Pamatā lasot par latviešu pieredzi ar apkuri, šķiet ka viņi ir kaut kādu jaunatklājēju nācija, kas visu atklāt tikai ar puniem uz savas galvas, vai sliktākajā gadījumā smeļoties no mūsu aukstās inteliģences brāļiem krieviem - internetā. Vienlaikus mēs esam lielo ceļotāju tauta, kas mierīgi var aizbraukt uz Antarktiku, bet nu ne jau ikdienišķu pieredzes braucienu dēļ ... jo es nezinu, bet tā vien šķiet, ka šķērsojot Latvijas robežu, mums šķiet, ka tur jau viss notiek brīnumu spēku ietekmē. Un atgriežoties Latvijā mēs atkal nonākam zemē kur "rokas no di@sas aug".
Jūsu māja jau nav tikai šis "ugunsdzesēju" variants, kur tikai silti, bet māja ir telpa, kas elpo, telpa ar dabisko apgaismojumu, ergonomiska vide, un telpa vasarai un ziemai. Un apkure sakās no āra konstrukcijām: pārsegums zem jumta un jumts, logi, durvis, sienas, pārsegums uz grunti un pamati. Un mūsdienās taupīt uz izolāciju un blīvumu, nav prāta darbs - visu ietaupīto jūs samaksāsiet par apkuri. Diemžēl šādai attieksmei ir blakne - vajag ventilāciju. Latvijas likumi nosaka ka vajag dabisko ventilāciju, bet te nav Tosknana un nav arī malkas pavardu laikmets, jo malkas pavardi jūs atmet 19 gs beigu tehnoloģijas līmenī. Ir gan arī tas optimizētais 20.gs beigu kooperatīvu variants ar ēkas centrālo malkas krāsni un gaisa kanāliem, viņš vairāk atbilst neregulāri izmantojamam ēkām. Nu mūsdienās tomēr izvēlas, kaut ko var automatizēt un kas ir lēts. Dzīvojamām telpām ziemeļu valstīs izmanto pamatā siltās grīdas. Ja jums nav tiešais kabelis no Norvēģijas, kur ir gan lēta gāze, gan nafta, gan hidroelektrisks resurs, parasti izmanto koksnes dedzināšanu un izdali ar ūdens, vai neregulāras izmantošanas gadījumā, antifrīza sadales sistēmu. Šāda izvēle ļauj uzstādīt rekuperatora ventilācijas sistēmu, kas samazināt ventilācijas energopatēriņu samazināt par 80%. Un kā jau Bobs norādīja, tiklīdz jums ir darīšana ar slēgtu cirkulācijas sistēmu, jums ir jāievēro drošības noteikumi pret spiediena vadību. Un šeit ir jāņem vērā, ka mūsdienīgu māju energopatēriņš salīdzinot ar padomju dzīvojamo fondu ir no 2-7 reizēm mazāks.
