Manā bērnības mājā lielajās logu rūtīs vienā pusē rāmis bija sadalīts tā,
ka izveidojas neliels vēdlodziņš.
Un to lodziņu sauca par “kaplodziņu“.
Aizver, bērns, kaplodziņu, negaiss nāk. Atver, lai vēdinās...
Bērnībā par to kaplodziņu mēdzu fantazēt, varbūt to tā sauc jo atver,
kad kāds mājās nomiris, lai dvēsele tiek laukā...
Šķiet tik ap gadiem 20it, apjēdzu, ka tas no vārda “knap“, knaplodziņš

Tāpat kā šeit lasu - citiem “zafte“ ir “zapte“.