viņi neatkāpsies no šīm idejām, to es tā kā saprotu. Žēl, ka viss notiek otrādi un par apbraucamajiem ceļiem domās pēc tam - tā sacīt, spiediena rezultātā. Bet centru autovadītāji vairs atpakaļ nedabūs. Tur ir papildus citi ārējie iemesli arī, ne tikai vispārzināmie
ko mums no tā visa būs gūt? Bija kaut kāds teiciens - "ja tevi drāž, tad centies vismaz no tā gūt baudu"

Bet ne par to. Es raugos nedaudz plašāk. Jā, neērtību gūzma. Jā, nepareiza, tiešām nepareiza plānošana. Bet ir skaidra virzība, lai gan caur vienu vietu, bet vismaz virzība ir saprotama. Kas no tā sanāks? Cilvēki drausmīgi lamāsies, šūmēsies, bet būs spiesti pieņemt to, kas ir. Vieni neizturēs, emigrēs uz britāniju, otri neizturēs, aizbrauks uz russlandi galu galā atpakaļ. Pārstrukturēsies dzīvesvietu, darba vietu izkārtojums, cilvēki mainīs dzīves apstākļus. Un vienlaikus sāks aizvien sparīgāk pieprasīt veloinfrastruktūru visur. Jo velobraucēju masa pieaugs un prasību svars līdz ar to. Ir tomēr vieglāk radīt infrastruktūru mazajiem, nekā izveidot Tokijas vai Dubaijas infrastruktūru Rīgas centrā lielajiem - tā lai var braukt ar limuzīnu visos virzienos cauri centram piecu līmeņu satiksmes pārvados.
Var jau teikt - mums nekad nebūs tā kā viņiem. Un nebūs arī, kamēr tā teiksim. Pārejas laiki vienmēr ir smagi. Kā man gribētos tādu nākotni kāda ir tagadne dāņiem vai holandiešiem. Uz ielas tur neieraudzīsi pārresnojušos cilvēkus ar deklasētiem padomjcilvēka vaibstiem, kam eksistē tikai "krutaja tačka", "žračka", "vodočka", "bablo", "purčik/maskačka" utt. Un cilvēki tur ir ļoti pretīmnākoši, harmoniski, inteliģenti.
Es tikai sapņoju, neņemiet galvā. Lamājaties, gānaties visi tie, kam dzīve sastāv no ārējo spēku kritizēšanas un gaušanās par nebūšanām. Tā ir jūsu dzīves sastāvdaļa, tā ir jūsu enerģija. Es labāk pasapņoju un to man nevar liegt. Neviena lielpilsēta tukša nav palikusi. Teiksiet - Detroita? Tur ir citi iemesli. Pieaugošais cilvēku blīvums pasaulē dara savu. Jo ātrāk to kāds izpratīs, jo vieglāk pašam. Nekas pasaulē nav pilnīgs un arī Rīga nekad nebūs gatava, tā jau sena patiesība. Bet es redzu nākotni. Domās. Jo tagadne ir sevi izsmēlusi.