Sarunu forums
Noskaņojums => Dienas pļāpa => Tēmu iesāka: mellene88 2016. gada 08. decembris, 11:44:50
-
Laukā viss tumššs..nomācies uz ilgu. Ieriktējos migā ar kaķiem un datoru. Taisiiju kafiju un jau 100o reiz nosmējos par savu dīvainību :)
Man ir viena mīļa kafijkrūze ,ne šāda,ne tāda izmēra...nu viduvēja. un, tajā ir jāliek lielās karotes puse, jeb viena mazā karotīte kafijas, lai sanāktu tā,kā man vajag. BET, es nezkāpēc beru mazo karotīti neplnu..un tad vēl iegrābstu kādas 3x ar karotes galu pa čurpsnītim, jo liekas ka vajadzēs stiprāku.Un šitā katru rītu.NU kāpēc nevar paņemt pareizo karoti un iebert tik cik vajag ??? kad atkal saprotu ka grābstu ar karotes galu 2x un 3x nesaprotot cik čurpsnīšus vajag ,katru x nolemju,ka šitas jaizbeidz... bet,kā jauna kafija tā atkal vecais nikis....
HM..ar cukuru tas pats :blushing: vajag divas mazās karotiites bez kaudzes(nu,jeb vienu lielo, bez kaudzes)...es grābstu pa pusiitei vai ceturtdakarotei nezcik reizes...nuu jopcik !!! :faint: (es saprotu,ka laikam zemapziņa grib lai ieberu mazāk, tobiš tikai pusiiti, bet ruzultātā, grābstot visa tiek pa daudz ...un taa katru riitu)..rrrrrr
vai jums attiecībā uz sevi ,arii piemiit kāds jociigs ieradums?
p.s kādreiz cālī bija riktiig foršā tēma, bet tā bija par vīriem ...vienatnē un naktii nelasāma, bikses vareeja piečurāt :rofl:
-
Tas gan nav man,bet OP,ūdens kafijai jāuzvāra un jāpagaida 2 minūtes,lai varētu apliet kafiju,turklāt,lejot ūdeni,paralēli krūzē enerģiski jāmaisa.Nu tā kā man ir abas rokas kreisās,man katra atsevišķi nedarbojas,tad ūdens kanna tirinās pa riņķi,vai ar karotīti mēģinu izbakstīt krūzē caurumu...
-
Laba tēma. :)
Gan jau atcerēšos vēl, bet vienu laiku man bija ieradums naudu slēpt (pašai no sevis! ;d) grāmatās, tipa lai sevi disciplinētu. Jo visa nauda jau bankā parasti nestāv. Labākais visā tajā, ka man parasti to naudu ievajadzējās jau visai drīz, bet kurā grāmatā konkr.ieliku, reti kad atcerējos, rezultātā pie grāmatu plaukta bieži plivināju daudzas grāmatas pēc kārtas,kamēr tā izkrita. Un likumsakarīgi, ka es latiņus kādā grāmatā atradu arī pēc eiro ieviešanas, protams, banknotes varēja samainīt, bet anyway, īpatnība. ;d
-
Un vēl manai otrai pusei dodu iemeslu pasmīkņāt par savu ieradumu, ka man bieži tieši tikvien kā kāda ēdamkarote ēdiena uz sava šķīvja IT KĀ uzliekas par daudz un tad nu uzreiz jāatkrāmē atpakaļ katlā vai uz pannas vai viņam šķīvī. Un nereti pēc tam, kad apēdu uzlikto, iekrāmēju sev vēl un ne jau tikai 1 ēdamkaroti. :D
-
Vai tad mums te 3-iem tikai jocīgi ieradumi, bet pārējie lietotāji mums te pareizi kā no grāmatām ?? :happy:
-
Nu bet skaidrs ka.
Visi cilvēki kā cilvēki, tik es tāda smuka, gudra un pareiza kā no grāmatas.
Uzvelku oranžus gumijniekus un šļop-šļop pa peļķēm - prom...
