Ēst, lai dzīvotu, vai dzīvot, lai ēstu?...
Nē, Piafa, lūdzu, nebrauc pie manis ciemos - es gurķus ar rokām griežu atbaidoši pretīgi neestētiskās, uz mikronu nenolīdzinātās šķēlītēs...

Un citreiz rīvēju, lai var sajaukt kopā ar salātiem, tomātiem un vēl šo to, nevis skrubināt cietus gurķu gabalus, kad mīkstākās sastāvdaļas jau aiztecējušas vēderā.
Milzu šķēles un smalki "pārslacītās mērces", kas skaisti izskatās, no kopējā trauka nekādi nav paņemamas, lai daili nesajauktu, tad uz paša šķīvja kaut kādas šķības pilsdrupas sanāk, un mērce arī kā gadās - ja gribi uzlikt nedaudz salātu, vari palikt ar plikiem zaļumiem, jo mērce tam stūrītim netrāpīsies vai nošļūks no karotes ar virsējo gurķi...
Nē, paldies, es ēdu, lai ir garšīgi, nevis skaisti.
