sapnī kas tik nenotiek...

[Camma]

A es slepošanas sezonu atklāju! Tikai no visa pasākuma tik vien bija, ka muģīšanās pa mistiskiem pacēlājiem - tā kā podziņas, tā kā tikai slīdošas virves (kā fizkultūras stundās priekš augšā rāpšanās). Un labi, ka nekur īpaši nepacēlos, jo visapkārt sniega necik daudz, tik vien kā mēdz būt sakusušā pavasarī...

[daddy]

visi tagad atceras aņuku, par 3 vīriem vienā gultā, no kuriem malējie cauru nakti sapņoja par vētrainu sexu, bet vidū gulošais - par distanču slēpošanu...

[Minne]

Nezināju tādu aņuku, bet, kad vizualizē..

Kādēļ gultā bija 3 vīri? Saprastu, ja laivā....

[Spārka]

Es ar otro lasījumu sapratu.

[Spārka]

Ir plosījies meža ugunsgrēks, un jāglābj izdzīvojušie zvēruļi. Pārsvarā šakālēni. Skaidra lieta, ka viņi runā saprotamā valodā, un es šiem prasu, ar kādām radībām viņi labāk saprotas, ko varu izmitināt kaimiņos. Organizēju viņiem nojumes un migas, tad saprotu, ka man resursu un vietas  par maz, un dodos uz kaut kādu institūciju prasīt atbalstu.
Tiem tā kā izbraukuma sēde, sēž uz soliem brīvdabas teātrī. Spraucos gar rindām, pamanu sen neredzētu paziņu, piesēžos papļāpāt. Viņa stāsta par angry birds, reālu sugu, kas arī ugunsgrēkā cietuši, bet baigie nejauceņi esot. Blakussēdētāja kaut ko iejautājas par tiem putniem, un es saku paziņai: Pastāsti taču Luīzei no sākuma, baigi interesantais stāsts!
Luīzei bija blondi pusgari mati, vairāk neatceros

[Minne]

Tiekos ar kkādām dāmām, sēžamies pie galda, un man blakus trāpās viena ļoti branga paziņa, kura ar savu miesu aizņem daudz telpas un pārkāpj arī manu psiholoģisko distanci. Tomer cenšos tureties pretī ar savu sānu. Tad šī pēksņi izvelk koka kārbu ar končām, sniedz man un sveic dzimenē. Par godu man būšot arī dievkalpojums. Pēc brīža atnāk kāds un saka, ka dievkalpojums tomēr nebūšot jo pareizticīgo batjuška esot pateicis, ka pārāk maz cilvēku esot, lai ko tādu taisītu. Neko, izklīstam, pārgrupējamies....Pēc laiciņa atnāk tplv un ļaunā priekā paziņo, ka dievkalpojums notiekot gan!

Eju pa ielu, un man garām paiet jaunu vīriešu bars. Visiem melni mati, sataisīti jocīgās frizūrās - tā ka Preslijam, bet vēl pārspīlētāk, kariķētāk. Pēc kādiem 20 metriem atskatos, šie visi pagriezušies un pēc kopīgas īsas dziesmiņas nodziedāšanas vienlaicīgi, ar iestudētu kustību paceļ savus matus kā cepures, izrādās, parūkas un skaļi rēc par manu pārsteigumu

[Emīlija]

Pagājšnakt kaut kādu ļaundari noķērām. Viņam bizēs bija indes pulveris noslēpts.

[Emīlija]

Biju Dubaijā. Bij problēma ar kautkāda kluba atrašanu - sēdējām ar kolēģēm vienā šikā dzīvoklī un nekādi nevarējām pareizo adresi dabūt. Zvanu druškai - viņa aizkavējusies kautkādā citā interrsantā pasākumā, arī nezina palīdzēt. Te ierodas pats kluba saimnieks un saka - nu te, manā dzīvoklī arī ir tas klubs! Ak... Nu tad ierubījām mūziku...

Ienāk viņa "palīgs", saka - kurš var kafiju visiem uztaisīt? Visi neko, klusē. Nu es kā jau čakla virtuves lietās, piesakos. Virtuvē bāra lete, visādi automāti gar sienu (alus, spraits utt), knapi var izspraukties cauti. Trīsreiz apgāju uz riņķi, nevienu kafijas verķim līdzīgu aparātu neatradu, plīts ar nav, teicu, ai, lai paši gādā, kas prot.

Izgāju ārā, man plecā liela,  melna soma. Iekša, izrādās, pusburka ar pienu un mazs stirnāns, kas ar to pienu bij jābaro...

