Sarunu forums
Politika, ekonomika, vēsture, kriminālais => Latvijā un pasaulē => Vēsture => Tēmu iesāka: LVSNor 2021. gada 05. septembris, 21:25:39
-
Padomijā dzīvojušie nereti atminas "labo no tiem laikiem". Bet cik lielā apjomā šis atmiņas padara rožaini nosacījumi, jaunība, mīlestība, draugi un nejaušu cilvēku labestība, kas nav saistīti vēsturiski objektīviem faktiem. Piemēram, izslavētā padomju rūpniecība - Gorbočovs savā filmā stāstīja kā liels pamudinājums viņa miermīlības politikai bija fakts ka 40% padomju savienības budžeta bija militārās ražošanas komplekss, kas neražoja neko lietderīgu.Un no vēstures viedokļa ar nav tāda viena vēsturiska realitāte "padomju periods", burtiski katra Ģensekam ir savas īpatnības, Staļina laiku nekādā gadījumā nedrīkst salīdzināt ar Brežņeva laiku, un pat maz atmiņā palikušo Andropova, vai Čerņeko laiku. Turklāt ir izteikta propaganda un realitātes nesakritība. Vienkārši sakot, padomju sistēma "hroniski piemeloja klāt to kas trūka". Turklāt, tas izplatījās arī ikdienas padomju cilvēku vidū, tiklīdz kompānija bija 2 sveši cilvēki padomju cilvēki "pārvērtās", tā sakot, "Staļina laika dresura" bija perfekta - ar svešiem nerunāt par "brīvajām tēmām", bet brīvi varēja apspriest "tēmas no avīzēm". ;) Protams, bija uzticības personas, kam varēja izraudāties uz pleca, vai pavisam oficiāli cilvēki, kas atklāti sadarbojās ar VDK, tā sakot, lai orgāni droši zinātu tavu noskaņojumu. Padomju cilvēka ikdiena bija komplicēta, pat neskatoties uz partijas iekšējiem viļņojumiem, kad VDK izlasīja noteikta viedokļu piekritējus. ;)
Protams, otra galējība bija, es esmu maz cilvēciņš, nenozīmīgs - muļķīgs. Ļoti labi strādāja - tikai bija jābūt labai atmiņai. Un ne jau uz reizi , katrs saprata šo sistēmu, - dažām vajadzeja izmest no partijas, dažu ielikt cietumā, dažam pietika drošībnieka vizīti ... Sistēma bija atstrādāta, bet tālu no ideāla. Un tajā pat laikā, cilvēki iemīlējās, audzināja bērnus, izstāvēja rindas pēc mēbelēm, dzīvokļiem, apģērbiem, pārtikas ... un nobeigumā, pat dzērieniem, kas subsidēja padomju komisko industriju. ;)
Un tas ko mēs atceramies ir tas, ko mēs vēlamies no visa tā atcerēties - milzīgiem Radiotehnikas, VEF cehi, Vagonrūpnīca, LTV tornis ... RAF Jelgavā. ;) Kā ir ar jūsu atmiņu? Varbūt kāds atceras kolektīvu izbraucienus pie dabas ... ? ;)
-
Kopbraucienus pie dabas neesmu piedzīvojusi, bet, sīka būdama, braucu līdzi vecākiem darbavietu organizētos sēņošanas braucienos. Tas bija baigais prieks - sēņot jau tāpat ir ļoti forši, kur nu vēl tā vietā, ka doties sestdienā uz skolu :mrgr: Atceros darbavietu piedāvātās pārtikas pakas ar dažiem "deficītiem"+ balastu, atceros visādu preču izbraukuma tirdzniecības darbavietās - apģērbi, apavi, grāmatas... Un tā bija laba darbavieta, kas spēja to saorganizēt, jo deficīts bija pilnīgi viss. Manās atmiņās prevalē vārdi "dabūt", "blats" un kur ko veikalā "izmeta", īsi sakot, atmiņas par mūžīgu preču deficītu un arī mūžīgu naudas trūkumu... Ar ko bija tā sarasts, ka grūti iedomāties, ka var arī savādāk būt. Toties vienmēr iemesls būt priecīgam - desu dabūji - priecīgs, grāmatu no letes apakšas - arī priecīgs :mrgr:
Bet, jā, dzīvojām, mīlējām, svinējām svētkus. Avīzes pirmo lapu pāršķīra nelasītu, to uztvēra kā blabla, nodevu varai, ko par pilnu neviens neņēma. Jā, vēl atceros krievu valodas pilnīgu dominanci jebkur. Latviskuma saliņas bija teātri un dziesmusvētki. Un vēl pa laukiem to varēja dzirdēt, kamēr Rigā uz ielas divi latvieši uzrunāja viens otru krieviski, līdz saklausīja akcentu...
Ak, piedodiet, man laikam nesanāca īsti rozā :faint:
-
Bet iedomājies to kaifu, kad izlauzies ārā no veikala nosvīdusi un laimīga ar franču lūpu krāsu sažņaugtu saujā!
Tagad tādu var izbaudīt kādā krāmu veikalā porcelāna dārgumu atrodot vai humpalās antīkas mežģīnes.
Nē, nekā rozā.
-
Rigā uz ielas divi latvieši uzrunāja viens otru krieviski, līdz saklausīja akcentu...
Vot šo gan es nekādi neatceros. Varbūt man cita Rīga bija... Nekad nevienu neuzrunāju krieviski, neviens latvietis mani arī ne. Krievi jā, protams, krieviski. Vienīgais latvietis, kas ar mani ir runājis krieviski, bija militārās mācības skolotājs, kuram ar krievu valodu nemaz tik raiti negāja, un akcents bija graujošs, bet krieviski jārunā. Dzīvoju mājā, kur puse bija krievu ģimenes. Daudzi ar latviešiem runāja latviski, tie, kas nerunāja, patiešām latviešu valodu ne vella nemācēja (un, saprotams, netaisījās mācīties), bet arī tie reizēm elementārās frāzes lietoja un saprata, ko saka latviski.
