Autors Tēma: Kurinām. Ar ko, kur, kā.  (Lasīts 7542 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies Bobs

Kurinām. Ar ko, kur, kā.
« : 2020. gada 17. novembris, 10:02:25 »
Kam nu nav ļoti lieli sekreti, var pastāstīt pieredzes apmaiņā par kurināšanu.
Tātad, par mani. Savā mājoklī mitināmies jau gandrīz 20 gadus. Protams, ka apkure manā pārziņā. Tā kā, būvējoties, man galvenā motivācija bija ekonomiskums it visā, - gan materiālos, gan apkures veidā, - lai jelkad vispār spētu uzbūvēt savu mitekli, tad māja mums ir neliela un izplānota tā, lai pietiek vietas visam un visiem. Apkure sākotnēji bija - malkas katls, (ilgās degšanas). Protams, ka es tolaik vispār neko nejēdzu no celtniecības un apkures, tāpēc kļūdu ir gana daudz, arī apkures sistēma, neraugoties uz to, ka tā tika atsevišķi projektēta, bija viena liela kļūda. Bet kāda bija, ar tādu bija jādzīvo. Gāzes nav, dīzeļdegvielu nevarēju pavilkt, par elektrību nerunājot. Siltumsūkņus tolaik vēl īsti neviens nepraktizēja. Malkas katlam pienākas akumulācijas tvertne, man tādas nedz projektā, nedz realitātē nebija. Un nav arī īsti vietas tādai. Tāpēc jau pirmajā gadā apkure uzgāja gaisā. Plīsa trubas. Nakts vidū, ar lielu blīkšķi (tāpēc es joprojām tāds nervozs :) ). Pēc tā gadījuma tika ieviestas korekcijas un vairāku pakāpju drošības sistēmas. Kaut kā tas viss strādāja, līdz katls izbeidzās pēc 7 sezonām. OK, uzliku citu, bet atkal malkas katlu, modernāku, ar mazāku jaudu. Likās, ka viss ir baigi labi, vismaz darbojās viss normāli, tikai tādas nebūšanas kā - pats sev kočegars; aukstajā laikā ātri izkuras un naktī jāpieliek malka; reizēm tomēr jūt dūmu kurtuvē; ik pa trim dienām jāvāc pelni; katru dienu no šķūņa jāpieved malka līdz kurtuvei. Paralēli vēl ierīkoju kamīnkrāsni, ko var pakurināt, kad vēl nav tik auksts un slinkums lielo krāsni topīt. 11 sezonas tādā režīmā kurināju, līdz sapratu, ka nu jau beidzot varu atļauties vēlēties ko vairāk. Un pa šo laiku arī apkures tehnika bija attīstījusies un granulu apkures katli tika piedāvāti arī tādi, kas ietilpst manā šaurajā kurtuvē.
Pagājušajā vasarā pārkārtoju apkures sistēmu, nomainīju apkures katlu uz granulnieku, nomainīju boileri un tagad dzīvoju un esmu zināmā ieilgušā šoka stāvoklī. Kāpēc? Pie apkures katla nav jāiegriežas katru dienu kā pie slima ēzeļa, kas jābaro un sūdi jāmēž. Reizi nedēļā pieber, tad pat arī izvāc pelnus. Pelni pa nedēļu tik, cik no malcinieka pa vienu dienu. Smakas nav. Trokšņa arī nav. Viss notiek automātiski. Nu, jā, būs dārgāks kurināmais, bet ne visu var naudā izmērīt. Kā viens gudrinieks teica, - ja galvenais siltuma iegūšanas motivators ir lētums - vislētāk būs istabas vidū mucā dedzināt atkritumus.
Nu lūk, tiktāl pagaidām esmu. Redzēs, ko teikšu pēc ziemas :)
Ja nav slinkums, padalieties ar saviem apkures stāstiņiem.

