Ticiet man- es mīlu košakus, man paši te visu laiku viena pūkainā saulite gar kājām trinās.
Bet man ir viedoklis... Man riebjās, tās džuses, kas lidina savas siļķu galvas pa logu ārā ( un pārējās pārtikas atliekas) , no kuriem daļa regulāri atrodās uz manas palodzes un pārējo drazu sētniecei divas reizes dienā jāsavāc, no zemes. Man riebjās vecenes, kas pirms gulētiešanas atver plaši pagraba durvis, lai tam baram būtu kur pārnakšņot, jo pēc tam viss pagrabs smird trakāk par miseni karstā laikā. Es pat nepieminu to, ka visas nesen svaigi siltinātās karstās trubas(kurām naudu visi krāja divus gadus) tiek nodīrātas līdz bleķim vienā ziemas sezonā un firma, par atjaunošanu pieprasa ap trīs tūkstošu eiriku. Pati savām acīm redzēju, ka viens cienijama vecuma mamucis ar kruķi lauza vaļā ventilācījas šahtu, lai košakiem sagādātu mājvietu. Droši vien labu gribēja, bet tik daudz tā prāta, ka šahta aiziet uz tehnisko koridori, no kurienes neviens košaks ārā netiks, ka tur viņiem nav ne ūdens ne ēdāmā un ka katru gadu pavasarī santehniķis to visu nabadziņu atliekas regulāri izmet misenē... par to nevienai galva nesāp.! Reiz mēģināju tādu nabadziņu dabūt ārā, kad tas divas nedēļas nelābi bļāva... domājat to mežonīti var rokā dabūt... tā arī palika . Blakus mājā uztaisīja siltināšanu, izsauca vietējo komandu... izķēra visus - tagad no visa bara, labi ja pārītis ir palicis.
Ziniet, tā kaķu pieradīnāšana grozīties ap daudzstāveniem, tā ir kaķu mocīšana. Tai vietā, lai pa silto laiku tie atrastu sev kādu foršu vietu pie privātmājām, tos pieradina gaidīt barību pie daudzstāvenēm, nedomājot parto, kas tās nabaga dzīvibiņas sagaida