es reiz savā laikā nopirku medicīnas enciklopēdiju, kad vēl interneta nebija. Sāku šķirstīt un sapratu, ka esmu pagalam slima. Principā tur bija viss, kā man - aknas, kauli un vēl daudz kā interesanta. Un protams, tas viss bija tādā stāvoklī, ka būtu jāsāk testamenta rakstīšana. Galvenais, pareizam cilvēkam Medicīnas enciklopēdiju novēlēt .
bet ar to ģimenes ārstu, tas pats. Gadu atpakaļ, bija kaut kāda figņa ar ausi. It kā savedu kārtībā un te pēkšņi sākās trokšņi ausi. Aizgāju pie ģimenes ārsta. Viņa man parādīja bildi, kur pie bungādiņas blakus iet kaut kāds svarīgs asinsvads. Tas arī esot pie vainas - bungādiņa esot ļoti jūtīga un uztver asinsrites skaņas. Nu moins, bet kāpēc līdz šim viņai bija pofig?!!! Aizmigt praktiski bija neiespējami. Izrakstīja kaut kādas zāles un šprices vēnā, izļurkāja visas vēnas. Palika klusāk, sāku jau pierast. Bet tabletes bija jāturpina dzert. Pēc mēneša, izlasīju par zāļu blaknēm- un tur bija rakstīts, ka varētu būt troksnis ausīs. Nu moins. Pārtraucu dzert. Pagāja laiks, un te es pēkšņi sapratu, ka skaņas... Nav! Man ir aizdomas, ka vienkārši sakarā ar to auss problēmu bija iekaisusi bungādiņa un tagad viss ir OK. Tai pašā laikā cik es tās ķīmijas tai sakarā biju sadzērusies... Nē, negribās nekādus ārstus...