Atslēdzies Luīze

Atb: Kurinām. Ar ko, kur, kā.
« Atbilde #1 : 2020. gada 17. novembris, 10:16:34 »
Kurina "Rīgas Siltums"gadu no gada. :) Esmu apmierināta.  :smile:

Atslēdzies Mangusts

Atb: Kurinām. Ar ko, kur, kā.
« Atbilde #2 : 2020. gada 17. novembris, 10:36:35 »
Detaļas nezinu teikt, bet Jūrmalā šobrīd gāzes apkures katls, cik saprotu. Māja vecum veca, lielāko tās mūža daļu bijusi krāsns apkure, bet kaut kāds priekšstats tikai par pēdējiem padsmit gadiem, t.i., kopš apprecējos.
Ņemot vērā, ka pirmskovida laikos tajā pavadījām tikai nedēļas nogales, it īpaši nevasarā, sajūtas kā diena pret nakti - atbraucam, jau vismaz 16 grādi telpās, nevis kā ar krāsni, labi ja 10 un, ja piektdienas vakars, jādzīvo augšā, kamēr izkuras, sestdien daudzmaz iesilst, bet svētdien, kad beidzot normāli iesilis, prom uz Rīgu.
Otra mājas puse likvidējusi arī ūdens boileri, jo tas silst caur apkures sistēmu.
No amount of advance planning will ever replace dumb luck

Atslēdzies kvadra

Atb: Kurinām. Ar ko, kur, kā.
« Atbilde #3 : 2020. gada 17. novembris, 10:48:49 »
Grūti salīdzināt, jo man tikai dzīvoklis.
Centrālapkures nav, un gribas sacīt - paldies Dievam.
Agrāk bija krāsns, ar kuru gāja kā Mangustam - atbrauc aukstā, kurini gribi vai negribi, kad beidzot iesilis, ej gulēt, mosties atkal aukstā, un tā pa riņķi... Pēc tam krāsni nojaucu, ieviesu čehu kamīnkrāsniņu, kas iesila zibenīgi, bet tikpat ātri izdzisa. Paralēli sildīju ar elektrisko radiatoru, kas baigi sita pa kabatu. Šobrīd ir gaisa siltumsūknis, kas uztura dzīvojamu temperatūru bez manas klātbūtnes, un pēc vēlēšanās varu kamīnkrāsniņu iekurt. Nevis pienākuma pēc, jo citādi zobi klab, bet tikai pēc vēlēšanās, kad sagribas dzīvo uguni un vieglu dūmu smaržiņu.

Atslēdzies Bobs

Atb: Kurinām. Ar ko, kur, kā.
« Atbilde #4 : 2020. gada 17. novembris, 10:59:46 »
njā, izrādās, ne es vienīgais esmu čakarējies..

Atslēdzies Spārka

Atb: Kurinām. Ar ko, kur, kā.
« Atbilde #5 : 2020. gada 17. novembris, 11:10:28 »
Sensenos laikos laikam tikusi  kurināta tikai plīts. Skaidru ziņu nav, māja stāvbaļķu, būs no kāda pagājušā gs sākuma. Jau savas dzīves laikā es atceros buržuiku, vēlāk kamīnu un Jotulu. Vannas istabā bija tradicionālais titāns.
Tagad ir siltās grīdas, radiatori. Kurtuves telpa ar krāsniņu, izplešanās trauku, boileri, sūkni un trubu čemuru aizņem 1,25 x 0,80. Iekurina vakarā (malka, kas aug visapkārt, vai briketes) līdz nākamajam vakaram silts. Kad nedzīvojām, bet braucām tikai pa reizei ziemā iekurināt, tad gan pāris stundas pagāja, kamēr viss izsila.
Laikam jau vajadzētu visu sistēmu jaudīgāku, īpaši, ja vēl papildu telpas gribam izbūvēt. Bet par to es domāšu vēlāk.
« Pēdējās izmaiņas: 2020. gada 17. novembris, 11:19:07 no Spārka »

Aģents 0.7

  • Viesi
Atb: Kurinām. Ar ko, kur, kā.
« Atbilde #6 : 2020. gada 17. novembris, 11:20:31 »
Bob, ne tuvu Tu vienīgais kurinātājs darbu savienošanas kārtībā. Vecā leišu pečka, sēdi nu šai pie astes. Pluss- nokurināt var dajebko, tāpēc malka tiek uz nakti pagarināta ar oglēm. Mīnuss - nekas, izņemot pelnus un melnu muti, nekur neakumulējas. Bet nu ir plāns par saulaino, granulu ziedlapiņām kaisīto, tāli. Vēl gan šitā ziema jāpārlaiž. Briča paša labad, viņam jāgādā par puņķaini siltu ziemu  :mrgr:


Kaimiņos granulnieks pagaidām ir vienā mājā (svaigi būvēta). Pārējie ņemās ar malku. Vieni, kas vairs nedzīvo uz vietas Valmierā, pat skrien no rīta pirms darba iekurināt. Citi arī salīdzinoši svaigā būvējumā (ap desmit gadi mājai) ielikuši malku, brīnos, cik daudz nokurina, jo māja tak vēl jauna. Mums daļēji nosiltināta, to gan jūt pie šīs nestabilās apkures.