Vispār jau padomju laiks nav viendabīgs. Staļina laiks un Andropova laiks nav viens un tas pats.
Man tādas interesantas pārdomas par to rozā vai melno pagātni. Padomju laikā tikai katrs desmitais bija kopā ar Ļeņinu baļķi nesis, tagad gandrīz katrs lielās, kāds disidents bijis. Neatceros gan neko tādu - cilvēki kā cilvēki, dzīvoja, mācījās, strādāja. Bija daži (ļoti daži), kas bija ticīgie, pārsvarā vecākas tantiņas, bet bija arī jaunieši, tos varētu par redzamiem disidentiem nosaukt - oktobrēnos/pionieros/komjaunatnē viņus neuzņēma, tā arī dzīvoja, palikdami pie savas ticības. Tagad lielās, kā katrs esot Ziemassvētkus svinējis. Tolaik gan labākajā gadījumā pusei (īstanībā mazāk) man pazīstamo bija nojaušams, ka svin šos svētkus. Svinēja Jauno gadu. Un visiem tāāā riebušies padomju laiki. Ščas! Ne viņi tolaik par to domāja, ne viņiem īpaši riebās kaut kas. Kā bija, tā dzīvoja, bez īpašām pārdomām par to, kā nu viņiem riebj padomija. Padomijā bija politkorekti nopelt pūstošo kapitālismu, tagad - bijušo sociālismu. Bet cilvēki ir tie paši, tikai nopēluma mērķis ir nomainīts - tieši tāpat stabulē pa vējam kā tad tā tagad.
Man ir diezgan rozā atmiņas. Esmu pietiekami sena - pusaugstskolu vēl padomijā mācījos, pieaugusi biju, nav tā, ka tikai agrīnā laimīgā bērnība bija padomju laikā. Ar nostaļģiju atceros pionieru nometnes - mēnesis pie jūras. Arodbiedrības organizēja, ja nemaldos. Nezinu, cik vecāki piemaksāja, bet 100% ne visu mēneša algu kā tagad, ja es gribētu bērnu uz mēnesi nometnē palaist (un arī tad 4x pa nedēļai nevis mēnesis). Jā, priekšnieki saviem bērniem paņēma jūlijā, pārējiem palika augusts. Bet bija.
Augstskola par velti un vēl stipendiju piemaksāja. Es par tiem 50 rubļiem teicamnieka stipendijas mierīgi dzīvoju, par kopmītnēm samaksāju un pārējam puslīdz pietika. Ar šausmām domāju, cik izmaksās, ja mani sīkie netiks budžeta grupās.
Sabiedriskais transports pie katras kolhoznieka mājas (labi, pārspīlēju, bet nezinu vietu, kurā autobuss gāja reizi divās dienās kā tagad). Par zemu cenu. Vilcieni gāja daudz biežāk, tagad liela daļa sliežu ir likvidētas (tikai nevajag par to, ka neviens taču nebrauca - ja vispirms samazina reisu skaitu un padara cilvēkiem neizdevīgu, tad ezim skaidrs, ka cilvēki pāries uz ērtāku transportu un atpakaļ vilcienā tā īsti vairs neiekāps). Tramvajs - 3 kapeikas, trolejbuss - 4, autobuss - 5. Mēnešbiļete bija izdevīga.
Bērnu interešu pulciņi - par velti un plašā izvēlē. Tos bērnudārzus, ko sabūvēja padomju laikos, brīvaja Latvijā daudzus prihvatizēja, un tagad ir rindas līdz skolas vecumam vai privātais bērnudārzs par naudu.
Katrā ciemā vismaz feldšeris, kas var elementāras lietas palīdzēt, un pie kā tā tante ar savu asinsspiedienu varēja aiziet izrunāties. Un nevis centralizētā medicīna, līdz kurai ir jābrauc pat 50+ km. Un vadlīnijas, kas ir svētas un svarīgākas par cilvēku ("ātrie" brauks lēni, jo kāds ir ātrāk braucot nokļuvis avārijā. Tāpēc tagad visi brauks pēc priekšrakstiem kā pusdzīvi, un ir vienalga, vai tas pacients nomirst vai kļūst par invalīdu - galvenais, lai ātrums nav pārsniegts un papīri kārtībā.).
Komunālo pakalpojumu cenas smieklīgas. Ja biji dabūjis dzīvokli, neviens no tā neizmetīs. Ja gribēji lielāku, nācās piepūlēties ar rindās stāvēšanu, maiņām ar piemaksu utt., bet situācija, ka mājai mainīsies īpašnieks un tevi izmetīs uz ielas, nebija iespējama. Tas pats ar darbu - ja vien netaisīji milzu mēslus, darbs bija pieejams un garantēts. Jā, jauno speciālistu sadale uz laukiem blablabla. Bet situācija, ka jaunais speciālists, kas izstudējis par budžeta līdzekļiem, aizliekas strādāt uz ārzemēm un šai valstij neienes par viņu iztērētos līdzekļus, valstiskā līmenī ir absurda.
Pieejama kultūra - teātra biļetes lētas, kolhozu un darbavietu organizētie braucieni uz izrādēm, uz operu, grāmatas kvalitatīvas, labā tulkojumā un bez kļūdām. Propagandu un avīžu pirmās lapas visi izfiltrēja un neņēma vērā. Cilvēkus mēģināja mācīt un ietekmēt uz pozitīvo, cēlo. Tagad "pieprasījums nosaka piedāvājumu" - un plikas pakaļas bez satura ir plašā piedāvājumā un uz katra stūra, mācot nenobriedušai psihei, ka sekss - instinkts un primitīvākā dziņa - ir visa alfa un omega. Ja tolaik augsti tika vērtēta inteliģence (es runāju par 70.-80. gadiem, nevis par pēcrevolūcijas laiku, kad inteliģenci kā buržujus izšāva un izsūtīja), tad tagad ārišķība un tukšvārdība. Tika uzsvērtas cilvēciskas attiecības, palīdzība otram. Kolektīvs sakāpa gazika kravas kastē un aizbrauca ekskursijā. Bez Eiropas normām un noteikumiem, kur papīru un atļauju skaits ir tāds, ka ekskursiju vienkāršāk ir negribēt.
