Smieklīgi gadījumi no dzīves

[fiasko]

Vēl 90. gados, kad ar dancotāju kolektīvu bijām angliski runājošā zemē, kāds puisis pēc kafejnīcas apmeklējuma pārējiem stāsta: "Mani nemaz nesaprata, vai tiešām mana izruna bija tik slikta, kad jautāju - where are the mushrooms?" Pārējiem lielie smiekli, ka mašrūmus ar vašrūmiem sajaucis.

[ēvele]

itta(ups) savu bombu par izlietnēm nav ielikusi

[baaciens]

Sīkie brauca dejot uz ārzemēm, protams, ielaisti arī lielveikalā ... Fantastiskas bijušas učeņu sejas izteiksmes, kad viņas ieraudzījušas, ka bariņš sīču našķējas ar "cepumiem" kaulu formā ... Acīmredzot, paviesiejušies arī suņu barības stendā ...

[Betons]

Jaunībā (19), astoņdesmito pašās beigās biju viens ar 2 dāmām (neviena īsti nebija man pāris) tā zolīdi pasēdēt tā laika slavenā krogā ārpus Rīgas. Pasēdējām. Dzērām "skrūves" - šņabis ar fantu (tolaik modīga dzira). Nekāds nedzērājs nebiju, šo to biju jau pieredzējis, bet laikam par maz. Pamodos, pats nesapratu kur. Tā bija istaba, cik sapratu, vasarnīcā. Piecēlos - visi citās istabās guļ, t.sk. abas dāmas arī komplektā ar k-kādiem nezināmiem džekiem. Pilnīgā neizpratnē par savu atrašanās vietu, savācu savas virsdrēbes un tinos ārā. It kā kaut kādas vasarnīcas. Uz kuru pusi iet - nekādas nojēgas. Skatos - divi penši kaut ko dārzā rakājas. Eju tuvāk, prasu, uz kuru pusi šoseja? Šie man vēlīgi parāda. Domāju - jāuzprasa, kas šitā par vietu. Šie sākumā dikti izbrīnīti skatās, tad pasaka, nubetprotams ar piebildi - nu gan puisis kārtīgi nodevis.. Vieta, kur pamodos, bija patālu no kroga.
Vēlāk jau man visu pastāstīju, bet tā īsti ieslēgt filmu nav izdevies līdz šim brīdim.

[itta]

itta(ups) savu bombu par izlietnēm nav ielikusi

Šoreiz cits iz manas ļoti dziļas jaunības:


Es tāda ap 3 gadeļi kopā ar Tēvu staigāju pa veikalu, kad kaut kur aizskatījos un atlaidu roku no gaišbrūnās somas, kad attapos fiksi caps, bet ak vai pēc mirkļa attapos, ka soma, ta cita onkuļa. Tēvs gandrīz sirdstrieku neķēra...


Vēl studiju laikos... Tagad atceroties kājas stīvas, bet tad vajadzēja nolikt eksāmenu un izvilktie jautājumi nu galīgi nebija tie, kurus labi pārzināju, tad nu uz to brīdi kamēr pasniedzēja bija izgājusi, mēs visi tik veikli pāris minūtēs samainījām izvilktās lapiņas pret citām, ka tad, kad atnāca pasniedzēja neviens nespēja parakstīt, jo rokas trīcēja uz nebēdu, bet neko visi nolikām uz urrā, otreiz neza vai spētu atkārtot šādu trakumu, nav smieklīgi, bet piedzīvojums nervus kutinošs (kamēr uz pasniedzējas galda atrod vēlamo jautājumu kombināciju)...

[reno]

studiju laikā , pārcelti jau uz Ķīpsalu, un auditorijā bija beidzot katram savs galds un rasējamais dēlis. Vienu vakaru 3 gab. aizstrādājāmies, labi, ka viens bija džeks -izkļūšanā no ēkas tas bija būtiski. Ap 12 -12.30 ejam lejā, bet tur durvju sardze, galīgi vecs tantuks saldi šņāc. Nospriedām, ka modināt bīstami, bet ārā jātiek. Auditorijas 1. stāvā visas aizslēgtas, beidzot atradās viena wc, tad nu pa tās logu rāpāmies ārā. Jāpiebilst, ka 1. stāva logs labus 2 m no zemes, bet sveikā izkļuvām un priecīgi soļojām mājās pa pontontiltu Izrāpšanās process no malas noteikti bija kolosāls

[tex]

Kā ierasts pēc darba braucu uz veikalu iepirkties, sapirkusi paiku, stiepju maisus, rokas gandrīz pa zemi velkas, knapi varu no mētēļa kabatas autiņa atslēgas izvilkt, kad tas padarīts, vella autiņš neslēdzas vaļā, spaidu, spaidu pogu, nekā, no dusmām uz visu pasauli sāku raustīt durvis, un ar acu kaktiņu redzu,  blakus stāv vīrietis un skatās uz mani, un pēkšni saka ''nu kas tagad?'', es vienkārši bļauju uz viņu, kas, kas, neredzi, mašīnu nevaru attaisīt, varbūt palīdzēsi (goda vārds es brēcu briesmīgi), uz ko viņš tādā vēsā mierā man atbild, ''protams, tā tak mana mašīna'', nu dritavaikociņ, man tai brīdī gribējās, lai zeme atveras, pati jūtu, sarkana kā biete palieku, bet tas jau netraucēja vēl pārliecināties un paskatīties uz numurzīmi, vai tiešām taisnību saka, nu neko nācās pasmieties un atvainoties, labi, ka tāds forš džeks gadījās, bet tas maita autiņš nu pilnīgs dvīnis manējam, un stāvēja tikai pāris a/m attālumā no manējā.

