Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Maruu 2016. gada 29. augusts, 15:46:20
-
Agrāk man šķita, ka ar mani jau tas nekad nenotiks, bet notika gan. Vakar arī man iesita vīrs.
Nosliece uz agresiju viņam bija manāma jau sen, taču tā nekad netika izpausta uz cilvēkiem. Ir lidojuši pa istabu dažādi priekšmeti, reiz arī kaķim, kas gulēja ceļā, iesperts. Strīdamies reti, jo es parasti paklusēju. Vakar nenoturējos un pateicu, ko domāju par kārtējo pa istabu aizlidojušo priekšmetu un nosaucu viņu par psihopātu. Par to arī dabūju.
Uzreiz pēc šī viņš aizbrauca uz darbu. Viņam ir diennakts maiņas, mājās vēl nav bijis. Taču es nevaru saprast, ko man tagad darīt. "Pamet to idiotu!" nav atbilde manam gadījumam. To darīšu vien tad, ja citu risinājumu neatradīšu un šis atkārtosies. Mums ir divus gadus veca meitiņa, viņas dēļ gribu mēģināt to visu saglābt.
Taču man nav ne jausmas, ko lai dara? Es zinu, ka viņš atvainosies un atnesīs ziedus, taču ar vienu atvainošanos šādā gadījumā ir par maz. Teikt viņam, lai iet pie kāda ārsta? Bet pie kāda? Kā vispār reaģēt, kad viņš atnāks?
Esmu apjukusi un vēlos viedokļus, kā atrisināt šādu situāciju.
-
Varbūt tieši meitiņas dēļ tas idiots ir jāpamet.
-
Tas ir galējais variants, ja neko citu neizdomāšu vai, ja tas atkārtosies.
-
Man nav šādas pieredzes, un atiecīgas izglītības arī nav, lai kaut ko ieteiktu, bet nojauta saka, ka ja kaut ko vēl VAR darit, tad tieši šobrīd. Nnevis gadīt "nākamo reizi". Uzreiz novilkt robežas...
Bet kā to pareizi izdarīt un ko tieši darīt - nemaz nesākšu minēt...
-
Es arī domāju, ka jādara ir tagad. Ja izliksimies, ka nekas nav noticis, sagaidīt nākamo reizi ir tikai laika jautājums un tad tiešām nekas nebūs līdzams.
-
Apsēsties un parunāties? Nav tiesa, ka vīrieši uz to nav spējīgi.
-
Man nav ne jausmas, ko vispār viņam teikt un kā teikt.
-
Viena pagale nedeg. Padomā arī par šādu lietu - ja kāds ir uzvilcies līdz galējai robežai, pasakot "psihopāts" situācija nomierināsies? :sarcasm:
Jāmācās risināt konflikti, ja nav jau par vēlu. Pirmais (īstenībā neatgriezeniskais) solis jau ir sperts.
-
Nu, laikam jāparakņājas pa psīcholoģijas zināšanām.
Jāpasaka, kā tu jūties. Kaut kā tā - "Mani ļoti biedē tas, kas vakar notika."
Un diez vai vajag uzreiz nomierināties pie "es tā vairs nekad nedarīšu". Ir jābūt kautkādai stratēģijai - abiem, kā novēesrt šādu atkārtošanos. Nekad neizteikt savas domas un dzīvot klusai kā pelītei - nav variants. Tā Tu ātri nonāksi upura lomā "Ak, es jau pati vainīga, es ne to pateicu, ne tā paskatījos, zupa bija par vēsu/karstu"...
-
Pats galvenais - Nepieļaut situācijas, lai sisšanas atkārtošanos.
Tas nu ir noticis, roka ir pacelta.
Ja bija vienreiz, būs vēl. Ar to tagad rēķinies.
Un puķes, smaržas, nolūgšanās... sākumā. Tipiski agresoram.
Iemidzināt un nepazaudēt Tevi kā upuri, bez kura agresors nekā.
Tev sevī jāatrod drausmi daudz spēka un stipruma stāvēt pret un nepieļaut. Jo - process ir sācies. Manipulācija nolūgšanās, atkal pļauka, un pa apli.Klasiski.
Lai ko Tu būtu teikusi, Tu neesi vainīga, sist nav pieļaujami.
Man draudzenei tieši šādi bija. Vairākus gadus cerēja,
ka pēc katras nolūgšanās kas mainīsies, aha ...
Es, kā jau šeit minēja ietu prom, man tas būtu nepieņemami.
p.s. kaķītim tik skaistas acis. :)
-
Konfliktoloģijas teorijā ir tā = 1) vai tev ir laiks ar mani parunāties? 2) izvēlēties mierīgu vietu un apstākļus sarunai 3) skat Emīliju - es jūtos tā un tā, un kā Tu? Un ko mēs gribam turpmāk un ko darīsim?
Kas neizslēdz iespēju, ka objekts no manis momentā būtu atrāvies ar pannu pa degunu (jā, pa degunu, jo tas lūzt un asiņo, atšķirībā no pakauša).
Pēdējais teikums nebija padoms.
-
Kas rada vīram tādu sakāpinātu agresiju?
-
Man nav ne jausmas, ko vispār viņam teikt un kā teikt.
Domāju, Tev stingi jāpauž savs viedoklis, ka ar to nesamierināsies un
Tev tas ir nepieņemami. Ja tas atkārtosies, Tu attiecības neturpināsi un viss,
lai puisis pārdomā un sakārto savas prioritātes.
Ģimene vai kā...
Kādas attiecības starp vīra tēvu un māti?, vīra ģimenē šādi netiek konflikti risināti?
-
Njā. Manējais noteikti būtu zibenīgi norāvies pa ķobi. Smagi un konkrēti.
Versija - ņem sīci un pazūdi no mājas. Atstāj vēstuli, kas kāpēc un par ko un kāds ir risinājums - vecis savācas, iet pie psihdaktera un roku vairs nekad nepaceļ ne pret Tevi, ne kaķi, ne sienu, ne skapi - jo, ja ir "Strīdamies reti, jo es parasti paklusēju", tad nekāda izskaidrošanās aci pret aci nesanāks - autore nodurs acis un paklusēs [ziedi un pielūgšanās taču!].
Tiesa, jārēķinās, ka var arī palikt bez "lai vai kāds, ka tik vīrietis". Bet ne tev, ne meitai (meitai!) nav jāredz nenormālas, destruktīvas attiecības. Un agresīvs vīrelis NAV normālas attiecības.
[Pēdējos komentus lepaspēju izlasīt, šoreiz nākas atdalīties. Sorry.]
Minējums [ja maiņu darbs] - apsargs?
-
Vispār jau agresors no agresora atšķiras. Ir tādi nervozie, kas uzvelkas un tad izlādējas kaut ko dauzot vai kaujoties, un ir sadisti. No pēdējiem jābēg neatskatoties.
-
Kā mani tracina tas:pagale viena nedeg. .. Deg un kā vēl Deg... Pieredze liecina, ka pret vardarbību nekas nav lidzams, diemžēl....
-
.... kā vien šķiršanās. (Iepriekš notruka teikuma beigās)
-
Es vienreiz iemaldījos Cālī tādā slēgtajā grupā. Tur tādi gadījumi bija. Un viena sieviete šo jautājumu tā kārtīgi bija izpētījusi, arī terapijas apmeklējusi, grāmatas lasījusi angļu valodā, jo latviski jau nav. Pie mums populāra ir krievu psihologu skola, ko Rudzītis pārstāv. Pēc tā visa varu pateikt, ka vienīgais, kas šajā gadījumā ir jādara, ir jātin makšķeres. Jo būs tikai sliktāk. To var pielīdzināt slimībai, praktiski neārstējamai. A pie mums māca, ka sievietei jāmeklē vaina sevī. Nav taisnība, jo tas cilvēks pats vienkārši tāds ir, tā ir viņa problēma, slimība vai kas. Viņš iesitīs tāpēc, ka tu, piemēram, nesmaidi. Vai tieši otrādi - tādēļ ka smaidīji. Zupa bija pa aukstu vai pa karstu. Iemesls vienmēr atradīsies.
-
Lai lietas lidotu pa istabu, viņam īpašu iemeslu nevajag. Gandrīz kā minēja Emīlija - zupa ne tā garšo. Tas pagaidām ir kādu gadu, agrāk nebija. Paklusēju es parasti par sīkumiem. Ja es katru reizi rīkotu skandālu, kad viņš aizcērt durvis, nolamājas vai kaut ko aizmet, mana ikdiena paietu strīdoties ar viņu. Gadījumā, ja kaut kas lido meitas virzienā, jo viņš nav paskatījies, vai viņa nav ceļā, nekad neklusēju, arī gadījumā ar kaķi bija pamatīgs kašķis.
Minējums par apsargu ir aplams. Viņš ir medicīnas darbinieks.
-
Pareizi te Pifs iepriekš pateica. Agri vai vēlu tas noved pie ļoti smagām sekām.
Tagad viņš teiks, ka tu izprovocēji, jo nosauci par psihopātu. Bet nākamajā reizē, kad viņš trakos, tu būsi mierīga, viņš atkal iesitīs, jo besīs, ka tu nereaģē un esi absolūti mierīga. Tur nav izejas.
-
Nav normāli, ka kaut kas var lidot meitas virzienā. Ta vispār tur nekas nav normāli.
-
Es tik kategoriska nebūtu. Var mainīties un var nemainīties. Tomēr jāsāk ar sarunu.
Maruu liekas saprātiga sieviete, gan redzēs pati, kad būs pienācis laiks bēgt neatskatoties.
-
Luīz, šitas nevar mainīties pats no sevis. Ir tādas dusmu terapijas grupas, nu ne jau pie mums, protams, bet ārzemēs. Un tur pēc statistikas vispār ir minimāls procents, kas reāli tiek ar to galā. Un ir jāgrib tikt galā, tas jau pirmkārt. Bet, kā mēs zinām, paši slimnieki vai kā nu viņus nosaukt nebūt neraujas risināt savas problēmas. Tieši otrādi, visi citi vienmēr ir vainīgi.
-
Vien minējums, ja agrāk tā nebija, vien pēdējā gadā, puisis ko gadījumā nelieto?
-
Tikai godīgi: vai tās sievietes, kuras aicina uz mierīgu un saprātīgu (ha, ha) izrunāšanos, vai pašas maz ir piedzīvojušas reālu vardarbību, respektīvi sišanu?
-
Sišana no sišanas atšķiras. Ir starpība starp pļauku (pašai ir gadījies) un brutālu piekaušanu.
Ja ir reāli bail no otra cilvēka, tad tiešām pārrunas neko nedos.
-
Piedod, Luīze. Pat plauka nav normāli..., manuprāt...
-
Luīz, bet tu taču lasīji šo konkrēto gadījumu. Agresivitāte visos veidos - priekšmetu lidināšana, durvju dauzīšana, tā nav nejauša pļauka vai tiešām kaut kas tāds, ka noved afekta stāvoklī cilvēku.
Un parasti tā arī notiek, attiecību sākumā vēl nekas, bet kādas pazīmes jau liecina. Un tad notiek Tas. Nekur tas nepazudīs, tāpat vien un pats no sevis.
-
Apmēram sapratu Luīzes domu. Pēc vienas pļaukas, kā man, vēl var mēģināt runāt par iemesliem, meklēt risinājumus, lai tas neatkārtojas utt. Ar lauztiem kauliem es diez vai šitā domātu.
-
Ja pļauku būtu iesitis vienmēr miermīlīgais cilvēks, tad varētu runāt par kaut kādu ekscesu. Bet autores gadījumā agresivitāte tikai aug. Tad ko -lauztus kaulus gaidīt?
Es laikam noslēgtos kā gliemezis, nepieņemtu nekādas puķes un atvainošanos. Ko tālāk -nezinu
Vai arī pasaki, ka tagad tu sitīsu pļauku viņam, būsiet kviti un sāksiet jaunu laimīgu dzīvi
-
Maruu, cik ilgi jūs jau esat kopā?
-
Plauka būtu pieļaujama tikai vienā gadījumā, ja vīrs būtu pieķeris gultā ar savu labāko draugu :P
-
7 gadus, no tiem 4 precējušies.
-
Manuprāt, rokas vicina tie,
kuriem vai nu vājas argumentācijas spējas, vai arī vienkārši trūkst argumentu.
-
Bet vispār, kad iedomājos,Tu droši vien nemitīgā stresā, jo nekad jau nevar zināt,
kad sāks ko pa gaisu lidināt...
Ja saki, ka agrāk tā nebija, varbūt vērts meklēt cēloņus tam nervozumam.
Varbūt darbā slodze vai stress...
Bet nu roku palaistšanu tas neattaisno...
-
Kurš teica, ka tā bija pļauka?.....
-
Uzmini, nu! ;)
-
To teicu es. Iepriekšējā lapā.
-
Minējums par apsargu ir aplams. Viņš ir medicīnas darbinieks.
Tas priecē. Agresīvas profesijas izvēle apriori ir pilnīgi neglābjams variants.
Pirmā problēma - pierādījumi agresivitātei. Liecinieki, veci e-pasti, ieraksti. Pie mums, diemžēl, visbiežāk sievietei ir jāpierāda, ka viņa nav ēzelis.
Es tomēr aizvāktos pie draudzenes, atstājot vēstuli, ka nākamais kontakts būs tikai kopā ar trešo personu tipa mediatoru, lai vienotos par turpmāko. Būtu derējis fiksēt vardarbības faktu. Kaut vai zvans uz krīzes centru, vai policiju - tur paliek ieraksts, kas zvanījis, kāpēc. Kaut vai "mani sauc Maruu, mani vīrs sita, gribu zināt, ko lai daru".
Krīzes centros nevar dabūt jēdzīgus ieteikumus? [Ieteikums ar pirkstu debesīs. Pieņemu, ka jāzina, kur un kam zvanīt.]
Starp citu, palasi Cāli, tur par šo tēmu ir diezgan daudz bazara. Tiesa, liela daļa ir ūdens no sērijas "pamet", bet ir daudz reālu ieteikumu, ko darīt. Bet "šitie ir jāsit, kamēr mazi". Ja ielaidīsi niķi, būs lieli mēsli. Stress stresam, bet rokas palaist nepienākas arī dižstresa apstākļos.
Camma, nekastrē manas atstarpes pavisam, lūdzu! Ja dators iemet divas [pēc labošanas viņš tā mēdz darīt. Ja pamanu, tad laboju vēlreiz. Šoreiz nebija laika pārlasīt rezultātu], vienu tukšu rindu atstāj! Grūti lasīt vairāk par 5 rindām blāķī, tāpēc starpoju. :(
-
Nu, es uz labvēlīgu risinājumu lielas cerības neliktu. Jo, kā saprotams, tā agresija tikai pieaug. Vispirms lidojoši priekšmeti, nu jau roku palaišana... Kas tālāk? - nākamā roku palaišana. Nopietnāka. Ko te līdzēs parunāšanās? Un vai tad nekad līdz šim nav runāts, ka, piemēram, nevajag priekšmetus lidināt - vai ir līdzējis?
Nevar dzīvot nepārtrauktā stresā, nezinot, kas kuru brīdi kalpos par ieganstu agresijai - kāds nejauši pateikts vārds vai zupa neriktīgā temperatūrā.
-
Ja tāda uzvedība parādījusies pēdējā laikā varbūt kāds audzējs smadzenēs?? Filmās tā rāda.
A citādi man nav ko teikt. Varbūt pāru terapija?? Un steidzami??
-
Man tai draudzenei, kuru iepriekš minēju, ārpus mājas vīrs bija
laipnības un savaldības iemiesojums, tā dēvētā sabiedrības dvēsele.
Neviens pat noticēt nevarēja, ka sievas dauzītājs, domāja, ka beibe fantazē...
Sākumā no visiem slēpa, jo kauns, tad cerēja, jo mūždien solīja, ka tas neatkārtosies,
punku pielika, kad vienreiz iesita ārpus mājas, publiski.
Sabiedrībā pazīstams, godājams cilvēks, nu jau n-to sievu nomainījis.
-
Par manējo arī neviens nekad nenoticētu, ka viņš man iesitis. Viņš sabiedrībā arī mēdz būt agresīvs, bet nekad ne ar vienu nav sakāvies, vienmēr ir laicīgi savācies.
-
Ko nu ar večiem kausies, pats var “atrauties“, dāmas tas ir droši,
ar garantiju, ka viss būs ok.
-
Šoreiz es vīrieti neaizstāvēšu. Jautājums pārējiem biedriem - man nosūtīt skrīnu policijai? Kam - ir. Vremja pošlo.
-
Par manējo arī neviens nekad nenoticētu, ka viņš man iesitis. Viņš sabiedrībā arī mēdz būt agresīvs, bet nekad ne ar vienu nav sakāvies, vienmēr ir laicīgi savācies.
...laicīgi nomīzis.
-
Vai tad nav tā, ka bez manas piekrišanas policija ar šo te neko nevar iesākt?
-
Vai tad nav tā ka, ja ir zināms, ka noticis noziegums, jāziņo?
-
Faktiski jau tā ir, tikai šādās situācijās neko policija nevar izdarīt, ja es pati negribu celt apsūdzību. Būs nākamais sitiens, būs arī policijā iesniegums.
-
Izskatās, ka Tev mājās ir trusis, kas ar līdzīgiem neklopējas. Tādam varētu pietikt ar pārrunām presinga formātā.
P.s. Ja informācija nav vienpusēji izkropļota.
-
Vai tad policisti drīkst tādu formātu izmantot?
-
Man jau liekās, ka pārrunas ir pirmais, ko viņi dara, ja incidentam ir pazīmes noplakt.
-
Pārrunas kā tādas, domāju, ka ir gan, bet vai tad tādā formātā viņiem nav aizliegts?
-
Neesi bijusi nekad klāt, kad profi ar vārdiem ij asaras izspiež, ij atzīšanos visos grēkos? Vienkārši skaisti...
-
Neesmu gan. Man no policijas tikai ar ceļu policiju ir nācies runāt.
-
Enivei neviens rokas nesmērēs un ārpus likuma neko nedarīs. Neesam mēs taču nekādi oligarhi, kuriem viss nopirkts.
-
Maruu, bet Tu padomā par šo priekšlikumu.
-
Es jau domāju, bet ir divi argumenti, kāpēc ne, tāpēc labāk ne.
-
Maruu, tu rīkojies ļoti klasiski. Visas tipiskās gaida otru sitienu.. Pēc tam nākamo.. Un parasti attaisnojas, ka šoreiz bija kaut kādi īpaši iemesli no sērijas - viņš bija ļoti noguris, un es ko tur nepareizi izdarīju vai pateicu. Bet nākošreiz gan.. Tas mulsums un šoks parasti ir par pirmo sitienu, pēc tam pierod (varbūt nav īstais vārds), uztver kā zināmu, atpazīstamu lietu. Tā ir saspēle, tāds tādu atrod.
Sievietes, kas nav piemērota šādam attiecību modelim, rīkojas radikāli. Un uzrakstīt iesniegumu policijā ir nieks, tas nav nāves spriedums. Ja jau ģimene būtu dārga, vīrietis izdarītu visu, lai visu vērstu par labu. Diemžēl sievietes zemapziņā saprot, ka vīrietis neko nedarīs, bet būs karš un šķiršanās. Bet nesaprot, ka tas, kas jau noticis, ir beigu sākums. Tikai tās beigas tiks pamatīgi pastieptas un būs mokošas.
-
Viss kādreiz jau bijis. Arī zupa. Ar tārpiem. Atļaušos atgādināt :
http://www.sarunuforums.lv/forums/gimene/vienkrsa-romantika/
-
Tev nav brālis/tēvs/labs draugs vīrietis?
Kas pret tādu vrb i līdzētu, ka Tavā pusē nostātos spēcīgāks vīrietis. Un viņš ar viņu parunātos (iespējams arī fiziski) tā, lai viņam būtu vnk bail Tev vēl ko nodarīt.
Lupatas, kas izrāda varu pār sievietēm un bērniem, parasti ir melni un maziņi tikko riktīgs vecis, no kā reāli var pa purnu noraut, pretī parādās...
Bet vai tādu vsp vajag...
Sorry, izrādās ir arī 2. lapa - so, novecojis priekšlikums
-
Es jau domāju, bet ir divi argumenti, kāpēc ne, tāpēc labāk ne.
1 no tiem nosacīta sodāmība? Tas būtu drīzāk arguments PAR ;)
Vai vnk atrunas, atrunas, jo neko jau patiesībā negribas darīt?