Vai tajā laikā skolās skolotājiem bija tāds lērums bezjēdzīgi aizpildāmu papīru? Manas izaugsmes žurnāls, mans pašnovērtējums, mani mērķi, blablabla. Tas viss ir tikai birokrātiska papīru smērēšana, aiz kuras skolotājs vairs neredz bērnus un priekš viņiem vienkārši nepietiek laika.
Par VDK nezinu. Mēs bijām vienkārši cilvēki, ne blatņiki, ne priekšnieki, mēs nevienu neinteresējām, neviens mūs neapspieda un par mums neinteresējās.
Protams, nebija viss tikai rozā un ar mežģīnēm, kur vienradži dir$ varavīksnes. Bija deficīts, bija rindas. Tiesa - pārtikas veikalos vakarā maize reti bija palikusi, to izpirka un apēda, nevis ar beigušos termiņu kaudzēm gāza miskastē. Toties cilvēki gatavoja vairāk, bez palmu eļļas, pārtikas uzlabotājiem, dabīgajam identiskiem aromatizatoriem un konservantiem. Par DDT varat neoponēt, tagad labību ar raundapu "nogatavina".
Bija attālākas sētas bez elektrības. Toties ja elektrifikācijas plānā bija, tad elektrību ievilka par velti. Tagad tie ir tūkstoši, un viss, par ko tu samaksā, tik un tā ir Sadales tīklu īpašums. Un vēl OIK.
Likumi nemainījās katru pusgadu. Kā iemācies saprast kā nopelnīt savu algu, tā likumu nomaina un sāc no gala domāt kā var savilkt galus pēc jaunajiem nodokļiem.
Tagad tieši tāpat labi dzīvo bagātie, nekaunīgākie un tie, kas māk izkalpoties un tikt labās vietās. Tiem, kam nav kaut kāda resursa, ir vēl neiespējamāk izsisties cilvēkos. Tieši tāpat visur ir blats un šoferu dēli. Veikali pilnāki. Bet cilvēkiem naudas mazāk. Robežas vaļā. Bet cilvēkiem naudas mazāk – skolotāju ģimene ar vairākiem bērniem tālu neaizceļos.
Es saprotu, ka lielākā daļa no šeit rakstošajiem ir tajā līmenī, kad nevis jāmeklē, kur ir lētākā desa vai nocenotā maize, bet var izvēlēties garneles vai austeres. Es par tiem, kas skaita centus, runāju. Un tiem šodiena ir sūdīgāka par padomju laikiem, kad bija stabilitāte atbilstošajā līmenī, nevis jāmēģina noturēties žurku skrējienā.
Tas, par ko man joprojām ir prieks - ka tukšo veikalu laikmetā es esmu iemācījusies darīt visu. Varu šūt, adīt, skrūvēt un naglot. Izdomāšu un izdarīšu jebko, kas būs vajadzīgs.
-
Tā padomājot, viena lieta gan ir, ko uzskatu par toreiz labu bijušu un šodien zaudētu - tas ir pensionēšanās vecums. Sevišķi jau sievietēm. Plus 10 gadi, tas ir daudz par daudz. Lai nu vēl 60 būtu, bet 65...
-
Tā padomājot, viena lieta gan ir, ko uzskatu par toreiz labu bijušu un šodien zaudētu - tas ir pensionēšanās vecums. Sevišķi jau sievietēm. Plus 10 gadi, tas ir daudz par daudz. Lai nu vēl 60 būtu, bet 65...
Aha, par šo aizmirsu. Tie 65 ir kaut kas nereāls. Lai gan - kad men tie pienāks, gan jau pensija vispār būs beigusies kā šķira.
-
Vispār, kā esmu novērojusi runājot par padlaikiem, cilvēkiem tās atmiņas ir baigi selektīvas un katram ar savu neobjektivitāti, tā ka reizēm pat šķiet, ka dažādās pasaulēs esam dzīvojuši.
Kaut vai par augstskolām. Jā, augstskolas bija bezmaksas. Bet tajās vēl vajadzēja TIKT, jo bija konkurss. Kur lielāks, kur mazāks, bet bija. Stājies un netiec, mēģini nākamgad. Vai atmet ar roku un stājies, kur konkurss mazāks. Un pēc augstskolas bija sadale - 2 gadi strādā kkur, kā nu paveicas, varbūt kkādā muhosranskā. Tagad TIKT vajag budžetā, ja netiec, ir iespēja to darīt par naudu, ar cerību budžetā tikt pēc kāda no nākamo semestru rezultātiem, jo budžeta vieta nav akmenī kalta. Tagad izglītības sniegšana kļuvusi par biznesu, izstudēt par naudu neliedz nevienam. Kas, protams, vairo izglītoto īpatsvaru, bet arī muļķu ar augstāko izglītību īpatsvaru. No otras puses, vairāk iespēju ir tiešām motivētajiem un mācīties gribošajiem, visādas stažēšanās iespējas, apmaiņas programmas utml. Tā ka, pa manam, ir gan savi plusi, gan mīnusi.
-
Nevaru iedomāties nevienu sievieti, kas 55 gados reāli aizietu pensijā un nestrādātu. Ne toreiz, ne tagad. Tā tāda fikcija bija. Ja nu vienīgi metās savā lauku saimniecībā, tulpju audzēšanā vai taml. Realitātē gan strādā, gan saņem pensiju
Atmiņas tiešām selektīvas, atkarīgas no vides, ģimenes, draugu loka. Es laikam baigajā buržuju pūznī uzaugu, pat komjaunatnē mani neievilka :smej:
Un tad pamazām rodas tās teikas par garšīgo saldējumu, brīnišķīgo medicīnu, vislasošāko tautu pasaulē, bērnu silītēm, jo sievietēm vajadzēja iet strādāt utt.