Mēs pāris nedēļas atpakaļ ar draudzeni arī mēģinājām svešu mašīnu atlaust...

Bet iz dzīves paziņa reiz izejot no veikala aizdomājies pieiet atslēdz ma''sinu iekāpj iekšā ieliek aizdedzē atslēgu un nevar saprast, kas skrien tādu jocīgu sejas izteiksmi... un tikai tad saprata, ka ne tikai modelis un krāsa, bet arī durvju atslēgas konkrētajam mašīnas modelim sakrita..., abi pasmējās un brauca jau katrs ar savu tālāk...

Nu tas par sakrītošajām atslēgām būs bijis no padlaikiem...

Man arī studiju laikā ir sanācis. Bija maza, pelēka, tolaik ne pārāk populāras markas mašīnīte... Noliku Arhitektu ielā pie Alma Mater un visu dienu pa lekcijām u.t.t. Nāku ārā, bāžu atslēgu, ieiet, bet negriežas. Sāku grozīt niknāk un raustīt durvis ... iepīkstas signalizācija... paga, a manai ta signalizācijas nav... Tā pati marka, modelis un krāsa... manējā caur 1 uz priekšu stāv. Klusi notinos, kamēr tai otrai saimnieks nebija atradies

[Mangusts]

Arī atmiņā līdzīgs pasākums, kā Reno pēdējais minētais, tikai man tas bija praktiskais darbs datorklasē (tad vēl bija LIELI datori)  Aspazijas bulvārī ekonomikas fakultātē. Darbs iestiepās uz visu nakti, kamēr vēl izdruku sagaidījām, lai tieši ar pirmo rīta transportu mājās varētu tikt, bet... vispirms no ēkas jātiek ārā, sardze vispār nezin kur atrodama... Tad nu 3 meitieši (neatceros vai ceturtā no mūsu kompānijas arī toreiz bija) līdām pa logu, kas sanāca uz K.Barona ielas pusi, turklāt pilnā izgaismojumā, jo bija tas maija beigās.

[Luīze]

Oi, man šitā darbā bija gan labi pasen. Predzēts, ka vakarā gaiteni dežurants aizslēdz, bet pirms tam viņam jāpārbauda, vai visi darbinieki ir prom un kabineti tukši. Protams, dežurants konkrētajā reizē nav iesprindzis - kabinetu durvis neparaustīja, tik nofiksēja, ka kustība nav manāma. Sanāca, ka es tovakar pastrādāju ilgāk, bet ne dikti daudz. Kad sataisījos doties mājās, gaitenis jau bija tumšs un izeja aizslēgta.  Labi, ka bija vasara un mans kabinets atradās pirmajā stāvā. Izkāpu pa logu, aizgāju uz centrālo dežūrposteni, palūdzu gaiteņa atslēgu un, protams, tā vakara atbildīgā dežuranta uzvārdu, lai zinātu, no kā nākamajā dienā pieprasīt morālu gandarījumu par ieslēgšanu. Vainīgais nākamā dienā ļoti mulsa, bet pārējiem kolēģiem bija reāli jautri.

[itta]

Par ieslēgšanu runājot, tad tādu piedzīvojumu ir bijis tik daudz ar visa veida izkļūšanām, ka pat vienu brīdi tā bija rutīna..


Šis nemaz nav smieklīgi bet patiešām iz dzīves:


Kādās kopmītnēs (neminēšu kurās) dušas telpas bija pirmajā stāvā un gan čaļu gan dāmu dušām tā siena, kas uz ielu bija izlikta ar stikla blokiem, tad nu ar to bija piedzīvojumu vairāk kā vajag.


Vienreiz ieejam dušā mazgājamies, te pēkšņi atskan balss no kārtējā izsistā cauruma, lai meitenes nebīstas uz ko kā atbilde lido ziepjutrauks (protams trāpīt bija nereāli, bet vaininiegs aizmuka gan) cik atceros lūriķis bija blonds un ne pārāk vecs...


Tad citā reizē vienai meituškai vairāk nepaveicās, jo šā bija piemirsusi iekrampēties nu un protams viens šāds frukts ar visām drēbēm bija ieklīdis kopmīnēs garām dežurantam un pa kluso ielavījies dušā. Tālāk šis klusītiņām no aizmugures pielavoties bija šo apķēris, kas nu patiesībā nemaz nebija smieklīgi un tracis bija pamatīgs, pēc kā pa vienai vairs uz dušām negājām...