Pamodos, rakstu, labrīt.
Sjo, es gribu kafiju, eju vārit.

[kvadra]

Pēc ilgiem laikiem atkal "skolas" sapnis. Esmu ilgāku laiku skolu kavējusi (protams, neattaisnoti), tā kā vajadzētu atsākt iet, bet man nav ne jausmas, kas tur vispār tagad notiek, ciktāl viela uz priekšu izņemta, kādas rīt stundas, un pat mācību grāmatas meklēju, meklēju un neatrodu nevienas...  Šito laimi, mostoties un apjēdzot, ka to sasodīto skolu esmu sen, sen kā jau beigusi 

[Kikamora]

Strādāju veikalā. Cilvēku daudz, pie kases rinda, visi kaut ko man prasa... Redzu, ka veikalā ienāk Tramps ar sievu un abi fiksi ielien palīgtelpā, kur man tikko atvestā prece stāv. Eju šiem pakaļ, lai dzītu ārā, izrādās, ka šie tur šuri-muri izdomājuši taisīt. Es jau pavisam dusmīga, bet pircēji novērš manu uzmanību, es aizeju strādāt. Pēc brīža palīgtelpā troksnis. Eju skatīties - tur visi preces maisi sagāzti, bardaks... Trampam smaids kā kaķim pie krējuma poda, sieva rausta svāciņus uz leju. Es pavisam dusmīga, jau necenzēti sāku lamāties, bet šie sadodas rociņās un cēli aizpeld...
Tfu.... un kas tas par sapni tagad sanāk - politiskais vai erotiskais? ;P

[Minne]

Eju uz jauna darba pārrunām. Tur priekšā vīrietis un divas dāmas. Jūtu, ka vīrietim iepatīkos, viņš būtu gatavs mani ņemt strādāt, bet viena dāma paklusi pārējiem rāda uz kkādu plakātu un saka, ka viņa (t.i., es) ir pārāk nomākta un noslēgusies. Plakātā redzu kkādus 3 cipariņus un lokveida līniju, ko esmu uzvilkusi - tāda mazmazliet drebelīga, kas nozīmējot to manas nervu sistēmas nestabilitāti. Nožēla vīrieša acīs.

Man ar kkādu bariņu cilvēku jālido kosmosā, bet pacelšanās tā kā ar lidmašīnu. Ķeru, grābju siltakas drēbes, meklēju garās bikses, zeķes, jo būšot taču auksti. Nezinu, kādēļ, bet daļai cilvēku jāpaslēpjas skapjos un tad, kad kosmosa kuģis būs jau pacēlies, jālien laukā un jāpārsteidz tos, kas nezina, ka viņi skapjos. Visi sāk ieņemt "savas vietas", es apsēžos un pēkšņi esmu krāšņā nez kura gadsimta dāmu krinolīnā - skaisti, mirdzoša auduma, kupli svārki, nu, ļoti krāšņi. Galvā doma, ka procentuāli visvairāk avāriju notiek paceļoties vai nosēžoties, un tūlīt sāksies pacelšanās, jātiek pāri tam sākumam, tad risks samazināsies.

Vēl sižets, ka staigāju pa kādu pilsētu un fotografēju visādas skaistas lietas. Putniņu acis tuvplānā, dīvainas mākoņu spēles debesīs un ārkārtīgi krāšņus pilsētas saulrieta atspulgus māju logos

[Broņa]

Sitiet mani, bet neticu, ka jūs šo sapņojat.. Kur nu vēl atcerēties to visu.. un niansēs.

[Minne]

Sitiet mani, bet neticu, ka jūs šo sapņojat.. Kur nu vēl atcerēties to visu.. un niansēs.

Tad jau Tu nespēsi saprast arī to, ka parasti ir vēl nianses, ko aizmirstam vai nespējam aprakstīt. Sapņotāji zinās, par ko runāju

[Krimsons]

Sitiet mani, bet neticu, ka jūs šo sapņojat

Broņa, es šajā sadaļā ielūkojos bet nerakstu.


Viena iemesla dēļ - mani gandrīz no Miglas foruma izbanoja dēļ manu sapņu atstāsta.
Man jau šķita, ka nav godīgi - galu galā, es tikai savus sapņus izstāstīju...


ok, tur figurēja kailas mirušas asiņainas sievietes, kuras lūdza man palīdzību...

[Broņa]

Jā, nevar to aprakstīt.. kaut kas sajūtu līmenī. Tāpēc saku, fufelis te viss..