Par ieslēgšanu runājot, tad tādu piedzīvojumu ir bijis tik daudz ar visa veida izkļūšanām, ka pat vienu brīdi tā bija rutīna..
Šis nemaz nav smieklīgi bet patiešām iz dzīves:
Kādās kopmītnēs (neminēšu kurās) dušas telpas bija pirmajā stāvā un gan čaļu gan dāmu dušām tā siena, kas uz ielu bija izlikta ar stikla blokiem, tad nu ar to bija piedzīvojumu vairāk kā vajag.
Vienreiz ieejam dušā mazgājamies, te pēkšņi atskan balss no kārtējā izsistā cauruma, lai meitenes nebīstas uz ko kā atbilde lido ziepjutrauks (protams trāpīt bija nereāli, bet vaininiegs aizmuka gan) cik atceros lūriķis bija blonds un ne pārāk vecs...
Tad citā reizē vienai meituškai vairāk nepaveicās, jo šā bija piemirsusi iekrampēties nu un protams viens šāds frukts ar visām drēbēm bija ieklīdis kopmīnēs garām dežurantam un pa kluso ielavījies dušā. Tālāk šis klusītiņām no aizmugures pielavoties bija šo apķēris, kas nu patiesībā nemaz nebija smieklīgi un tracis bija pamatīgs, pēc kā pa vienai vairs uz dušām negājām...
Tad vēl šausmenīte, kādā naktī kā parasti kaut kur aukstākā stāva labierīcībās bija bijusi noplūde, kā rezultātā pazuda elektrība, bet pa nakti kādai no dāmām bija radusies nepieciešamība apmeklēt šo iestādi. Tad nu ar svecīti rokās šā iet iekšā un labi, ka laicīgi pamanīja, ka kāds šķībi iegūlies zem poda, kuram izsists robs. Pie šā skata pārgāja visa vajadzēšana un ja nebija elektrības, tad gājām uz cita stāva labierīcībām, ko zin ar dulliem...
Jā bija mums vienās kopmītnēs ekselentas labierīcības, ne starpsienu ne durvju, smiekli nemaz nenāca, ja nebija apsardze, ko nolikt ārpusē...