Visvieglākā dzīve tagad ir tiem, kas ar pārliecību un bez šaubām novakcinējās, aizmirsa un dzīvo tālāk, ne par ko nedomājot.
Neapskaužu tos, kurus tā vai citādi piespieda un viņi ļāvās, jo nebija kur sprukt.
Vēl ir kasta, kas nevakcinējas, bet dzīvo savās ārzemju villās vai Bali, laimīgi.
Tādi cilvēki, kas lauku viensētās. Pensionāri. Arī dara, kā grib.
Domāju, cilvēki, kas dara parastu darbu(apkopējas, sanitāes utt), viegli atradīs citu vietu, kur neprasa obligātu vakcināciju, jo viņiem darba iespējas ir plašas.
Vēl ir svārstīgie, kuri var domas mainīt, arī normāli.
Bet kāda daļa pakļausies, jo būs bezizejā darba dēl, to gan man žēl.
Tie nevar gadiņu nogaidīt, kā tas viss izskatīsies pēc laika...