Vienīgais rozā no tiem laikiem -jaunība :in-love:
-
Nevaru iedomāties nevienu sievieti, kas 55 gados reāli aizietu pensijā un nestrādātu. Ne toreiz, ne tagad. Tā tāda fikcija bija. Ja nu vienīgi metās savā lauku saimniecībā, tulpju audzēšanā vai taml. Realitātē gan strādā, gan saņem pensiju
Es teiktu, ka bija gan. 55 gadi ir laiks, kad mazbērni vēl mazi, bet vecāki jau veci, un kā vieniem tā otriem noderēja tādas jaunās pensionāres palīdzība. Bieži vien šādu ģimenes apstākļu vai arī veselības dēļ sāka strādāt pusslodzi. Vai pārgāja uz citu, vieglāku un mazāk apmaksātu darbu, jo līdz ar pensiju to varēja atļauties. Katrā gadījumā, bija varianti, bija izvēle.
-
Vakar metu laukā visādu tipografētu drazu, arī kartiņas nožēlojamā kvalitātē. Šī aizķēra. Pie tam tas bija PIRMS Snor ielika tēmu. Telepātija?
Uldis Zemzaris Vakara pastaiga 1975.
Ar citu nosaukumu izstādē un pēc tam vēl drukāt jau nevarētu. Tik drausmīgi bēdīga aina
-
rozā>
bērnībā viss brīvais laiks pavadīts pagalmā skraidot ar citiem bērniem, kuri lielāko tiesu runāja ru valodā.
mums tv parādijās, kad man bija jau 8g, tie foršie piektdienu vakari, kad skatījos в гостях у сказки, un visa ģimene вокруг света un в мире животных.
tas feinais mirklis, sajūta, kad mazpilsētā izstāvi milzu rindu pie saldējuma izbraucamās mašīnas un nopērc garšīgo citrona saldējuma, neviens saldējums manā dzīve tā vairs negaršo.
nerozā>
normāls apģērbs, apavi utml deficīts. atceros zeķubikses normālas nevarēja dabūt un staigāju salāpītās, drausmīgā, pelēkā krāsā. traumastiski bija.
rindas pēc pārtikas.
ūdens no krāna bieži bija dzeltens, bieži vispār nebija, dzīvojām 4st, vecā mājā. teica, ka spiediena nav. nu tad katru rītu celies un domā ir krānā tas spiediens vai nav. malkas apkure.
blatu sistēma visur. atceros, ka bērnudārzā, skolā citu bērnu vecāki, kam bija pieeja deficīta precēm, nesa dāvanas audzinātājām un skolotājām, nu līdz ar to skaidrs, kas bija mīlulis klasē.
-
Nevaru iedomāties nevienu sievieti, kas 55 gados reāli aizietu pensijā un nestrādātu. Ne toreiz, ne tagad. Tā tāda fikcija bija. Ja nu vienīgi metās savā lauku saimniecībā, tulpju audzēšanā vai taml. Realitātē gan strādā, gan saņem pensiju
Mana mamma aizgāja pensijā 55 gados. Ar 3 darbos sačakarētu veselību. Un 132 rubļi bija kosmoss.
-
Man nekas nepietrūkst no tiem laikiem. Bet smieklīgi jau bija, kad darbā vajadzēja sēdēt, kaut reāli ko darīt nebija. Tad nu, kurš lasīja, kurš adīja, kurš kārtis spēlēja vai kafijoja. Neviens arī neiebilda par smēķēšanu un iedzeršanu darba telpās. Tāda nemitīgā bohēma.
-
Šajos laikos dzīvojam daudzkārt labāk, kā varējam iedomāties padomju laikos. Un līdz oligarhiem mums kā līdz Mēnesim. Mēs un bērni esam sevi realizējuši. Mazbērni aug mīļās un cilvēcīgi nodrošinātās ģimenēs.
Toreiz dzīvi pieņēmām, kāda tā ir. Un bija labi, jo jaunība, enerģija, prieks, bērni bija galvenās vērtības.
Un un kkā sanācis, ka pensija godīgi nopelnīta ar 4 cipariem (ļoti maziem) rakstāma. Un ir izdevība piepelnīties. Varam pa pasauli pablandīties.
-
Un 132 rubļi bija kosmoss.
:blushing: Es pēc 10. klases LOTOSā mēnesī 139,27 nopelnīju.
Ir tā, ka šodien ir vairāk iespēju, jā. Bet ne visiem tās ir pieejamas.
Turklāt der atcerēties, ka tehnika pa šiem gadiem ir attīstījusies visā pasaulē, šodiena nav līdzvērtīgi salīdzināma ar 40 gadus vecu pagātni.
Par konkursu augstskolā - ārstiem bija līdz 10 uz 1 vietu, arhitektiem - 4-5 uz 1 vietu. Bet tas tik un tā dod rezultātā dod 10-25% iespēju. Ja šodienas koledžā 50 cilvēku grupai budžeta vietas ir divas, tie ir tikai 4%, turklāt nestabili. Šodien ir, rīt var vairs nebūt.
Vēl dažām specialitātēm bija konkurss. Bet daļai specialitāšu konkursa nebija, izvēlies, ej un studē.
-
Kas bija labāk padomijā? Grūti pateikt. Augstskola bez maksas. Jā. Toties speciālists pēc beigšanas saņem mazliet vairāk par apkopēju. Sadales stulbās uz 3 gadiem.
Blatu sistēma. Mana mamma bija apsviedīga - pārtika, apģērbs (arī nedaudz no ārzemju radiem), grāmatas.
Kafejnīcas, frizieri, šuvēji - visur rindas, blats.
Dzīvojām ar tualeti kāpnēs, aukstu ūdeni, malkas apkuri. Publiskās pirtis :n-: .
