pie debess, interesanti, pamanīju bet so what? Tezaurs šo "varoni" skaidro 2. "Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml."

Man vislabāk patīk tezaura 1. varoņa skaidrojums "Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to. 

Ostapenko - varonis!

[Bobs]

ja Ostapenko ir varone, tad arī Olte, izbraucot Jukonu, ir varonis, un skrējējs apkārt Latvijai ir varonis


Sports nav pienākums, tāpēc pēc tezaura definīcijas nesanāk

[dille]

Varoņi bijuši nepieciešami visos laikos. Cilvēks ir bara dzīvnieks un tāpēc arī vēlme līdzināties stiprākajam, smukākajam, varenākajam utt.
Pielūgt, apbrīnot, sajūsmināties utt.
Ģēniju sakarā man uzreiz nāk prātā - daudzi jo daudzi cilvēki izmanto viņu radītos gara augļus - lasa romānus, klausās mūziku, apbrīno gleznas, izmanto viņu radītos atklājumus utt.
Otra puse ir tā, ka dzīve ar ģēniju, varoni, pārcilvēku ir pabaisa.
Ja tuvinieki (bieži sieva) upurējas, sevi pilnībā noliekot malā, tad tas kaut kā funkcionē.
Tā nabaga Tolstoja sieviņa dabūja 7 reizes ar roku pārrakstīt "Karu un mieru". Beigās tāpat viņu uzmeta. Tādu piemēru ir nezin cik.
Dīvainības iet roku rokā ar ģenialitāti. Ideju pārņemtie ģēniji nereti ir ļoti nežēlīgi pret saviem tuviniekiem. Lai spētu radīt, ir nepieciešami cilvēki, kuri pilnībā pakļaujas un nodrošina šo radīšanas procesu.
Nu tā ats ir iekārtots.

[daddy]

ja Ostapenko ir varone, tad arī Olte, izbraucot Jukonu, ir varonis, un skrējējs apkārt Latvijai ir varonis

Sports nav pienākums, tāpēc pēc tezaura definīcijas nesanāk

Viss jautājums ir motivācijā   ja Ostapenko mērķis bija nopelnīt 2 miljonus, tad, jā, tā nav nekāda varoniba, bet veiksmīgs bizness. Ja skrējējs ar savu skrējienu protestēja pret ceļu dangām un slaistu bandām (oriģinālā  Ударим автопробегом по бездорожью и разгильдяйству) (c) Ilfs & Petrovs, tad tā protams ir varonība!

[Bobs]

Nu, labi, ja varonība ir sevis upurēšana nācijas labā, tad o.k., tad varētu attaisnot arī līdzcilvēku izkalpināšanu, jo iegūst jau daudz lielāka cilvēku kopa. Bet ko gan šodien tādu var panākt upurējoties? Nekā tāda jau nav, tāpēc varonības jēdziens devalvējas un tiek piešķirts ekstrēmistiem

[daddy]

Bet ko gan šodien tādu var panākt upurējoties? Nekā tāda jau nav, tāpēc varonības jēdziens devalvējas un tiek piešķirts ekstrēmistiem

tā nav! pamatīgi upurējoties (svīstot tenisa kortā, futbollaukumā, skrienot ap robežu) arī pārējie iedzīvotāji tiek motivēti, notic savai valstij un sev... tātad varoņi ceļ uz augšu visu, kurus naidīgā propaganda (neizdevusies valsts, nekādi cilvēki, nav nākotnes, viss slikti) dzen stāvus zemē...


"varonības institūtam" šodien ir tāda nozīme kā nekad!   