-
Iešu nu es te savus individuālos netikumus izstādīt :D Tāpat jau daudz personiska te ir sarakstīts. :D
-
ieradumi= netikumi :scratch:
laab man pusdienlaiks tikām ar vienu pirkstu ...
jocīgs ieradums manuprāt nav netikums,kamer netraucē citiem dzīvot...:) vot savu kafiju taisu pa stulbo(šõrīt atkal :evil: ) bet citiem par to vienalga. :coffee:
savukārt meitas ieradums,mani riktiig besī :fryingpan: .. viņai vienmēr uz šķīvja paliek neapēsts pēdējais kumoss...un neko viņai nevar padarīt- jo vairāk nelienot !!!!
un bundžā paliek pedējā krējuma karote un bundža protams atpakaļ leskapī... un pakā pēdējais cepums arii kko gaida ....āāāāāāāāāāāāāāāāā vot tās ir šausmas!!!:D un tas jau ir netikums :rofl:
-
Iešu nu es te savus individuālos netikumus izstādīt :D Tāpat jau daudz personiska te ir sarakstīts. :D
Man jau šķiet, ka tieši mūsu netikumi ir tie, kas mūs padara par cilvēkiem..
Savādāk kā tajā ankedotē: "visi tik pareizi, ka nav ko *irst pasūtīt!" :D
-
Ir jau arī tādi, par kuriem citiem nestāstīsi. :P Turklāt, kas citam var šķist jocīgs ieradums, pašam - ikdienišķa padarīšana.
Viena lieta ienāca prātā - bērnībā visi purpināja par manu niķi griezt nevis pilnu maizes šķēli vai pusi, bet kaut kādas 3/4, atstājot galiņu pāris kumosu vērtē. Tagad, kad maize lielākoties jau sagriezta, izpausmes iespējas zudušas. :rofl:
-
aaa Mangust ...atgādināji vēl vienu manu niķi..
tā jau ir ,ka pašam liekas normāli,ja vien kāds nesāk regulāri norādiit ,ka tas ir jociigi , nevis normāli :)
Man uz maizi IRniķis... un mani mājās visi lamā... paši vainīgi,ja never pirmie maizes paku vaļā :blushing: , es nevis knibinu to aizlīmējošo skoču vaļā, man tam nav pacietības, bet izplūcu caurumu iepakojumā..gan turpat blakus tam skočam(zinu LV ir tādi smuki plastmasas uzmaucenīši kurus var nomaukt un uzmaukt), pēc tam paku aizloku nolokot iepakojuma galu uz leju...nekāds caurums nerēgojas...bet tauta saka,ka tas nekur neder.... ko es zinu..tad lai plucina paši... :thinking:
-
Nav man jocīgu ieradumu, laikam esmu normāla... :))
Ja nu vienīgi - no Jambon Serrano izpīckāju treknumu (cik ta nu viņa tur ir, bet tomēr) un ēdu tikai liesumu; pavasarī iegādāju skaistas (arī dārgas) balkonpuķes, labi zinot, ka pa vasaru nokaltīs (jo neesmu uz vietas un nav, kas aplej) un pa ziemu nosals (jo aizmirstu piesegt); piesakos un sāku iet kaut kādos kursos, bet pēc otrās reizes cenšos atrast attaisnojošus iemeslus, lai neietu un nepiedalītos, kaut gan kursu tēma interesē; mīļāka man ir labā kāja un labā roka, bet kreiso vienmēr apauju un apcimdoju pirmo; man vienmēr gandrīz par visu ir viedoklis, bet to izsaku ne tūlīt, bet ar nobīdi, kad apdomāju - citiem šķiet, ka esmu blondīne ( nav tālu no patiesības); man ir pacietība gaidīt - gaidīt to, ka būs, kā es teicu, ka būs (un tad pie sevis klusītēm priecāties)...
Mani neinteresē, kā tas izskatās vai izklausās no malas, jo es ar sevi sadzīvoju ļoti labi.
-
ieradumi= netikumi :scratch:
savukārt meitas ieradums,mani riktiig besī :fryingpan: .. viņai vienmēr uz šķīvja paliek neapēsts pēdējais kumoss...un neko viņai nevar padarīt- jo vairāk nelienot !!!!