Lēts transports, avīzes.
Un meli, meli.
Mani veikalos vēl tagad krieviski uzrunā.
Un neaizmirstiet pa amālijām albertovnām.
-
....vis šitais sāk atgādināt kā māte, tēvs atcerējās ulmaņlaikus... :) ....tad ar bija daudz plusu salīdzinot ar padomju laikiem un par mīnusiem maz tika runāts...galvenokārt, ka ar pārtiku nebija nekādu problēmu un mātes varēja nestrādāt algotu darbu, kas nenozīmē, ka toreiz mājās nebija darba...kaut vai veļas mazgāšana bez veļenes ..
-
It kā tagad melu trūktu... Latvenergo 3 miljoni... Banka Baltija...
-
It kā tagad melu trūktu... Latvenergo 3 miljoni... Banka Baltija...
Pie visa var piekasīties. Tad meli un izolācija bija ļoti izplatīta. Arī pašam bija jāmelo. Skolā, universitātē, darbā. Kaut vai par tiem pašiem Ziemassvētkiem. Un atbrīvotājiem.
-
Man nebija, ar ko salīdzināt, nebija ne rozā, ne pelēku briļļu, vienkārši dzīvoju. Tagad mēs zinām citu versiju, un citu versiju zināja mūsu vecvecāki. Man nebija vecvecāku, kas dalās ar atmiņām par citu dzīvi Ulmaņlatvijā, vecāki arī neko nestāstīja. Svinējām Ziemassvētkus un Jāņus, neatceros ne aizliegumus, neko. Protams, nesvinējām ar pompu, tā, lai kādu tas uztrauktu.
Kā jau teicu, man nebija atskaites punkta salīdzinājumam, un es nevaru vērtēt tālaika dzīvi, salīdzinot ar tagadējo un ar tagadējo prātu un pieredzi. Toreiz bija tā, kā bija - diezgan pasūri gan materiālā, gan iespēju ziņā, bet nezināju citu variantu, tādēļ dzīvoju tik nost tāpat kā daudzi citi.
Tagad zinot to, ko zinu, var šausmināties - ak, meli, ak ideoloģija, ak, 1.Maija kurpes un vienādie mētelīši, rindas un deficīti. Bija tizli, absurdi un kājām sāpīgi, bet man nebija citas dzīves, tā bija mana normalitāte
-
Minne, bet protams. Man arī ģimenē neko nestāstīja. Man vispār tāda savdabīga ģimene. Un es arī nespēju iedomāties, ka var būt savādāk.
-
Man patika padomju laiki- neko sliktu neatceros un patīk arī tagad.
-
Arī pašam bija jāmelo. Skolā, universitātē, darbā.
Šo postulātu par obligāto melošanu es spēju uztvert tikai kā ideoloģiju un propagandu, piedod.
Mani mācīja nemelot un es nemeloju. Ne skolā, ne universitātē.
No dienasgrāmatas izplēsta lapa ar reto viesi divnieku un "es to vāzi neapgāzu" par meliem to normālajā izpratnē IMHO neskaitās.
Ziemassvētkus nesvinējām, tie ir baznīcas svētki, ne ticēju dievam tad, ne ticu tagad, un Ziemassvētkus nesvinu joprojām. Piedomāju pie Saulgriežiem, tas ir būtisks punkts gadā. Mēs svinējām Jaunā gada iestāšanos, svinu joprojām - tas ir jauna gada sākums, acīmredzams pagrieziena punkts. Uz Jāņiem pilsētā bija zaļumballe ar ugunskuru un vainagiem (un kartona kovboju cepurēm :D ). Brīvi apmeklējama bez melošanas. Manā dzimtā izsūtīto un represēto nav, kā teicu, mēs bijām vienkārši cilvēki, līdz ar to nebija nekādu ģimenes drāmu, par ko jāmelo. Bija radi ārzemēs, ir rakstītas vēstules, sūtīti apsveikumi. Ne reizi nedzirdēju, ka tas būtu kaut kas aizliegts. Ja būtu aizliegts, tad vēstules neatnāktu. Paciņas mums nesūtīja. Par gaišo komunismu necīnījos, ko stundās uzdeva, to iemācījos un atbildēju. Visi (izņemot tos, kurus neuzņēma uzvedības un nesekmības dēļ vai ticīgos) stājās oktobrēnos un pionieros, kāpēc man nestāties? Tā laika oktobrēni un pionieri no šodienas mazskautiem un skautiem neko daudz neatšķiras, vienīgā atšķirība, ka skauti ir reliģiska organizācija (ā, un tas, ka pionieri nostājās taisnā līnijā pēc auguma miera stājā, bet skauti kā pagadās šķībā rindā :D ). Tas pats par komjauniešiem, neredzēju jēgu kaut kā izlēkt - tādi ir iekārtas noteikumi, tādus es pieņēmu. Partijā stāties netaisījos, tāda karjera mani neinteresēja.
Oktobra svētkus ģimenē nesvinējām, bija brīvdiena - forši!, 18. novembri arī ne, tagad 18. novembrī mazliet iespringstu tikai tāpēc, ka bērniem skolā ir patriotiskā audzināšana. 1. maija gājiens bija foršs tusiņš (izņemot tos retos gadus, kad sniga sniegs). Zinu vienu (!) cilvēku, kas ticēja komunismam un partijai. Vienu. Pārējie politiku pieņēma kā obligātu piedevu dzīvei.
Apgalvot ka armijā iesauktie puiši, dodot zvērestu, meloja? Kādā vilku barā esi, tādā jākauc. Bija, kam izdevās izvairīties, bija, kas "atrada" veselības problēmas. Ja tagad būtu obligātais dienests, nemaz nu visi tā neskrietu pamest visu - skolu, studijas, dzīvi - uz diviem vai trim gadiem. Tāpat izvairītos, kas varētu.