Tad vēl šausmenīte, kādā naktī kā parasti kaut kur aukstākā stāva labierīcībās bija bijusi noplūde, kā rezultātā pazuda elektrība, bet pa nakti kādai no dāmām bija radusies nepieciešamība apmeklēt šo iestādi. Tad nu ar svecīti rokās šā iet iekšā un labi, ka laicīgi pamanīja, ka kāds šķībi iegūlies zem poda, kuram izsists robs. Pie šā skata pārgāja visa vajadzēšana un ja nebija elektrības, tad gājām uz cita stāva labierīcībām, ko zin ar dulliem...


Jā bija mums vienās kopmītnēs ekselentas labierīcības, ne starpsienu ne durvju, smiekli nemaz nenāca, ja nebija apsardze, ko nolikt ārpusē...

[itta]

Nu tas par sakrītošajām atslēgām būs bijis no padlaikiem...

Nē tas bija jau 90 gadu beigās un ar jau jaunmoderno vāģi, bet baidos samelot par marku...

[Broms]

Nu labi ..lai iet
Ir pagājis krietns laiks, bet neliels kauns reizēm vēl tagad sametas.


Sīkumos neizplūdīšu, bet reiz ļoooti intīma rakstura sms ar vakara notikumu gaitu, kas bija paredzēta sievai, hvz kādā veidā nosūtījās sievasmātei..

[Luīze]

Par ieslēgšanu runājot, tad tādu piedzīvojumu ir bijis tik daudz ar visa veida izkļūšanām, ka pat vienu brīdi tā bija rutīna..


Šis nemaz nav smieklīgi bet patiešām iz dzīves:


Kādās kopmītnēs (neminēšu kurās) dušas telpas bija pirmajā stāvā un gan čaļu gan dāmu dušām tā siena, kas uz ielu bija izlikta ar stikla blokiem, tad nu ar to bija piedzīvojumu vairāk kā vajag.


Vienreiz ieejam dušā mazgājamies, te pēkšņi atskan balss no kārtējā izsistā cauruma, lai meitenes nebīstas uz ko kā atbilde lido ziepjutrauks (protams trāpīt bija nereāli, bet vaininiegs aizmuka gan) cik atceros lūriķis bija blonds un ne pārāk vecs...


Tad citā reizē vienai meituškai vairāk nepaveicās, jo šā bija piemirsusi iekrampēties nu un protams viens šāds frukts ar visām drēbēm bija ieklīdis kopmīnēs garām dežurantam un pa kluso ielavījies dušā. Tālāk šis klusītiņām no aizmugures pielavoties bija šo apķēris, kas nu patiesībā nemaz nebija smieklīgi un tracis bija pamatīgs, pēc kā pa vienai vairs uz dušām negājām...


Tad vēl šausmenīte, kādā naktī kā parasti kaut kur aukstākā stāva labierīcībās bija bijusi noplūde, kā rezultātā pazuda elektrība, bet pa nakti kādai no dāmām bija radusies nepieciešamība apmeklēt šo iestādi. Tad nu ar svecīti rokās šā iet iekšā un labi, ka laicīgi pamanīja, ka kāds šķībi iegūlies zem poda, kuram izsists robs. Pie šā skata pārgāja visa vajadzēšana un ja nebija elektrības, tad gājām uz cita stāva labierīcībām, ko zin ar dulliem...


Jā bija mums vienās kopmītnēs ekselentas labierīcības, ne starpsienu ne durvju, smiekli nemaz nenāca, ja nebija apsardze, ko nolikt ārpusē...

Ko tur teikt - studenti ir izturīga tauta, it īpaši kojās dzīvojošie. 

Es kā rīdziniece kojās nedzīvoju, bet kursabiedrenēm visādi piedzīvojumi gadījās. Kādu rītu šīs taisās uz augstskolu un konstatē, ka netiek ārā no istabiņas - kāds jokdaris ir pienaglojis durvju priekšā matraci. Pēc tam prasu, vai tad šīs nedzirdēja, ka pie durvīm naglas dzina? Atbild, ka dzirdēja gan, bet neviena negāja skatīties, kas par desām.

[Zazū]

Nu labi ..lai iet
Ir pagājis krietns laiks, bet neliels kauns reizēm vēl tagad sametas.


Sīkumos neizplūdīšu, bet reiz ļoooti intīma rakstura sms ar vakara notikumu gaitu, kas bija paredzēta sievai, hvz kādā veidā nosūtījās sievasmātei..

Ārprāc, te smejos, te šausminos  

[reno]

par kopmītnēm jau īpašas teikas

Mani piedzīvojumi tikai mācību prakses ekskursijās: Baku -iesoļojam mūsu ap 25 pulciņš koju pagalmā -pēc 5 minūtēm visi 5stāvu māju  balkoni pilni ar skaistuļiem sarkanos kreklos. Bet uz tā saucamo wc bez W gājām mūsu puišu apsardzībā. Labi, ka tikai 2 naktis tur bijām. Pat pilsēta pat tajā laikā skaista -19/20 gds mijas naftas bums, jugends pilnā plaukumā