Specifiski nosaukumi mums nebija.
Skābputru vienreiz bērnībā redzēju, klasisku, ar zāles smalkumu vāku un iedvesa riebumu uz visu mūžu, nekad neesmu pat pagaršojusi
Biezputrā tādi nesamīcīti kartupeļu gabali nepatīk, negatavoju, mamma arī nē. Rudzu miltu biezputru arī neatceros, laikam tikai mammas stāstus.
Man tādi klasiskie =saldā piena zupa ar āboliem, kūpinātu reņģu sacepums ar kartupeļiem, pie kāpostu zupas vārīti kartupeļi atsevišķi , ja smalki -krāsnī cepti. Baltmaizes pudiņš, šķīvī pienu pielēja. Bada pankūkas -lauku vecmammai bija īstā panna uz plīts liekama un apgrozāma. Kakao, vārīts pienā, ja bijām laukos, tad vesels bars mazbērnu, tādēļ kakao bija lielais katls. Kaltētās mencas, ko izsniedza katram strēmeli, kā našķi.
Baltmaize ar skābu krējumu un cukuru -lielisks saldais, pat tagad uztaisu