Šis man arī piemīt.Aristokrātiski uz pusdienu šķīvja atstāju pa kaut kam. Bet tiešām nevaru apēst!
-
Nezinu, vai jociigs, bet viens no ieradumiem ir klausiities diezgan agresiivu muuziku, kad paarvietojos pa cilveeku paarpilnajaam lielpilseetas ielaam. Kaatoju es ljoti aatri, parasti no punkta A uz B, taapeec leeniigie tuuristi kriit uz nerviem :) Arii, lai tiktu metro, sanaak paciinities.. muuzika mani uzlaadee un paliidz nonaakt liidz meerkjim daudz aatraak.
-
Man pāris dīvainības kopš bērnības. Apkārtējie gan tās neievēro.
No gultas kāpjot, vienmēr pie grīdas pirmo lieku labo kāju (pat ja guļu gultas kreisajā pusē), BET čībā vienmēr pirmo bāzīšu kreiso kāju. (arī apavos vispirms kreiso kāju). Te man divas vecmāmiņas iedvestas māņticības savienojušās - no gultas jākāpj ar labo kāju (neatceros vairs, kāpēc), apavā jāvelk vispirms kreisā kāja, lai zobi nesāp. Māņiem vairs neticu, bet ieradums palicis refleksu līmenī.
Vēl - ejot pāri tramvaja sliedēm, Nekad nekāpju tām virsū. Pamatojums - bērnībā mani biedēja, ka, ja uzkāpšu vilciena sliedei, kad tuvojas vilciens, kāju pieraus, kā ar magnētu, un mani sabrauks (dzīvojām mazmiestā, dzelzceļš bija tuvu, bērniem patika uz uzbēruma dauzīties - no tā arī tādi "briesmu stāsti"). Kopš tā laika visas sliedes ir tabu ;)
-
Es pat apstiprinošus teikumus sākot ar " nē"
-
Man ir viens pastulbs ieradums apmeklēt vienas un tās pašas pilsētas ārpus LV, piem.Tallinu, Viļņu un Berlīni, uz kurām man īpaši patīk ceļot vienatnē un staigāt pa vienām un tām pašām vietām. :rofl: Ja Berlīnē esmu bijusi 11 reizes, tad Tallinā pāri par 20, Viļņā vēl daudz vairāk. :happy: Turklāt vēl Tallinā man ir muļķīgs ieradums nakšņot vienā un tajā pašā viesnīcā. ;d Kādu brīdi sev iestāstu: nē, šogad gan uz Tallinu nebraukšu, bet paiet laiciņš un sāku kļūt nemierīga...tā man ir tāda kā tradīcija, kas neliek miera, kā rezultātā nav tāda gada, kad nedodos turp 1-2 reizes gadā. Uz Berlīni gandrīz katru gadu, uz Viļņu šobrīd tikpat biež kā uz Tallinu, bet tur vēl "fiška" tāda, ka esmu tur arī studējusi, tāpēc sevišķi mīļa pilsēta. Un nav nekāds noslēpums, ka Rīgā praktiski vispār neiepērku sev ne apģērbu, ne apavus, jo salīdzinājumā ar visām minētajām pilsētām izvēle krietni nabadzīgāka. (Bet ne jau turp tikai šopingot braucu, tas tāds sekundārs mērķis).
Nu un arī uz citām Eiropas pilsētām, kuras man ļoti patīk, atkārtojos doties :happy: - Milānā esmu bijusi 4 x, Venēcijā tikpat, Stokholmā - 5, Vīnē 5, Cīrihē 5, utml., nevis kā "normāli" cilvēki, kas katrreiz izvēlas kādu jaunu ceļojuma maršrutu.
Sakiet vēl. ka tas nav īpatnējs ieradums... ;) BET man nav kompleksu nekādu, tostarp arī pastāstīt par kaut ko tamlīdzīgu. :)
-
man palasoties ienācās papildjautajumi :)
Narcise- par to naudu janciigi.. šitas man neienāktu pratā, slēpt no tjipa sevis :) tu veel turpini tadā pat garā?
