Autors Tēma: sapnī kas tik nenotiek...  (Lasīts 180995 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies olgucis

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1065 : 2021. gada 23. novembris, 13:56:50 »
sapnī uzsniga sniegs. Paskatījos pa logu. Stāvlaukums tukšs, tur kur bija mans autiņš nav neviena. Skrēju lejā, varbūt sniegā būs palikušas kādas pēdas. Prātā, - baigā ķeza, būs jāpērk jauns braucamais, diez vai kāds te veco meklēs. Pagalmā neredzu nekādu pēdu, viss skaisti apsnidzis. Neraža. Atpakaļ ceļā pēkšņi pamanu gar krūmiem apsnigušu mašīnu rindu, tostarp arī manēja.


pamostos. Paskatījos pa logu. Stāvlaukumā skaisti apsnigušu autiņu rinda. Pie sevis nodomāju,- Nu ko, pirksim jaunu vai tīrīsim sniegu no vecās?

Atslēdzies reno

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1066 : 2021. gada 29. novembris, 23:23:34 »
Pēdējā laikā redzu daudz sapņus
Šorīt, pēc veiksmīgas vēlreiz aizmigšanas
Esmu pie pastkastēm, kādas kādreiz bija ielu stūros, vesela dubultrinda. Manā pastkastē bieza vēstule, kartiņas, daļa sabirušas kastē, kas zemāk. Vēl arī konfektes, visu vācu un lieku plastmasas maisiņā
( sapņu tulks -veiksme, bagātība izdošanās)
Pēkšņi sākas liela burzma, jo ieradusies Vaira VF, saradušās vēl visādas kundzītes un mums kopā jāfotografējas. Taisnojos, ka es jau tik pēc pasta atnācu, sienu nost lakatu un mēģinu sabužināt matus. Stājamies grupā un mūs fotografē kaut kāds zināms fotogrāfs, kārto grupu un lēkā apkārt. (vīrs saka, ka esmu miegā reaģējusi uz viņa fotoaparāta izmēģinājuma klakšķiem. Sapņu tulks -tikt fotografētam -tevi gaida liela veiksme)
Tad tas vispār ir kaut kāds brīvdabas pasākums, kur taciņas malā uz jūru ir kaut kāda lupatiņu krāsošanas darbnīca. Beigās var izvēlēties pie ēdināšanas stenda un es paņemu upeņu sorbetu. Pa to laiku ir pazudis mans maisiņš ar vēstulēm, staigāju un prasu, vai kāds nav redzējis oranžā krāsā. Atrodu un smejos par sevi, jo maisiņš ir gaiši zils

Atslēdzies Luīze

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1067 : 2021. gada 03. decembris, 10:14:44 »
Sapnī pieskatu Valentīņa bērnu - foršu puiku, gaišiem matiem, ap 4 gadi, jautrs un dzīvespriecīgs :)
Vienreiz aizeju, puika man saka: "Paps un mamma nomiruši, abi tagad debesīs"
Es: "Ko tu man te stāsti, tavi vecāki visnotaļ dzīvi. No kurienes tev tas?"
Puika (lepni): "Es pats to izdomāju!"

Pieslēdzies Spārka

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1068 : 2021. gada 04. decembris, 13:25:03 »
Biju atstājusi somiņu kaut kādā svešā auto un centos pierunāt Silvestru Stalloni aizbraukt tai pakaļ.

Atslēdzies Trix

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1069 : 2021. gada 04. decembris, 16:49:18 »
Vīrs stāsta, ka ciemata otrā galā pārdod zemesgabalus, un ka mums vajadzētu. Par 7000 eiro. Pie sevis domāju, ka naudas nav un ka mums taču pietiek ar to, kas ir, bet, lai nebūtu kašķe, kam nekas nav labi, braucam skatīties.

Tur viens pie otra sadalīti ar maziem žodziņiem 1x2 metrus lieli laukumiņi, katram abās pusēs kastes ar augiem, vidū kāpnes uz leju. Pa kāpnēm lejā var redzēt lielu gaišu telpu, kas stiepjas zem visiem dārziņiem. Tur vidū vairāki lieli galdi, uz kuriem ir kastes ar dārzeņiem un augļiem. Visi, kam paliek pāri un ir par daudz, tur var nolikt un atstāt savu ražu, lai ņem, kam vajag.