Un atkal - varētu domāt, ka tagad nav jāmelo. Par gatavību izaugsmei darbā, par nepārvaramu vēlmi strādāt radošā kolektīvā, par entuziasmu, gatavību strādāt virsstundas, par augstiem mērķiem un visu pārējo "obligāto" bulšitu, kas jānoskaita, lai tava kandidatūra tiktu izskatīta kā ievērības cienīga. Ja tu pateiksi godīgi, ka tevi interesē vienkārši darbs, lai pabarotu ģimeni, tad vari necerēt, - tavā vietā paņems tādu, kam ir ambīcijas, vai kurš par tādu esamību ticami melo.
___
Vēl man patika tas, ka skola bija 11 gadus (latviešu plūsmā) nevis 12 kā tagad, kad 12. klasē sēž bārdaini pieauguši reizēm pat divdesmitgadīgi tēvaiņi. Īpaši tāpēc, ka 1. klases viela ir bērnudārza atgremojums, kam pietiktu ar pāris mēnešiem, nevis izstiept pa diviem gadiem to, kam agrāk pietika ar gadu.
Nepatika skola sestdienās. Starp citu, arguments, ka sestdienu atcelšana pagarināja skolas laiku par gadu ir bulšits. Es saskaitīju sestdienas un tagadējās projektu nedēļas (kas ir vienkārši izķēzīts laiks) - tas pats vien ir.
-
Man jau šķiet, ka pie jebkuras varas tautas lielākā daļa cenšas vienkārši dzīvot, formāli atdodot "ķeizaram, kas ķeizaram pienākas". Nu, noskaitīja pantiņu par lielo Ļeņinu, aiznesa 1.maijā plakātu ar "Slava PSKP!", un viss, dzīvoja mierīgi tālāk, savā lokā par to paironizējot. Saukt tos par baigiem meliem? Un ko bija darīt? A tagad, ko, nav jāizrāda lojalitāte, tik vairs ne Ļeņinam un partijai, bet visādām abižotajām minoritātēm un nav jālieto meinstrīmam pieņemtās dežūrfrāzes? Kā Trix jau minēja par CV darbam, piemēram.
Jā, 12 gadi skolā ir par ilgu. Sevišķi jau ņemot vērā, cik vispār tā programma ir atvieglota un apgraizīta, (kur palika tas taisnstūra laukuma aprēķins?) un ka vidusskolas izglītība skaitās vispār nekas.
-
Jā, 12 gadi skolā ir par ilgu. Sevišķi jau ņemot vērā, cik vispār tā programma ir atvieglota un apgraizīta, (kur palika tas taisnstūra laukuma aprēķins?) un ka vidusskolas izglītība skaitās vispār nekas.
Šitas?
:D
Tur vēl nākamā pakāpe jāuztaisa - "Izkrāso figūru savā mīļākajā krāsā", jo zināt, ka tas ir taisnstūris un krāsas atšķirt būs par sarežģītu. :D
-
man nav rožainu atmiņu par padomiju :veee:
-
Aizliegtās grāmatas. Rusifikācija. Aresti par visādām figņām (šodienasprāt).
Glupais Astra.
-
Lasot to taisnošanos, kā viss bija normāli, tāda dzīve, es nemeloju, cit. <Kādā vilku barā esi, tādā jākauc.> spalvas saceļas.
Tad jau nav jābrīnās par šodienu
-
Netaisnojos, bet neko nezināju par citu dzīvi, jo ticēju visam, ko man ielēja
-
Vajadzēja Amerikas balsi pa reizei paklausīties :P
krievi gan šo reizēm stipri "zāģēja"
-
Vajadzēja Amerikas balsi pa reizei paklausīties :P
krievi gan šo reizēm stipri "zāģēja"
Jā, vidusskolas internātā pēc vakariņām, šķiet, plkst.19tos mēģinājām pa radio ko uztvert, nezinu, no kura skolasbiedra tā iniciatīva. Bet, domā, es uzreiz tā aŗī sāku visam ticēt? Es taču ticēju savas valsts ruporiem :talking:
-
Padomju laikā, ja pēc augstskolas beigšanas bija it kā visas iespējas palikt Rīgā zinātniskās pētniecības institūtā galvenais priekšnoteikums bija Rīgas pieraksts. Vismaz, kad tika ieviesta pārtikas programma. Kaut kā grūti bija dabūt to pierakstu.
Tas pats bija arī Kijevā. Ukrainas universitātes pasniedzēja pati uzprasīja mūsu pasniedzējai un kļuva visai rezignēta.
ZA kopmītnes un LVU kopmītnes bija pārpildītas.
Anekdote ar četriem vārdiem toreiz skatījās- "Latvietis Rīgā dabūja dzīvokli", ar vienu vārdu - "Komunisms".
-
Ačigānību karaļvalsts bija
Inženiera alga 110 rbļ, metinātāja - 300 rbļAttiecīgi krāsu TV maksāja 6 inženieralgas, automobīlis , kādu 10 gadu algas
Par kartupeļu lasīšanu kolchozs maksāja vairāk nekā pēc tam tie kartupeļi veikalā
Bija arī plusi - varēja dzert un zagt darbā :mrgr:
-
automobīlis , kādu 10 gadu algas
Ha, dabū vēl to automobili, pat ja biji spējis šo milzu summu sakrāt! Uz jauniem auto bija RINDA daudzu gadu garumā. Darbavietai iedalīja, piemēram, vienu žiguli gadā... Kurš dabūs? Kam ķepa spalvaināka... Rezultātā lietots auto maksāja dārgāk kā jauns...
Ne velti jaunā paaudze nesaprot mūsu iemīļoto "Limuzīnu Jāņu nakts krāsā" - kāpēc tāda nojēgšanās tantes žiguļa dēļ, tak būtu nopirkuši paši savu! :mrgr:
-
Atgādināšu tēmas nosaukumu – "ROZĀ atmiņas par padomju laikiem".