šāds paradums bija manas mammas krustmāmiņai, no kuras mantojumaa saņēmām dziivokli ar iedziivi.. tad nu man nav ne jausmas cik un ko un vai izmetām ,jo visas vīles un žurnāllapas fiziski nebija iespējams paarbaudiit... slēpts bija viss un visurkur... un mes jau nezinajām kas un kur..jo vinja jau vairs pati nezinaja ko un kur saslēpusi....tas gan sakņojās laikam kara gadu un izsūtīšanas pieredzē.
gredzeni bija satiiti vecās zeķēs un vēl caralaika nauda grāmatu lapās utt...
-
man palasoties ienācās papildjautajumi :)
Narcise- par to naudu janciigi.. šitas man neienāktu pratā, slēpt no tjipa sevis :) tu veel turpini tadā pat garā?
Nē, nē tagad vars tā nedaru jau kādus gadus, laikam man pielipa tas ieradums no manas tantes, kura tāpat darīja. No sevis slēpu tāpēc, ka man bija un ir tendence vienmēr pārtērēties. Toties tagad man cits paradums -faktiski nekad skaidrās naudas nav makā (un mājās arī ne). Tikai banku kartes, un faktiski, dzīvojot Rīgā, gandrīz nekad nerodas vajadzība pēc skaidras naudas, bet ja nu gadījumā vajag, tad izņemu no bankomāta.
-
Māņiem vairs neticu, bet ieradums palicis refleksu līmenī.
Stāsta, ka virs durvīm piestiprināts zirga pakavs palīdzot atbrīvoties no māņticības :)
-
Sienas pulksteni pagriežu par minūtēm 7 uz priekšu, lai nenokavētu. Zinu, ka pulkstenis steidzas, bet tik un tā tas nostrādā.
-
Arī kādreiz bija pulkstenis, kas nedaudz steidzās un, kamēr starpība ar precīzo laiku nepārsniedza 5 min, pat nedomāju to pieregulēt. Speciāli griezuši uz priekšu gan neesmu.
-
Nekad nekāpju uz kanalizācijas aku vākiem. Man kaut kā bail, vai pretīguma sajūta. Nezinu skaidru iemeslu.
-
Nekad nekāpju uz kanalizācijas aku vākiem. Man kaut kā bail, vai pretīguma sajūta. Nezinu skaidru iemeslu.
Veselīgs pašsaglabāšanās instinkts. Nekad nezini, kurš vāks iebrauks akā kopā ar tevi.
-
Ha! Arī nekāpju, bet tas reflekss no skolas laika - kaut kāds ticējums bija, ka uz ķezu (skat. Trix domu)
-
Sienas pulksteni pagriežu par minūtēm 7 uz priekšu, lai nenokavētu. Zinu, ka pulkstenis steidzas, bet tik un tā tas nostrādā.
Man arii kaadreiz bija nikjis pulksteni pagriest 10 min. :D ar patika, tagad vairs taa nedaru, nav sienas pulkstenja :D
-
Mobilo uzlieku uz 5.30. Tad ik pēc 10 minūtēm nospiežu pogu, lai zvana atkal. Un tā reizes 6-7.
Pulkstenis ātrāks par 6 minūtēm.
-
Peedeejaa laikaa sevi piekjeeru, ka no vakara aizmirstu uzlikt modinaataaju un tad mostos ap 4:... un reguleeju uz vajadziigo laiku :D
-
un ja nepiecelsies 4os???bet uzreiz 9-os?
-
Par pilsētām, kur jau būts, kgan citās nav būts, pievienojos Narcisei. Tik man tās top ir Helsinki un Berlīne.
-
un ja nepiecelsies 4os???bet uzreiz 9-os?