Atslēdzies Bobs

Atb: Kurinām. Ar ko, kur, kā.
« Atbilde #7 : 2020. gada 17. novembris, 11:55:20 »
Man pāris kaimiņiem ir zemes siltumsūkņi. Vismaz diviem, cik zinu, nav pārāk saldi elektrības rēķini. Bet mums varbūt gruntis pie vainas - tīrās smiltīs tie ne pārāk labi strādā


Gāzei es nepieteicos, jo biju jau granulnieka ierīkošanas procesā, kad sākās kustība šajā jomā. Nezinu, domāju, ka projektēšana/ievilkšana izmaksātu stipri padārgi.

Atslēdzies Trix

Atb: Kurinām. Ar ko, kur, kā.
« Atbilde #8 : 2020. gada 17. novembris, 12:00:46 »
Puspabeigta apkures sistēma puspabeigtā mājā. Projektā malkas krāsns plus akumulācijas tvertne, plus siltās ūdensgrīdas pirmajā stāvā plus pāris radiatori otrajā. Tur nāksies diezgan pačakarēties, jo grīdām ir krietni mazāka temperatūra vajadzīga, bet teorētiski vajadzētu darboties. :D Paralēli kamīns 1. stāvā (smukumam un rudens vakariem), un kamīnkrāsns otrajā - rudenim/pavasarim, pietiek var iemest 3 pagales sajūtas uzlabošanai.

Tikmēr ir neiebūvēta kamīnkrāsns uz ķieģeļiem nesiltinātā pirmajā stāvā un kropla attāla Jotulas radiniece otrajā. Ja silta ziema, var kurināt tikai pirmo stāvu, otrais piesilst pats. Tā kā es esmu salīgais tips, tad kurinu augšu, paretam pirmo stāvu, ja tur kaut kas darāms. Aiziet briketes, malka, veci logu rāmji un koka skapji. Čakars, protams, ir, bet vismaz briketes nu jau pienes sīči. Jākurina katru dienu, pelni arī jāvāc. Pelnus krauju maisos, brīvā brīdī izsijāju (atsijāju eņģes, skrūves un citu drazu), pelni aiziet pa dārzu.

Nekādu īpašo baismu nav - vakarā noliktas briketes pie krāsns, no rīta sabāž krāsnī un pielaiž špicku. 5 min. Pirms iziešanas aizvērt šīberi.
Ja lielāks vējš (durvis uz balkonu ir pagaidu versijā - ar "padomju ventilāciju"), tad iemetu uz nakti kādu briketi, lai no rīta zobi neklab. Problemātiskāk ir, ja gaisa spiediens sit dūmus atpakaļ - otrā stāva krāsnele ir niķīga.

Par granulām mēs ilgi domājām, domājām, un palikām pie malkas. Kaimiņam ar granulām jau 2x katls ir aizdedzies (šneks sasprūst un aiziet jūriņā), vēl pāris ļaužiem ir problēmas, - paklausījos, pārgribēju. Automātika, tas ir forši, bet man kaut kā nu tā... Neiztīrīsi, kas tur tīrāms, un sūdi vagā.

Siltumsūkņiem neceļas roka, ja parēķina izmaksas uzstādīšanai un ekspluatācijai, - ne ne. Malku var pa mežu sakasīt. Tā arī kurinu.
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies Bobs

Atb: Kurinām. Ar ko, kur, kā.
« Atbilde #9 : 2020. gada 17. novembris, 12:07:43 »
Ja ir akumulācijas tvertne, siltās grīdas ieregulēt ar trīsgaitu vārstu ir elementāri.
Par granulnieka aizdegšanos nedaudz brīnos, bet kas tāds laikam iespējams ar horizontālā šneka padevi, tipa Grandeg un līdzīgiem

Atslēdzies Trix

Atb: Kurinām. Ar ko, kur, kā.
« Atbilde #10 : 2020. gada 17. novembris, 12:40:29 »
Bob, es nezinu, kas tieši viņiem ir, bet kaut kā nesajūsmināja atstāsts (īpašnieks nu nemaz nav apdalīts ne ar smadzenēm, ne ar roku augšanas vietu).

