Ar vecām grabažām ciņos jau vairākus gadus. Ak Dies, kas tur tikai nebija. Ik gadu pavasarī veltu laiku pagātnes atmiņu likvidēšanai. Tāds man tagad rituāls. Bet kaut kā pa gadu nez no kurienes tie štrunti uzrodas atkal.
Visvieglāk bija tikt vaļā no vecām mēbelēm. Nobildēju, ieliku Feisbukā grupā" atdodu par brīvu". Tauta ļoti atsaucīga. Dienas laikā viss aizvests.
Drēbēm un apaviem izmantoju tos lielos sarkanos nodošanas konteinerus.
Kas man tur vēl no vecās iedzīves ir palicis...
Grāmatas. Ap 1000 -1200 gab. Divi plaukti līdz griestiem. Pārsvarā visas lasītas un labi zinu, ka vairs vaļā nevēršu. Vienkārši kādreiz dzīvojām virs grāmatu veikala. Fāterim bija tāds vājums. Tas ir rezultāts.
Pāris veco laiku koferu ar audumu pārpalikumiem, un audumu atgriezumiem, ja nu kādreiz būs iekāre ko uzšūt. Vesela soma ar visādu modeļu piegriestnēm, Kaste ar dziju pārpalikuma kamoliņiem(var noderēt rakstainiem cimdiem).
Pāris kafijas servīzes, praktiski nelietotas. Glāzes. Kašmars! kā var būt tik daudz glāžu dzīvoklī, kur neviens nedzer! Tas no tā laika, kad man teica, ka tās glāzes, kas man ir, nav priekš brendija. Tagad man ir priekš visa kā u nemazākas intereses par dzeršanu.
Jā, un vēl vesela kaste ar sīkiem smukumiņiem, nieciņiem un štruntiņiem, kurus reiz sadāvināja, atveda no ārzemju ceļojumiem, tāpat nopirkti tirdziņos. Savā laikā bija sekcija ar vitrīnu un noderēja dekoram. Tagad neder nekam. Nu varbūt kādai dekoratīvai instalācijai? Varbūt ielikt kādu audeklu rāmī un visu salīmēt juceklī un nosaukt "atvadas no pagātnes"
Lielo dekoratīvo lādi ar vecmāmiņas fotogrāfijām, vēstulēm no Sibīrijas, dokumentiem. Fātera "Feliksu" kura skaņu no bērnības atceros un Čuguna pletīzeri no laukiem, es vēl varu paciest. Bet viss iepriekš minētais, maigi sakot, piegriezies.