Ko varam nezināt?

[reno]

Mūsu ģimenēs nekad nav bijusi Ome, opji, tas kā ģermānismu skaudējiem pat prātā nebija. Man abi vecvecāku pāri bija  pēc dzīveesvietas -Grobiņmamma, Virzpaps. Jo tas Vec - nepatika. Es kā vecākā mazmeita laikam biju autore. Maniem bērniem vīra vecāki bija Papucis un Mamāmiņa.

[sanda]

Arī nekad nelietoju šos o-, saucu vecmāmiņa(viena bija),  Rīgas vectēvs, vectēvs.

Man šķiet - SF  tik biezā slānī rusicismi vai pat jaukta krievu/latviešu valoda, ka ģermānismu lietotāji kādreiz un tagad katastrofāli atpaliek.
Ir dienas, kad esmu runājusi krieviski gandrīz visu dienu, man ar to ir gana. Latviešu valodā dažreiz nocitēju kādu krievu sakāmvārdu, ne vairāk

[reno]

mani tas vnk tracina -cilvēks 30 gadus dzīvo LV un bliež man virsū krieviski

[sanda]

Runāju krieviski ar klientiem, kuri man maksā naudu, daudzi skaitās nerezidenti, nedzīvo nemaz tik sen -sliktāk, ja izliekas, ka sapratuši latviski, bet neko nav sapratuši.
Baltkrieviete izteicās, ka cilvēkiem nav viegli saprast konkrēto tēmu, neatkarīgi no valodas. Viņa dzīvo nesen, lojāla LR, necieš Lukašenko.
Daudzi kritiski noskaņoti pret Krieviju, par politiku praktiski nerunājam, bet nojaušams pēc izteikumiem.

[sanda]

mani tas vnk tracina -cilvēks 30 gadus dzīvo LV un bliež man virsū krieviski

Šajā kontingentā ietilpst arī ļaudis, par kuriem man ir radies iespaids, ka viņu vārdu krājums krievu valodā ir mazāks par manējo
Parastajā valodā, gopņiku/urlu dialektā var būt lielāks.

Paziņa, pēc izcelsmes pa pusei poliete, tam visā nopietnībā piekrita - viņa augstu vērtē manu krievu valodas prasmi.

[sanda]

Liela daļa manu krievvalodīgo klientu laikam jūtas kā pasaules pilsoņi. Vienai vecāki ar māsu  jau pārcēlās uz Čehiju, nopirka tur māju. Vīrs labi runā latviski, gribēja meklēt darbu Spānijā, atlika.
 
RU propagandu par pilnu neņem, vēlas bērnu izglītošanu latviešu valodā - ja nu sanāk te  palikt.
Tie, kuri strādā amatos, kur saskarsme ar vietējiem cilvēkiem, latviski runā labi.

Ar vienu pat komiska situācija - ja viņa ir mana kliente -saruna krieviski, ja es esmu viņas kliente - saruna latviski. Pirmo reizi, kad ierados kā kliente, sarunu sāka krieviski, bet ātri attapās

[kvadra]

https://www.tvnet.lv/7435764/5-neliecina-par-sekmibu-planots-butiski-celt-minimalo-vertejumu-centralizeto-eksamenu-noliksanai
Ko sakāt?
Es par. Arī 20%, manuprāt,  ir gauži maz. Bet, ja sekmīgai eksāmena nokārtošanai pietiek ar 5(!)%, tad eksāmenus var mierīgi atcelt kā bezjēdzīgu ķeksīša pasākumu un tāpat tos diplomus izdalīt. Tos 5% gan jau var salasīt, pat zīlējot ar monētas mešanu.

[kvadra]

K.
Man šķita, ka pat visnesekmīgākais skolasbērns zinās pateikt, kurā kontinentā meklējama kura no pasaules lielākajām upēm....

Nu ko, ņemu savus vārdus atpakaļ!  Mierīgi var nezināt ne vien nesekmīgie, bet arī izcili sekmīgie ...
Nez kāpēc tieši ģeogrāfijas (ne)zināšana ir vienkārši šokējoša.

Skatos "Gudrs, vēl gudrāks". Pirms kāda laika tas bija. Jautājums spēles atlikušajiem diviem finālistiem - kā sauc to jūru, kas atrodas starp Grieķiju un Itāliju?  Viens min- Melnā jūra? Otrs min - Kaspijas jūra?
Es autā    Nu labi, var nezināt, kā sauc visus tos tur  Vidusjūras "līcīšus", kur Tirēnu jūra, kur Adrijas jūra, bet tad vismaz var pateikt - Vidusjūra! Būs tuvu patiesībai, un nebūs blamāža. Bet ne jau Melnā vai Kaspijas 


Pēdējais "Gudrs, vēl gudrāks". Pusfināls. Jautājums - kalni, kas stiepjas no Azerbaidžānas līdz Gruzijai, kā tos sauc? Četri pusfinālisti atbild:
1) Himalaji!
2) Alpi!
3) Tatri!
4) Nepateikšu... (Laikam vairāk nekādus citus kalnu nosaukumus nespēja iedomāties).
 


Kā jums šķiet, tas tā kā normāli priekš visādu labāko ģimnāziju 7.klašu labākajiem audzēkņiem?  Man gribot negribot rodas jautājums, kādi tad ir tie ne tik izcilie audzēkņi no ne tik slavenām skolām?