-
Nu vai zin. Tev Mao piedāvāja reālu risinājumu!!! Turklāt labu.
Bet tu [piedod, bet nu jau ar mazo burtu] aizstāvi savas tiesības būt sistai vēl. Jo tev tak ir iiieeemesli... Un aizstāvi savas meitas tiesības to redzēt un būt sistai pašai. Lieliski. Klasiski un pēc notīm. Kam tev to bērnu vajadzēja? Lai redzētu, kā viņa apprec tādu pašu kretīnu, kas klapē viņu un viņas meitu - tavu mazmeitu? Tik ļoti patīk cietējas loma?
Šajā forumā pārsvarā dzīvo cilvēki, kam ne tuvu vairs nav 20 un pat ne 25. Tie, kas ir redzējuši arī uz savas ādas, ar ko beidzas "viņš man iesita, bet es pacietīšos līdz nākamajai reizei, bet TAD GAN!".
"viņš man iesita, bet es pacietīšos līdz nākamajai reizei, bet TAD GAN!".
"viņš man iesita, bet es pacietīšos līdz nākamajai reizei, bet TAD GAN!".
"viņš man iesita, bet es pacietīšos līdz nākamajai reizei, bet TAD GAN!".
"viņš man iesita, bet es pacietīšos līdz nākamajai reizei, bet TAD GAN!".
"viņš man iesita, bet es pacietīšos līdz nākamajai reizei, bet TAD GAN!".
"viņš man iesita, bet es pacietīšos līdz nākamajai reizei, bet TAD GAN!".
Tad gan pēc pilnīgi sadir@tiem tavas dzīves padsmit gadiem varēsi sēdēt pie sasistas siles. Ģimenes nebūs tik un tā, bet arī dzīves nebūs bijis. Jo to, ko varēja ārstēt pēc pirmā uzliesmojuma, nevar ārstēt pēc otrā un trešā. Un ne jau ar puķēm un paklusēšanu ārstēt.
Bet ja gribi parakstīt forumā un patīksmināties par savu nabaga cietējas statusu un cēli dot "ērglim" iemeslu turpināt, nevis risināt problēmu tad, kad tā vēl ir risināma [un tikai pēc pirmā! gadījuma kaut kas vēl ir darāms], te nav īstais forums, tam tev ar Cosmo būs pietiekami. Te tev piedāvā risinājumus.
-
Kā mani tracina tas:pagale viena nedeg. .. Deg un kā vēl Deg... Pieredze liecina, ka pret vardarbību nekas nav lidzams, diemžēl....
Nav varianta, ka deg deg viena pagale. Bet tas nepavisam nenozīmē, ka rokas pacelšana ir pieļaujama kaut niecīgākajā variantā. Diemžēl daudzas meitenes jaunībā negrib domāt un secināt, pirms stājas nopietnās attiecībās.
-
Atļaušos par to pagali oponēt - viena tomēr nedegs gan,
jābūt vismaz otrai, kura kaut netieši, pieļauj to degšanu.
Mani pat vairāk par to pļauku, kurai ir sekojusi vismaz kāda reakcija, izbrīna samierināšanās, ar
diendienas psiholoģisko teroru, visu to pa gaisu lidināšanu, dusmu lēkmēm...
Mani tāda mājas - drošākās vietas - dzīve vienkārši nogalinātu..., bērnu pat nepieminu. :(
-
Es zinu, ka viņš atvainosies un atnesīs ziedus, taču ar vienu atvainošanos šādā gadījumā ir par maz.
Pēc šiem vārdiem mani neatstāj sajūta, ka jūsu ritenis jau griežas - viņš pauž agresiju, Tu paklusē vai retu reizi izsaki savas domas, viņš labi saprot, ka rīkojies sūdīgi, nāk palūgt piedošanu, atnes puķītes...
Bet atvainošanos un puķītes saņemsi aizvien retāk. Nupat ir arī pārkāptas fiziskās robežas. Ritenis iegriežas
-
Autorīt,vai tiešām Tev vēl ir mīlestība pret šo cilvēku?Kas ir Tevi tramdījis,metis ar to,kas pie rokas,un nu arī sitis?
Vai Tev nav arī pašaizsardzības instinkta?Kas brīdinātu no nākamās agresijas momenta-kaut vai baiļu veidā?Vari būt droša-ja mazā meitiņa bieži redzēs jūsu dusmu brīžus-viņai būs bailes no saviem vecākiem,no jūsu strīdiem un lidojošiem priekšmetiem.
Bērni jau sitiuācijas uztver tieši,viņi nemeklē,kas vainīgs.Un mājas,vecāki-kā drošības un miera pamats-jūsu bērnam būs atņemtas-pretēji Tavām cerībām-bērna dēļ attiecības glābt.
Es uzskatu,ka tas nav lāga vīrietis,tas ir gļēvulis,kas spēj būt agresīvs pret savu sievu,bērna māti.Piekrītu tiem,kas saka,ka nekas labs nav gaidāms.Var jau būt,ka pēc kašķa būs puķes un lūgšanās,un Tev tas pat patiks,kā plāksteris uz sūrstošas brūces.Bet-diemžēl tas nu ir tiešs un noteikts beigu sākums.Nekādas puķes nepadarīs notikušo par nebijušu.
Nav jau nekur uzreiz jāskrien prom,bet sāc jau lēnām apdomāt -kā un kur Tu un meitiņa varētu būt drošībā un mierā,kā sacīt plāns B.Jo TAS atkārtosies.Vīrietis savu vainu apzināsies,bet pretoties savai agresivitātei nespēs,un savā gļēvumā vainu uzgrūdīs Tev.Arvien biežāk,arvien vairāk.
-
Cerams Maruu ir materiāli neatkarīga,
tad būtu daudz vieglāk par sevi pastāvēt (ja vispār tāda vēlme),
ja nē, tad agresoram plašas iespējas manipulācijām...
-
Man Nelasās, ka viņa jelkad būtu bijusi jelkādā veidā neatkarīga. Vai ka būtu vēlme reāli ko darīt.
Iespējams, ka pie vainas arī drošības un atbalsta trūkums no dzimtās ģimenes, ja vsp apsver šādu attiecību turpināšanu un nav ne brāļa, ne tēva, ne kaut vnk draugu, kas par viņu iestātos, kad pati netiek galā.
Ieteikums izsviest kunga krāmus maisos, kastēs un koferos aiz durvīm (neatkarīgi no tā, kam pieder dzīvoklis, lai pamēģina iztiesāt ārā savu bērnu un tā māti), a priori tika atzīts par nepeiņemamu. Sooo, upuris ir izaudzināts jau dzimtajā ģimenē, IMO
-
Mīļotais Lieliskais pēc naktsmaiņas atgriezies, autore laimes asarās osta atnestās puķes un vāra kakao pie viņa mīļākajām svaigajām bulciņām... Kur nu vairs forums...
[Pardon, nenoturējos.]
Cerams Maruu ir materiāli neatkarīga,
tad būtu daudz vieglāk par sevi pastāvēt (ja vispār tāda vēlme),
ja nē, tad agresoram plašas iespējas manipulācijām...
Nekāda dižā materiālā neatkarība ar divgadīgu bērnu nespīd. Bet tas nenozīmē, ka izejas nav un ka jāpacieš vardarbība.
-
Tas atkarīgs no izglītības un uzskatiem, es kaut kā arī ar sīčiem,
saviem tēriņiem pati pelnīju, kaut spiesta nebiju.
Man kaut kā tā iekšējā neatkarības sajūta ļoti būtiska, laikam esmu baigā egoistene. ;)
-
Nāk prātā vecais teiciens -valsi dejo divatā -agresīvais ir atradis piemērotu upuri, bet upurim kaut kādā dīvainā veidā tas patīk.
Agresīvais(vismaz kādu laiku) jau tomēr saprot, ka izdarījies slikti, nāk nolūgties un tad iestājas upura zvaigžņu stunda -ļaut palūgties, patramdīt kādu brīdi. Līdz nākamajai reizei, kad šķīvis vai dūre ies pa gaisu.
-
Nez. lai gan neesmu agresīvs, man arī būtu ko pastāstīt... bet Mao to var uztvert par pienākumu ziņot policijai :wtf: tāpēc pirms tam jāpapēta KL par noilgumu :)
Ja tāds viņš ir bijis vienmēr, visus 7 gadus, un šī agresija tikai progresē, tad protams laidies, paliks tikai sliktāk.
Ja tas ir noticis pēdējos 2-3 gados, tad to var saistīt ar jūsu statusa/attiecību maiņu - ne katrs spēj izturēt un attiecīgi mainīties piem. ar bērniņa piedzimšanu... tomēr tās ir radikāli citas attiecības. iespējams arī darbā sakrājas visādi stresi un cilvēks vnk "noraujas".
Runāt vajag, bet nevis par to nelaimīgo pļauku, bet par tām agresijas izpausmēm uz priekšmetiem, dzīvniekiem, arī cilvēkiem. Ko viņs pats par to saka, no kā tas, kā to mainīt?
-
Maruu klusē... :(
-
Vispār Maruu jau pati arī rakstīja, ka apsver domu par kopdzīves pārtraukšanu.
Nav jau viegli radikālus lēmumus pieņemt un cerība jau, kā smejies, mirst pēdējā...
Varu arī saprast, viegli tas nav.
-
neviens nesaka un arī nesolīja, ka kopdzīve ir viegli... es teiktu drīzāk otrādi, tas ir BRĪNUMS, kuru sniedz mīlestība, ka cilvēki spēj daudzus gadus nodzīvot kopā un iet cauri bēdām un priekiem, nelaimei un laimei.
Iespējams, ka šī visa "agresija" ir vīrieša sauciens pēc uzmanības - GLĀB MANI, jo "īsts vecis" drīzāk pakārsies, nekā pateiks sieviete, ka nu ir sūdi...
Vīrieši ir lieli bērni patiesībā...un no šāda viedokļa arī var paskatīties...neviena māte tak neteiks, šitas bērns nesanāca, šito podā, taisīsim citu, varbūt būs labāks...
-
daddy, vai tiešām Tev šķiet, ka vīrietis taisās pieņemt palīdzību no sievietes, kuru viņš sit?
-
daddy,ir simtiem citu veidu,kā darīt zināmu,ka nu ir sūdi,arī bez jūtelīgas runāšanas.Sist sievietei(t.i. fiziski vājākai) ir pretdabiski,tas liecina par smadzenes patoloģiju.Vienalga,kāds iemesls tam arī nebūtu-pacelt roku pret sievu un bērna māti -ir riebīgi un nedabiski.Kroplīgi.
-
Jūs baigi sabiezinat krāsas - "kuru viņš sit", var izlasīt, ka dauza tā, ka tikko kā atnāk no darba, tā ar dūrēm virsū... linča tiesa, bez apstākļu noskaidrošanas... :) nu nenoturējās cilvēks, afekta stāvoklis :banhead:
Ja vīrietis bija tā vērts, lai ar viņu 7 gadus kopā dzīvotu, tad manuprāt ir vērts papūlēties noskaidrot, kas ir noticis, kāpēc viņš tā mainījies/mainās.
-
Nu jau krava ar gudrām pārdomām, a autore ko? Puķes un bučas no vīra, un rullējam tālāk?
-
Agrāk man šķita, ka ar mani jau tas nekad nenotiks, bet notika gan. Vakar arī man iesita vīrs.
Nosliece uz agresiju viņam bija manāma jau sen, taču tā nekad netika izpausta uz cilvēkiem. Ir lidojuši pa istabu dažādi priekšmeti, reiz arī kaķim, kas gulēja ceļā, iesperts. Strīdamies reti, jo es parasti paklusēju. Vakar nenoturējos un pateicu, ko domāju par kārtējo pa istabu aizlidojušo priekšmetu un nosaucu viņu par psihopātu. Par to arī dabūju.
Uzreiz pēc šī viņš aizbrauca uz darbu. Viņam ir diennakts maiņas, mājās vēl nav bijis. Taču es nevaru saprast, ko man tagad darīt. "Pamet to idiotu!" nav atbilde manam gadījumam. To darīšu vien tad, ja citu risinājumu neatradīšu un šis atkārtosies. Mums ir divus gadus veca meitiņa, viņas dēļ gribu mēģināt to visu saglābt.
Taču man nav ne jausmas, ko lai dara? Es zinu, ka viņš atvainosies un atnesīs ziedus, taču ar vienu atvainošanos šādā gadījumā ir par maz. Teikt viņam, lai iet pie kāda ārsta? Bet pie kāda? Kā vispār reaģēt, kad viņš atnāks?
Esmu apjukusi un vēlos viedokļus, kā atrisināt šādu situāciju.
Ezme, neko pretdabisku tur nesaskatu, normāla aizsargreakcija. Refleksi. Līdz tam viņš varēja "izpildīties", un lidināt visu pa gaisu un viss bija ok. Tad sieva nenoturējās, izrādīja agresiju un arī viņš nenoturējās... karķina maslom...
es neatbalstu un neattaisnoju sieviešu sišanu, bet uz savas ādas zinu, ka ir iespējams izvest, tā, ka smadzene nestrādā... sevišķi jaunus cilvēkus bez dzīves pieredzes, kuri uzskata kā bērns ir mazs pieaugušais, tikai nejauks brīžiem, vai vīrietis tā pati sieviete tikai ar olām... utt
-
Jūs baigi sabiezinat krāsas - "kuru viņš sit", var izlasīt, ka dauza tā, ka tikko kā atnāk no darba, tā ar dūrēm virsū... linča tiesa, bez apstākļu noskaidrošanas... :) nu nenoturējās cilvēks, afekta stāvoklis :banhead:
Ja vīrietis bija tā vērts, lai ar viņu 7 gadus kopā dzīvotu, tad manuprāt ir vērts papūlēties noskaidrot, kas ir noticis, kāpēc viņš tā mainījies/mainās.
Ja lasīji, tad autore vispār pārsvarā muti vaļā never, lai kundziņš neuzsprāgst,
bet ar neder, sprāgst tāpat, un vēl pa muti sadod.
Tā saucās n o r m ā l a ģimenes dzīve??? Nu kā kuram...
-
Lidināt regulāri pa gaisu mantas arī nav OK, IMO.
Izskatās, ka kungam, kas ārpus mājas ir lupata zem kāda cita tupelēm, mājas ar sievu un bērnu ir kļuvušas par emocionālo miskasti.
Agrāk tā nebija?
Agrāk sieviete varētu arī aiziet. Tagad viņš domā, ka viņa ir atkarīga. Un pacietīs jebko. Izskatās, ka tā arī ir- viņa kļuvusi par lupatu zem vīra tupelēm.
Atcerieties to ķēdīti anekdotē: suns iekož vīrietim, tas, būdams priekšnieks uzd€&&& padotajam, padotais mājās izlamā pusauga bērnu, tas savukārt iesper sunim, suns iziet ārā un iekož.... Nu no šīs sērijas.
Tomēr vecim būtu jābūt tam, kas pārtrauc to ķēdi, nevis gāž par sievu, ja viņam, godīgi sakot, tā sieva nav vnk piegriezusies. Tomēr sievas un sīka pamešanu viņš neapsver, jo tas būtu pret viņa paša standartiem par pareizību, negribas savās acīs būt nepareizam. It kā šis surogāts būtu kkas pareizs....
-
tuk, kaut kā esmu palaidis garām informāciju par Tavu ģimenes stāvokli, bet manuprāt n o r m ā l a ģimene bez domstarpībām un strīdiem neiztiek. :)
Uzskats balstās uz 2x vecvecāku ģimenēm, 2x vecāku ģimenēm, savu ģimeni, 2x bērnu ģimenēm.
māksla ir domstarpības nepārvērst strīdā, strīdu kautiņā, kautiņu slepkavībā... ir man zināms arī ne viens vien piemērs par slepkavībām ģimenēs...
-
Ja autore jau agrāk pie ''priekšmetu uzlidojumiem.'' būtu izrādījusi savas emocijas,tad arī agrāk būtu atrāvusies.Piekrītu tuk-nav lāga.Tā nav normāla aizsargreakcija,vismaz no vīrieša (kā fiziski spēcīgākā ) puses.Vai vīrišķis ir juties kaut kā fiziski apdraudēts??
Nezinu gan,ja nevar izturēt mājas atmosfēru,sievu un bērnu-tad aizcērt durvis un ej ārā kaut ielu slaucīt,kamēr atdziest smadzenes.Bet nu savu neapmierinātību izrādīt fiziski pret saviem tuvākajiem........
Laikam gan mūsu visu diskusija un ieteikumi nav bijuši autorei pa ''spalvai'',ka ir apklususi un pazudusi.Gan jau ka lasa,lai arī neraksta.
-
Laikam gan mūsu visu diskusija un ieteikumi nav bijuši autorei pa ''spalvai'',ka ir apklususi un pazudusi.Gan jau ka lasa,lai arī neraksta.
Jā, es tiešām lasu, bet nerakstu, taču ne tādēļ, ka man patiktu vai nepatiktu kādi viedokļi. Gan pienāks arī mans laiks izteikties.
-
kā būtu, ja būtu, mēs nekad neuzzināsim.
Tējkannas ir jāsit, kamēr maziņas, lai tās neizaugtu par lokomotīvēm. Iespējams, ja autore pēc pirmā "priekšmetu lidojuma" būtu visu izteikusi, nekādi lidojošie šķīvīši neturpinātos...
autore tak jau sākumā pateica - "Pamet to idiotu!" nav atbilde manam gadījumam.
-
Liela brēka vienas pļaukas dēļ, tāpat neredzam īsto kopainu. Ja no ģimenes dzīves konteksta pastāsta vienu faktu,tad liekas,ka visas ģimenes ir pustrakas. Padomi pamest ir mazliet naivi. Nekad gan neesmu pļaukāta, bet tiešām neko briesmīgi nesaskatu. Lai autore skatās, kā būs tālāk.
-
Piemēri ir dažādi, tas ir tiesa... dažādām tautām un kultūrām pieņemamais arī dažāds.
Var jau būt, ka necieņa un savas taisnības izdauzīšana kā diskusijas forma kādam ir ok.
Pārim. Un abi laimīgi.
Bet, ja vienam no pāra šāda forma nav ok, tad šāda diskusijas forma ir tabu.
Ja vien partneris nozīmē ko vairāk par ērtu apkalpojošo personālu.
-
Maruu, pati raksti, ka strīdaties reti, bet tomēr - par ko bija, vai ar ko sākās strīds vakardien? uzzīmē kopainu?
Mums (32 gadi laulībā) visi būtiskie strīdi ir bijuši par bērnu audzināšanu. Nu, ja neskaita tos, kad sastrīdas "ne par ko", "uz līdzenas vietas", utt. :D
-
Labi, Daddy, autore pati kundziņu ērcina, značit pelnījusi, tavuprāt.
Bet kaķis jāatspārda jo arī runā ne par prātam???,
un kurš nākošais pa ceļam trāpīsies?, bērns?
-
klāt nebiju, neredzēju, nedzirdēju, kurš kuru tur ērcina vai provocē, tāpēc neņemos tiesāt vai dot padomus :(
varu tikai pateikt, ka arī mani, ārkārtīgi mierīgu un līdzsvarotu cilvēku, īpašos apstākļos ir spējuši izbesīt gan sieviete, gan bērns, gan kaķis...
-
Mēģināju apdomāt kādus citus agresijas izskaidrojumus, izņemot "pa dzimumam agresīvs idiots".
Totāli pārguris? (Es savulaik, pēc pusgada dubultslodzes un hroniska miega bada, arī biju neciešama kļuvusi, tiesa gan - ne agresīva, bet histēriķe nenormāla. Pamazām pārgāja līdz ar dzīvesveida maiņu un atpūtu).
Slims? Varbūt tiešām vaina galvā (audzējs, tpu, tpu... protams) jebšu psihiska saslimšana (kamēr nesaskaramies ar to, pat prātā neienāk, ka tāda var būt) vēl vieglā formā, tāpēc neatpazīta un nediagnosticēta. Varbūt psihiatrs vajadzīgs? Vai vismaz psihologs, kāda pāru terapija?
Varbūt bijusi galvas trauma? Vai (atkal jau - tpu, tpu...) kaut ko nelāgu lieto?
Bet jebkurā gadījumā, lai attiecības glābtu, vajadzīga arī viņa vēlme un gatavība sadarboties. Ar "pliku" parunāšanos tipa "vairāk tā nedari" toč nepietiks.
Nu jau vīram tā kā būtu jābūt mājās pēc naktsmaiņas. Kāda viņa reakcija, uzvedība, notikušā skaidrojums?
