Nu uzzīmēsim vēl kādu tēmu...

[Anete Goba]

Es arī nesaprotu. Ja saprastu, tēmas nebūtu.

A tu paprasi vinjam. Nu jau pietiekami liels, lai visu saprastu.

[Trix]

Jautāju. Atbildes variablas.
- Kāpēc tu dari šitā, nevis tā?

1. - Daru.
2. - Tāpēc, ka lidmašīna lidoja, lidoja, viņā ielidoja cita lidmašīna, viņas abas aizlidoja uz upi un uzsprāga.
3. - Tāpēc, ka mani bērni plēš mantas.
        - kāpēc viņi plēš mantas?
        - tāpēc, ka viņi plēš.
        - tu sarunā ar saviem bērniem, lai neplēš!
        - viņi tik un tā plēsīs!
        - kas jādara, lai viņi neplēš?
        - nekas, viņi plēsīs, plēsīs un plēsīs tik un tā.
4. - Mamma, vai zemenēm ir serde?

[Afrora]

viņš tak tev tāds saprotošs ne?
ja sasit olu pret sienu - tad omeltes nav
ja izrauj zemenes stādu - tad zemeņu nav

[viesmiiliigs]

Trix  :d_w:
Izklausās sakarīgs un ar iztēli aplaimots sīcis Atbilžu tipi pazīstami.


Mantas neplēš, bet tā vietā bija spļaudīšanās, kad dusmojās. Pēc mēneša konsekventas - "Spļaut nav smuki un pieklājīgi. ja spļausi, datoru neredzēsi=multenes nebūs" ievērošanas caur puņķiem un asarām ir nonākts līdz tam, ka pēdējo nedēļu laikā ikdienas vairākkārtējā spļaudīšanās ir samazinājusies līdz pāris reizēm nedēļā.


Nav moderni pedagoģiski, bet... nostrādāja.

[Anete Goba]

Jaa, nu paargudrs, mums to nesaprast.

[viesmiiliigs]

Habibi, ja iedziļinās, šitiem bērniem loģika ir citādāka kā mums, bet kopumā nav kur piesieties un grūti ir atrast pretargumentus, tādus būtiskus un pārliecinošus, neizmantojot aizlieguma tipu "jo es tā teicu".
Citādāks nenozīmē nepareizs

[Nāra]

Nekad nevienu virtuvē neesmu laidusi, ne vīru, ne bērnus, šausmīgi kaitina, kad kāds maisās. Tā ir mana ala un mana vientuļā meditācija.

[Broms]

Sīči vnk fiksi atkož vecāku vājos punktus, izprot situācijas kur, kādām darbībām un kāda būs pretreakcija. To arī izmanto.

Meita, laikam ap 4-5 g.v., mēģina pierunāt  kaut ko nopirkt. Sieva saka, ka lai parunā arī ar mani.
Uz ko meita saka, ka tētis jau nu gan viņai mierīgi piekritīšot.
- Ko tad Tu teiksi?
- Neko daudz. Šitā /rāda/ pamirkšķināšu acis un mīļi palūgšu.

[flyingcat]

Trix, respect. Man šitāds ilgi neizdzīvotu.

[Luīze]

Es nespiežu saviem bērniem pa virtuvi ņemties. Kādreiz savu jaunāko uz cepumu taisīšanu pasaucu palīgā, bet tad pēdējiem spēkiem turos, lai neaizrādītu par lēnu darbošanos. 
Ar ēdienu vai ēdamlietām gan neviens man nav nekad cūkojies - tādu iespēju es izslēdzu pilnībā.

[Luīze]

Sīči vnk fiksi atkož vecāku vājos punktus, izprot situācijas kur, kādām darbībām un kāda būs pretreakcija. To arī izmanto.

Meita, laikam ap 4-5 g.v., mēģina pierunāt  kaut ko nopirkt. Sieva saka, ka lai parunā arī ar mani.
Uz ko meita saka, ka tētis jau nu gan viņai mierīgi piekritīšot.
- Ko tad Tu teiksi?
- Neko daudz. Šitā /rāda/ pamirkšķināšu acis un mīļi palūgšu.