[nakata kngs]

Nu, labi, ja varonība ir sevis upurēšana nācijas labā, tad o.k., tad varētu attaisnot arī līdzcilvēku izkalpināšanu, jo iegūst jau daudz lielāka cilvēku kopa. Bet ko gan šodien tādu var panākt upurējoties? Nekā tāda jau nav, tāpēc varonības jēdziens devalvējas un tiek piešķirts ekstrēmistiem

Bobi, varoņi jau rodas tikai valstij ekstremālos apstākļos....kad tiek riskēts ar dzīvību nācijas dēļ...ja Latvija kādreiz tiks okupēta, tad uzvelc šahīda jostu un iekļūsti okupantu virsnieku ballē, un uzlaid to gaisā - tad es teikšu, ka Bobis ir varonis!

[Luīze]

Nāk prātā piemērs ar alpīnistiem... Visu gadu gatavojas, krāj naudu, atraujot to no ģimenes budžeta, trenējas, plāno. Aizbrauc uz Nepālu un... paliek tur uz mūžīgiem laikiem kādā Everesta aizā. Tā nav varonība. Manā uztverē nav. Arī tad, ja veiksmīgi atgrieztos mājās, es to neuzskatītu par varonību. Drīzāk par apmātību, azartu, atkarību no ekstremālām nodarbēm.

[Luīze]

Nu, labi, ja varonība ir sevis upurēšana nācijas labā, tad o.k., tad varētu attaisnot arī līdzcilvēku izkalpināšanu, jo iegūst jau daudz lielāka cilvēku kopa. Bet ko gan šodien tādu var panākt upurējoties? Nekā tāda jau nav, tāpēc varonības jēdziens devalvējas un tiek piešķirts ekstrēmistiem

Bobi, ja Tu skrienot pa mežu, piemēram, redzi, ka maniaks kādu izvaro, un meties glābt upuri nevis vienaldzīgi skrien tālāk, Tu būsi varonis.

[nakata kngs]

Nāk prātā piemērs ar alpīnistiem... Visu gadu gatavojas, krāj naudu, atraujot to no ģimenes budžeta, trenējas, plāno. Aizbrauc uz Nepālu un... paliek tur uz mūžīgiem laikiem kādā Everesta aizā. Tā nav varonība. Manā uztverē nav. Arī tad, ja veiksmīgi atgrieztos mājās, es to neuzskatītu par varonību. Drīzāk par apmātību, azartu, atkarību no ekstremālām nodarbēm.

piekrītu!...varonis ir tas, kurš riskē ar dzīvību kādas idejas vārdā, vai nācijas labā , arī lielas cilvēku grupas interesēs ..nu, riskē ar dzīvību un no degošas mājas ved laukā cilvēkus

[Bobs]

Bobi, ja Tu skrienot pa mežu, piemēram, redzi, ka maniaks kādu izvaro, un meties glābt upuri nevis vienaldzīgi skrien tālāk, Tu būsi varonis.

neesmu redzējis. Tikai vienreiz riskēju, kad man suns uzbruka mežā un iekoda rokā, bet ar to varoņos ierakstīties laikam nesanāks

[daddy]

neesmu redzējis. Tikai vienreiz riskēju, kad man suns uzbruka mežā un iekoda rokā, bet ar to varoņos ierakstīties laikam nesanāks

Vai to kāds redzēja? vai to kāds zin? vai briesmīgā suņa āda ir izklāta pie kamīna? 
Varoņstāstā jau svarīgākais ir komunikācija! ja par varoni neviens neuzzin, kā tikai pats varonis un viņa upuris, tad ko var gribēt?

[Bobs]

Vai to kāds redzēja? vai to kāds zin? vai briesmīgā suņa āda ir izklāta pie kamīna? 
Varoņstāstā jau svarīgākais ir komunikācija! ja par varoni neviens neuzzin, kā tikai pats varonis un viņa upuris, tad ko var gribēt?

njā, nākamreiz būtu jārealizē translācija youtūbā ..
Svētdien vēl viens vilkusuns izrādīja par mani interesi, bet tas izskatījās pozitīvi ieinteresēts un viņam bija normāls saimnieks vismaz, kas pateica, lai es labāk stāvu mierā, kamēr viņš lopiņu pievāks