-
Maruu, pati raksti, ka strīdaties reti, bet tomēr - par ko bija, vai ar ko sākās strīds vakardien? uzzīmē kopainu?
Mums (32 gadi laulībā) visi būtiskie strīdi ir bijuši par bērnu audzināšanu. Nu, ja neskaita tos, kad sastrīdas "ne par ko", "uz līdzenas vietas", utt. :D
Viņš gulēja, jo viņam bija jāiet uz diennakts maiņu. Mazā bija atradusi rotaļlietu, kas diezgan riebīgi skan, kuru vīrs vienmēr noslēpj, kad iet gulēt, jo var jau saprast, ka konkrētā manta jebkuram traucētu gulēt. Šoreiz ne tik labi noslēpa un mazā laimīga skraidīja ar savu bizmāri pa māju. Ņemt nost nav jēgas, jo troksnis, kas būs tad, būtu briesmīgāks par esošo.
Viņš piecēlās, aizlidināja pa gaisu kādu no rotaļlietām, kas mētājās zemē pie gultas un noburkšķēja kaut ko nesaprotamu. Pateicu, lai neburkšķ un nepsiho - pats vainīgs, ka noslēpa tādā vietā, kur meita tiek klāt. Noburkšķēja kaut ko apmēram, ka tagad jau nevis rotaļlieta, bet es viņam traucējot un iespēra pa vēl vienu zemē esošu rotaļlietu. Tad arī es viņu nosaucu par psihopātu.
-
Atbildot uz sīko druku, mājās viņš ir. Manis tur nav un nerādīšos, kamēr man nebūs skaidrs rīcības plāns. Atvainošanos esmu saņēmusi pa telefonu, sms formā, jo arī uz zvaniem neatbildu, kamēr domāju. Par to esmu viņu informējusi.
-
Khmm, ne nekā tāda...uz līdzenas vietas...
...nelaikā uzmodināts cilvēks nav adekvāts - būs Tev mācība, ka izsalcis vai nelaikā uzmodināts vīrietis ir "zvērs mājās", kuru labāk pa spalvai... :)
jā, bet drusku paaudzināt vajag :fryingpan: , lai sevi kontrolē un lai tas nepārvēršas par ieradumu. Bērns ir pie Tevis? Viņam jāredz, jājūt ko viņš var pazaudēt
-
Sīkā druka bija gļuks, ko izlaboju.
-
Vai man turpmāk arī viņu iekaustīt katru reizi, kad diennaktīm neesmu gulējusi, jo mazā slimo un niķojas, guļ ne vairāk, kā 5 min no vietas, ēsts nav vairāk par šķēli desas, pa fikso, jo nav jau laika - rokas aizņemtas, jo mazā slima no rokām ārā nelaižas? Paskatīsies uz mani ne tā un es šim ar pannu? :fryingpan:
Jā, loģiski, ka bērns ir pie manis. Kā var ienākt prātā, ka es bērnu pie psihopāta atstātu?
-
zinu kā tas ir... arī, kad ir nevis 1, bet 3 mazi un slimi bērni un tas viss vienistabas dzīvoklītī, kur visi visiem traucē...
daži iztur, daži nē...
-
Bet īsumā Tu man iesaki vienkārši sākt sist viņu, kad esmu neizgulējusies un izsalkusi, tā teikt, līdzsvaram dabā?
-
Bet īsumā Tu man iesaki vienkārši sākt sist viņu, kad esmu neizgulējusies un izsalkusi, tā teikt, līdzsvaram dabā?
Nē, to es neiesaku gan, tas ne pie kā laba nenovedīs.
Mēģini respektēt viņa mieru un atpūtu (ko ta nevarēji bērnam citu mantu iedot??!) un palūdz, lai viņš arī Tev ļauj atpūsties, kad Tu esi nogurusi. Ar mazu bērnu tas jādara uz maiņām - viens pieskata bērnu, otrs atpūšas :) :)
-
Viņai to bizmāri var atņemt tikai tad, ja viņa ir aizmigusi. Maiņa uz citām mantām nestrādā, momentā ir tāda sirēna, ka bizmāri jau vairs nedzird. Ja pats nejēdza mantu nolikt uz skapja, zinot bērna reakciju uz mēģinājumiem to atņemt, kur ir mana vaina?
Vienu gan sapratu - Tevi sajā jautājumā nav jēgas diskutēt, jo, lai kā arī nebūtu, vainīgā būšu es, kas nabadziņam gulēt neļauj. Vai, Tavuprāt, kaķis arī neļāva viņam gulēt, dienā, kad dzīvnieciņam iespēra?
-
...un bērns arī Tev izlaists... :m:
-
Khmm, ne nekā tāda...uz līdzenas vietas...
...nelaikā uzmodināts cilvēks nav adekvāts - būs Tev mācība, ka izsalcis vai nelaikā uzmodināts vīrietis ir "zvērs mājās", kuru labāk pa spalvai... :)
jā, bet drusku paaudzināt vajag :fryingpan: , lai sevi kontrolē un lai tas nepārvēršas par ieradumu. Bērns ir pie Tevis? Viņam jāredz, jājūt ko viņš var pazaudēt
daddy, piedod, bet tu esi tāds pats idiots. Diemžēl ne vienmēr olu un nokarenā aparāta esamība padara indivīdu par vīrieti.
Ja vīriņš nevar izgulēties mājās, kur ir divgadīgs - principā nekontrolējams - skaņas avots, lai iet gulēt uz viesnīcu vai garāžu.
Interesanti, kur izgulēties var aiziet sieva, kas šos divus gadus pusgulējusi nonstopā to skaņas avotu baro, vāc un pampero? Tad viņai ir vēl lielākas tiesības palaist rokas? Tā teikt - sīkais piečurājis dīvānu, - vecim ar pannu. Jo sēdēja blakus un neuzminēja, ka tūlīt čurās. Sīkais spiedz trešo stundu no vietas, jo ir iemācījies spiegt, - vecim ar gludekli. Jo vecis gludekli nolicis nepareizajā plauktā. Tā?
Un musulmaņu izvarotās sievietes arī pašas vainīgas? Ka sievietes? Ā, tas no cita plauktiņa? Ne hrena - tieši no tā paša. Cilvēki viens pret otru izturas kā cilvēki. Cilvēki.
Maruu, malacis, ka nenolaidi ausis un nelien uz vēdera. Tas NAV normāli [lai gan pat te viens otrs vīrieškārtas objekts uzskata, ka ir]. Ja kaut ko ar tādu attieksmi var darīt, tad tikai sākumā.
-
Ir izlaista. Kā nebūs, ja viņai kaut ko neatļaut vai nedot nozīmē čīkstēšanu, kas, savukārt, jau pēc 10 sekundēm - kādu lidojošu priekšmetu?
-
Daddy normāli un sakarīgi diskutē.
Autore izklausās ļoti jauna. Un mēs jau zinām,kādi ir jaunie :)
-
nja, traki, ja nenobriedušiem cilvēkiem rodas bērni :) lasot turpinājumu, jūtu, ka tāds tādu atrod un vairojas :D
piekrītu, ka vīriņam noteikti vajag iemācīties gulēt pie pirmās izdevības, nevis ērtos apstākļos, kā bija agrāk, tādu vairs nebūs... tāpat arī vīriņam vajadzētu ņemt uz sevi bērna čīkstēšanu, bērnam lieliski var pārslēgt uzmanību, pārbaudīts uz 3 bērniem un 4 mazbērniem...
bet arī sieviņai ir jārespektē otrs cilvēks, nevis jāveļ vaina uz bērnu, rotallietu, kaķi
-
Nevienu neaizstāvot un padomus nedodot - ja mani uzmodina nelaikā, varu: 1) dzimteni nodot (visu pateikšu, jo prāta bremzes nav pamodušās)
2) automātiski iejaukt droši vien arī varētu, jo - skat.pirmo atbildi.
-
Kaķis, starp citu, cieta dēļ tā, ka kāds bija aizsēdējies WC ar telefonu un tādēļ viņam piedega kartupeļi, ko pats bija cepis. Es tajā mirklī ar bērnu nācu iekšā no pastaigas. Kaķis vienkārši gulēja zemē, gaitenī un pat ne tuvu ne ceļa vidū. Ko ieraudzīja, tam iespēra. Lūdzu - kā te esmu vainīga es, bērns vai dzīvnieks, kuri neprot uzvesties un tādēļ dara nervozu vīru? Ak, pareizi, paēdis nebija! Turklāt, kaķis noteikti bija pie tā vainīgs vai vismaz kaut kādā sakarā, ko Tu man tūlīt izskaidrosi.
Tavu nostāju, kā jau teicu, sapratu - vainīgs būs jebkurš, tikai ne pats - viss viņu provocē. Tad jau man sen bija jānosit gan viņš, gan bērns - tie abi manas vēlmes pagulēt nerespektē nekādā veidā, bet es taču kaut kā savācos un pat nelamājos. Ja es to varu, kāpēc man jālien uz vēdera priekšā kādam, kurš, kā sāk šķist, nevis nevar, bet negrib savākties, jo kāpēc gan to darīt, ja vienmēr var vainot kādus ārējus apstākļus?
-
Izklausās, ka autore sāk iztaisnot muguru :)
-
varu tikai pateikt, ka arī mani, ārkārtīgi mierīgu un līdzsvarotu cilvēku, īpašos apstākļos ir spējuši izbesīt gan sieviete, gan bērns, gan kaķis...
Protams, “izbesīt“ var jebkas un jebkuru, tas vien normāli.
BET!, stāsts jau par to, kā šis besis tiek izpausts jeb novadits...
Ir tak starpība, pasakot, ka kas traucē, jo darba stundas vēl priekšā,
vai ari spārdot un vicinot rokas.
p.s. Maruu, varbūt tomēr der pārdomāt, vai Tu šo konkrēto vīrieti, personību vēl mīli
un vai vēl joprojām - vēlies, “līdz nāve mūs šķirs“.
Vai tādu vēlējies savu laulību?
-
Nuja, un stāsts ir par to, ka šeit agresija jau ir sistēma - standarta reakcija pie jebkāda kairinājuma ar jebkuru, visnenozīmīgāko un neparedzamāko, ieganstu.
-
Attieksme pret dzīvniekiem visu pasaka par cilvēku.
-
Agrāk arī pret kaķi viņam tādas attieksmes nebija. Spēlējās ar viņu, vienmēr ņēma rokās un mīļoja, ja gadījās netīšām uzkāpt uz astes vai kā citādi nodarīt pāri. Kāpēc viņš ir palicis šitāds, nezinu. Viņa viedokļa par notiekošo man pagaidām nav, negribu zināt, kamēr nav stabila sava viedokļa.
-
Nu, baidos, ka alternatīva kaķis, biji Tu...
Bet cilvis seko vien savam superego, ja tas ko izsaka...
-
Tavu nostāju, kā jau teicu, sapratu - vainīgs būs jebkurš, tikai ne pats - viss viņu provocē. Tad jau man sen bija jānosit gan viņš, gan bērns - tie abi manas vēlmes pagulēt nerespektē nekādā veidā, bet es taču kaut kā savācos un pat nelamājos. Ja es to varu, kāpēc man jālien uz vēdera priekšā kādam, kurš, kā sāk šķist, nevis nevar, bet negrib savākties, jo kāpēc gan to darīt, ja vienmēr var vainot kādus ārējus apstākļus?
Tu atkal otrā grāvī...
Bet tāds taču viņš nebija visus 7 gadus kurus jūs esat pazīstami?? Jeb bija, tikai Tu to nemanīji??
-
Tu viņam kaut kā tiešā tekstā pajautāji [SMS, e-pasts, ja negribi un nevari runāt], ka gribi zināt viņa argumentus un situācijas redzējumu - kas notiek un kāpēc? Kas ir mainījies?
Tu viena tikai no savas puses īsti situāciju neizanalizēsi, jo Tu redzi tikai savu pusi, bet neredzi viņa. Ko ir spējīgs izdomāt vīrietis, tālu neatpaliek no sievietes fantāzijām un 1001 nakts pasakām. Līdz ar to nekādu viedokli Tu nevari noformulēt un nekādus plānus Tu nevari domāt - datu nav.
Tas, ka līdz ar sīci ir vairāk problēmu un izdevumu, bet mazāk laika, nav nekāds noslēpums nevienam. Efektīvāks menedžments un viss. Neesat pensionāri, kam jau smadzenes ierūsējušas vai vecuma slimības.
Sīcis abu plānots? [Nevis es Gribu, bet tu gan jau kaut kā piekritīsi, jo es Gribu vai Ups! gadījās!]
-
Daddy, diemžēl, cilvēki dzīves laikā mēdz mainīties, un dzīvojot ikdienā blakus var nepamanīt.
Tāpat kā bērnam, atbrauc pēc pusgada kāds rads un
uzrunā bērnu uz “jūs“, un tu brīnies - tas tak mans maziņais...
Izrādās, no malas jau lielais. :)
-
Nebija tāds. Uz situācijām, kurās tagad viss iet pa gaisu, viņš reaģēja pilnīgi savādāk, pilnīgi adekvāti.
-
Izmaiņu punktu vari piefiksēt, attinot filmu atpakaļ?
-
Tad sāc tīt atpakaļ, kurā brīdī mainījās
-
Nuja. Kāda katastrofa. Beibe trešo gadu sēž mājās ar sīko, sīkais izlaists līdz šņorītei, kviec par katru sīkumu. Jo beibei nav laika ar sīko ņemties, jātorčī forumos lielo dzīves patiesību meklējot. Kur nu vēl vīram pusdienas gatavot, gan jau uzceps un uzvārīs pats. Tas nekas, ja vēders apsāpējies un, no hauzes kartupeļus glābt skrienot, paklūp pār kaķi, kurš mūžīgi mūžos metās kājās un pa priekšu, jo uz ķēķi tak! Slinkā
ļudne nejēdz arī sīkā mantas savākt, lai nav pa kājām. Un tagad, nabadzīte, mitinās tramvaja pieturā, kamēr pāraudzināmais mokās dvēseles pārmetumos. Un pilnīgi noteikti uz pieturu paķērusi līdzi megainsektu, jo citādi visi RS kontrolieri trieku ķers no gaudojošā sīča.
Pretīgais vīrišķis sen jau piekāvis visus savus pacientus, rupji aplamājis nabaga večiņas, kas ciemojas pie slimniekiem, izēdis sanitārēm konfekšu turzas un izstrēbis visu kafiju internu stūrī. Ā, un vēl - saplosījis vismaz pārsimts gumijas cimdu kopā ar termoforiem. Bet tā jau mierīgs darbā.
Hēēēhhhh....
Tas mans viedoklis. Jo man tāds var būt un var kardināli atšķirties. Var taču?
-
Es viņam sms veidā uzprasīju, kāpēc viņš tā uzvedās pēdējā laikā. Saņēmu atbildi, ka pats nezina, kāpēc viņu viss kaitina, un, ka esot gatavs darīt jebko, lai to izlabotu. Tāda paredzama atbilde.
-
Nu, to, ka Tava un bērna dzīve Tava atbildība, to tak saproti...
-
Nedaudz mana viedokļa par Cammas viedokli. Interesanta interpretācija par notiekošo.
Es visu laiku domāju, ka esmu precējusies ar pieaugušu cilvēku, bet izrādās, ka man ir vēl viens mazulītis, kam ir pilnas tiesības spārdīt kaķi, jo nav ar karotīti pabarots, kamēr es esmu ārā ar otru - mūsu kopējo bērnu.
Man, protams, visa diena paiet forumos. Pusi dienas te visi brīnās, kāpēc esmu pazudusi un neatbildu, bet, kad mana mamma pārnāk no darba un grib ņemties ar mazo un man ir laiks, es kļūstu par forumu vistu, kas neko citu nedara. Pilnīgi loģiski.
Paklupt pār kaķi, kas mierīgi guļ pietiekamā attālumā no ceļa, turklāt no virtuves uz istabu, pēc tam, kad piedegšanas fakts jau ir konstatēts, nevis no WC uz virtuvi glābt kartupeļus, ir interesanti. Īpaši interesanti ir tas, ka lai pakluptu, ir speciāli jāpakāpj solis kaķa virzienā un jāatvēzē kāja, pašam paliekot stabili vertikāli. To, ka aizsēdējies telefonā, pats pateica, ja būtu bijušas problēmas ar vēderu, diez vai viņš tik muļķīgi būtu atrunājies ar sēdēšanu telefonā.
Par RS darbinieku labsajūtu uztraukties ir lieki - man ir mamma un pie viņas vienmēr var atbraukt, man arī tam nav nepieciešams sabiedriskais transports, tā, ka es ar savu divgadnieci, kas ir gana gudra, lai zinātu, ka jāspiedz ir tieši tēta klātbūtnē, jo tad tētis sadusmosies, nevis pacietīgi mācīs, ka visu dabūt nevar un, ja mamma nedos kāroto, pats iedos. Ja vīra nav mājās, man ir pilnīgi normāls bērns. Savu reizi jau nākas paklausīties spiegšanu, piemēram, skaidrojot, ka kaķa kastīte rotaļām nav domāta, vai, ka galdautu no galda nost neraus vis, bet tās ir pāris minūtes un mazā saprot, ka nekas nebūs un aiziet pie savām rotaļlietām.
Tā kā klonēt sevi, lai vienlaicīgi varētu gatavot ēst, gludināt vīram kreklus un vākt pa grīdu katru lelli un grabuli, es nevaru, nekas cits neatliek, kā pēdējos vākt vien dažas reizes pa dienu, nevis katru reizi, kad mazā kaut ko nomet. Es gan no rakstītā noprotu, ka Camma savam vīram, ja viņai tāds ir, skrien pa priekšu ar sarkano paklāju, jo nevar taču pieaudzis cilvēks atjēgt, ka viņam mājās ir bērns un tāpēc arī rotaļlietas, kuras viņam netraucē, tieši otrādi - ir ko mētāt, kad kārtējo reizi noraustās internets, iespiedzas bērns, neizdodas uzvarēt spēlītē vai ir vēl kādi tik pat nopietni iemesli būt niknam.
Nezinu, kāds viņš ir darbā, bet veikalā vai kādā citā sabiedriskā vietā arī izpaužas. Mierīgāk, nekā mājās, bet ir. Lietas pa gaisu nelido, bet agresiju neslēpj.
-
Nuja. Kāda katastrofa. Beibe trešo gadu sēž mājās ar sīko, sīkais izlaists līdz šņorītei, kviec par katru sīkumu. Jo beibei nav laika ar sīko ņemties, jātorčī forumos lielo dzīves patiesību meklējot. Kur nu vēl vīram pusdienas gatavot, gan jau uzceps un uzvārīs pats. Tas nekas, ja vēders apsāpējies un, no hauzes kartupeļus glābt skrienot, paklūp pār kaķi, kurš mūžīgi mūžos metās kājās un pa priekšu, jo uz ķēķi tak! Slinkā ļudne nejēdz arī sīkā mantas savākt, lai nav pa kājām. Un tagad, nabadzīte, mitinās tramvaja pieturā, kamēr pāraudzināmais mokās dvēseles pārmetumos. Un pilnīgi noteikti uz pieturu paķērusi līdzi megainsektu, jo citādi visi RS kontrolieri trieku ķers no gaudojošā sīča.
Pretīgais vīrišķis sen jau piekāvis visus savus pacientus, rupji aplamājis nabaga večiņas, kas ciemojas pie slimniekiem, izēdis sanitārēm konfekšu turzas un izstrēbis visu kafiju internu stūrī. Ā, un vēl - saplosījis vismaz pārsimts gumijas cimdu kopā ar termoforiem. Bet tā jau mierīgs darbā.
Hēēēhhhh....
Tas mans viedoklis. Jo man tāds var būt un var kardināli atšķirties. Var taču?
Camma, Tu esi veca un duma (tāpat kā es) tāpēc Tev nav taisnība. :(
-
Es viņam sms veidā uzprasīju, kāpēc viņš tā uzvedās pēdējā laikā. Saņēmu atbildi, ka pats nezina, kāpēc viņu viss kaitina, un, ka esot gatavs darīt jebko, lai to izlabotu. Tāda paredzama atbilde.
ļoti labi! manuprāt dod viņam šo iespēju, es uzskatu, ka jūsu attiecības ir glābjamas :) cilvēks vnk ir izbesījies.
Ja vari, kādu nedēļu+ padzīvo atsevišķi, lai viss nosēžas. Pareizi te teica, ka viena pagale nedeg, tāpēc mainies pati un skaties vai mainās viņš. bet sāc ar sevi.
