Nē, nedomāju, ka ''izrullēšana'' izriet no reinkarnācijas.
Perversijas pavilks zem sevis jebko, lai sevi attaisnotu - hoš pavārnīcu, hoš saulrietu. Ciktāl perversijas tiks pieņemtas - tas cits jautājums. Un kā likums, tolerance pret tām pāriet tikko skar pašu ģimeni izmantotā statusā.
Manā skatījumā reinkarnācijai ir jēga tikai pilnveidošanai, ne riņķošanai vienā līmenī.
Mani vairāk interesē, kur paliek dvēseles pēc tam? Es no tā viedokļa, ka gadsimtu gaitā cilvēku un citu dzīvu radību sadzimis milzonīgi daudz. Lai arī dvēseles aizņem nelielu vietu, tak pie milzonīgā skaita būtu kaut kam jākļūst redzamam/jūtamam. Ak, jā, piederu pie tiem, kuri iedomājas, ka arī kaķim ir dvēsele.