Vēl ir viena lieta, ko paši geji neatzīst publiski, bet labprāt apspriež savā lokā. Oficiālais viedoklis ir, ka seksuālo orientāciju nevar ietekmēt, ka tā iedzimst. Tomēr ir daudz piemēru, kad slēgtās vidēs, kur kopā uzturas viena dzimuma personas (cietumi, internātskolas, arī harēmi

), cilvēki stājas homoseksuālās attiecībās, jo nav heteroseksuālu attiecību iespējas. Un reizēm gadās, ka pēc kāda laika orientācija ir mainījusies un uz pretējo dzimumu vairāk nevelk. Labi, tās ir slēgtas kopienas, bet tas, ka cilvēki vērtē iespējas atbilstoši ne tikai ārējiem, bet arī iekšējiem psiholoģiskajiem ierobežojumiekm, taču tā kā būtu skaidrs? Ir puši (un arī meitenes), kas jūtas vientuļi, vienaudžu un ģimenes nesaprasti- viņi ir piemēroti pavedināšanai, gan no pretējā, gan sava dzimuma puses. Piemēru ir daudz, daži izcili krāšņi ir aprakstīti grāmatā par Sartru un Bovuāru "Bīstamie sakari", bet prozaiskākus var noklausīties jebkurā geju tusiņā.
Tad, lūk, tas, ka geju propoganda ir vērsta tikai un vienīgi uz vienlīdzības panākšanu, nav gluži taisnība. Viens no mērķiem ir radīt labu bāzi pavedināšanai, kam kalpo arī cīņa par
age of consent samazināšanu.