PS. kāds viņam ir hobby? kad viņš pēdējo reizi ar to nodarbojās?
-
Protams, nav izslēgts variants [Cammas versija gan ir neadekvāti agresīva], ka līdz tam mīļā sieva ir kļuvusi par svēto mammi - bērns priekšā pakaļā, ne mājai pirkstu pieliek, ne pusdienām. Tehniski, protams, zīdaini vācoša sieviete ir tieši tikpat nogruzīta kā strādājošs vīrietis, tikai viņai slodze ir 24/7 atšķirībā no vīrieša, kurš var darbā atpūsties no bērna bļaušanas. Un tas ir tikai normāli, ka sākuma posmā vīrietis pievāc lielāko tiesu mājas darbu, pie iespējas pieskata sīci, lai sieva var lieku stundu pagulēt [ņemot vērā, ka naktis par guļamklaiku nosaukt var ne pārāk biežos gadījumos], bet ir jautājums, kā to pasniedz. Ja mājās ir princese uz zirņa "bet man ir Bērns!", kas neko vairāk paskaidrot nespēj, vīram stress krājas. Mēs no malas reālo bildi neredzam un nevaram redzēt.
Tāpēc jautāju par pagrieziena punktu.
Tas gan neattaisno roku palaišanu uz mēbelēm un vājākajiem.
Es atstātu bumbiņu vīra pusē. Lai izguļas un lai piedāvā kopdzīves risinājumu, kurā neviens rokas nepalaiž. Tā teikt, lai pieņem lēmumu, ko ar sevi darīt.
-
Oi, atbildējis, ka nezina. Tā nu gan ir atbilde, kas dod cerības. Vai rāda kādu risinājumu situācijai.
Maruu, Cammai tāds īpatnējs stils (te jau visi pieraduši), nav viņa tik glupa kā izliekas.
Daddy gan muld kā pa ķešu. Neticu, ka pats ir uzšāvis sievai (drīzāk atrāvies ar pannu no viņas) vai spēris kaķim. Ticu, ka ir blāvuši viens uz otru, kādu šķīvi saplēsuši vai vēl kādu materiālu postījumu nodarījuši, bet robežas nav pārkāptas. Citādi daddy te nedūdotu kā meža balodis.
-
Un nevis "es nezinu", bet "ko mēs tālāk darīsim". Lai nodefinē to "jebko" verbāli un latviski. Bez CapsLock.
-
Oi, atbildējis, ka nezina. Tā nu gan ir atbilde, kas dod cerības. Vai rāda kādu risinājumu situācijai.
Maruu, Cammai tāds īpatnējs stils (te jau visi pieraduši), nav viņa tik glupa kā izliekas.
Daddy gan muld kā pa ķešu. Neticu, ka pats ir uzšāvis sievai (drīzāk atrāvies ar pannu no viņas) vai spēris kaķim. Ticu, ka ir blāvuši viens uz otru, kādu šķīvi saplēsuši vai vēl kādu materiālu postījumu nodarījuši, bet robežas nav pārkāptas. Citādi daddy te nedūdotu kā meža balodis.
Broņa, Tu zini, cik es sāls esmu apēdis kopš tās reizes?? :) un ja kas - mani sita ar tupeli nevis pannu... gulošu (iemigušu), tāpēc atrāvās...
-
Tā jau domāju, ka daddy bija spiests vienkārši aizstāvēties pret ļaunprātīgu uzbrukumu.
-
Es apmēram saprotu, kāpēc Camma izvēlējās šādu stilu komentam.
Maruu, tu tikpat ledaini un nicinoši arī ar vīru runā, tiklīdz viņa tonis un skatījums uz lietām atšķiras? Un sen jau?
Lasu un mēģnu saskatīt arī kādu sāpīgu emociju situācijà, bet redzu tikai aukstu izklāstu...
-
Es nekad neizlieku internetā emocijas. Man dzīvē negāciju nav par maz, lai gribētos, ka kāds vēl paņirgājas par to, kā jūtos.
-
Nu, dāmas, Jūs tā nepārspīlējat ar to bērnu vākšanu???
Manā dzīvē laimīgākais laiks, kad nav jāiet uz darbu, var darīt ko vēlas, laiks bērnam, vīram, sev...
Vai tad ne?
-
Viss kārtībā, pilnīgi normāls izklāsts. Reizēm te citi ienāk un emociju uzplūdā tā izpaužas, ka galīgi nevar saprast, ko īsti grib pateikt.
Vēlreiz pārlasot pēdējo tavu postu, iedomājos, ka varbūt tiešām ir kāds iemesls mūžīgajai agresijai un nervozumam. Azartspēles, piemēram?
-
Kāds bērns, tuk... kāds bērns.
Un kāda dzīvesvieta. Divistabu dzīvoklis nekad neprasīs tik daudz darba, cik māja un dārzs.
Es pēc 6 gadiem neesmu atgulējusies un mierīgi nogulēta nakts ir reizi mēnesī. Ja paveicas.
-
Nu, dāmas, Jūs tā nepārspīlējat ar to bērnu vākšanu???
Es domāju, ka viņas nepārspīlē. Cosmo ir pilns ar šādām māmiņām - viņām nav laika ne ēst pagatavot, ne matus sev izmazgāt, jo taču bērns ir. Toties vienmēr ir laiks caurām dienām gauzties par laika neesamību tajā pašā forumā. Man laiks pietiek visam - gan pagatavot ēst, gan māju apkopt, gan pašai sakopties un, protams, arī bērnam.
-
Nu, dāmas, Jūs tā nepārspīlējat ar to bērnu vākšanu???
Manā dzīvē laimīgākais laiks, kad nav jāiet uz darbu, var darīt ko vēlas, laiks bērnam, vīram, sev...
Vai tad ne?
Nē. Pirmos 3 gadus diennaktī gulēju ne vairāk par 4-5h, sākumā bija vēl trakāk
-
Es nekad neizlieku internetā emocijas. Man dzīvē negāciju nav par maz, lai gribētos, ka kāds vēl paņirgājas par to, kā jūtos.
kas liek domāt, ka kads par jūtām & emocijām paņirgāsies? Pieredze? Internetā? Tiešām tikai internetā?
-
Beidziet -kam tur nupat 4. bērns, tagad 6, 4, 2, un 0 gadu. Kā tur tiek galā, vai pietiek ar 1 aukli?
-
kas liek domāt, ka kads par jūtām & emocijām paņirgāsies? Pieredze? Internetā? Tiešām tikai internetā?
Dzīvē es nekad neizvēlētos šādu tēmu apspriest ar cilvēkiem, kam pilnībā neuzticos. Turklāt dzīvē emocijas nemaz tā nenoslēpt, jo balss intonācija, sejas izteiksme un daudz citu sīkumu tomēr parāda, kā runātājs reāli jūtās.
Internetā uzzina tikai to, ko par sevi pastāsti. Jo vairāk stāsti, jo lielākas iespējas, ka vienā dienā Tev to iemetīs acīs pagrieztu pilnīgi citā gaismā.
-
Internetā uzzina tikai to, ko par sevi pastāsti. Jo vairāk stāsti, jo lielākas iespējas, ka vienā dienā Tev to iemetīs acīs pagrieztu pilnīgi citā gaismā.
Pagaidām vienīgā piesaiste realitātei ir kaķa vārds [ja vajag, varam izcenzēt]. Pārējais ir universāls un nebūt ne unikāls.
-
Paldies, nav nepieciešams. Zinu, ko runāju. Nedomāju, ka pēc kaķa vārda mani kāds varētu atrast ;)
-
jā,jā.
es Cosmopolitan nelasu,bet dodu 5,ka kkas no jūsu komentiem kkad kkur uzpeldēs tai pašā žurnālītī,už pārak konkrēti ienāca un problēmu iemeta.Ne pirmā reize. Tak vecā kastē bija tāpat. ok,eju :just_popcorn:
-
Kas vainas izklāstam? Pilnīgi adekvāts izklāsts. Turklāt no cilvēka, kas izteikties labi māk un gramatiski pareizi rakstīt māk, tātad ar intelektu nav apdalīts. (piedod, Maruu. Ir interneta vidē arī personāži, kam tas sagādā grūtības). Un, lai kaut ko šeit komentētu, svarīgi ir faktus lasīt, ne emocijas. Ka emocijas nav diez cik priecīgas šobrīd, tas jau tāpat tā kā būtu nojaušams, ne?
-
Nu, es tik no sava “zvanu torņa“.
Pirmais bērns vispār bija morāls uzrāviens, neskatoties,ka tieši naktīs negulēja. Pieņēmu to,un savus darbus pielāgoju šīm stundām.
Otrs bija plānots un līdz ar to brīvs laiks jau bija ieplānots.
Nezinu, man labas un vieglas atmiņas par to laiku,
varbūt tādēļ, ka uztveru kā normālu norisi, ne kā upuri...
Laika visam ko vēlos pieticis, varbūt labam menedžmentam nozīme.
-
jā,jā.
es Cosmopolitan nelasu,bet dodu 5,ka kkas no jūsu komentiem kkad kkur uzpeldēs tai pašā žurnālītī,už pārak konkrēti ienāca un problēmu iemeta.Ne pirmā reize. Tak vecā kastē bija tāpat. ok,eju :just_popcorn:
Ja tas tiešām notiks, atcerieties, ka šis te ir publiski lasāms. To, ka tas žurnāls meklē saturu pa forumiem, es zinu. Paši savu bedri tikai dēļ šī nav likvidējuši.
Taču personīgi es atnācu te risināt savu problēmu un tiešā tekstā tāpēc, ka man nav laika vilkt to garumā, es nezivēlos tapetes viesistabai. Protams, es varēju ienākt un te aplinkiem stāstīt, ka tas noticis ar manu draudzeni, pēc tam vēl domāt pasaciņas, lai izskaidrotu, kā es zinu tik daudz detaļu, bet tas būtu lieki patērēts laiks, turklāt, manā skatījumā pārāk bērnišķīgi.
-
jau 10 lapas aizrakstītas, un tu tikai skaidro un skaidro...
un kā tad tu risini/risināsi problēmu, ir kādi secinājumi par lietu arī?
-
Es laikam domāju apm kā tuk. Bērnu sīcība bija laimīgākais laiks manā dzīvē.
Agresija un citas nelāgas lietas var notikt pilnīgi neatkarīgi no bērnu esamības/neesamības.
Vai es tai (mazu bērnu mātes) vecumā sāktu aizdomāties par kaut kādu figņu iemesliem - to gan šaubos. Visdrīzāk ar pannu pa galvu, bez izskaidrošanās.
-
Nositiet mani ar sūdainu koku...
Lietotājs Maruu reģistrējies 29.08.2016. pl 11.40. Pašlaik ir 30.08.2016. 21.00 . Kopā 21+12=33.
33 stundas - 8 miegam =25 stundas. No kurām 16 - onlainā. Kurš te ir apsēsts ar internetu?
Bravo! ja ar 2 gadīgu sīci svešā mājā var tupēt onlainā un visu paspēt. BRAVO! Nolaizu jūsu kurpes!
Tik veca nemaz neesmu, varu labi pieliekties.
-
jau 10 lapas aizrakstītas, un tu tikai skaidro un skaidro...
un kā tad tu risini/risināsi problēmu, ir kādi secinājumi par lietu arī?
Man šķita, ka būtisks ir laiks no incidenta līdz risinājumam, nevis par tēmu pierakstīto lapu skaits internetā.
Nojausma, kā risināt, man ir, paldies dažām, kas padalījās ar praktiskākām idejām. Izklāstīt pagaidām negribu, atkal kāds uzkuls kaut kādu murgu.
-
Skaidrs. Atgādina aņuku par uzpūtīgo Lielo Priekšnieku, kurš, taksī iesēdies, klusēja, jo neies jau kautkādam tur šoferim teikt, uz kurieni viņam jābrauc :)
Forums, meit, ir dzīvs organizmz, un, ja Tu kaut ko gribi no šiem cilvēkiem, ir jāpieņem gan dažādas domas, dažādā veidā izteiktas, ne tikai patīkamās, gan kaut kas jādod pretī...
-
Nositiet mani ar sūdainu koku...
Lietotājs Maruu reģistrējies 29.08.2016. pl 11.40. Pašlaik ir 30.08.2016. 21.00 . Kopā 21+12=33.
33 stundas - 8 miegam =25 stundas. No kurām 16 - onlainā. Kurš te ir apsēsts ar internetu?
Bravo! ja ar 2 gadīgu sīci svešā mājā var tupēt onlainā un visu paspēt. BRAVO! Nolaizu jūsu kurpes!
Tik veca nemaz neesmu, varu labi pieliekties.
Neko laizīt nevajag, un vardarbības te tāpat jau pietiek, lai nebūtu vajadzības iesaistīt kokus.
Būt stundām online nav grūti. Paņem telefonu, norefrešo lapu ar domu, ka mazā kādu brīdi būs mierīga, varēsi palasīt, bet viņai ir citi plāni, taču niks paliek karājoties online. Turklāt, 8h miegam? Šis tiešām būtu BRAVO! Tādi prieki man ir reti un šī nakts nebija izņēmums.
Paskaties, cikos es piereģistrējos un cikos ierakstīju pirmo komentāru. Baigi man laiks bija pa vidu. Arī pauzes starp komentāriem neliecina, ka es ienāku, brīdi pasēžu, tad kaut kur aizeju, tad atgriežos?
Ar divgadīgu sīci mammas (Nevis svešā) mājā ir ļoti viegli. Mammai tik ļoti patīk ucināties ar mazo, ka man ir brīvas rokas darīt ko vien vēlos. Kaut vai braukt iepirkties vai ballēties.
Es jūtu, ka es Tev nepatīku, to Tu esi parādījusi, ņemšu to vērā, turpmāk vari necensties, es to īpaši nenovērtēju.
-
Nu vismaz neliedz kaut jel kādu loģiku lasītājiem ieraudzīt šajos apcerējumos :rofl: .
"Turklāt, 8h miegam? Šis tiešām būtu BRAVO! Tādi prieki man ir reti un šī nakts nebija izņēmums..... Ar divgadīgu sīci mammas (Nevis svešā) mājā ir ļoti viegli. Mammai tik ļoti patīk ucināties ar mazo, ka man ir brīvas rokas darīt ko vien vēlos. Kaut vai braukt iepirkties vai ballēties." - tikai miegu gan negantā māte meitai nenovēl!
-
Par tēmu: atkārtošos, bet, ja šī nesavaldība sākusies pēkšņi pirms kāda pārskatāma laika, jātin filma un jāskatās, kas mainījies. Jāatrod cēlonis. Un domāju, ka gan jau vīrs zina, kāpēc, bet tikai tēma nepatīkama.
Par offtopiku: man tā kā nekas nav mainījies, kā esmu ielogojusies, tā esmu.
-
man arī ar logošanos nekādu problēmu, jums vajāšanas mānija, dāmas
Camma, nekapā tik skarbi, mēs esam pieraduši, jauniņā vēl nē. Onlainā var karāties kaut visu dienu, patiesībā pat aci neiemetot
-
Nu vismaz neliedz kaut jel kādu loģiku lasītājiem ieraudzīt šajos apcerējumos :rofl: .
"Turklāt, 8h miegam? Šis tiešām būtu BRAVO! Tādi prieki man ir reti un šī nakts nebija izņēmums..... Ar divgadīgu sīci mammas (Nevis svešā) mājā ir ļoti viegli. Mammai tik ļoti patīk ucināties ar mazo, ka man ir brīvas rokas darīt ko vien vēlos. Kaut vai braukt iepirkties vai ballēties." - tikai miegu gan negantā māte meitai nenovēl!
Eu, nu beidz! Tiešām Tev viss ir jāskaidro, pati neko nesaproti? Sākumā tā nelikās!
Lūk, manam vīram, kuram meita ir viņa paša meita, ir pirms darba jāizguļas. Tāpēc es, cik vien iespējams, ļauju viņam to darīt. Vai manai mātei, kas bērnam ir vecmāmiņa (Kas ir attālāks radinieks par tēvu, pēc būtības), nebūtu vēl lielākas tiesības izgulēties, pirms iet uz darbu? (Ja nelasīji uzmanīgi - mana mamma stradā). Pienāks brīvdienas, dabūšu pagulēt arī es, nesatraucies tik ļoti.
-
Neies tas saakumtopika vecis nekur... zub daju... zosapraatiiga risinaajuma- naf...
-
Tev ir tāda personīgā pieredze?
-
Tev ir tāda personīgā pieredze?
Ne visi puni jaaguust uz savas pieres...
-
Nu nezinu, pēc manām domām, lai vecis beigtu vicināt dūres un šādas situācijas neatkārtotos nav jāgaida nekādas izmaiņas viņa attieksmē . Viņš ir tāds, kāds ir, jo uzskata to visu par normālu parādību. Viņam uzreiz jāpasaka, kas tev šajās attiecībās nepatīk un mierīgi jājiet prom, ja situācija nemainās. Pieciest visas tās izdarības nav nekāds varoņdarbs un "dēļ bērna" arī nav nekāds arguments. Vai visa tā mājas atmosfēra ar trauku lidināšanu bērnu padara laimīgu? Pie tam, vakar viņš iespēra kaķim, kas trāpījās ceļā, rīt var trāpīties tavs bērns. Nav jāstrīdas, nav jāpaceļ balsi, nav jātēlo aizvainotu, ja nerunāsi ar viņu, tas neko nemainīs. Vienkārši mierīgi pasaki, ka tev tas viss nepatīk un tā dzīvot tu nevēlies. Viņam tas ir jāzina. Sāc nevērtēt variantus, kā organizēsi savu dzīvi tālāk. Izeja ir vienmēr,- pat ja tevi apēd, tev vienmēr ir divas izejas...
-
Netabalstu spēka izrādīšanu pār sievieti. Var atgadīties kad notiek kas pēkšņš, kā te raksta ka guļošam iesit.
Šaubos ka tāda ideāla sieviņa kā te Maru sevi rāda var atrauties pa seju. Pagrūst gan var, bet ne jau pa seju krāmēt. Pārsteidz analītiskais piegājiens. Bet izeju pati atrast neprotKrāmēt pa seju pat pilnigā šmigā nav vīrieša goda cienīgi. Ja tas tik pēdējā laikā tā tad tā dāmīte pati nav nekāds cukurgabaliņš.
-
Nu paga, bet arī par laiku ,kad viņš "tikai" mētāja apkārt priekšmetus: kad pēdējo reizi bija sex, ko abi atzītu par labu esam?
un vai kas tāds iespējams ar tādu uber nervozu? Un, kas vēl interesantāks ?: a šim ar to visu psihisko stāvokli vsp stāv?
Un vai tā preikšmetu mētāšana sākaš līdz ar bērna piedzimšanu, vai pirms?
-
Nu Maruu tak ir gatavi gan jautājumi, gan atbildes, gan starpreplikas un papildus paskaidrojumi. Ož pēc mākslīgas tēmas, bet par reitingiem paldies. Poņeslasj tālāk. Kur palikām?
-
Netabalstu spēka izrādīšanu pār sievieti. Var atgadīties kad notiek kas pēkšņš, kā te raksta ka guļošam iesit.
Šaubos ka tāda ideāla sieviņa kā te Maru sevi rāda var atrauties pa seju. Pagrūst gan var, bet ne jau pa seju krāmēt. Pārsteidz analītiskais piegājiens. Bet izeju pati atrast neprotKrāmēt pa seju pat pilnigā šmigā nav vīrieša goda cienīgi. Ja tas tik pēdējā laikā tā tad tā dāmīte pati nav nekāds cukurgabaliņš.
Pa seju krāmēt sievietei pilnīgā šmigā vai smadzeņu delērijā var. Tikai tad pašam jātinas, jo ar to būs jādzīvo, redz vairs šamā nemainīsies, ja tik tālu progresējusi, tas nu simtu punktu.
-
Mētāties viņš sāka kādu mēnesi pēc meitas gada jubilejas. Sākumā tas bija viens tāds gadījums - telefons aizlidoja pret sienu, pēc nepatīkamas sarunas, pabrīnijos, kā tā, jo nekad viņš kaut kādas dusmas nebija izrādījis ar tādām izdarībām, mēdza nolamāties, bet tas arī viss. Pēc tam arvien biežāk tādas lietas piefiksēju. Pēc gadījuma ar kaķi vajadzēja taču saprast, ka labāk nebūs, bet, laikam jau ļoti gribējās ticēt, ka viņš pats, kas vienmēr bijis savaldīgs, mierīgs, savāksies.