Siltumsūkņus kādreiz apskatīju (gan teorētiski un pa virsu) - sanāca, ka ietaupījums ir ~2x mazāks elektrības rēķins salīdzinājumā ar tīrajiem elektriskajiem sildītājiem. Atmetu kā nerentablu un tālāk neesmu interesējusies.
Gāze no baloniem ir kurināma tikai ekstrēmistiem miljonāriem.
Malka vienmēr būs atrodama. :D
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies Nāra

Atb: Kurinām. Ar ko, kur, kā.
« Atbilde #11 : 2020. gada 17. novembris, 12:41:25 »
Man tik žēl to cilveku, kam pašiem jàkurina, bet tie laikam veco laiku ļaudis. Tie, kas tagad būvējuši, tie brīnàs par tiem, kas kurina, laikam kkādas citas apkures, kur nav pašam diez ko jādarbojas.  Bet es nesaprotu, kas tur kuram ir. Zinu tik, ka draudzene kurinàmajā sezonā nak pēc darba uz aukstu māju, tad kurina un lidz ar to es neko ar viņu nevaru kopigu pasākt. Ja kur aizbrauc uz nedēļu - meklē kurinātaju. Es kā dzīvokļinieks nesaprotu- priekš kam tāds čakars kā māja...Ja nu ar smalkiem musdienu katliem, kas vadāmi ar pogu mo attāluma...
« Pēdējās izmaiņas: 2020. gada 17. novembris, 12:48:35 no Nāra »

Atslēdzies Trix

Atb: Kurinām. Ar ko, kur, kā.
« Atbilde #12 : 2020. gada 17. novembris, 13:01:37 »
Nu... ne visi var atļauties turēt dzīvokli (īrēt un komunālos maksāt - normālam dzīvoklim, kur katram sava istaba, tas ir pie 400-500 mēnesī). Un no tiem, kas ir ieviesuši mājeli, ne visi var atļauties likt smalkas automātiskās apkures sistēmas. Dažiem ir arī "atkritumu muca istabas vidū" :D Kad ir nauda, tad kurina briketes, kad nav, tad kurina malku no meža. Nevis riskē, ka apķīlās pēdējās apenes par dzīvokļa apkures parādu. Vot man ir žēl to cilvēku, kam regulāri milzu rēķini jāmaksā un jādzīvo bailēs, ka neizmet uz ielas, ja nevar samaksāt. Mājas izdevumi ir nosacīti pārbīdāmi gada griezumā.

Bet bagāts dara kā grib...

Starp citu, kovida gaismā es esmu pārlaimīga, ka man ir tā mājele un dārzs. Turēt bērnus dzīvoklī bez iespējas normāli iziet ārā - nu paldies! Te viņiem ir iespējas un vieta, kur pa āru dauzīties. Un narkomānu šprices kāpņu telpā nemētājas...
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies mellene88

Atb: Kurinām. Ar ko, kur, kā.
« Atbilde #13 : 2020. gada 17. novembris, 13:20:01 »
Bobi..ieliku + ne jau par apkures katlu, tur man nav ko teikt..jo es nevaru salīdzināties šobrīd ar LV.
bt par atklātu pastāstiņu iekš savas dzīves pieredzes.
Es brīžam te apmulstu un piekūstu no smalkām sarunām par riņkī un apkārt lietām ,jo patiesībā man patīk konkrēti krikumiņi no pašu indivīdu dzīves . Par tām lielajām (HA) lietām ja stipri grib var googlei jautāt.
tā kā jā, paldies, man palika priecīgi,lasot  :yes:
še tev par to... :big_hug:
Ja Zeme tiešām būtu plakana, kaķi jau sen, visu no tās būtu nometuši lejā.
IG- mellenessniega

Atslēdzies kvadra

Atb: Kurinām. Ar ko, kur, kā.
« Atbilde #14 : 2020. gada 17. novembris, 13:27:02 »
Māja daudz prasa, bet arī daudz pretī dod. Tā nosacītā autonomija ar savu zemes pleķīti apkārt ir neatsverama.