Mans jaunākais arī zina, ka man neko dārgu vai neveselīgu nav jēgas prasīt. Jāiet uzreiz pie tēta, tas neatteiks.

[Anete Goba]

Trix, respect. Man šitāds ilgi neizdzīvotu.

Es pati ar shitaadu buutu galiigi beigta. Tagad es saprotu, kaapeec Trix vienmeer taada noskreejusies.

[Trix]

viņš tak tev tāds saprotošs ne?
ja sasit olu pret sienu - tad omeltes nav
ja izrauj zemenes stādu - tad zemeņu nav

Saprot. Bet pofig. Atkarībā no iedvesmas:
Nav omletes, var neēst vai bļaut stundām, ka grib omleti. Par raudāšanu neko nedabū - es uz bļāvieniem nepavelkos.
Mantu atņemšana par to laušanu vispār nedarbojas - bļaus, kamēr atradīs putekli un 2 stundas spēlēsies. Pēc tam atkārtos ideju salauzt kaut ko citu. Pastāvēs kaktā, pabļaus, iznāks no kakta un turpinās lauzt. Labi zina, ka būs atpakaļ kaktā, nebūs nekādu galda spēļu utt. Bet lauž.

Par cūkošanos, piemēram, traukus mazgājot, vienreiz brīdinu, ka par ūdens gāšanu uz grīdas būs prom no izlietnes, jo traukus drīkst mazgāt tikai tie, kas kārtīgi dara darbu [sk. Toms Sojers - darbs, tas ir kaut kas speciāls, nevis riebīgs pienākums]. Saprati? Sapratu. Ko tu saprati? Ka nevar liet ūdeni uz grīdas.
Pēc minūtes jau atkal lej pār malu. Aizsūtu uz istabu. Stāv un kviec - gribu traukus mazgāt!!! Es tevi brīdināju, kas būs, tu neklausīji - pats izvēlējies nemazgāt. Bļaus stundu, protams, bez rezultāta. Domā, nākamajā dienā vai pēc mēneša kaut kas mainās? Pirms mazgāšanas palūdzu tikai pa izlietni slapināties "tu taču zini, ka ūdenim patīk izlietnē, nevis uz grīdas" vai kā nu man ienāk prātā smalki motivēt...
Hrenu. Ne pirmo gadu - hrenu.

Sīči vnk fiksi atkož vecāku vājos punktus, izprot situācijas kur, kādām darbībām un kāda būs pretreakcija. To arī izmanto.

Reakcija ir dabūt pa ausīm, pastāvēt kaktā, nespēlēt galda spēles, netikt pie datora un dabūt dusmīgus senčus, kas par viņu neliekas ne zinis - tas galīgi nav tas, ko gribētu. Labi zina, kas būs (vienmēr ir), bet turpina to, ko nedrīkst. Nav tā, ka ar draņķībām tiek pie uzmanības, ir otrādi.

Tur jau tas stāsts, ka visas smalkās teorijas var iet gulēt - nedarbojas nekādi.

Ar ēdienu vai ēdamlietām gan neviens man nav nekad cūkojies - tādu iespēju es izslēdzu pilnībā.

Kādā veidā "izslēdzu pilnībā"? Padalies! Gandrīz varu derēt, ka tieši tādā, kāds manam brīnumbērnam neiedarbojas.

Eh, paldies par līdzjūtību.

[Spārka]

Šobrīd mierinājums mazs, bet visi man zināmie "mežoņi" un "šausmoņi" izauguši par pavisam adekvātiem pilsoņiem

[Luīze]

Oi, Trix, man nav padoma Tavā gadījumā.  Vai viņš ar Tevi tā uzvedas, vai ar citiem arī?

Mani bērni nekad nav mēģinājuši speciāli kaut ko virtuvē sacūkāt. Ja darīja, tad centās, kā labāk.