Diez vai tā ir nīšana...tas taisnība. Bet iedomāsimies teorētiski situāciju: atnāk pie viņa sieviete, kuru vīrs sit. Viņš raksta, ka uztver kā savu neveiksmi, ja neizdodas pārliecināt saglabāt laulību. Bet, kā mēs zinām, vardarbība ģimenē bieži ir hroniska. Un, teiksim, tā sieviete paklausa VR, nekur neaizmūk, un galu galā tiek nosista pavisam vai sakropļota.
Ko es mēģinu pateikt: viņa teorijas ir interesantas, bet teorijai ir vispārīgs raksturs. Es esmu satikusi sievietes, kurām vīri ir lauzuši locekļus, žņauguši...vienai vīrs bija ielicis roku durvīs un durvis aizcirtis... Ar visu to, ka es principā saprotu, kāda ir pašu sieviešu atbildība šajās situācijās, es nekad nevarētu apgalvot, ka šis ir veids kā risināt attiecību problēmas. Vai arī, ka "bez vardarbības sievietes dzīvē iestājas paralizējošs tukšums".
Un nebija viņas ne muļķes, ne feministes...vnk mīlēja savus vīrus, cerēja, ka kaut kas mainīsies.