Tad buusu veiksmiigi izguleejusies :D
-
Kad būsim veci, tad augsne jocīgiem ieradumiem būtiski paplašināsies. :) Piem.,mani vienmēr izbrīna tantiņas pie kases veikalā, kuras naudas maku izpako no kabatslakatiņa vai celofāna maisiņa, diez kāda tā jēga to maciņu tur ievīstīt ? Vai tā sauktie vācēji, kas vecumā neko nemet ārā pēc principa, ka saimniecībā noderēs... Mana 1 radiniece vecumā ap 70 mazgā un uzkrāj pat jogurta un krējuma trauciņus, celofāna iepakojumus no maizes, visādus reklāmas bukletus, utt utp ar domu, ka viss tas saimniecībā noderēs, kaut visbiežāk tas viss tikai krājas un netiek izmantots nekā. Un vēl viņa taupa labās drēbes, kuru viņai netrūkst un staigā visādos kankaros ne tikai mājās, bet arī ārpus tās.
-
Vecumu ap 70 var saprast. Tas varētu arī nebūt tieši no vecuma. Clv piedzīvoja pēckara gadus, kad tiešām daudzkur trūkums bija briesmīgs un katrs štrunts - vērtība. Tas varētu būt palicis no bērnības un tad piedzīvotā bada un nebadzības.
Un gadās, ka to sajūtu pat diezgan veiksmīgi "nodod mantojumā". Nedod dievs, bads pienāks... kgan šobrīd tādām bažām nav nekāda pamata - viss kas ir un pat ar rezervi.
Tāpēc nākamajām paaudzēm (ja atkal nebūs kari) to nevajadzētu atkārtot, ja vecāki nav sevišķi centīgi "iestādījuši"...
-
Pašas jūs esat jocīgas.
Tantiņa tai jogurta ķobītī iestāda tomāta sēkliņu, nevis jož uz Depo pēc rūpnieciskajiem podiņiem. Tā ietaupa naudiņu.
"Viss kas ir un ar rezervi" - tas neattiecas uz visiem, arī šajos laikos.
Tad jau jocīgāks ir paradums raustīt plecus par tiem, kas taupa un saimnieciski dzīvo, izmantojot visu, lai nebūtu lieki jātērējas...
-
Lai nu vienmēr būtu viss un ar rezervi. Un pašas mūžam jaunas, stipras un veselas...
-
Pašas jūs esat jocīgas.
Tantiņa tai jogurta ķobītī iestāda tomāta sēkliņu, nevis jož uz Depo pēc rūpnieciskajiem podiņiem. Tā ietaupa naudiņu.
Zini, Emīlij, es tā kā protu atšķirt taupīgumu no patoloģijas! Tur jau tā lieta, ka tā tantiņa neimanto to visu NEKĀ, ieskaitot, ka neko nestāda tajos ķobīšos, tikai krāj. Ieskaitot tukšās zobu pastu tūbiņas un simtiem citus sū.... Viņai istabas ir tā aizkrāmētas ar visādiem hlamiem, ko nemet ārā, ka lai tiktu pie savas gultas, jāiet pa šauru taciņu...
Un vispār vākšana ir diagnoze un pieder pie obsesīvi kompulsīviem traucējumiem, uz vecumu risks tikt pie šādas diagn.ir daudz lielāks, jo bieži nāk kopā ar citām vecuma marasma izpausmēm. Tāpēc tur jau tā lieta, ka no tā nav pasargāts neviens, un tāds bija arī mana iepr.komentāra AKCENTS.
P.s. BET mani izbrīna cilvēki, kuriem par visu ir kategorisks viedoklis, neiedziļinoties niansēs...
-
Šeit var apskatīties dok.filmu par šādiem "taupīgajiem"....
http://tvplay.skaties.lv/parraides/diagnoze-vaceji/569327?autostart=true
-
Vispār jau šī tēma ir par PAŠU jocīgajiem ieradumiem, nevis patoloģiskām tantiņām.
Daudz tu zini, ko "viņa" izmanto vai neizmanto.
Un joprojām neko jocīgu šajā paradumā neredzu - viss ir skaidrs un saprotams... pat tādā gadījumā, ja tā ir slimīga patoloģija, izskaidrojums tam ir.
-
P.s. BET mani izbrīna cilvēki, kuriem par visu ir kategorisks viedoklis, neiedziļinoties niansēs...
