Nu, veselo saprātu jau neviens nav atcēlis, tiešām kādam šķiet, ka bērnus viņu vietā audzinās un skolos kāds cits?
Tas "kāds" atkal ir knābiens manā virzienā? Nē, man tā nešķiet. Un es savējiem no agras bērnības mācīju visu, par ko viņi interesējās, un arī to, par ko ne (tas par iepriekšējo ieknābienu par rakstīt mācīšanu pirms skolas). Bet ir ļoti grūti airēt pret straumi, ja straume ir valsts mērogā, turklāt ja tiem, kas laivā, vēl smadzenes nav pieslēgušās un vieglāk ir šļūkt pa straumi kā lielākajai daļai.
Bet to, kas notiek ar izglītību, neredzēt var tikai aklais. Kādiem supervecākiem ir jābūt, lai spētu pārliecināt pusaudžus, ka smadzenes ir jāattīsta, nevis jāaizvieto ar kompetencēm un "mums skolā teica, ka tas nav jāzina"? Es, protams, redzu, ka mani puikas 9. klases matemātikas eksāmenā nesaņems slavenos knapos 10%, bet gan būs skalas otrā galā. Bet tās zināšanas būs nevis, pateicoties skolai, bet faktiski par spīti. Bet jāskolo tā kā būtu skolai, ne? Ja ne - nu tad nafig skolas ir vajadzīgas? Tad lai vecāki māca paši un dara to skolas stundās izķēzītajā laikā, nevis vakaros un brīvdienās otrajā maiņā.
