Nu un kurā sadaļā? Pie valodas, Latvijas, izglītības vai kā?
Sīči pieprasīja vakar noskatīties Dvēseļu puteni. Noskatījāmies. Pārsteidzoši normāla priekš Latvijas kino, bet ne par to stāsts.
Mans puiks, ar kuru šogad iet vaļā aktīvs cīniņš "skola pret vecākiem" - mēs mācām nelietot necenzēto leksiku, pārītis klasesbiedru-"vadoņu" trenē lietot b** komatu vietā, skolotāja skolā "ne redzu, ne dzirdu, nav mana daļa", bet regulāri raksta man uzbraucošas piezīmes, lai es tieku galā ar šo problēmu –, uz filmas beigām pēc kārtējās di@sas, pimpja un sūdiem no ekrāna puiks patiesā sašutumā iesaucās: "Bet kāpēc VIŅI lieto sliktos vārdus???"
Nu un ko man atbildēt???
Ka ne jau visi, kas karoja bija inteliģenti? Ka stresā cilvēki sevi vāji kontrolē? Ka ... nu, jā, - ka kas?
Kārtējo reizi uzrāva dusmu. Saprotu, ka domāts neslēpt skarbo dzīves realitāti blablabla. Bet tie sīkie, kas – vēl patriotiski būdami - tās filmas skatās, redz tikai "bet viņi tā runā". Sliktajā PSRS tikai "ienaidnieki" tika tēloti kā rupji cilvēki, "pareizie" sarkanarmieši pretstatā kā cēli un inteliģenti. Joprojām uzskatu, ka cilvēkbērniem ir jāmāca labais, cūkas dubļus pašas atradīs.