Jaunatklātās grāmatas

[Minne]

Es iesprūdu Sievietē 1000 grādos. Nespēju tālāk lasīt, jo tālāk noteikti ir vēl trakāk.
 Ciglītis noteikti nav man.

Sieviete 1000 grādos man visumā patika, pirmā puse pat ļoti, bet otrā puse likās tā kā sasteigta. Vrb vnk bijis mazāk informācijas par otrās puses varonēm, tādēļ tā pastrupi ?

[Minne]

Lielākā daļa ir ļoti laba, var droši pirkt

par ko šis?

[Amālija]

Mazliet dzīvības, Sieviete 1000 grādos - negribēju lasīt līdz galam.

[reno]

Ciglītis ir flāmu gleznotāja neliela glezniņa uz dēļa -putniņš ar ķēdīti ap kāju. Galvenā varoņa dzīve savijas ap šo glezniņu, sākot no 12 gadu vecuma, kad viņš apmeklē muzeju kopā ar mammu.
Atšķirībā no divām pieminētajām, te beigas ir optimistiskas un laimīgas, par spīti visādām narkotikām un dzeršanām, varoņi gluži labi tiek galā

[Minne]

Jēz….nupat sapratu, ka mans ieraksts patiesībā ir par Sievietes, par kurām domàju naktīs 

1000 grādi man patika

[reno]

Sievietes, par kurām domāju naktīs bija tāda nevienmērīga

[reno]

Vēlreiz par "Ciglīti". Palasot atsauksmes citur, visur tas pats viedoklis -trūkst nežēlīgas redaktora šķēres. Lieliski iesāktais pats sevi sabojā apm. grāmatas vidū. Tiek izteikta nožēla, ka tulkojumus nedrīkst rediģēt

[reno]

Rūta Šepetis  Man tevi jānodod *****

Rumānija, 1989. gads. Dzīve 17gadīga skolnieka acīm. Režīma spazmas un pēdējās dienas

Lasīju un šausminājos -mums bija totāls sabrukums, bet tāds gandrīz reāls bads un aukstums gan nē. Tāpat par stukačiem, rietumu precēm, kukuļiem un blatiem, tas viss bija, bet... varbūt mēs bijām pielāgojušies un to dzīvi uzskatījām par stulbu, tomēr normu?

Par spīti smagajai tēmai, lasās raiti. Kā visi viņas romāni.
Man visas Šepetis grāmatas ir patikušas, vienīgi Klusējošās strūklakas par Franko Spāniju galīgi neaizgāja. Lai vēsturisks romāns ieinteresētu, laikam tēmai jāaizķer.

[daddy]

Paņēmu to V.Tamuža "Bitkoins. Vienkārši" (Valterā & Rapā #3 pārdotākā)


nu tā... lasās viegli, jo uzrakstīta kā dialogs starp vectēvu un mazdēlu.


Bet, nu bļin, - ļoti tehniska (RTU izdevniecība), kā datorzinātņu maģistrs saprotu tīklus, šifrēšanu u.c. un cepuri nost par autora vēlmi un cenšanos to visu izskaidrot ar vienkāršiem vārdiem (DLT - Distributed Ledger Technology - ar vecmāmiņas pierakstu kladītēm par mazbērnu labajiem darbiem, utt.)... ir arī interesantas-filozofiskas vietas ar pārdomām par pasaules finanšu sistēmu, u.c., bet tās gan domātas vecpiržiem, kas arī spēj atskatīties 40-50 gadu pagātnē un salīdzināt ar savām domām un sajūtām, nevis jaunuļiem, kuriem viss vēl priekšā. Ekonomika & finanses, kā zināms, ir zinātne, kur visi māk izskaidrot cēloņus, bet nemāk prognozēt nākotni. Kāda būs BTC cena rīt uz pusdienlaiku? un kāpēc? bez atbildes - vienkāršs minējums - totalizators & azartspēle, nevis investīcija  

biju domājis mazdēlam (-teen) dāvināt, bet redzu, ka nav vērts, lai stāv vien manā plauktā... ieraudzīs, gribēs palasīt, iedošu... 

PS. gaidu nākamo grāmatu par tēmu, ko izdos RISEBA izdevniecība   man tomēr saistošāk šķiet kā ar to "Muri" var naudu nopelnīt, nevis uzzināt, kas "Murim" vēderā un kā viņa zarnu trakts strādā       

[reno]

pēdējā laikā izlasītās, ko vērts atzīmēt:

Elizabete Strauta  Mani sauc Lūsija Bārtone.  *****
Pulicera laureāte, Bukera nominante. Pavisam plāna grāmatiņa. Diezgan smeldzīgi, attiecības ar māti, ar ģimeni un sūro bērnību, kas sen pamestas aizmugurē

Lēna Kīfere  Vest -Veli***
Lasās jau viegli, kā bagātie arī raud. Intriga beigās netiek atrisināta, ar solījumu, ka būs nākošā daļa.

Džodžo Moja  Kāda citās kurpēs *****
Tiešām aizraujoša lasāmviela, kā sāku pēcpusdienā, tā pabeidzu. Notikumu juceklis, pineklis, kas beigās asprātīgi atrisinās. Viss sākas ar samainītām somām sporta centrā

[reno]

Vēl viena ļoti laba.

Danute Kalinauskaite  Baltie pret melnajiem *****

Dzimtas atmiņas, ietilpinātas mazā, plānā grāmatā. Krāšņi vijumi, kur visa pēdējo 100 gadu notikumi iepīti, ar pateicību stāstītājām. Godalgotas prozas rakstnieces pirmais romāns. Galvenajai varonei pienāk ziņa par mantojumu Luksemburgā, bet jāpierāda, ka radinieks, jāsameklē asins saites. Ar to arī sākas stāstījums

Izlasot man uzradās doma -lietuvieši raksta kā katoļi. Grezni, barokāli. Visādi mīti un noslēpumi. Latvieši ir protestanti -sausi faktu klājieni. Nekādi tur emociju un aprakstu kruzuļi

[Minne]

Neteiktu, ka Šepetis, piemēram, baigi kruzuļo, bet man patika Tavs raksturojums, reno

[reno]

Šepetei savukārt ļoti raits sižets. Danute atgādina Sabaļauskaites Silva Rerum

[Luīze]

Džiliana Makalistere "Nepareizā vietā, nepareizā laikā" *****
Romāns sākas ar to, ka māte pa logu redz, kā dēls uz ielas pie mājas nodur cilvēku. Kad māte nākamajā rītā pamostas, izrādās, ka tā ir iepriekšējā diena pirms traģiskā notikuma. Arī visas nākamās dienas iestiepjas aizvien tālākā pagātnē, un tā ir iespēja uzzināt ko svarīgu vai pat mainīt notikumus.

[reno]

       Pabeidzu pārlasīt Sabaļauskaites "Silva rerum". Tiiik laba! Nu neraksta pie mums neviens tā, un tulkojums  (Dace Meiere) izcils -vismaz tā šķiet, ka labāk vairs nevar.
       Šī ir tā grāmata , patiesībā divas, ko tomēr gribētu savā īpašumā. Jo otru reizi lasot, nav jāsteidzas ar sižetu, lai arī tā īsti to nemaz neatcerējos -vismaz ne lineārā kārtībā.
       No mūsu rakstniecēm laikam tikai Inga Ābele mēģina tā episki ņemt kādus notikumus, Bauere arī laikam. Lejiņu neesmu lasījusi, man liekas, ka viņam vairāk tādu teiku līmenī.