Pēdējās lapas komentārus, lūdzu, pārcelt uz tēmu "MELNĀS atmiņas par padomju laikiem"! :D
-
Netaisnojos, bet neko nezināju par citu dzīvi, jo ticēju visam, ko man ielēja
Šādu "ticīgo" tikai vienu pazinu.Kad sāku strādāt, bija mums tāds puspriekšnieks, partijnieks, tāds pareizs vīrietis. Tā jau lāga, bet nu ļoti ticēja sociālismam un cēla komunismu visiem spēkiem. Un tad viņam beidzot!!! komandējums uz DDR. Atbrauca dīvains un kluss. Vairs par soc. priekšrocībām nesludināja un mūs, pagānus, komunisma idejai pievērst necentās. :rofl: Mērena šoks kungam, izrādās, tas pūstošais kapitālisms nemaz tā nepuva, pat "draudzīgajā" DDR.
-
Kas bija labāk padomijā? Grūti pateikt. Augstskola bez maksas. Jā. Toties speciālists pēc beigšanas saņem mazliet vairāk par apkopēju. Sadales stulbās uz 3 gadiem.
Blatu sistēma. Mana mamma bija apsviedīga - pārtika, apģērbs (arī nedaudz no ārzemju radiem), grāmatas.
Kafejnīcas, frizieri, šuvēji - visur rindas, blats.
Dzīvojām ar tualeti kāpnēs, aukstu ūdeni, malkas apkuri. Publiskās pirtis :n-: .
Lēts transports, avīzes.
Un meli, meli.
Mani veikalos vēl tagad krieviski uzrunā.
Un neaizmirstiet pa amālijām albertovnām.
Amulīt, BET KAS ŠODIEN IR MAINĪJIES??!
Blatu sistēma - piesakies darbā, tā vnk, ar pliku CV, sapratīsi....
Kafejnīcas, frizieri, šuvēji - ieiej šodien 3 frizētavās, ja Tevi uzreiz kaut vienā paņems, rēķinu apmaksāšu...
Dzīvojām ar tualeti kāpnēs - mums arī tualete kāpnēs, tuvējās skolas bērni regulāri izmanto...
Lēts transports, avīzes - ar Rīdzinieka karti vizinies pēc sirds patikas, lec no viena transporta otrā veselu stundu un tad - aidā līdz galapiunktam! NRA, LA ziņas vispār bez maksas...
Un meli, meli - KHMM - melu definīciju, lūdzu. Tas, ka vienus faktus noklusē, otrus izceļ, NAV MELI!!
Mani veikalos vēl tagad krieviski uzrunā - "pričosku" pamaini?!
Un neaizmirstiet pa amālijām albertovnām - Atceries Grīnbergu lietu?? Tev labāk ar personas kodiem patīk Tā Amālija Pūderslota, kurai pirmā koda daļa xxxxxx? :)
Morāle - es biju skeptisks, kad dzirdēju Ulmaņlaiku slavinājumus, man nepatīk, ka par padomju laikiem visādi izrunājas (arī par 90tajiem, utt.) ... jūs uz sevi paskatieties, kuriem nepatika, KO - jūs darījāt, lai kautko mainītu?? visdrīzāk neko, tagad gudri cirst...
Man konkrēti bija labi gan padomju laikos, gan 90tajos, gan tagad grēks sūdzēties, miljonārs neesmu, bet dzīvoju saskaņā ar savu sirdsapziņu un iespējām! Ko arī jums novēlu!
PS. Tiem, kuri "pareizi" svin eglīšsvētkus un oliņsvētkus, jūs toč domājat ka Ziemsvētku būtība ir eglīte un Lieldienu būtība ir zaķis ar krāsainām olām??! :)
-
Ja par rožainām atmiņām /just flash/:
- Braucām ar moci uz Igauniju (Vilande) pirkt skolas uzvalciņu (1979.g)
- Visi meži, pļavas, upmalas bija brīvi pieejamas atpūtniekiem, copmaņiem (1970-1989)
- Braucām vēžot uz RU un BY, bija daudz un lieli vēži, zivis, bet pienu sādžā nevarēja nopirkt (1980-1985)
- Tēvs aizbrauca šopingā uz LT un atveda VESELU desas luņķi, kuru tai pašā vakarā arī apēdām (198x)
- Armijā/sboros mūsu galdam zupas spainī bija VESELA CŪKKĀJA (1988.)
-
Ačigānību karaļvalsts bija
Inženiera alga 110 rbļ, metinātāja - 300 rbļAttiecīgi krāsu TV maksāja 6 inženieralgas, automobīlis , kādu 10 gadu algas
Par kartupeļu lasīšanu kolchozs maksāja vairāk nekā pēc tam tie kartupeļi veikalā
Bija arī plusi - varēja dzert un zagt darbā :mrgr:
kā tad...
- inženieris bija bezdelnieks, kurš 50% laika risināja krustvārdu mīklas, 40% pīpētavā pavadīja un 10% kaut ko uz rasējamā dēļa paskrīpsnāja... metinātājs vismaz kautkādu materiālo labumu radīja
- ES nav subsīdijas lauksaimniekiem?? cik soļāra aiziet lai rapšu lauku nomēslotu, uzartu, noecētu, apsētu, miglotu n reizes, nokultu, vēl eļlu izspiestu... jebkurš topinambūrs nobāl par šādu efektivitāti...
- ar šmigu gan bija grūti, to tik no 11:00 pārdeva, nevis 8:00, ka tagad... un "darba apģērbā" vajadzēja sevišķi laipnas acis taisīt, šis reāls mīnuss padlaikiem ;)
-
Pēc šmigas darba drēbēs gāja veikalam no sētas puses :rofl: Arī pirms 11.00. Neviens neko nepirka, bet dabūja.