Dārziņu mēs nenopirkām. :D
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies Bobs

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1070 : 2021. gada 07. decembris, 09:16:34 »
Sapnis par mašīnām.
fonā ir doma, ka ar vienu automobīli jau esmu iegrābies un pazaudējis daudz naudas. Bet sākusies auksta ziema un saprotu, ka man vajag ziemas auto - kārtīgu, siltu un ziemas izturīgu Volvo. Ir kaut kādi deviņdesmitie un es Rumbulas tirgus versijā pērku automobīli - tumši zilu Volvo (tātad sapnī ir krāsas). Pārdevēji ļoti līdzinās seriāla "Tunelis" Kauņas bandītiem. Bet tā visāci citādi - goda čaļi, neko neiesmērēs. Mašīna kā nākas, vecais Volvo labā stāvoklī. Pirkšana pa vienkāršo - viss it kā ir, iedodu skaidru naudu, man tiek atslēgas un kaut kāda cedele, ar ko varēšot reģistrēt. OK, es auto savācu, aizbraucu uz veco darbavietu. Sāku apskatīt - priekšā it kā Latvijas numurs, bet aizmugurē pavisam cits - igauņu numurs. Bet zem priekšējā numura apakšā vēl divi - Krievijas un vēl kaut kāds nezināms. PPaskatos to cedeli - nu tas galīgi nav nekas tāds, ar ko varētu reģistrēt mašīnu. Tad pa kanāliem uzzinu, ka mašīna ir iesaistīta kaut kādā krimunālprocesā kā pierādījums un tā kā tas process ir iestrēdzis, mašīna nekad dzīvē nebūs reģistrējama. Labi, atstāju turpat, it kā slēgtā pagalmā. Nākamā rītā skatos - vienā sānā izņemtas abas durvis. Saprotu, ka esmu ielidojis, sameklēju telefonu un zvanu vienam bandītam/pārdevējam. Tas, protams sola, ka viss ir kārtībā, tiks nokārtots utt. Kaut kādi plāni man pašama arī veidojas, kā tomēr panākt reģistrāciju, bet saprotu, ka tādas durvis nekur nedabūšu un vienalga pasākums ir pakaļā un nauda vējā.. Un tad jau glābējzvans - modinātājs..

Atslēdzies daddy

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1071 : 2021. gada 07. decembris, 09:20:28 »
Rumbulā ne tā vien var iepirkties...

Atslēdzies Trix

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1072 : 2021. gada 07. decembris, 10:33:52 »
Sapnī ir ne tikai krāsas, bet smaržas, garšas un skaņas arī. Un ar segu daudzumu nesaistīta temperatūras izjūta (biežāk gan saistīta).  :smile:
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies Minne

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1073 : 2021. gada 07. decembris, 13:39:02 »
Mani arī pārsteidza "tātad sapnī ir krāsas" :scratch:

Atslēdzies Amālija

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1074 : 2021. gada 07. decembris, 13:44:49 »
Mani arī pārsteidza "tātad sapnī ir krāsas" :scratch:


Tāpēc, ka daudzi redz melnbaltus sapņus. Tikai.

Atslēdzies Bobs

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1075 : 2021. gada 08. decembris, 08:39:34 »
sapņi panesās :)
vienvārdsakot, ja ģimenē sievai vai bērniem ir kāds untums ar to cīnīties ir bezjēdzīgi. Tā arī šoreiz. Manējie izdomājuši, ka mums vajag tīģeri kā mājdzīvnieku. Nu, lai tā būtu, es neko nesaku, tikai piekodinu, lai paši rūpējas, kur viņu turēt. Mēs tā kā dzīvojam kādā mazdārziņu kolonijā kkur Saulkrastos. Tīģeris ir sagādāts un tam ierīkots aploks - drāšu žodziņš augstumā apmēram cilvēkam līdz krūtīm, ar lielām žoga "acīm", ap 20x20 cm. Tīģeris tāds pajauns, bet ne galīgi maziņš, tur dzīvojas. Kādā brīdī, kad es eju garām - tīģeris - pļukš - izbāž galvu caur žoga drātīm, tad arī priekšķepas, vienvārdsakot, līdz vidum ir jau ārā. Man rokā ir dzīvžoga šķēres, es šo iebakstu atpakaļ. Tīģeris tā kā saprot, ka nevajag līst, bet arī es saprotu, ka tas nav uz ilgu. Pa vidam vēl parādās tāds kā kurmja un bebra hibrīds, kas izlec cauri žogam un skrien prom. Tas noteikti arī kādam nodarīs skādi, tāpēc pasaku junioram, lai et un piebeidz to radījumu. Tas arī tiek izdarīts, uzkāpjot mošķim ar kāju. Bet tālāk esmu neziņā, ko darīt. Manējie uzskata, ka viss ir kārtībā, bet es jau iedomājos to jezgu, kāda sāksies no rīta, kad tīģeris brīvi staigās pa dārziņiem un vēl nokodīs kādu govi tuvējā lauku mājā.. Bet tad.. risinājumu palīdz rast modinātājs..