Seksa nu jau gandrīz divas nedēļas nav bijis. Viņš pats nav izrādījis nekādu vēlmi un dienās, kad viņam ir labs garastāvoklis un man tā kā gribētos, tomēr izvēlos viņu neaiztikt, mazums, sadusmošu.
-
Cherchez la femme. ;)
-
es gan būtu šokā nevis vienkārši "pabrīnītos", ja līdz šim " savaldīgais mierīgais" vīrs mestu telefonu pret sienu
Nu labi, bet tad KAS notika pēc jubilejas -bērns tā kā paaudzies,lai gan protams sāk staigāt un visu demolierēt
-
Īstenībā, laikam pienācis laiks izbeigt šo diskusiju. Dažus vērtīgus viedokļus es te ieguvu, paldies par tiem.
Taču man nav ne mazākās vēlēšanās kādam te kaut ko pierādīt un kopējā diskusija velk uz to, ka tas būs vienīgais, ko es te turpmāk darīšu.
-
Nekas nav jāpierāda. Tava dzīve, Tavi lēmumi. :)
Bet tēma un diskusija dzīvos savu dzīvi, un tam vairs nebūs tieša sakara ar Tevi.
-
Divas nedēļas bez sekša - ja kas tāds gadītos, mūsmājās ne vien pa gaisu kas lidotu,
mēs droši viens otru jau būtu apslaktējuši un aprakuši. ;)
-
Es esmu TIK daidz shito redzeejusi, ka taa vechu aizstaaveeshana man uzdzen pumpas...
Babulji pofig, pashi lieli... beernus zheel... sterilizeet sievietes, kuras pret sevi shitaa atljauj... vai vsm implantus ielikt liidz kameer galvas cik necik nesakaarto...
-
Es esmu TIK daidz shito redzeejusi, ka taa vechu aizstaaveeshana man uzdzen pumpas...
uz tām pumpām smērē zeļonku, nelīdzēs, bet arī neskādēs, toties būs smuki :P
man dīvaini šķiet, ka tikai vecis pie visa vainīgs, ka viņam un tikai viņam blusas tiek meklētas un sazin kādas pārmaiņas no viņa sagaidītas... ar tādu attieksmi no sievietes puses nekas nemainīsies... starp citu vīrietis pļauku nemaz neuzskata par sitienu, pļauka ir tāds "nu proties taču" XL versijā. (jau iepriekš teicu, ka neatbalstu nekādu - ne emocionālu, ne verbālu, ne fizisku vardarbību)...
vecis gan arī ņi-ahķi kāds, ja jau pie sievietes mātes visiem jādzīvo.
-
Babulji nav debesu daavanas... bet vsm kaulus otram nelauzh... ja nepatiik, ka zakjis piljii (ja piljii), nu tad get rid off... nopietnu fizisku ietekmeeshanu manaas aciis nekas neattaisno...
-
Jo nudien gruuti iedomaaties, ko taaaadu zakjis nodara, ka shim regulaari snukji, ribas un rokas lauzh, ar nazi padzilji sagriezh utt...
Karoch- babulis pac izveelas, savaa gjimenee sadefekteets... a beernu zheel, kas shito visu redz un lielaa daljaa pierod kaa pie normas...
-
šis nav tāds gadījums (es ceru) kā Tu apraksti. tur jau taisni sadists ar mazohisti satikušies... šitādiem piekrītu, ka bērnus nost, lai nemaitā psihes un pašus sterilizēt...
bet autores keiss jau tas nav - veci nelaikā pamodināja, vēl apsaukāja par psihu, kad viņš kauko (KO TIEŠI??! varbūt mīļā, mļin, es Tevi lūdzu...) purpināja... nu norāvās cilvēks savās dusmās, neizturēja, uzšāva ar plaukstu kā mušai spindzelei, ej tak tu nost no manis...
ja gribētu piekaut, sistu ar dūri, bet nesita tak!! kur jūs esat redzējušas, ka veči kaujoties viens otru iepļaukā??! pat sporta tāda nav! :D :D
-
Maruu, nepazūdi, lūdzu, pavisam. Pastāsti par tālāko notikumu gaitu.
-
Neviens nesaak uzreiz ar nazi...
Un keiss ir ganaieildzis, lai buutu raadiitaajs tam, kaa kex risina probleemas...
-
Neviens nesaak uzreiz ar nazi...
Un keiss ir ganaieildzis, lai buutu raadiitaajs tam, kaa kex risina probleemas...
piekrītu, ka te problēmas aug augumā, jo laicīgi netika apstādinātas... viegli nebūs, bet bezcerīgi manuprāt nav.
Jā, Maruu, prom neej, mēs Tev vēlam visu labāko šinī tēmā ...un ir arī citas tēmas par ko parunāties! Turies!
-
Bet, protams, ka kex nemainiisies... mainiities var autore un tad 50/50- mainiisies kex vai pamet..m
-
Šis tak palēnām progresē. Sākumā bijis uzspēlēti mierīgs (tēlojis). Tad telefons, tad citas mantas, tad kaķis, tad jau sieva un nākamais būs vai nu reāli piekauta/sadurta sieva, vai trāpīs arī 2 gadīgajam bērnam.
Daddy, es savādāk sapratu: ka viņiem ir sava dzīvesvieta, bet autore uz dažām dienām ar sīku aizmukusi pie savas mātes pēc šī incidenta.
-
Diez kur tad šo problēmrisināšanas paņēmienu iemācījās?, varbūt savus senčus vērojot?
Nu, tagad māca savam sīcim - kurš ģimenē noteicējs, un kā rīkoties, ja kas nav pa prātam.
Bet vispār, iespējams kļūdos, bet šķiet, ka ļubovj prošla, abpusēji, bet pienākumi palikuši...
-
Bet, protams, ka kex nemainiisies... mainiities var autore un tad 50/50- mainiisies kex vai pamet..m
vot patīk man šitā nostāja - visa pasaule glupa, visiem jāmainās, es viena, laba, gudra, smukā cepurē stāvu :D :D dzīvojiet vien ar šādu attieksmi, tikai nebrīnieties, ka nekas nemainās...
vienīgais cilvēks kura uzvedību mēs 100% varat izmainīt ir - ? pareizi - mēs paši!! un tad caur to kā atspulgs, refleksija, VARBŪT mainīsies arī apkārtējo uzvedība.
Man bija krietni pāri 40, kad šito sapratu... līdz tam biju nesaprašanā, kā, kāpēc jūs lohi nemainaties??! :)
-
Jautājums intereses pēc: vai šeit esošās sievietes kādreiz ir iešķīlušas pļauku savam vīram/draugam? Atbildu - es vīram nē, bet puikdraugiem - ir bijis.
-
Nē, ne pati šķīlusi, ne man šķīluši.
Arī vecāki nav, un bērnus ar neesam pēruši. Ne arī četrkāju ģimenes locekļus.
Tā ka man tas šķiet n e ie d o m ā j a m i kādam sist.
Bet pieļauju, ja kāds, piemēram, fiziski uzbruktu bērnam un vienīgā situācijas iespēja būtu sist uzbrucējam - sistu un nejustos vainīga.
-
Jautājums intereses pēc: vai šeit esošās sievietes kādreiz ir iešķīlušas pļauku savam vīram/draugam? Atbildu - es vīram nē, bet puikdraugiem - ir bijis.
Nē, nekad.
Un bērni arī nav pat nevainīgu pērienu dabūjuši.
Mani bērnībā sita regulāri...
-
Nu ja, taisnība Daddy (savā ziņā), autorei jāmainās un, ja kas, nevis jāklusē, bet ar pannu, ar pannu! :fryingpan:
Bet tā, kā jau rakstīju iepriekš, jātrod cēlonis, atskaites punkts. Šķiet, Ragana rakstīja - cherchez la femme, un tas arī varētu būt viens no iemesliem, jo situācijas apraksts liek domāt, ka kaut kādā brīdī vīram sākušās problēmas (darbā, veselībā, attiecībās), par kurām negribas dalīties, bet cita sieviete var nozīmēt vainas apziņu, dusmas pašam uz sevi, kuras izlādē uz citiem. Nekas labs tas nav tā kā tā, bet vismaz varētu būt cerība situāciju risināt, turpretī, ja cilvēks agresīvs pēc būtības, tad labāk bēgt.
Bērnībā esmu dabūjusi ar stibu, bet ne tā kā pār celi un pēriens.
Pļaukājusi vīru neesmu, taču zinu, ka dusmās varu kādam iesist, ja emocijas ir tik smacējošas, ka prāts atslēgts. Un lamāties un mētāt pa gaisu kaut ko arī varu. Pēdējo gan arī tikai situācijā, kad esmu baltkvēlē, bet līdz tādai stadijai, ja papūlos, varu pati sevi novest - vajag tikai turpināt cepties par problēmu. Taču to apzinos, tāpēc cenšos sevi kontrolēt.
-
Nu man šķiet, ka situācija ģimenē nav lāgā...
Maruu rakstīja, ka vēlētos seksu, tuvību, bet b ai d ā s par to ieminēties,
lai atkal neizsauktu dusmu lēkmi. Tas taču ir drausmīgi!
Gan jau arī ikdienas samīļošanās ar vairs nav.
Pat nezinu, pēc pēdējā action tāpat lāpīts būs lāpīts...
-
Nebiju tā domājusi, ka pavisam pazust. Vienkārši šī tēma ir aizgājusi kaut kādās tādās sliedēs, ka īsti piedalīties vairs negribās.
Par dzīvesvietu gan pievienošu labojumu - mēs visi pie manas mammas nedzīvojam, es ar meitu te esmu pagaidām, līdz brīdim, kamēr būs skaidrs vai eju atpakaļ, vai tomēr ne.
-
Tauta vienkārši cenšas saprast kā tas veidojas.
Vērojums no malas ne vienmēr tāds pats kā tam, kurš zina, kā viss veidojies un attīstījies.
Pieļauju, neviens jau nevēlas aizvainot, bet saprast kā tas ir iespējams.
-
Redzi, tu te esi jaunpienācēja, un vietējo kompāniju nepazīsti. Mēs jau apmēram zinām, ko teiks Camma -nozilinās, ka nemetās, ineshuks kā mediķis savu pieliks,mangusts iejūtīgi pētīs situāciju, Labi, ka Mao nav pārm'erīgi izteicies.Ieklausies Daddy -precēts vīrietis ar stāžu.Ja ir kāda indīgāka replika -tas tā, asuma uzturēšanai.
Un tā tālāk.
Neviens te apvainot netiecas, galu galā no mūsu puses tās ir tikai sarunas, bet kaut ko derīgu vienmēr var atrast.
-
Man visu laiku ir tāda sajūta, ka ar Cammu mums jau ir bijušas domstarpības arī ārpus šī foruma, kādā citā. Viņas izteiksmes veids ir tik īpatnējs, ka zinu, ka vienu šādu jau esmu satikusi, tikai neatceros kur. Iespējams, tajā pašā Cosmo, varbūt kur citur.
-
Camma cosmo... - diezvai. Vismaz neatpazīstu. Tur ir dažas skarbās, kas patīkami atšķaida sīrupu, taču bez tik efektīga izteiksmes veida. :)
-
Vīra versiju studijā. Kas tieši ir tas, dēļ ka viņš tā uzvedas?
-----------------------------------
Nav alkoholiķis?
-
nepatīkamas sarunas, pabrīnijos, kā tā, jo nekad viņš kaut kādas dusmas nebija izrādījis ar tādām izdarībām, mēdza nolamāties, bet tas arī viss.
trijos teikumos - kas tā bja par sarunu?
-
Ai da nu beidzat... kāda būtībā starpība, kas tur Maruu ģimenē lido pret sienu, dabū pa ausi, cik stipri un kādu tādu iemeslu dēļ. Man pat maz interesē, vai vispār ir kāds cietis, vismaz tāpēc, ka aizvainotā sieviete raksta pavisam citā stilā. Man pat nav būtiski, vai Maruu vispār ir vīrs. Vienkārši ir jauns tematiņš par kuru te vēl nav runāts, kaut kas svaigs un kālab neizteikt savu viedokli.
Tas variants ar pannu :fryingpan: man patika. Panna ir spēcīgs arguments, bet lai tā ir vienmēr pa rokai, jācenšās biežāk apgrozīties virtuvē, vai ne. Ja sieviete pārsvarā tusē pa virtuvi, neviens vīrietis roku uz viņu nepacels, jo pat suns nekož roku, kura to baro. Tātad, ja draud briesmas, jāmeklē glābiņš virtuvē :coffee: . Tad atkal stulbi, divas nedēļas gribēt seksu ja tev pa rokai ir aktīvs un lietošanai derīgs vīra gabals. Kas zina, varbūt šams arī nervozs, jo divas nedēļas nav dabūjis :blushing: . Patiešām, nodzīvojot ar veci , cik tur bija ? septiņus gadus, nezini, to kā dot vīram mājienu, kad šovakar vēlies ko īpašu attiecībās. Viņam to Jāuzmin? :facepalm: . Vispār es nevaru iedomāties, kam ir jānotiek, lai vīrietis ģimenē uz tevi paceļ roku. Nē es zinu, ka dzīvē tādas lietas notiek... , bet es nezinu neviena iemesla, kālab man būtu tāds vīrišķis jāpacieš tuvumā. Nē, nu es nerunāju par gadījumiem, kad pārim gribās kādu asumiņu attiecībās un kādam ir tendences uz sado-mazo. Bet arī tad ir kopējā noruna, ka vairāk Nē. A tā, katru vakaru atgriezties mājās un nezināt, vai tevi tur negaida kāds ar pannu vai atvēzētu dūri. Da nu nafig... A tematiņš ir svaigs un kālab lai neparunā :just_popcorn:
-
Beidziet muldēt. Ko teica, par ko utt. Varmāka vienmēr iemeslu atradīs.
Daddy šajā diskusijā ir galīgi garām. Un es saprotu arī, kāpēc. Viņš skata to caur sevi, bet varmākas nespēj saprast, nav redzējis tādus, kas vienkārši sit. Es tādus esmu redzējusi, man puse radu tādi. Un šitas, ka viņš pēkšņi tāds kļuvis, ir malds. Neviens jau nesit pirmajā randiņā (varbūt galīgi deģenerāti), bet ir visādas pazīmēs. Un autore jau minēja, ka agresīvs arī vīriešu kompānijās, bet laicīgi pieraujas. Un gan jau ir vēl daudz kas, ko autore nesaka vai nepievērš uzmanību. Piemēram, kādreiz stipri saspiedis roku vai pagrūdis, gan jau arī uzbļāvis ir. Un tagad ir noticis Tas, viņam slūžas vaļā.
Ir vīri, kuri reizi gadā sit, tā arī tās sievas tur dzīvo.. līdz nākamai reizei.
-
Un Mao viedoklim šoreiz nav, kur piekasīties.
-
Man visu laiku viena doma galvā sēdēja par to pļauku..nevarēju uztvert, kas? Likās - kaut kas neiet kopā. Un te nu izlasīju daddy komentu par to, ka veči savā starpā nepļaukājas. Man liekas, ka pļauku sišana vispār vīrietim nav raksturīga. Nespēju iedomāties, ka tāds vīrietis, kurš kliedz, brutāli mētā priekšmetus, spārda kaķi, varētu dusmās par traucējumu piecelties no gultas un iesist sievai vieglu, galantu pļauciņu. Neticu
-
Uzbļāvis viņš tiešām reizēm ir, bet, pa visiem šiem gadiem arī es uz viņu esmu dažas reizes sabļāvusi, tā, ka man tā likās vienkārši emociju izpausme - cilvēks tomēr, nevis koka gabals. Ar rupjām frāzēm pret mani nemētājās, nelikās, ka būtu par ko īpaši satraukties.
Vai kā savādāk, kā pļauka saucās sitiens ar plaukstu pa seju? Iespējams, man sišanas jautājumos ir mazs vārdu krājums. Par vieglu un galantu gan to nenosaukt, bet uz otru istabas galu arī neaizlidoju. Gadījumā, ja šī darbība nekvalificējas kā pļauka, tad atvainojos par nepareizas vārdu izvēles radītiem pārpratumiem.
Jā, savā starpā vīrieši tā nekad nedara, neesmu redzējusi, bet, kad biju maza, bieži redzēju ka kāds vīrietis sievieti iekausta, parasti tieši šādā veidā, ar kulakiem virsū retāk skrējēju tikai vienu esmu redzējusi.
Par seksu, ja pārlasītu, varbūt arī izlasītu, kāpēc nekādu mājienu no manas puses nebija. Ne jau māt es nemāku. Šī laikam ir sērga visur. Не читал, но осуждаю.
Pie šī vēl jāpiebilst sekojošais - iespējams, es nerunātu tik apdomīgi, ja man būtu izdevies piereģistrēties tajā pašā vakarā, taču man bija vesela nakts pārdomām un secinājumiem, attiecīgi šurp es atnācu ar konkrētiem jautājumiem, kas interesē tieši mani. Nevis, kā rakstīt policijai iesniegumu, nevis kur nakts vidū mukt ar bērnu (lai nav jāsēž pieturā), nevis kā pareizāk sist ar pannu, bet ko citu - par iespējām šādā situācijā kaut ko saglābt, sūtot to nesavaldīgo pie speciālistiem. Tā vietā te jau ir iztirzāts viss iespējamais, jo tā taču ir jautrāk, par tēmu te vien dažiem ir ko teikt, bet parunāt gribas visiem. Nekā nosodāma, vienkārši nevajag lekt man virsū par to, ka pašiem lasīšana nevedas.
-
Domāju, jo vairāk autore pieraujas, lai nesatracinātu, jo vairāk despotam ir kur izplesties, daba tukšumu nemīl...
No otras puses, ja nepierausies, fināls būs straujāks.
Un tad nu kā labāk - šausmīgas beigas vai nebeidzamas šausmas.
Bet cilvēki, diemžēl, kā jau Broņa rakstīja, mēdz tā dzīvot..., lai arī cik slimi tas šķistu.
Bērna dēļ?,
un ja bērns izaudzis pajautās - mammīt, kādēļ tu to visu pacieti un nepameti varmāku?,
ko tad?
p.s. tai manai draudzenei, kuru jau minēju, tieši tā, publiski tika ar plaukstu no visa spēka iesists pa seju. Ar plašu atvēzienu, ka maz neliekās...
Nu ārsts drošivien psihiatrs, vien tāpat kā alkoholiķim pašam jāatzīst ka problēma un pašam jāgrib ko darīt, citādi jēga kāda?
-
Nu, ok, Maruu..tagad ir otra diena jau - kaut kas taču notiek? Esat satikušies, vīrs ir jūs apmeklējis pie mammas? Ir piezvanījis? Ir rakstījis ko vairāk par to vienu SMS par to, ka darīs visu?
-
Ko visu? Ha!
-
Kaa ko- cveti, shampanskoe un nespaardiis kakji...
-
Var jau būt, ka tas vecis atnāk mājās no darba un no savas sievas saņem visādas notācijas, aizrādījumus, pārmetumus un norādes un tikai tad sāk savus briesmu darbus darīt. Un mēs te nerunājam par hronisku alkoholiķi, kas regulāri dauza savu sievu, mēs te laikam runājam par veci, kurš sievai ir iekrāvis pirmo pļauku un kuru PATI SIEVA GRIBĒTU TĀ KĀ VEST KAUT KUR PIE KĀDIEM PSIHOLOGIEM.
-
Raimond! Vai kaut viena notācija, aizrādījums un pārmetums attaisno sievietes sišanu??? :rat:
-
Neattaisno. Bet viņa pati grib to veci ""sakārtot".
Sekss un vainas apziņa dažu pāru attiecībās ir vienīgā valūta, kas notur kopā.
Un nevajag izlikties, ka tā pļauka nedod lielas priekšrocības sievai tālākās sarunās par vīra uzvedību un nepieciešamību to mainīt un ir tendence nonullēt jebkādas sievas kļūdas.
Viss, vecis ir iekrāvis sievai pļauku!
Ja vecis būtu labāks psihologs, viņš viņai nesistu. Viņš paprasītu - kāda velna pēc tu tagad man pēc diennakts dežūras stāsti kaut kādas problēmas, kuras var mierīgi apspriest no rīta ar skaidru galvu.
Vai arī - es aizmirsu izdarīt, ko tu man teici, es to izdarīšu rīt un tas, ka tu man tagad to atkārtosi neko nedos.
Vai arī paņem fraku un aiziet uz kafē dzert tēju un uzkost bulciņu. Atnāk pēc trim stundām un sievai pārmet, ka viņam mājās nav miera un šis cer, ka tagad miers būs gan!
