He heee... tagad tik lasu

laika nebija iepriekšāk

Ir lipiga šitā kaite, un uz mūžu

imunitāte neveidojas. ja esi vienreiz beņķi uzmeistarojis... dīvānu pārvilcis, galdu parkrāsojis... nekur tu nespruksi
Janciigi,ka šobrīd,kad varu atļauties nopirkt da,kadu mēbeli vien sagribesies...
nagi niez atdziivināt kaimiņu izmesto hm...pat nezinu kas tas ir...labi,teiksim tumbočku...
kreeslus pārvilku ar citu audumu...jo žēl bija laukā mest labi,smuki, priedeskoka... kur radās ..vairs neatceros,laikam iepriekšējie īrnieki atstāja....utt..
man tikai iztrūkst plānošanas moments...

Ir doma- no šitā var kko uztaisiit un materialu parskaitījums galvaa,ko tam vajag....
tad ķeros klāt ...visbiežāk bez jebkadas sajēgas ko darīšu un kā tam jaizskatās beigās...
p.s ienaca pratā storijs...
vasara braucam uz lielveikalu..tur remonti un rekonstrucija .noliekam mašinu stavlaukuma un virzamies gar lielajiem būvniecības gružu konteineriem...UN tur pret vienu stāv atsliets..pa gabaliem sadalījies ,sapuvis beņķis... ar metala kaltu atzveltni un rokubalstiem...īsts makslas darbs...
mēs ar vīrieti..abi vienlaicīgi paskatamies viens uz otru- jautajums- vai tu doma to pašu ko es??? netiek skali izteikts

..s
ļohkim dvižeņijem ruki- šams pardzen mašinu blakus beņķim,es noraušu zirnekljtiiklus un mums ir dabiča!!!:))
kad vinju izjaucām(tas nebija viegli,jo viss bija ieruuseejis),salikām, notiirijam ,parkrāsojām....tāda konfekte...
tagad stāv garāžā un gaida,kad buus gardens kur viņam izpausties krāšņumā:))