G.D.Robertss "Šāntarāms"
Nekad nevar zināt, kas cilvēkam ir iekšā, iekams tu nesāc viņam to atņemt - cerību pa cerībai.
Viņi ir rūdīti, jo visrūgtākajās bēdās var gūt vislielāko rūdījumu. Viņi ir godīgi, jo patiesība par to, ko viņi dzīvē pieredzējuši, neļauj viņiem melot. Viņi ir mūžam aizkaitināti, jo nespēj aizmirst un piedot šo pagātni. Un viņi ir vientuļi. Mēs, gandrīz visi, vairāk vai mazāk veiksmīgi izliekamies, ka mirklis, kuru izdzīvojam, mums ir kopīgs ar vēl kādu cilvēcisku būtni. Taču pagātne ikkatram ir vientuļa sala un (...)- cilvēki, kuri uz šīs salas paliks mūžam,- ir un paliek vientuļi.