-
Vai arī paņem fraku un aiziet uz kafē dzert tēju un uzkost bulciņu. Atnāk pēc trim stundām un sievai pārmet, ka viņam mājās nav miera un šis cer, ka tagad miers būs gan!
Jā, tā ir vīrieša cienīga rīcība :) tikai nevis "pēc 3 stundām atnāk", bet pēc 3 dienām atļaujās pacelt klausuli un pajautāt - ko Tev vajag? Un lietas tiek mierīgi sakārtotas bez kādas sišanas vai psihologiem, kuriem, atvainojos, neticu! :)
-
Kopumā ņemot mēs izsakām viedokli par informācijas druskām, no kurām uztaisām savas versijas, bet nezinām situāciju kopumā. Gan jau kaut ko autore varēs izlobīt no visa šī, jo viņai ir 50% taisnības. :)
Bet mēs paspēlējam psihologus caur savu viedokļu prizmu.
-
Tā ir. Papildus mēs (es) dalāmies ar savu pieredzi, kāda nu kuram ir un ceram, ka Maruu no visa šitā, kas noderēs. tas arī ir tas, ko viņa meklēja - par iespējām šādā situācijā kaut ko saglābt manuprāt - iespēja ir un to vajag izmantot.
Savukārt risinājumus - sūtīt to nesavaldīgo pie speciālistiem, vai kādu vakaru pāris zobus izsist, vai uzreiz daugavā... es tomēr atstātu Maruu ziņā, viņai tā bilde pilnīgāka.
-
Autorei tika uzdots tiešs jautājums - uz kuru nebija atbildes, tāpēc arī izdomājam, kas tur varētu būt no tām informācijas driskām, kas mums te ir.
Maruu nepatīkamas sarunas, pabrīnijos, kā tā, jo nekad viņš kaut kādas dusmas nebija izrādījis ar tādām izdarībām, mēdza nolamāties, bet tas arī viss.
Raimonds1 trijos teikumos - kas tā bja par sarunu?
-
Raimond, Tu nepamanīji, ka autore nebāzās virsū guļošajam vīram ar piļīšanu, bet vīrs pamodās no paša nenoslēptās rotaļlietas skaņām bērna rokās un par to sapsihojās. Sapsihojās, ka 2gadīgs bērns spēlējas
-
Minne, Tu palaidi garām, ka viņiem sex nav bijis 2 nedēļas ...varbūt vīrs erotisku sapni skatījās (jauns cilvēks taču!)... un te, riebīgā manta - PĪIIIK!! (apmēram zinu kāda tā ir, škiet mums arī laukos tāda ir, bet mazdēliem ne visai viņa)
-
Un Tu palaidi garām, ka viņš ir agresīvs vismaz gadu, kaut iepriekš sekss bijis. Sorry, man uz tādu vīrieti ar laiku arī nestāvētu, kurš kaķi spārda un priekšmetus iznīcina
-
Bet Tu aizmirsi, ka viņš ir mediķis. Tāpat kā Inešuks, Camma, u.c., pasaki, ka viņas nav agresīvas?!! Cammai pat teksts tāds! :D Ikviens mediķis pajautās, kur sāp un tieši TUR sāks spaidīt!!
Viņš puika vnk atslābināties nemāk, no tā arī visas problēmas... Es par viņa hobby jautāju, fig kāds atbildēja...
-
Varbūt sanitārs
-
vienalga cienījams kalpojums, bet atslābināšanās iespēju vispār nekādu laikam, ja neskaita :w: :alkofest: ...
-
Fsjo, daddy, Tu iri bleklisteec...
-
Fsjo, daddy, Tu iri bleklisteec...
nu ko es teicu (16 minūtes un 48 sekundes atpakaļ)! :D
piedod Saule - pamanīju, ka biju uzrakstījis "meduķis", izlaboju savu kļūdu!! :) waitlistē mani!! grīnkartē :blushing:
-
Nop...
-
Jūs varat murgot tālāk, ka ir kādi iemesli.. ļoti attaisnojoši.
Inešuks vispār ir miera mika, tik paburkšķ kaut ko pie sevis,
Vot Camma blaustās pilnā rīklē, tak neticu, ka kādu mājās dauza. Tad pirmie ciestu viņas 6 kaķi, bet, kā zināms, šie pavisam tur izlaisti.
Kādi speciālisti? Tak nevajag viņiem nekādus speciālistus. Pie speciālistiem piestaigā parasti viņu apdauzītās sievas.
-
Mani vienreiz viens mēģināja ar grūstīšanu un raustīšanu ietekmēt.Viņam tas beidzās ar lauztu ribu.Savādi,bet vairāk nemēģināja. :scratch:
-
Bet Tu aizmirsi, ka viņš ir mediķis. Tāpat kā Inešuks, Camma, u.c., pasaki, ka viņas nav agresīvas?!! Cammai pat teksts tāds! :D Ikviens mediķis pajautās, kur sāp un tieši TUR sāks spaidīt!!
Viņš puika vnk atslābināties nemāk, no tā arī visas problēmas... Es par viņa hobby jautāju, fig kāds atbildēja...
NU nezin viņa viņa hobiju. Pļurkc...
-
Zināt zinu un viņš joprojām ar to nodarbojas, bet, redzot kopējo nostāju, ka es noteikti nabadziņu apspiežu un viņam tam vairs nav tik daudz laika, kā agrāk, jo gan jau, ka es, maita, vispār viņu no mājas nelaižu ārā, neredzu jēgu par to runāt. To, ka viņš jūsu acīs ir nabaga cietējs un nav jābrīnās, ka savu apspiedēju nu jau pat sist sācis, esmu sapratusi. Kaut kā neinteresē, jo ne jau viņš bija tas, kam ar bērnu jāiet ārā pastaigāties, neatkarīgi no laikapstākļiem, lai princese uz zirņa varētu izgulēties. Ne viņam bija jādomā, kādā formātā lai pasaka savu sakāmo, kad to jau vairs vispār nevar atlikt, lai nesadusmotu otru un atkal kaut kas neaizlidotu pa gaisu. Ne viņam bļāva virsū, lai liek mieru (Ne tik pieklājīgos tekstos), tajās retajās reizēs, kad tika palūgts kāds sīkums, pat tad, ja viņam ir brīvdiena, izgulējies, paēdis un visu dienu likts mierā - vienkārši spēlīte kompī nokārusies. Es saprotu, ka tik un tā es esmu maita, jo esmu pa reizei palūgusi, lai aiziet līdz 200m attālumā esošajam veikalam pēc piena vai kāda dārzeņa, kas pietrūkst ēdiena pagatavošanai, nevis ņēmusi bērnu un gājusi pati (Atstāt viņu ar bērnu divatā man jau kādu laiku ir bail) vai paprasījusi, lai pa ceļam uz/no darba ieskrien aptiekā un kaut ko nopērk. Kaut kādas nenormālas man tās prasības un pie tam vēl gan jau katru dienu no rīta līdz vakaram es viņu terorizēju, nevis pēc iespējas neesmu nemaz mājās, lai netraucētu. Es to jau sapratu, tāpēc izvēlos ar dažiem šo tēmu vairs neturpināt.
-
Klau, nu nevajag jebkuru atbildi attiecināt uz sevi. Un neviens tā konkrēti Tevi nemaz it visā nevaino.
Ja kungs jau ir gatavs uz jebko, lai jūs atgrieztos mājās, tad lai sāk ar paskaidrojumu, KĀPĒC vispār tik tālu viss ir nonācis.
-
zini ko, izlasot šito pēdējo gabalu, es ņemu savus vārdus atpakaļ, par iespēju salabt.
TU ESI VIŅU NEGLĀBJAMI IZLAIDUSI, tāpēc tiešām triec viņu ratā, vai tin makšķeres, kas Tev ir ērtāk.
Izlietu ūdeni var mēģināt sasmelt, bet ja tas izpļančkāts pa visu pagalmu, tad nekā, tad jauns jāsmeļ.
PS. datorspēles NAV hobijs, bet bēgšana no realitātes.
-
Kušiņ, kušiņ. Tagad patin atpakaļ un paskaiti procentos cik cilvēku aizstāv vīru, cik - Tevi. Vai nav tā, ka Tu redzi to [tos dažus no visiem], ko gribi redzēt? Tipa trijiem no klases ir firmas telefons, bet mājās ir brēciens: "mamma, VISIEM ir firmas telefoni, man vienīgajam nav!"
[Es vēlāk paskaitīšu. Točno.]
PS. datorspēles NAV hobijs, bet bēgšana no realitātes.
Te nu piekrītu par 1000%
-
Tas teksts bija veltīts tieši tiem dažiem, kas te cītīgi aizstāv vīru, nevis visiem. Esmu šajā diskusijā arī vērtīgus padomus guvusi.
-
Ahā. Nutad man nupat nav skaidrs, kāpēc vēl ir jautājums - ko darīt.
Bļauj, sit, neko mājās nedara, ar bērnu atstāt nevar, mājās tāpat nav dzīves, jāmūk pie mammas...
PAMEST.
-
PS. datorspēles NAV hobijs, bet bēgšana no realitātes.
Tas nav hobijs, to es zinu. Agrāk viņš vēl gāja ar draugiem spēlēt amatieru hokeju reizi vai divas nedēļā, atkarībā no grafika, bet pēdējos pāris mēnešus pat to nedara. Uz jautājumu, kādēļ nedara (Mierīgi, pieklājīgi, vienkārši apvaicājos), saņēmu "Kas Tev par daļu?" Kopš tā laika viņš iespējami visu brīvo laiku pavada mājās, spēlējot spēlītes.
-
Ahā. Nutad man nupat nav skaidrs, kāpēc vēl ir jautājums - ko darīt.
Bļauj, sit, neko mājās nedara, ar bērnu atstāt nevar, mājās tāpat nav dzīves, jāmūk pie mammas...
PAMEST.
Jautājums ir tāpēc, ka 6 gadus tā nebija, septītajā sākās. Ja sākās, tātad jābūt cēlonim. Pēc loģikas - ja cēloni novērš, viņam būtu jāpaliek tādam pašam, kā agrāk.
Vienīgi - jo ilgāk par to domāju, jo vairāk šķiet, ka pati vairs nespēšu viņu uztvert kā agrāk.
-
Vīrā kaut kas labs arī ir?
-
Katrā vīrietī ir kas labs.
Pat, ja tas ir virtuves nazis mugurā.
Piedodiet, nenoturējos.
-
Jautājums ir tāpēc, ka 6 gadus tā nebija, septītajā sākās. Ja sākās, tātad jābūt cēlonim. Pēc loģikas - ja cēloni novērš, viņam būtu jāpaliek tādam pašam, kā agrāk.
Nu bet pag. Mēs te zin jau krustu šķērsu esam izpļāpājušies (un tu lūpu uzmetusi un apvainojusies "jūs jau nezināt kā ir") par tiem cēloņiem, a Tu mums nepalīdzi... tā nu iestrēgām un sākām visādas varbūtības izdomāt un ģenerēt, kas loģiski pļāpu vietai.
Nutad izvēlies cēloņus
- cita sieviete
- parādi, azartspēles
- nemīl vairs
- narkotikas
kas?
Jo ja nāci tikai psihiatra/konsultanta telefonu paprasīt, tad sākotnējais teksts bij jāformulē gluži citādi...
Nekad nav dzirdēts, ka problēmas apzināšana ir puse no risinājuma? bet Tu - emocijas neatklāšu, informāciju arī nē, vīrs slikts, es laba, jūs (ne visi) ļauni...
-
A, ja šitā - varbūt šeit cilvēki, kas ir raduši piesegt nepārststāvēto pusi? Nu, lai civilizēti. A to es par Tavām kļūmēm kaut kā neko korekti nedzirdu. Ok, varbūt ne visu esu izlasijis.
-
Oi, oi, oi - man draugs kādi divi gadi pa naktīm brauca uz ofisu un strādāja, jo sieva bij tā noriebusies, ka vienkārši viss krita uz nerviem, pat sekss ar viņu, tāds niknums līda ārā sarunās, ka līdz "pa muti" - tur pat aiz durvīm vien jau gaidīja. A izskatītos, ka ne par ko. Vienkārši katrs vārds un lēmums tipa debils. Loģiski - noķēra ar citu. Paskaidrojums ģeniāls - tu pret mani sūdīgi izturējies lūk es arī nenoturējos. Vot ko es Tev, lai kas Tu arī nebūtu un no kurienes šī tēma arī neizlīstu, teiktu - nestāsti man vienu, ka jūs daudzas nespējat un nevienu nedavedat. Tu vienkārši viņu nenormāli besī, tikai viņš to pats nesaprot un agresija no tā. A atpakaļ sauc, jo veči nemāk saprast, kad tas tavējais vairs nav tavs, un aiziet.
-
Bail atstaat beernu...
Jaa, ar taadu ir veerts salabt...
-
Nutad izvēlies cēloņus
- cita sieviete
- parādi, azartspēles
- nemīl vairs
- narkotikas
Cita sieviete man neliekas ticami. Tad viņam būtu jāvelta viņai laiks, kas nozīmētu kaut kādu mistisku aizkavēšanos darbā, vai biežāku iziešanu no mājas ar draugiem, vai ko tādu, bet viņš tieši pretēji - mājās sēž, cik vien var. Arī nekādi mistiski zvani, sms, ar kurām slēpjas vai kas tāds, nenotiek. Soctīklus viņš vispār nelieto.
Parādi arī nav variants, diezgan nesen bijām apspriest jautājumus par kredītu mājas celtniecībai, tur tas būtu nācis gaismā, azartspēles arī nebūs īsti viņa lauciņš - tas būtu jūtams, ka mājās naudas sāk palikt mazāk, bet mūsu gadījumā tā nav.
Vairs nemīl? Varbūt. Bet tad kāpēc tagad viņam ir tik svarīgi, lai mēs atgriežamies mājās?
Par narkotikām arī nav izslēgts - tas diezgan labi paskaidrotu pieaugošo agresiju, turklāt, tas tiešām varētu neparādīties finansiāli, jo darbā taču viņš visu ko var dabūt. Nav gan manīts, ka viņš, aizbildinoties ar kaut kādām mistiskām kaitēm, mājās kaut kādas zāles ēstu, bet taču varētu mierīgi to darīt, jo es no medicīnas saprotu tik daudz, lai zinātu, kā uz pušuma plāksteri uzlīmēt un kaut kādas atmiņas no pirmās palīdzības kursiem.
-
Oi, oi, oi - man draugs kādi divi gadi pa naktīm brauca uz ofisu un strādāja, jo sieva bij tā noriebusies, ka vienkārši viss krita uz nerviem, pat sekss ar viņu, tāds niknums līda ārā sarunās, ka līdz "pa muti" - tur pat aiz durvīm vien jau gaidīja. A izskatītos, ka ne par ko. Vienkārši katrs vārds un lēmums tipa debils. Loģiski - noķēra ar citu. Paskaidrojums ģeniāls - tu pret mani sūdīgi izturējies lūk es arī nenoturējos. Vot ko es Tev, lai kas Tu arī nebūtu un no kurienes šī tēma arī neizlīstu, teiktu - nestāsti man vienu, ka jūs daudzas nespējat un nevienu nedavedat. Tu vienkārši viņu nenormāli besī, tikai viņš to pats nesaprot un agresija no tā. A atpakaļ sauc, jo veči nemāk saprast, kad tas tavējais vairs nav tavs, un aiziet.
Mutes Tavam draugam nebija, lai pateiktu, ka besī un lai iet auzās tāda kaitinoša? Protams, ka pēc tam, kad jau iemaucis, tad upuris - nenoturējies redz, izveduši nabadziņu.
Principā es Tavu draugu saprotu. Man šitam psihopātam arī ne reizi vien gribējies iemaukt ar pannu, kad kārtējo reizi mantas lido pa gaisu un tieši tādēļ, lai uz to nebūtu jāskatās, es esmu tā, kas pazūd no mājas, lai nebūtu lieku kašķu.
Tad jau drīzāk Daddy variants, es viņu par daudz esmu izlaidusi, mūžīgi piekāpjoties, paklusējot un mēģinot darīt visu, lai nebūtu iemesla kašķim, kamēr vien tas neaiziet līdz lietām, kas man ir galīgi nepieņemamas.
-
Maruu, a tu strādā?
-
Mutes Tavam draugam nebija, lai pateiktu, ka besī un lai iet auzās tāda kaitinoša? Protams, ka pēc tam, kad jau iemaucis, tad upuris - nenoturējies redz, izveduši nabadziņu.
Principā es Tavu draugu saprotu. Man šitam psihopātam arī ne reizi vien gribējies iemaukt ar pannu, kad kārtējo reizi mantas lido pa gaisu un tieši tādēļ, lai uz to nebūtu jāskatās, es esmu tā, kas pazūd no mājas, lai nebūtu lieku kašķu.
Tad jau drīzāk Daddy variants, es viņu par daudz esmu izlaidusi, mūžīgi piekāpjoties, paklusējot un mēģinot darīt visu, lai nebūtu iemesla kašķim, kamēr vien tas neaiziet līdz lietām, kas man ir galīgi nepieņemamas.
Pag - kas ta bij pirmais? Tava mīkstčaulība vai pirmais beziemesla kašķis?
-
Vēl ar vien neko nedzirdam par Taviem grēkiem.
-
Tas teksts bija veltīts tieši tiem dažiem, kas te cītīgi aizstāv vīru, nevis visiem. Esmu šajā diskusijā arī vērtīgus padomus guvusi.
Vispār jau visi, kas kaut kā teikuši, ka pati arī konfliktus mīli radīt un uzturēt, ir piebilduši, ka sist nedrīkst.
-
Kaut kā neinteresē, jo ne jau viņš bija tas, kam ar bērnu jāiet ārā pastaigāties, neatkarīgi no laikapstākļiem, lai princese uz zirņa varētu izgulēties.
[/size]Viņš gulēja, jo viņam bija jāiet uz diennakts maiņu. Mazā bija atradusi rotaļlietu, kas diezgan riebīgi skan, kuru vīrs vienmēr noslēpj, kad iet gulēt, jo var jau saprast, ka konkrētā manta jebkuram traucētu gulēt. Šoreiz ne tik labi noslēpa un mazā laimīga skraidīja ar savu bizmāri pa māju. Ņemt nost nav jēgas, jo troksnis, kas būs tad, būtu briesmīgāks par esošo. [/color]
[/size]Viņš piecēlās, aizlidināja pa gaisu kādu no rotaļlietām, kas mētājās zemē pie gultas un noburkšķēja kaut ko nesaprotamu. Pateicu, lai neburkšķ un nepsiho - pats vainīgs, ka noslēpa tādā vietā, kur meita tiek klāt. Noburkšķēja kaut ko apmēram, ka tagad jau nevis rotaļlieta, bet es viņam traucējot un iespēra pa vēl vienu zemē esošu rotaļlietu. Tad arī es viņu nosaucu par psihopātu.[/color][/size]
-
Psihs. Mētājas pa zemi viskautkas zemei vajadzīgs, a tas bradā un spārda. Godzilla ņedorezanā. Bet dzīvoklītis vienistabiņas, nolīst pagulēt ārpus kaujas lauka nav kur, jo krāj cilvēciņi mājas iemaksai, lai mazāks krīts būt jāņem. Man viss saliekās.
Paldies.
-
Kretīns, pilnīgs kretīns tas vīrišķis. Noslēpj mantiņu uz grīdas pie gultas, kur pašam jāguļ.
A kur jūs slēptu mantiņu no divgadnieka? Ak, jā - nav tādas vietas, kur divgadnieks netiktu klāt! Visus skapīšus un plauktus, drēbju skapi, pieliekamo un pat netīrās veļas kasti izrevidēs. Un vēl meitene, tās jau stervas pa dzimšanai, visu atradīs un izdarīs pa savam. Laikam mazulīte būs mātē stipri atsitusies.
Bet nu ar tādu stulbeni vīrišķi, kas pat mantiņu nejēdz noslēpt, kopā dzīvot - ni un ni.
-
Camma, es to mantu turu uz skapja. Tur viņa vēl nav iemācījusies uzkāpt un paskatīties, kas tur ir. Viņš to zināja, bet iebāza skapja atvilknē. Man tiešām vēl tas aiz viņa bija jāpārbauda? Laikam jau bija.
-
Man slinkums meklēt - Maruu mājsaimniece? Kopš bērna pieteikšanās, jeb vispār?
-
Man slinkums meklēt - Maruu mājsaimniece? Kopš bērna pieteikšanās, jeb vispār?