-
Pēc šmigas darba drēbēs gāja veikalam no sētas puses :rofl: Arī pirms 11.00. Neviens neko nepirka, bet dabūja.
nu jā, BLATS pie pārdevējām bija vajadzīgs... gan jau "ieēdinājāt" ar kādu šokolādīti, vai pieaicinājāt pie "bombas" iztukšošanas... ;)
starp citu - stiprinātais vīns no kakliņa, pēc kura sūrā darbdiena paiet ātri, ātri, arī ir rožainā atmiņa :D
-
Daddy, tā friziera apmaksa man būs vienreizēja? Vai visu laiku? :mrgr:
-
Daddy, tā friziera apmaksa man būs vienreizēja? Vai visu laiku? :mrgr:
JA Tevi 3x pēc kārtas griezīs, paliksi pavisam bez matiem... bet OK, kas pateikts, pateikts, neviens mani aiz mēles neraustīja :D
-
DDR nebija pūstošā kapitālisma, šiem arī bija sociālisms un cēla komunismu, tam puspriekšniekam kaut kas cits pieleca....
-
Nu tur vēl nebija kā psrs-ā nopuvis :mrgr: Kad citi stāstīja, kā dzīvo ārpus psrs, tad baisi oponēja, ko tik partija mums nav devusi, cik laba dzīve, labāka nav pat iedomājama :rofl: Realitāte biedru satrieca.
-
...bet kapitālisms tiešām pūst :mrgr: ....precīzāk sakot, pūst patērētāju sabiedrības modelis, kurš balstās uz kapitālismu - jo vairāk tērējam, jo vairāk citi nopelna, bet Zemes resursi šo bakhanāliju izturēt beidzas....kur izeja?...pāriet uz komunisma modeli, kur katram pēc minimālām vajadzībām? :mrgr: ....man domāt, ka nesanāks....ņemot vērā cilvēka dabu, tad Zemei beigas...
-
Vot, vot, nakat, ar Tavu muti sāk runāt patiesība :smej:
Tāpēc arī cilvēku skaits uz Zemes ir jāsamazina un sabiedrības modelis jāmaina...
-
Vot, vot, nakat, ar Tavu muti sāk runāt patiesība :smej:
Tāpēc arī cilvēku skaits uz Zemes ir jāsamazina un sabiedrības modelis jāmaina...
ja tu domā, ka tā ir sazvērestība un kāds to speciāli izdomājis, tad viņš ir totāls mizantrops (kā es) un pašnāvnieks, jo sekas ir neprognozējamas...bet ko nozīmē no kovida mirušie tur ap 10 miljoni uz 8 miljardu populācijas?...tak neko...bet ja tavuprāt mirs no vakcīnas sapotētais zelta miljards, tad kas te vispār paliks uz Zemes? ...Amazones indiāņi? :mrgr:
-
Kādi 10 miljoni, nakata kungs :fubar:. Pārspīlē, bet nu ne tik daudz :alt:
-
Kādi 10 miljoni, nakata kungs :fubar: . Pārspīlē, bet nu ne tik daudz :alt:
tagad Minne vilks ārā oficiālo statistiku, kuru pati citur apšauba....es vairāk par reāli intuitīvo
-
tagad Minne vilks ārā oficiālo statistiku, kuru pati citur apšauba....es vairāk par reāli intuitīvo
Pat oficiālā ir krietni, krietni mazāka, kur nu vēl intuitīvā :mrgr:
Un vari salīdzināt arī ar citu slimību oficiālajām, lai bailes no Covid mazinātu :m:
-
Pat oficiālā ir krietni, krietni mazāka, kur nu vēl intuitīvā :mrgr:
Un vari salīdzināt arī ar citu slimību oficiālajām, lai bailes no Covid mazinātu :m:
ko nesaprati?...skaidrs, ka oficiālā ir mazāka, jo valstis ar vāju medicīnu neko neskaita...Turkmēnijā kovida nav utt...tāpēc intuitīvais ir lielāks par oficiālo, pat Latvijā Uga Dumpis saka, ka inficēti tur 20%, kamēr oficiālais ir ap 5 %....
-
Ai, beidziet, beidziet, šeit par rozā padomiju, ne covidu!
(Ja agrāk visas tēmas nonāca pie seksa, tad tagad... :D)
-
Ai, beidziet, beidziet, šeit par rozā padomiju, ne covidu!
(Ja agrāk visas tēmas nonāca pie seksa, tad tagad... :D )
ja kas, tad kvadra to novirzīja uz kovidu! :D
-
...labi, ja par rozā sapņiem, tad ceļot ar laivām pa Latvijas upēm bija vienkāršāk..piestāj vakarā upes krastā, kur pļava un uzcel telti, iededz ugunskuru, aizvico uz kolhoza lauka pēc jaunajiem kartupeļiem...izvelc ģitāru, piparmētru liķieri un aiziet -.... mēs pavisam bijām četri, kurš viens otru nenodod utt....
-
Mja, es gan biju mīlēts bērns, un man šķita ka viss tas kā ir, ir baigi pareizi. To tik pieaugot sapratu, ka vairums no pareizuma ir izmelots, bet nu - bez maz vai ka "Alisē no nākotnes", kur skolotāja audzina Alisi, ka tā ir nepieklājīga, jo nav militārā stāja, bet viņa vienīgā zin angļu valodu. Kaut gan pat šī filmas fragmenta uzņemšanai vajadzeja dublieri, kas "runā par virsu". Un padomju izglītība bija drausmīga, gan militarizētās manieres, gan attieksme pret zināšanām - man tehnikumā teica vienkārši, - Tev ne tikai jāzin kā to riteni pieskrūvē, bet arī jāzin kāpēc viņu ir jāpieskrūvē taisni tā, un kāpēc skrūvēm ir jābūt taisni tik jocīgām. Mums tak tehnikuma 3 gadus pirms manis, t.i., Andropova laikos, bija uz 1/2 gadu ieviesta obligātā rīta vingrošana pirms stundām. Jūs varat 3x minēt kāpēc viņu atcēla ;)
-
Tēma gan rozā atmiņas, bet iepilināšu darvas pili.. :) Te Eidelmane stāsta par Staļina laikiem pēc kara un Staļina pēdējiem gadiem.