Man bija ļoti ilgs periods, kad neatzinu cilvēkveida lelles, spēlējos ar dzīvniekiem. Lellēm ar kleitām pievērsos krietni vēlu, kad citas meitenes jau bezmaz meta lellēm mieru. Toties ar puikām bizenēju visu skolas laiku - i futbolu, i basketbolu, i tautasbumbu. Meitenes klasē tādas tuimas dievgosniņas bija, kafejnīcā pasēdēt, puišiem acis pamirkšķināt, beigās - izlaidumā puišu dēļ izplūkties... Man tam nebija laika - sportoju, mācījos.
Vispār brīnos par pārspīlēti sievišķīgo būšanu. Kā var sisties nost dēļ kaut kāda guči-maguči somiņas vai lupatas? Kā var būt pilnīgi tizla kļuška jebkurā saimnieciskā vajadzībā? Nē, nu cementmaisus nestiepšu. Un plauktus pie sienas neskrūvēšu. Bet ja vajadzēs izdzīvošanai - izdarīšu arī to.