Neesmu mājsaimniece. Pusotru gadu mājās nosēdēju, kamēr bērnu dārziņā uzņēma un tad atgriezos darbā. Šobrīd esmu mājās, jo bērnam dēļ iesnām dārziņā neļauj uzturēties, bet tas arī tikai līdz nedēļas beigām un tad atkal darbs.
-
Psihs. Mētājas pa zemi viskautkas zemei vajadzīgs, a tas bradā un spārda. Godzilla ņedorezanā. Bet dzīvoklītis vienistabiņas, nolīst pagulēt ārpus kaujas lauka nav kur, jo krāj cilvēciņi mājas iemaksai, lai mazāks krīts būt jāņem. Man viss saliekās.
Paldies.
Dzīvoklis ir divistabu. Tikai durvis uz guļamistabu ciet neturas, pie kā atkal esmu vainīga es - neesmu iemācījusies salabot.
-
Nu bet tak saku, ka kretīns.
'' Arī nekādi mistiski zvani, sms, ar kurām slēpjas vai kas tāds, nenotiek.'' - par rakāšanos svešā telefonā vajadzētu ne tik vien iepļaukāt, bet noslānīt zili mellu.
-
Es nerakājos. Vai, lai to konstatētu, nepietiek, ka telefons skaņas izdveš reti un tajās reizēs, kad tas notiek, neviens neskrien ar telefonu uz citu telpu, bet runā turpat?
-
Sapratu jau sapratu, ka uz darbu diennaktīs telefonu neņem. Citādi būtu pa telefonu jārakājas. Bet to ideāla sieva nevar. Nevar un viss.
Ā, tad tas būs vīra besījiena iemesls - nevar zvanīt - ne darbā, ne mājās.
-
Par to Maruu, gribu, lai ir kā agrāk - vienā upē otrreiz neiekāpsi, nekas vairs nav kā agrāk,
jūs esat vecāki bērnam. Mēs visi maināmies ik dienu, ik stundu, tas tā naivi. Un notikušo par nebijušu arī nepadarīsi, diemžēl.
Par to, ka vīrs mīl, jo grib lai atgriezies - tipiski varmākam.
Manas draudzenes vīrs pat uz ceļiem rāpoja,
lai savu panāktu. Kad tomēr neizdevās, tad pa presi izvazāja, kāda viņa neliete un viņš eņģelis, žurnaļugām to tik vajadzēja. Vaktēja pie darba, nemitīgi sūtīja sms, draudēja, ja nenāks atpakaļ...
Bet nu vēlu, lai Tev izdodas visu vērst par labu.
-
Klasika - vīrs maita un bērns - brīnumbērns. Lai divgadnieks atcerētos un pats meklētu pazudušu mantu, rakātos pa skapja atvilktnēm meklējumos - tas ir vunderkinds. Labi jums, vienmēr visu var atrast, tik sīkajam jāpasaka - osti, cui, ņem pēdas, meklē. Un pat citkārt visiem citiem pazūdošās zeķes atrodās! Kūl.
-
Tas vunderkinds vienkārši pa tām atvilknēm krāmējas, neko nemeklējot. Viņai patīk visur kur kaut ko krāmēt iekšā un ārā. Kas attiecīgajā atvilknē ir, ar to arī spēlējas. No zemākajiem plauktiem un atvilknēm jau sen ir izvākts jebkas, ar ko viņai nevajadzētu spēlēties. Arī to nabaga cietējs zināja.
Ja neizklausītos tik stulbi, teiktu, ka speciāli nolika tur, kur zināja, ka sīce dabūs, lai būtu iemesls paārdīties.
-
Te nekas nebūs.
Kāpēc vispāŗ ar tādu briesmoni autore sagāja kopā?
-
Es jau iepriekš kaut kur jautāju par azartspēlēm. Tās datorspēles nav nevainīgas, tā jau ir atkarība. Tagad arī internetā var spēlēt par naudu. Man jautājumu vairs nav. Tur NEKAS viņam nevar līdzēt. Tikai pats un vienīgi pats var sevi glābt. Pārējiem jānorobežojas un jāglābj sevi, sevišķi bērni ir jāpasargā no tāda subjekta.
-
Tak, sākumā nebija briesmonis...
Un feromoni arī mēdz jokus izspēlēt. ;)
-
Te nekas nebūs.
Kāpēc vispāŗ ar tādu briesmoni autore sagāja kopā?
Ja Tu lasītu visu, tad neuzdotu šādu jautājumu.
-
Maruu, bet, ja Tu saki, ka vīrs grib, lai atgriezies, kā viņš skaidro notikušo un kā redz turpmāko ģimenes dzīvi?, vai saskata savu problēmu un ir gatavs ar to cīnīties?
-
Nu tuk, beidz uzdot retoriskus jautājumus.
-
Naivi ceru, ka izņēmumi pastāv. Nu kādēļ 1 no lai 10 000 nepaveiktos? ;)
-
Tiešām, vēlēsimies visi, lai viņiem izdodas!
-
Pozitīvā domāšana līdzēs džekam nespārdīties, hihi?
-
Kāds ir redzējis tēmu, tipa, PIRMS sišanas fāzē, kad dāma interesējas, kamdēļ tam vecim tādas savādas vēlmes - pagulēt pirms dežūras un gribēt paēst siltu ēdienu.
Un ko šis palicis tāds nervozs, vai tik viņa nedara ko ne tā?
Izskatās, ka večiem vajag atbalsta grupu agresijas pārstrādei PIRMS KRĀMĒŠANAS PA SEJU FĀZĒ.
-
Kā man riebjas šādi raimondveidīgie.. Vai večiem un vecenēm ir atšķirīga fizioloģija, tjipo, vecenes var rauties bez ēšanas un gulēšanas..
-
Maruu, bet, ja Tu saki, ka vīrs grib, lai atgriezies, kā viņš skaidro notikušo un kā redz turpmāko ģimenes dzīvi?, vai saskata savu problēmu un ir gatavs ar to cīnīties?
Viņš joprojām pats nezina, kāpēc esot tā uzvedies visu šo laiku, bet noteikti labošoties. Pats neesot pamanījis, par kādu kretīnu kļuvis. (Oh, really? Tad kad mums bija pārrunas par viņa agresiju dēļ cietušā kaķa, es ko līdzīgu dzirdēju.) Principā neko tādu, ko es jau nebūtu kaut kur lasījusi, joprojām nav pateicis. Pašam viņam plāna nekāda cita, kā vien solījums kļūt atkal savaldīgam, nav. Ja es vēloties, lai viņš dara kaut ko vel, tad arī to darīšot.
-
Runčuk, nemūžam! Tā jau klasika.
-
Nu, vari jau izdomāt, ko VĒL lai viņš dara, lai mājās mierīgāka atmosfēra. Tad manīs, vai dara. Bet Tu jau pati raksti, ka ne pirmā reize, ne pirmie teksti
-
Viņš joprojām pats nezina, kāpēc esot tā uzvedies visu šo laiku, bet noteikti labošoties. Pats neesot pamanījis, par kādu kretīnu kļuvis.
Gan jau zina. Tikai kaunās/ baidās/ negrib atzīties. Lai gan vīriešiem tas mēdz būt raksturīgi, ka savas kļūdas grūti atzīt un kur nu vēl par cēloņiem runāt. Kamēr sieviete sevi izanalizēs krustām un šķērsām.
-
Gan jau zina. Tikai kaunās/ baidās/ negrib atzīties. Lai gan vīriešiem tas mēdz būt raksturīgi, ka savas kļūdas grūti atzīt un kur nu vēl par cēloņiem runāt. Kamēr sieviete sevi izanalizēs krustām un šķērsām.
Paradokss, ne? Kad jāšķiļ pa seju vai kaķim, kad rupji jālamājas, tad kauna nav, kad vaina jāatzīst, tad tik kautrīgi, nu, tik kautrīgi kļūst :P
-
Jā, ja tik šis nebūtu krāmējis, bet ko nu vairs....
-
Paradokss, ne? Kad jāšķiļ pa seju vai kaķim, kad rupji jālamājas, tad kauna nav, kad vaina jāatzīst, tad tik kautrīgi, nu, tik kautrīgi kļūst :P
Jā, var teikt, ka paradokss. Parādi man vīrieti, kurš ir gatavs analizēt sevi un savu uzvedību. Pats.
-
Jā, var teikt, ka paradokss. Parādi man vīrieti, kurš ir gatavs analizēt sevi un savu uzvedību. Pats.
Da zinu. Ir gan atsevišķi eksemplāri, bet nospiedošā tendence nav viņu pusē
-
Ja ģenētiski agresora tips, iespējams, ka arī nezina...
Audzināšana, sociālās normas saka vienu, zemapziņa citu.
Sadzīves rutīnā otrais ņem virsroku.
Tāpat kā alko lietojot parādās patiesais “es“.
-
Žēl, ka vīrs nevar visu šo izlasīt. Būtu svētīgi no vairākiem aspektiem.
-
Jā, var teikt, ka paradokss. Parādi man vīrieti, kurš ir gatavs analizēt sevi un savu uzvedību. Pats.
Pafantazēsim - ja nu šis savlaicīgi, pirms epohālās roku palaišanas būtu vērsies pēc palīdzibas, kāds tad izvērstos šis attiecību diskurss?
-
Pafantazēsim - ja nu šis savlaicīgi, pirms epohālās roku palaišanas būtu vērsies pēc palīdzibas, kāds tad izvērstos šis attiecību diskurss?
Viņš tiktu pie seksa :P
-
Viņš tiktu pie seksa :P
Kur ta? Ar ko ta? "Mīļums" te dveš no abiem. Vienam atklāts, otram slēpts.
-
Bet tad abu mīļuma izpausmes tiktu apspriestas, jo tā pļauka kā melnais caurums ir deformējusi laiktelpas struktūru un iesūc sevī visus pret daiļo dāmu vērstos argumentus.
-
Kur ta? Ar ko ta? "Mīļums" te dveš no abiem. Vienam atklāts, otram slēpts.
Jokus nesaproti?
-
Bet tad abu mīļuma izpausmes tiktu apspriestas, jo tā pļauka kā melnais caurums ir deformējusi laiktelpas struktūru un iesūc sevī visus pret daiļo dāmu vērstos argumentus.
Nekas taču nenotiktu. Abi dzīvotu, kā dzīvojuši - viņš klaigātu, svaidītos un spārdītos, viņa klusētu un ietu ar meitiņu pastaigāties laukā no mājas
-
Nekas taču nenotiktu. Abi dzīvotu, kā dzīvojuši - viņš klaigātu, svaidītos un spārdītos, viņa klusētu un ietu ar meitiņu pastaigāties laukā no mājas
Nē. Viņa vairs neklusētu. Un ārā no mājas ietu viņš.
-
Bet tad abu mīļuma izpausmes tiktu apspriestas, jo tā pļauka kā melnais caurums ir deformējusi laiktelpas struktūru un iesūc sevī visus pret daiļo dāmu vērstos argumentus.
Khm, vispār upuris apriori nekad nav vainīgs. Jo ir upuris.
Analoģiski kā pie izvarošanas - lai cik īsi svārki un liels dekoltē skuķim nebūtu bijis.
Upuris nav vainīgs,ja kādu tas provocē.
-
Nē. Viņa vairs neklusētu. Un ārā no mājas ietu viņš.
Bet vispirms dabūtu ar akmens pannu pa galvu. Vai arī ar keramisko pannu. :)
-
Nē. Viņa vairs neklusētu. Un ārā no mājas ietu viņš.
Tu aizmirsi, ka arī es šo lasu?
Vispār Minnei taisnība - ja nebūtu šī te, vai kāda vēl incidenta pret kaķi vai, nedod Dievs, bērnu, jā, es tiešām turpinātu kā līdz šim, cerot, ka kaut kad taču pāries. Cik ilgi, to grūti pateikt, bet diezgan ilgi noteikti vēl, jo, pirms sāku pārcilāt galvā visu un te aprunāties, es pie tā jau biju tik ļoti pieradusi, ka tiešām nelikās nemaz tik traki tas viss. Tā ir, kad jau aizmirstās, kā ir normāli.
-
Parādi man vīrieti, kurš ir gatavs analizēt sevi un savu uzvedību. Pats.
Varu parādīt. Un?
-
Vai arī ar keramisko pannu. :)
Es lietoju čugunu.
-
Es lietoju čugunu.
Kā palīglīdzekli, lai vīrieši sāktu sevi analizēt paši?
-
Pag, es tā saprotu, ka Maruu ģimenē jau divas nedēļas un ... 3 dienas neviens nav dabūjis seksu. Saspringums paliek bīstams :facepalm: . Arī līdzjutēju pulciņš aug. :just_popcorn: :just_popcorn: :just_popcorn: Ķipa, tauta bauda dzīves priekus un skumji piemin divas nabaga dvēseles, kam tas prieks nespīd. Es redz arī nevaru aizmigt... :m: . Kā šamiem tur divvientulībā? :( Veģetē katrs savā gultas malā... Vecim droši vien iekšējā pārliecība neļauj seksot ar apdauzītām sievietēm; viņa atkal skumji gaida, to liktenīgo "otro reizi", pēc kuras būtu jākravā koferus un katram gadījumam pucē pannas. Kaķis arī apdauzīts un nedabūjis... :murmur: .Bēdu ieleja... Varbūt kāds no vietējiem var ziedoties un atrisināt ģimenes intīma rakstura problēmas, mmmm? iehhhh...
-
Khm, vispār upuris apriori nekad nav vainīgs. Jo ir upuris.
Analoģiski kā pie izvarošanas - lai cik īsi svārki un liels dekoltē skuķim nebūtu bijis.
Upuris nav vainīgs,ja kādu tas provocē.
Pa šito jau šeit strīda nav, īpaši kad ar nodriļļāto īso svārku varošanas sindromu salīdzina. Visi mēģina saprast iesākumam kurš ir patiesais upuris.
-
Autore savu stāstu te sāk 29. augustā, 15:46:20
Savlaicīga rūpe par ģimenes psiholoģisko klimatu izskatās citādi.
Nevajag jaukt vainu ar pavisam citām lietām. Pirmspļaukas stadijā bija gan visa kā, lai sāktu raizēties, kas notiek par to, cik kurš iegulda ģimenes klimata veidošanā, būtu citāda.
-
Pa šito jau šeit strīda nav, īpaši kad ar nodriļļāto īso svārku varošanas sindromu salīdzina. Visi mēģina saprast iesākumam kurš ir patiesais upuris.
Saki, ka vīriņš tik aizstāvējās no kaķa un sievas uzbrukuma?
Mož vēl ordeni jāpiešķir... ;)
-
Autore savu stāstu te sāk 29. augustā, 15:46:20
Savlaicīga rūpe par ģimenes psiholoģisko klimatu izskatās citādi.
Nevajag jaukt vainu ar pavisam citām lietām. Pirmspļaukas stadijā bija gan visa kā, lai sāktu raizēties, kas notiek par to, cik kurš iegulda ģimenes klimata veidošanā, būtu citāda.
Es sapratu - man no pirmās kopdzīves dienas bija jāatskaitās internetā par to, cik kurš ēdis, ko darījis, cik gulējis un cik seksa, kādās pozās bijis, tad nekas šitāds nebūtu noticis, jo Raimonds1 taču noteikti zina, kā ir pareizāk. Bez viņa padomiem neviena laulība nevar izdoties un es, muļķe, to nezināju!
Par to klimatu jau nu gan varēji paklusēt. Tu galīgi nelasi, ko es rakstu, bet dresēt mani baigi gribās. Jo nu protams, es esmu tā, kas skraidīja, bļaustījās, visu meta un nabadziņam krita uz nerviem.
-
Pa šito jau šeit strīda nav, īpaši kad ar nodriļļāto īso svārku varošanas sindromu salīdzina. Visi mēģina saprast iesākumam kurš ir patiesais upuris.
Upuris ir tas, kam sit.
Tam, ko Tu mēģini pataisīt par upuri, pirms sišanas mēnešiem un arī tajā mirklī bija divas citas iespējas - pateikt visu, kas nepatīk un mēģināt rast tam risinājumu, ko viņš nedarīja, vai arī sakrāvāt koferus un pazust tālēs zilajās, pat bez nekādiem paskaidrojumiem, bet nē - viņš izvēlējās to, ko izvēlējās.
Ja es būtu viņam iezvēlusi ar pannu par kārtējo mētāšanos ar mantām, uz mani attiektos tieši tas pats un tad upuris būtu viņš.
-
Upuris ir tas, kam sit.
Tam, ko Tu mēģini pataisīt par upuri, pirms sišanas mēnešiem un arī tajā mirklī bija divas citas iespējas - pateikt visu, kas nepatīk un mēģināt rast tam risinājumu, ko viņš nedarīja, vai arī sakrāvāt koferus un pazust tālēs zilajās, pat bez nekādiem paskaidrojumiem, bet nē - viņš izvēlējās to, ko izvēlējās.
Ja es būtu viņam iezvēlusi ar pannu par kārtējo mētāšanos ar mantām, uz mani attiektos tieši tas pats un tad upuris būtu viņš.
.. pateikt visu un rast risinājumu... (c) Tak jūs abi vienādi. Viena klusē mīļā miera labad. Otrs arī nerunā, bet ir nervozāks, impulsīvāks - uzšauj kaķim un vienreiz noraujas un iepļaukā. Tu viņa priekšā mierīga kā valis, bet iekšienē pamatīgas pazemes straumes. Varbūt vajag tā riktīgi izbļaustīties, plēst traukus un noskaidrot visas lietas, par kurām tiek inteLLigenti klusēts. Bērns un kaķis lai paliek pie mammas.
-
Par to, ka upuris ir tas, kam sit. Nestrīdos. Tikai minēšu piemēru - bērnībā vecākā māsa man gar acīm plaukšķināja rokas. Nepārtraukti. Un teica - gaiss pieder visiem. Ja es viņai iešķiltu (ko arī izdarīju), viņa būtu upuris tātad?
-
Varu parādīt. Un?
Cik eksemplārus? Viens vai vairāki izņēmumi tikai apstiprina likumsakarību. :)
-
Kāpēc viņš grib sievu/bērnu atpakaļ? tāpēc, ka vīrietis būtībā ir privātīpašniecisks!
Nekādu dziļo jūtu vai baigās nožēlas tur nav, i neceriet.
Ierokam vienu lāpstu dziļāk, lai saprastu izlaists vai tāda ir viņa būtība. Tam nabaga vīrietim ir normāls tēvs, vectēvs vai vismaz vecākais brālis?? Tb, kurš viņu audzināja pusaudža gados? Dāmas piedodiet, bet sievietes īstu vīrieti izaudzināt nevar, tur tādi memmesdēliņi vien izaug...dēli māk mātes "paņemt", tāpat kā meitas tēvus... un tad tāds mātesdēliņš-appuišotais dabon tēvameitiņu-izlutināto par sievu... un loģiski, ka konflikts! :)
Lielākais mazdēls (8 g) bija iesācis - tikko kāds nepatīkams darbs, tā pie mazākā iemesla apvainojās, piepūšās un viss, iet prom.
Manā klātbūtnē 1x vinam tas izdevās, otrreiz vairs nē. Nekur neļāvu iet, liku turpināt darbu. Sēdēja asaras birdinādams, purpinādams, bet darīja, kas jādara. Protams, ka vēl būs jāpaseko...
-
:coffee: izteikšu minējumu. A tā kaķu un sieviešu dauzīšana nevarēja būt kāda priekšspēle? :just_popcorn: Vienkārši Maruu neiebrauca situācijā? Ir tak kāda cilvēku daļa, kas uztaisa pamatīgu klopi vienas ģimenes ietvaros, uzsit sev adrenalīnu un tad izlaiž tvaiku zem deķa :just_popcorn: :just_popcorn: ... nu kā variants :blushing:
-
Olguci, Tu esi perversa! :rat: Es tādu "tvaiku" zem deķa neostītu gan...
-
:blushing: nu ja... es vienkārši apspēlēju situāciju. Es nav perversa :siiks: .... :angel: .... man ir bagāta fantāzija :just_popcorn: :just_popcorn: :just_popcorn:
-
nē, nu izlīguma sekss ir īpašs, tas skaidrs! :)
bet tādēļ tak nevajag strīdus radīt un veicināt!
-
Nu ja nepadaram iesaistītās puses par briesmoņiem :),
tad izveidojušos situāciju no lasītā redzu šādu- sieva apgalvo,
ka nepatīkamas attiecības +\- gadu.