Varu tikai piekrist :) mani arī izbrīna. Jocīgi kautkādi... Vēl linkus kopē un liek filmas skatīties...
-
Vispār jau šī tēma ir par PAŠU jocīgajiem ieradumiem, nevis patoloģiskām tantiņām.
Jā, gan, tikai atšķirībā no Tevis, kurai jau ar 1.komentu šajā tēmā nebija nekā personīga, bet tikai spriedums no malas, es pastāstīju arī par saviem ieradumiem!
-
Varu tikai piekrist :) mani arī izbrīna. Jocīgi kautkādi... Vēl linkus kopē un liek filmas skatīties...
Manis pēc vari neskatīties un arī turpmāk stingi turēties pie saviem uzskatiem par lietām, no kurām tu neko nesapoti.
-
Manis pēc vari neskatīties un arī turpmāk stingi turēties pie saviem uzskatiem par lietām, no kurām tu neko nesapoti.
Kaaas tur bij ar tiem kategoriskajiem spriedumiem? :D
-
Jā, gan, tikai atšķirībā no Tevis, kurai jau ar 1.komentu šajā tēmā nebija nekā personīga, bet tikai spriedums no malas, es pastāstīju arī par saviem ieradumiem!
Man tak nav jocīgu ieradumu, es jau teicu. Kāpēc sevi apgrūtināt un tādus pie sevis turēt? :) A kas citiem liekas pie manis jocīgs, tā nu vairs galīgi nav mana problēma... Pat neinteresē īpaši...
-
Nu, kurā pirmā novilka tupeli..
..iekārtojušies ērti un baudām šovu. :)
:just_popcorn:
-
Mana 1 radiniece vecumā ap 70 mazgā un uzkrāj pat jogurta un krējuma trauciņus, celofāna iepakojumus no maizes, visādus reklāmas bukletus, utt utp ar domu, ka viss tas saimniecībā noderēs, kaut visbiežāk tas viss tikai krājas un netiek izmantots nekā.
ja krājās grēdās un kaudzēs, tad protams ku-kūu :)
bet es (man līdz 70 ohohoo...) arī pietaupu izlietoju visādas stikla mazburciņas, plastmasas trauciņus ar vāciņiem (a-la dimdiņkāposti) un reklāmas bukletus un nebūt neuzskatu to par dīvainu ieradumu :) dīvainība būtu piem maximas iepirkuma maisu mest miskastē un speciāl pirkt miskastes maisus :D
bukleti man aiziet ko noklāt darba virsmu un rajonu, kad sīkās zivteles jātīra (nupat ies vaļā, ledus ir!) :)
plastmasas trauciņi noder āķiem u.c. birstošām sīklietām. vidēji viņi iztur 1-2 gadus, pirms saplīst...kā arī ēdiena līdzdošanai bērniem. Mazgā šos (un burciņas) traukmašīna.
stikla mazburciņas noder sīrupiem un medum. arī pamatā līdzdošanai. atpakaļ nenāk nekas, bet ir dubults ekoloģisks prieks, ka bērni dzer mūsu gatavotās sulas un burciņas ir bijušas apritē 2x
bet par to, ka jauniešiem veciešu ieradumi var šķist smiekļigi - piekrītu :) paaudžu maiņa saucās :)
-
manās mājās grāmatām plauktos jābūt pēc augstuma. mājās visam, pilnīgi visam jābūt savā, noteikta vietā. zināmā mērā sevi pieskaitu pie pedanta, dažiem liekas, ka tas ir netikums, jo bieži robežojas ar zināmu apmātību.
traucē, ja virtuves utml plaukta, skapja durvis ir palikušas vaļā, obligāti jāpieceļas un jāaizver, arī darbā.
arī nekāpju uz notekcaurulēm, tas ir vākiem.
atgriežoties mājās pēc kaut kas aizmirsta, vienmēr paskatos spogulī. kāpēc? nezinu.
-
Pulksteņi uzlikti par 5-7min. uz priekšu un tad, kad pārejam uz ziemas vai vasaras laiku, tos nepagriežu uz priekšu vai atpakaļ uzreiz, bet apmēram mēnesi pirms nākošās pārgriešanas.
