viņš tak tev tāds saprotošs ne?
ja sasit olu pret sienu - tad omeltes nav
ja izrauj zemenes stādu - tad zemeņu nav
Saprot. Bet pofig. Atkarībā no iedvesmas:
Nav omletes, var neēst vai bļaut stundām, ka grib omleti. Par raudāšanu neko nedabū - es uz bļāvieniem nepavelkos.
Mantu atņemšana par to laušanu vispār nedarbojas - bļaus, kamēr atradīs putekli un 2 stundas spēlēsies. Pēc tam atkārtos ideju salauzt kaut ko citu. Pastāvēs kaktā, pabļaus, iznāks no kakta un turpinās lauzt. Labi zina, ka būs atpakaļ kaktā, nebūs nekādu galda spēļu utt. Bet lauž.
Par cūkošanos, piemēram, traukus mazgājot, vienreiz brīdinu, ka par ūdens gāšanu uz grīdas būs prom no izlietnes, jo traukus drīkst mazgāt tikai tie, kas kārtīgi dara darbu [sk. Toms Sojers - darbs, tas ir kaut kas speciāls, nevis riebīgs pienākums]. Saprati? Sapratu. Ko tu saprati? Ka nevar liet ūdeni uz grīdas.
Pēc minūtes jau atkal lej pār malu. Aizsūtu uz istabu. Stāv un kviec - gribu traukus mazgāt!!! Es tevi brīdināju, kas būs, tu neklausīji - pats izvēlējies nemazgāt. Bļaus stundu, protams, bez rezultāta. Domā, nākamajā dienā vai pēc mēneša kaut kas mainās? Pirms mazgāšanas palūdzu tikai pa izlietni slapināties "tu taču zini, ka ūdenim patīk izlietnē, nevis uz grīdas" vai kā nu man ienāk prātā smalki motivēt...
Hrenu. Ne pirmo gadu - hrenu.
Sīči vnk fiksi atkož vecāku vājos punktus, izprot situācijas kur, kādām darbībām un kāda būs pretreakcija. To arī izmanto.
Reakcija ir dabūt pa ausīm, pastāvēt kaktā, nespēlēt galda spēles, netikt pie datora un dabūt dusmīgus senčus, kas par viņu neliekas ne zinis - tas galīgi nav tas, ko gribētu. Labi zina, kas būs (vienmēr ir), bet turpina to, ko nedrīkst. Nav tā, ka ar draņķībām tiek pie uzmanības, ir otrādi.
Tur jau tas stāsts, ka visas smalkās teorijas var iet gulēt - nedarbojas nekādi.
Ar ēdienu vai ēdamlietām gan neviens man nav nekad cūkojies - tādu iespēju es izslēdzu pilnībā.
Kādā veidā "izslēdzu pilnībā"? Padalies! Gandrīz varu derēt, ka tieši tādā, kāds manam brīnumbērnam neiedarbojas.
Eh, paldies par līdzjūtību.