Sākuma linku apskatīšos rīt uz datora, bet neguļamās pārdomas.
Es vienmēr mulstu, par ko Klimta Skūpsts skaitās OH!. Piežmiegta sieviete, nomākta, ar varu pieturēta. Vīrietis dominē tā, ka aizpilda visu gleznas telpu, tai nabaga sievietei vispār nav, kur palikt. Gaisa nav, elpot nav ko. Nu, nē, man tā glezna rada tikai negatīvas emocijas, kāds tur skūpsts, drīzāk izvarošana, bet skaitās Top of the best.
Otra Mākslas Virsotne ir Munka Kliedziens. Ne tur kliedziens, ne sajūtas, ka kliedziens lauztos mo krūtīm. Kaut kāds teātris. Bet arī Oh.
IMHO mākslai ir jārada pārdzīvojums, vēlams, pozitīvs. Bet ja vienīgais pārdzīvojums, ko māksla rada, ir "kā neizskatīties par muļķi, neredzot to smalko, snobu novērtēto Mākslas Vērtibu"... tad nafig tādu mākslu. Zin, tad labāk man pie sienas jūras ainava, ko gleznojis students un pārdod pie Līvu laukuma, (ja vien vinš ir spējīgs uzlikt uz audekla jūru, kas neizskatās pēc pāri pārgājušas mannas putras), nekā Klimts ar to piežmiegto sievišķi.