Apavos pirmo lieku kreiso kāju, apģérbá ievelku pirmo kreiso roku, arī cimdu vispirms velku kreiso.
Naudu nekad nevienam nedodu rokās - nolieku uz jebkuras horizontālas virsmas.
Modinātāji salikti gan telefonā, gan planšetē ik pa 5 min. - vienā 6 reizes, otrā 4 reizes. Vienalga pamanos reizi mēnesī vai divos aizgulēties.
Apavus, ko lietoju, koridorā nekad nelieku ar purniem uz to sienas pusi, kurā ir ārdurvis.
Matus griežu tikai noteiktās mēness dienās.
-
Vairumam ir pamatojums. :)
-
pamatojumus studijā! :D jābūt ļoti nopietniem! :)
varu tikai apbrīnot cilvēkus, kuri to visu spēj ievērot un atcerēties :) es piem. neatceros ne dienu ne nedeļu, kad pēdējo reizi griezu matus vai nagus, tāpat arī kā velku apavus, cimdus... O! atcerējos gan - vakar pēc baseina apenēs pirmo iebāzu kreiso kāju! :D
modinātāju lieku uz pašu pēdējo brīdi. kad tas skan, tad "padjom po trevoge", nekāda vairs atlikšana :)
-
atcerējos vēl.
restorānā, bārā, kafejnīca, jebkurā ēstuvē izvēlos vietu, no kuras pārredzama visa telpa, tas ir nav jāsēž ar muguru pret apkārt notiekošo. citādi nemaz nepalieku šajā vietā, ja tādas vietas nav. uz ielas vienmēr paeju malā un pagaidu, kamēr garām paiet cilvēks, kas pārāk tuvu soļojis man aizmugurē.
-
Besī atvērtas atvilktnes, skapīšu durvis (īpaši virtuvē). Nepatīk spoguļi. Nekad nesēdēšu tur, kur man pretī rēgojas spogulis. Ar drošu sirdi neeju pāri gājēju pārejām, ja brauc mašīnas, izliekos, ka man nemaz nav jāpāriet iela, bakstos. Man vienkārši ir bail.
-
Dip, cik interesanti! Tieši spoguļi ir mana vājība vai dīvainība..Ieejot telpā, vispirms sameklēju, kur spogulis. Man darbā ir katrā stūrī pa sienas spogulim, lai varu visu laiku tur ieskatīties. Mazie spogulīši katrā somā un kabatā.
-
Dip, cik interesanti! Tieši spoguļi ir mana vājība vai dīvainība..Ieejot telpā, vispirms sameklēju, kur spogulis. Man darbā ir katrā stūrī pa sienas spogulim, lai varu visu laiku tur ieskatīties. Mazie spogulīši katrā somā un kabatā.
Ceru, ka Tu neesi mana darba kolēģe. Viņa, runājot ar cilvēkiem, arī vienmēr atrod spoguli un tad spoguļojas tajā. Trakoti grūti sarunāties, kad otrs lūr spogulī.
-
Vēl viens ieradums - drēbes loku, skatoties spogulī. Un skatos ne uz sevi, bet uz drēbes gabalu, sekoju, lai labi salokās.
-
...I tut vyhožu ja vsja v belom... :)
-
Man nav nekādu dīvainu ieradumu.
Un to es pasaku ikkatram jau uzsākot sarunu. Ja šķiet, ka nenoticēja - atkārtoju. Reizēm arī pārjautāju vai saprata to, ka man nav nekādu dīvainu ieradumu.
-
atcerējos vēl.
restorānā, bārā, kafejnīca, jebkurā ēstuvē izvēlos vietu, no kuras pārredzama visa telpa, tas ir nav jāsēž ar muguru pret apkārt notiekošo. citādi nemaz nepalieku šajā vietā, ja tādas vietas nav. uz ielas vienmēr paeju malā un pagaidu, kamēr garām paiet cilvēks, kas pārāk tuvu soļojis man aizmugurē.
Normāls pašaizsardzības instinkts visai raksturīgās izpausmēs.