Kādā pasaulē mēs dzīvojām!!! Bērns iziet no mājām no rīta. Mājā paliek divi sievišķi - māte un vecais mammis. Kurām pie vienas vietas, ka puišelis nav ne pusdienās ne vakariņās mājās. Tikai nākošajā dienā ap trijiem ziņo policijai... Manas smadzenes to nespēj sagremot. Sīkais pa to laiku jau izstaigājis visu Liepāju, ko nofiksē video novērošana un nevienu neuztrauc, ko viņš tāds vientuļš blandās apkārt. Puika iekāpj pirmajā autobusā, kas viņam gadās... Labi, daudz cilvēku esot bijis, bet cik zinu stāvēt braukšanas laikā nedrīkst - kāpēc šoferis nejautā pasažieriem, kur ir vecāki. Droši vien puika saprata, ka nav pareizs autobus jo brauc ārā no pilsētas, loģiski, kad vairums kāpa ārā, arī kāpa līdz. Un vai tad neviens, no ārā kāpējiem miestiņā, kur droši vien visi viens otru pazīst, nepamanīja, ka mazais viens pats paliek uz pieturas - visiem pofig? Parasti, jau visi viens otru pazīst- kurš no darba, kurš no tirgus. Un tad, kad 10 dienas 4000 cilvēku meklēja pazudušā pēdas, patiešām nevienam prātā neienāca, ka tas arī bija Tas ķipars. Protams, ka sīkais sakautrējās palīdzību lūgt, vispirms, diez vai ir mācīts... Mani šausmas pārņem, kas tai mazā dvēselītē tai naktī notika... un pats briesmīgākais, ka tai brīdi viņu neviens nemeklēja... Kas notiek šai pasaule?!!!