Sīcis, pirmais gads starā, esam vecāki!, bet rūpes, atbildība, pienākumi...
Vīrs netur slodzi. Pamazām viss sāk kretinēt un krist uz nerviem. Atelpas nav.
Mēģina bēgt no realitātes spēlītēs, bet ne fiziski, ne garīgi tas ilgtermiņā neatjauno.
Un sprāgst gaisā pie mazākā sūda.
Cilvēkam dabiski nevainot sevi, bet meklēt vainīgo ārpus. Un izdevība paust savu
neapmierinātību ar situāciju ir - sieva ne to, kaķis ne tur, bērns ne tā...
Protams, sieva arī ir nogurusi no tā visa, bet vai viņai ir izvēle?, bērns sievietei
pirmajos gados primārs. Pacietīs, paklusēs, gan vecim pāries...
Bet nepāriet, aug augumā. Vecis pats ar savu stresu netiek galā un izlādē uz sievu.
-
jā, mazs bērns ir pamatā mammas "īpašums" tēvs tur neko praktiski, nu paturēt, dupsi nomazgāt...a šis jau ar pie mammas vien raujas... mums apmēram tādā posmā (kad pirmajam sīcim bija gads+) piemetās otrs sīcis... un tad jau viss no gala - jauna motivācija, jauni izaicinājumi...un ja ar vienu sīko vēl pastāvēja cerība izgulēties, atslēgties (še Tev viņš, nē Tev), tad ar 2 brēkuļiem gāja pavisam jautri, jo bija skaidrs, ka viens tur galā netiek...un tad ieslēdzās loma vīrietis-glābējs, palīgs :)
es nesaku, ka šajā konkrētajā gadījumā otrs sīcis būtu risinājums, bet tomēr
-
Sliecos piekrist tuk versijai.
Klau, Maruu, pa šo pēdējo gadu tak vīram atvaļinājums ir bijis. Tad arī viņš bija tikpat neadekvāts? Naktīs tak nav jāstrādā, darbs smadzenes nejāj. Izgulēties var, būtu laiks kaut mazliet atiet.
Pirmajā gadā ar sīci palīdzēja?
Zīdaiņus par mammas īpašumu makten bieži padara tēvi paši - ko nu es, viņš tāds maziņš, es nemāku utt. ;) A tā mamma, ko - skolā mācījās zīdainim izsutušo dibenu pūderēt un pumpu šķirnes definēt, kas izsitumi, kas vīruss, kas alerģija? :D Tāda pati nemākule, bet kaut kā galā jātiek. Un galā tiek tas, kas nevar atļauties ieslēgt pofigu - kam pofigisma slieksnis zemāks. Aber pofiga ieslēdzējs pēc kāda laika brīnās, ka atstādināts [īstenībā gan pats izvairījies] no pienākumiem...
-
A tā mamma, ko - skolā mācījās zīdainim izsutušo dibenu pūderēt un pumpu šķirnes definēt, kas izsitumi, kas vīruss, kas alerģija? :D Tāda pati nemākule,
blusu pumpas aizmirsi... mēs pilsētnieki, nekas tāds prātā nenāca, alerģiju ar mainīgām sekmēm ārstējām padsmit gadus, kamēr viena veca gudra ārste pateica - tie tak blusu kodumi!!
-
....
es nesaku, ka šajā konkrētajā gadījumā otrs sīcis būtu risinājums, bet tomēr
lai tiktu pie otra sīča vispirms jātiek pie seksa. Lai tiktu pie seksa vajag salabt. Ja abi salabuši - nāfig otrs sīcis. Vienā vārdā riņķa dancis
-
Bērns kā attiecību uzlabotājs? Otrs bērns???!!!
Pieaugušajiem jātiek ar sevi galā, bērni tur nekādā veidā nav jāiejauc.
Ir dzirdēti storiji, kad dāmas cenšoties saglābt ģimeni manipulē ar bērnu,
bet vai saglābj?
Bērnam vajag stabilas pieaugušo attiecības.
-
Vēl vienu bērnu jau nu noteikti ne. Palīdzēt viņš tiešām palīdzēja, gan ārā gāja staigāt, lai man arī kaut stundiņa miega lieka tiek, gan barot, gan visu citu, bet tas arī līdz vienam brīdim, pēc tam arvien retāk.
-
Bet kas tad notika tai vienā brīdī pēc bērna gada jubilejas, kad viss mainījās?
Tu ko būtisku noklusē...
-
Izdomāju jaunu versiju. :)
Vīram dežūru laikā bija sekss ar kolēģi. Viņa - precēta, viņš arī, tāpēc ārpus darba abi nesazinās. Tā kā dāma šo atšuvusi vai arī atradusi labāku mīļāko, tad nu kungs izgāž savu slikto omu uz tuvākajiem. Un kaut ko tādu paskaidrot nevar, kur nu vēl atzīties. :)
-
Tāda pati nemākule, bet kaut kā galā jātiek. Un galā tiek tas, kas nevar atļauties ieslēgt pofigu - kam pofigisma slieksnis zemāks. Aber pofiga ieslēdzējs pēc kāda laika brīnās, ka atstādināts [īstenībā gan pats izvairījies] no pienākumiem...
Izvairās un atstādinās reizēm tāpēc, ka nav jēgas piedalīties vai kaut ko skaidrot, tik un tā zināms, ka tavs viedoklis būs nepareizais. Nu ja tā, tad tiec galā pati.
Ir jāapzinās sabiedrības divkosība gadījumos ar tradicionālo stāstu par to, ka veči par jūtām nerunā, pie psihoterapeitiem neiet un ar sevi strādāt nav gatavi. Pieņemsim, ka vecis sieviešu forumā atnāktu un stāstītu, ka šo viss kaitina, sieva vai nu klusē, pilnīgi nerespektē, aktīvi veicina konfliktu, vinai vienmēr ir taisnība un šis sācis mētāt priekšmetus no dusmām. Varbūt neko nemētā, bet pasācis konfliktus risināt ar iešanu prom no mājas. Varbūt reizēm sabļauj uz sievu. Varbūt sācis dzert.
Viņu tak apņirgtu vienā setā.
Veči to zin. Un tādi psiholoģiski domājošie veči, kas ar savu dāmu lielajiem un mazajiem sviestiem tiek galā nemaz tā viņām nepatik, jo tur nesanāk ne manipulēšana, ne provokācijas, ne melošana.
Ir gan dažas, kas to labprāt pieņem, jo kaut kur dziļi sevī saprot, ka tas viņu pašu labā.
Pirmssišanas stadijā par to ir ļoti neizdevīgi runāt, jo nav LIELĀ ARGUMENTA.
-
...varbūt tam vecim nevis jāsūdzas dāmu forumā, bet gan jāsarunājas ar sievu.
Tā vietā, lai mētātos vai šķiltu pa ausi var tak pasēdēt pie vīna glāzes un izrunāt,
kas un kā.
Citādi katrs savā galvā fantazē, kas un kāpēc, un jēgas tāpat nekādas.
-
TĀAaaa es esmu uz pakaļas!! :rat: . Maruuu ir vīrietis?
...-"...varbūt tam vecim nevis jāsūdzas dāmu forumā, " (c. tuk)
-
Olguc, es zināju, ka zelta zivtiņām ir 3 sekunžu atmiņas buferis. Tev arī? :D
Nu tad atgādinu, ka tēmai ir iepriekšējā lapa - ar Raimonda komentāru. :D
-
TĀAaaa es esmu uz pakaļas!! :rat: . Maruuu ir vīrietis?
...-"...varbūt tam vecim nevis jāsūdzas dāmu forumā, " (c. tuk)
Sasmīdināji, beeet tas būtu jauns diskusijas pagrieziens... ;)
-
Olguc, es zināju, ka zelta zivtiņām ir 3 sekunžu atmiņas buferis. Tev arī? :D
Nu tad atgādinu, ka tēmai ir iepriekšējā lapa - ar Raimonda komentāru. :D
Ui, Trix. man nemaz nav laika lasīt visas divdesmit divas lapas, man ir darbā mēneša beigas un bilances slēgums. Tik vien, ka paspēju ieskriet reizi - divas dienā un paskatīties cik tālu tauta ir tikusi. Ko paspēju izlasīt to paspēju. Bet variants , ka Maruuu ir vīrietis man likās amizants, - teiksim, otrā puse pēkšņi saprot, ka ir nepareizi sevi izpaudis. Zaudē iepriekšējo orientāciju, paliek nervozs, sāk dauzīt visu apkārt kas pa rokai vai kājai trāpās. Protams negrib seksu un grib izpausties citādos veidos... Vienā vārdā - Jūtu krīze
-
Piedod, bet nesmuki kaut kā - не читал, но мнение имею - fantazēt, pie tam ne joku/pļāpu lapā, bet nopietnā tēmā, kas autorei nozimīga un sāpīga. Ja nav laika lasīt - tad mož labāk arī nerakstīt?
-
Pafantazēt jau var - kas būtu, ja būtu...
ja Maruu šeit celtu prieksā savu sāpi pirms pļaukas...
pirms kaķa speršanas...
pirms rotaļļlietu lidināšanas...
kad parādījās pirmās pazīmes pēc šīs idilles
Vēl vienu bērnu jau nu noteikti ne. Palīdzēt viņš tiešām palīdzēja, gan ārā gāja staigāt, lai man arī kaut stundiņa miega lieka tiek, gan barot, gan visu citu, bet tas arī līdz vienam brīdim, pēc tam arvien retāk.
kas tas bija par brīdi
cik daudz uzmanības tas vecis dabūja no sievas tajā laikā
starp citu, kā kaķim ar veselību, tā bija reāla speršana jeb pagrūšana malā ar kāju vai kaut kas pa vidu, jāzina, cik viņš savā agresijā progresējis
Neaattaisnoju agresiju, arī mētājot lietas vai vienkārši pagrūžot malā var viss kas notikt. Bet gaišais periods pāra dzīvē takš bija! Patīsim filmu atpakaļ un pafantazēsim, kas būtu, ja būtu, ja toreiz tu izdarītu tā, bet tu - šitā!
-
Raimonds1, šķiet, domā šāda tipa cēloņus:
http://miss-tramell.livejournal.com/571542.html (http://miss-tramell.livejournal.com/571542.html)
(Daudz burtu, krieviski, bet diezgan labi pasacīts).
-
Piedod, bet nesmuki kaut kā - не читал, но мнение имею - fantazēt, pie tam ne joku/pļāpu lapā, bet nopietnā tēmā, kas autorei nozimīga un sāpīga. Ja nav laika lasīt - tad mož labāk arī nerakstīt?
ai, da nu beidz. Runa nav par smukumu, vai nesmukumu. Sieviešu cilvēks 28 datumā ir dabūjis pļauku. Tauta nosodīja, izteica sašutumu, ieteica rīcības variantus. Šodien 3 datums. Pagāja septiņas dienas. Ar divām trim dienām pilnīgi pietiek lai ģimenes konflikts būtu atrisināts. Nekādu jaunumu un informācijas no kara lauka nav, tātad mūsu palīdzība vairs nav vajadzīga. Droši vien pamiers, vai ne? Galu galā cik ilgi var un vajag slaucīt puņķus un asaras apvainotam sievišķim. Vēl nedaudz un Maruu (kas pavisam nelāgi) paliks foruma atmiņā, kā sievišķis, kas ir dabūjis no vīra pa tauri. Tātad, ja pēc divām dienām, tauta tēmā vēl ko raksta, tātad runa vairs nav par Maruu, bet gan par vardarbību ģimenēs kā tādu. Un kādā kontekstā tas tiek pasniegts ir jebkura komenta autora ziņā. Vienā vārdā, kāds būs noskaņojums tādā arī rakstīšu.
-
Tikpat labi nevis par vardarbību kā tādu, bet par attiecībām un to attīstību nevēlamā virzienā un faktoriem, kas to veicina vai novērš.
Ir tendence aizlaist situāciju līdz varmācībai un tad startēt no situācijas - upuris un varmāka.
Viss melnbalts. Labais un sliktais. Nekādu pustoņu.
Nekas, uzrakstīju labāk.
-
Raimond, es atvainojos, ja netīšām kaut ko izdzēsu.
-
Ir tendence aizlaist situāciju līdz varmācībai un tad startēt no situācijas - upuris un varmāka.
Tie, kuriem tendence uz varmācību, tie arī aizlaiž.
Ja tendences nav, laid kā gribi, būs viss iespējamais izņemot varmācību.
-
Pie Tuk komentāra varētu pielikt 20 patīk.
-
Attieciibas ir mijiedarbiiba... viens ir agresiivs psihiski/fiziski, otrs to pieljauj...
Neviens nav vainiigaaks par otru... liidz robezhai...
-
vai es neteicu -valsi dejo divi
-
Ta jebkurš var nonākt varmākas nagos. Tik jautājums, kā tālāk rīkosies. Un nav tas vienas dienas jautājums.
-
Ljaut sevi gadiem di.sinaat arii ir psihes iipatniiba...
Ilgstoshi tikai taads ar taadu sadziivo...
-
Re, kur risinājums agresijai
http://www.sarunuforums.lv/forums/sirdslietas/turpinot-strdus-par-sievietes-btbu-un-stbu-tagadnes-laiku-srsgriezum/ (http://www.sarunuforums.lv/forums/sirdslietas/turpinot-strdus-par-sievietes-btbu-un-stbu-tagadnes-laiku-srsgriezum/)
Tuk Atbildēt #8 :Jūnijs 20, 2016, 09:29:05 Story. Kad ar Tukkungu sākām dzīvot kopā, nolēmām, ja scēnas, tad tā rihhhtīgi,kā itāļu filmās ar trauku plēšanu...Iepērkot jaunus traukus, vecie tika nobāzti tālākā plauktā tieši šim nolūkam. Tā ļoti praktiski .Pēc kādiem četriem gadiem -yes!, tā stunda ir situsi!Atgriežoties no kādas ballītes Tukkungs sāka kasīties - es, lūk, ne ar to dejojusi, ne tā skatījusies, par daudz flirtējusi... un uzvelkas arvien vairāk...Sāku meklēt, kur tie vecie šķīvji nobāzti. Tuks pilnīgā neizpratnē, ko es tur pa ķēķi rokos, kad eksistenciālas problēmas risināmas . Atradu un triumfējoši parādījos ar trauku kaudzi rokās. Mūžam neaizmirsīšu Tuka sejas izteiksmi. Aprēcāmies rihhhtīgi. Stila pēc bišķi padauzijām,sajūta baigi laba, kad tā ņem un triec pret grīdu... .
Vēl var laistīties ar ūdeni. Ir kaut kāda smalka robeža, kad tas kļūs aizvainojoši un ne smalki, piemēram, ja uzlej zupu uz balles kleitas.
-----------
Par to agresiju un neklausīšanu - bija kaut kāds amerikāņu sižets, kā šie darbojas ar pusaudžiem, kuriem pēc likuma pienāktos sēdēt cietumā pāris gadus. Tad nu šiem dod alternatīvu - iziet kursu speciālā agresijas apvaldīšanas un cieņas izrādīšanas nometnē. Ja viņi tur tos mēnešus iziet, tad cietumā nesēž.
Programma diezgan vienkārša - agra celšanās, visādi darbi, seržants, kas nemitīgi izkliedz apvainojumus , uz kuriem jāatbild - jā, ser. Ja to apmācību iziet, tad ir kaut kāda cerība, ka iekārtosies jel kādā darbā, nemētās pirkstus, jo, un nerunās pretī priekšniekiem. Tipa, adaptēsies sabiedrībā.
Ja džekiem kaut ko tādu var viegli iedomāties un sabiedrība to pieņemtu, tad ar dāmām laikam ir citādi, kura gan būtu gatava pāris mēnesus saņemt visādas notācijas, uz kurām nedrīkst atbildēt un jādara tas, kas jādara.
-
Ja tik stresaini un runāt nemāk,lai iet nedēļas nogalē uz pirtiņu.
Tur uz lāvas var novicot viens otru it sirsnīgi, neklausigos bērnus ieskaitot.:)
Un nekādas vardarbības -viss legāli un likumīgi un tikumīgi. ;)
Nevajag piemirst tautas tikumus un dzīvos kā div‘dūjas bez stresa.
-
Nu jau kāds laiciņš pagājis. Maruu, vai pastāstīsi, kā risinās situācija?
(Ceru, ka neesi apvainojusies par forumiešu komentāriem un izlēmusi neko vairs nerakstīt).
-
Nu jau kāds laiciņš pagājis. Maruu, vai pastāstīsi, kā risinās situācija?
(Ceru, ka neesi apvainojusies par forumiešu komentāriem un izlēmusi neko vairs nerakstīt).
Situācija ir atrisināta jau labu brīdi, bet, tā kā nevēlos apspriest to, kas notiks tālāk, tad šeit publiski to nerakstīšu.
Apvainojusies gan neesmu. Kādu laiku paliku "Aiz durvīm" dēļ Tele2 radītām tehniskām problēmām, bet tagad tas arī ir atrisināts. ;)
-
Nu ok. Ceru, ka pārmaiņas būs uz labo pusi.
-
Variants a. Autore ir salabusi ar savu draugu, tas ir atvainojies un lūdzis piedošanu, autore sapratusi arī savas kļūdas un abi vuenjusies citādi risināt konfliktus, paši vai ar lielāku vai mazāku palīdzību no malas.
variants b. Autore ir pašķīrusies ar savu bijušo draugu.
Variants c. Autore vēl domā, vai kaut kas turpināsies vai ne un džeks ir noteikts kā vienīgais vainīgais, kuram jāmainās.
-
variants d. stāsts ir izdomāts, un autorei ir slinkums sacerēt turpinājumu
-
variants d. stāsts ir izdomāts, un autorei ir slinkums sacerēt turpinājumu
Nē, viens no Raimonda variantiem ir pareizais. Tā kā man padomus, ko iesākt ar savu privāto dzīvi, vajag tikai galējos gadījumos, nevēlos savu lēmumu šeit vēl iztirzāt.
-
Variants a. Autore ir salabusi ar savu draugu, tas ir atvainojies un lūdzis piedošanu, autore sapratusi arī savas kļūdas un abi vuenjusies citādi risināt konfliktus, paši vai ar lielāku vai mazāku palīdzību no malas.
variants b. Autore ir pašķīrusies ar savu bijušo draugu.
Variants c. Autore vēl domā, vai kaut kas turpināsies vai ne un džeks ir noteikts kā vienīgais vainīgais, kuram jāmainās.
Vīru, Raimond1, vīru.
-
Tā kā man padomus, ko iesākt ar savu privāto dzīvi, vajag tikai galējos gadījumos, nevēlos savu lēmumu šeit vēl iztirzāt.
A padomu prasīt ŠEIT gan bija vajadzība?? Īstenībā diezgan (kā lai smalkāk pasaka??) nečesno. Nedomāju, ka kādam te patiešām rūp tava privātā dzīve, bet nu pateikt kā tas atrisinājies būtu varbūt vnk ... pieklājīgi, jo padomi nebija gluži zemē metami.
P.S. nekad nav patikuši tādi "puskoka" lēcēji un žurnaļugas
-
A padomu prasīt ŠEIT gan bija vajadzība?? Īstenībā diezgan (kā lai smalkāk pasaka??) nečesno. Nedomāju, ka kādam te patiešām rūp tava privātā dzīve, bet nu pateikt kā tas atrisinājies būtu varbūt vnk ... pieklājīgi, jo padomi nebija gluži zemē metami.
P.S. nekad nav patikuši tādi "puskoka" lēcēji un žurnaļugas
Ja Tevi tas neinteresētu, diez vai pārdzīvotu, ka nesaku. Kā jau minēju, man vajadzēja viedokļus tikai par konkrēto situāciju, nevis par visu, ko daru.
Skatoties, kā te dalās viedokļi, vienmēr būs kāds, kas pateiks, ka bija galīgi garām:
a) dot vēl vienu iespēju
b) šķirties bez tās otras iespējas, jo bērns taču
c) padzīvot atsevišķi, kamēr kāds ir mainījies
Visiem neizpatiksi, bet, pasakot rezultātu, tas bez apspriešanas nepaliks. Taču apspriest es to nevēlos un nekāda puskokā lekšana tā nav. Tā ir mana dzīve, nevis stāstiņš netā.
Pieklājīgi ir pateikt paldies par viedokļiem un padomiem, ko esmu jau darījusi, nevis visu atlikušo dzīvi atskaitīties, ko daru tālāk. Kas interesēja, to pajautāju, viedokļus dabūju. Paldies. Punkts.