[Spārka]

Vakar ar mazmeitu tieši par ģeogrāfiju runājām (arī atklājās, ka nezina, kur ir Kaukāza kalni). Skola nepiespiež, pašiem neinteresē. Arī citos priekšmetos, viņi vienkārši izslīd.

[mellene88]

es ar bērnu runāju par šo tēmu nesaistīti, citā jautājumā.
UN viņš man teica, ka mūsdienās jaunieši ātrāk atklāj to savu vienu nišu(spec interesi) .,par kuru arī pastiprināti interesējas...tādējādi kopējo itkā obligāti vajadzīgo zināšanu amplitūdu vienk netver. Ja godīgi..es arī nezinātu kalnus un jūras nosaukt. Bet, ja man mēģinātu iebarot kkādu muļkību, piem ,ka Nanga Parbats atrodas amerikā, tad es teiktu- nedi@s. 

[tuk]

Nu, es tomēr nespriestu par zināšanām pēc TV raidījuma. Mums savulaik viena bridža spēles partnere piedalījās radiospēlē "Lieliskais piecinieks" un tad es brīnījos, comon, tu taču to zini, kas par sviestu, ka neatbildi...    Un viņa man teica - jā, uz dīvāna to zinu es un tu, bet studijā es to nezinu...
Kādreiz bija tāds raidījums "Esi gudrāks par piektklasnieku" un tur bija amizanti vērot, kā tas uzpūties pieaugušais uznāca un cik saplacis aizgāja. Uz dīvāna mēs visi gudri un tie tomēr ir bērni nevis pieaugušie...

[kvadra]

es ar bērnu runāju par šo tēmu nesaistīti, citā jautājumā.
UN viņš man teica, ka mūsdienās jaunieši ātrāk atklāj to savu vienu nišu(spec interesi) .,par kuru arī pastiprināti interesējas...tādējādi kopējo itkā obligāti vajadzīgo zināšanu amplitūdu vienk netver.

No vienas puses it kā varbūt. No otras, tāda agrīnā specializācija un priekšmetu izvēles iespēja noved pie tā, ka jaunietis izvēlas mazākās pretestības ceļu (neiešu mocīties ar to mateni, fiziku un ķīmiju!), kaut kā izšļūc caur humanitārā novirziena klasēm un beigās attopas, ka nevar tālāk mācīties sevis izvēlētajā studiju programmā, jo nav mācījies skolā ne to mateni, ne ķīmiju...


Un vēl, par specializāciju runājot, arvien atceros Šerloka Holmsa un doktora Vatsona sarunu par vispārējo erudīciju un specializāciju (atceraties?) To, kur Vatsons šokējās, ka Holmss nezin, ka Zeme griežas ap Sauli, savukārt Holmss iebilda, ka neredz jēgu piebāzt savu galvu ar nevajadzīgu informāciju kā bēniņus ar nevajadzīgām lietām. Viņš zinot to, kas viņam vajadzīgs - piemēram, kā atšķiras dubļi dažādās Londonas pievārtēs. Es tomēr sliecos piekrist Vatsonam, kas noteica, ka pasaule, kurā katrs zinātu tikai to, kas tam vajadzīgs darbam, būtu ļoti neinteresanta, nepievilcīga, nožēlojama.

[Samotrākes Nīke]

Kaut kāda vispārīgo zināšanu bāze IR nepieciešama, nu vismaz humanitārijiem un jo īpaši manā profesijā, kad var nākties tulkot par viskautko, un jaunākajās paaudzēs šādu zināšanu trūkums ir katastrofāls. Tāda sajūta, ka mēs straujiem soļiem dodamies idiokrātijas virzienā...

[reno]

Visam piekrītu.
Bet vaimanas bija arī tad, kad ģimnāzijā atcēla latīņu valodu (tas taču pamatu pamats!),skolās glītrakstīšanu (lodenes sabojās rokrakstu). Tiešām, ja 5% der, tad var neākstīties ar eksāmeniem
Kārto, stājoties augstskolās

[Trix]

A glītrakstīšana būtu ai, kā derējusi mūsdienu skolās, kad visur skandina: "Vecāki, pirms skolas nemāciet bērniem rakstītos burtus, jo jūs iemācāt nepareizi, pēc tam skolā ir problēmas", bet realitātē viņi skolā neko neiemācās, vēlāk raksta pusvārdu rakstītajiem, pusvārdu drukātajiem un vispār kā suns ar ķepu, un skolai viss labi.

Latīņu valoda tika mācīta tad, kad izglītība ģimnāzijā bija elitāra. Kad izglītība (arī vidusskolās) nonivelējās līdz "matemātika, lai saskaitītu naudu veikalā, dzimtā valoda, lai parakstītos, un politinformācija, lai zinātu zem kā jāparakstās" tad kāda vairs latīņu valoda traktoristam?
Izglītības nozīme vispār ir devalvēta līdz kliņķim.

"Agrīna specializācija" jau ir novedusi pie tā, ka trūkst eksakto profesiju speciālistu. 90. gados, kad ieviesa iespēju eksaktos priekšmetus tikai apgrābstīt un nemācīties, daudzi aizgāja pa vieglāko ceļu.

IMHO kaut kādam vispārīgo zināšanu līmenim IR jābūt. Tas, ko šobrīd dara bēdīgi slavenās kompetences ir noziegums.