Taisnību sakot, man gribētos nevis "ticēt/neticēt", bet gan zināt. Jā, jā, jā, jā, jā un vēlreiz - jā - es mēdzu skatīties REN TV. Zinu, muļķis, naivs, utt., utjpr., vienīgais, kas varētu mīkstināt manu "vainu" ir tas, ka īstenībā skatos nevis tāpēc, ka tam ticu, bet gan tāpēc, ka "pieņemu zināšanai". Tāpēc, jā, ticība manuprāt ir laba lieta, bet īstenībā būtu jātiecas pēc komunikācijas ar to/tiem, kuru rokās ir mūsu dzīves, nāves, dvēseles un viss pārējais. Ir hipotēze, ka Dievs ir nekas cits, kā kkas saistīts ar kādām ārpuszemes būtnēm, kuras, iespējams, ir mūs prasti uzkonstruējušas tādus, kādi mēs esam, un kuri brīvi ar mums rīkojas, - liek piedzimt, dzīvot un nomirt, kad un kā vien čaļi, kuri ir n-kārt gudrāki un spējīgāki par visiem mums kopā, to grib.