Atslēdzies Trix

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1076 : 2021. gada 08. decembris, 08:48:50 »
Bet tad.. risinājumu palīdz rast modinātājs..

Tu par agru celies, vai par vēlu sapņo :D

Man bija totāli labs dižsapnis, bet kā pamodos, tā aizmirsu. :(  Žēl...
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies reno

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1077 : 2021. gada 08. decembris, 08:51:06 »
Man palīdz, ja, tikko pamostos, sapni izstāstu sev pašai. Ja nē -pilnīgi jūtami, kā dūmi, aizslīd

Atslēdzies Bobs

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1078 : 2021. gada 08. decembris, 08:54:01 »
Man palīdz, ja, tikko pamostos, sapni izstāstu sev pašai. Ja nē -pilnīgi jūtami, kā dūmi, aizslīd
tā es arī parasti daru. Bija arī vēl pirmais sapnis, bet tas ir pārāk personisks, lai stāstītu.

Atslēdzies Trix

Atb: sapnī kas tik nenotiek...
« Atbilde #1079 : 2022. gada 03. janvāris, 10:17:48 »
20.00 jābūt lidostā sagaidīt vienu zināmās aprindās pazīstamu ārzemju latviešu kundzi (uzvārdu nerakstīšu, tam nav nozīmes). Ir 17.00, man laika pietiek, bet pamazām gatavojos. Lidostā (vairāk pēc centrālās dzelzceļa stacijas izskatās :D ) satieku divas pārējās sagaidītājas - bijušo kursabiedreni un meiteni no bijušā darba. Man ir līdzi biljarda kija, kam resnajā galā ir piestiprināta neliela kamera un tranzistoru radiouztvērējs - plakana, ap 4 cm augsta ieapaļa kastīte, kam korpusa apakšā ap 1 cm augstumā jāielej ūdens, tad uztver daudz tīrāk. Vairāk nedrīkst, tad var nosvilt tranzistori. Kursabiedrene saka, ka viņai ir dzimumloceklis ar lampiņām sānos un kameru galā. Neticam, sakām, lai parāda. Aizejam nelielā pustumšā telpiņā, viņa atvelk rāvējslēdzi horizontālam ādas čeholam apmēram pareizajā vietā - jā, ir, tiešām 4 LED kvadrātiņi netālu no gala, galā kaut kāds aparātiņš. Bet nu nepārliecinoši - tumšs, metāliski matēti mirdzošs, precīzs cilindrs ap 2,5 cm diametrā. Pamēģinu palocīt - mazliet liecas, tātad metāls nav. Viņa apgalvo, ka esot īsts. Nu labi, lai ir, bet es tik un tā neticu.

Ejam iečekoties. Meitenei aiz letes rādu savu radiouztvērēju, stāstu, kā darbojas. Viņa izvelk no atvilktnes līdzīgu, bet, protams, bez ūdens. Klausās vienu, otru, apsauc man aiz muguras pļāpājošos, lai ir klusums. Secina, ka patiešām tas darbojas, pārbauda manu pasi un palaiž uz lidmašīnu. Eju, kaut kur priekšā redzu abas manas kompanjones, bet izrādās, ka esmu aizmirsusi biljarda kiju pie pasu pārbaudītājas. Skrienu pakaļ pa īsāko ceļu - tur caur otro stāvu ir taisnāka eja, zinu, es tur regulāri [sapnī] eju pēc vilciena biļetēm. Tā kā tas ir jau pie iekāpšanas, tad stāv apsardze, bet palaiž mani. Vēl mazas kāpnītes uz zināmajām durvīm, kas ir sienā telpas augšā. Durvis atveru, bet tagad tur ir liels baseins, man jāiet gar malu, bet tur milzu kaudze ar plēvēm sakrauta. Laužos cauri un baidos, ka neieslīdu baseinā. Aiz manis nāk abas meitenes, brīnos kāpēc, viņām taču nekas nav pazudis.

Pasu pārbaudes zālē apsardzei skaidroju, ko man vajag, atļauj iet un paņemt bez rindas. Stāv mana kija, pieslieta zem letes. Paņemu un skrienu atpakaļ, laika jau ir maz. Gar baseinu nelauzīšos, skrienu caur lielo uzgaidāmo zāli pirmajā stāvā. Aizskrienu līdz pēdējai telpai pie iekāpšanas, neviena pasažiera vairs nav, zinu, ka abas manas meitenes jau ir iekāpušas. Zālē krēsla, gandrīz tumsa, blāva gaismiņa no dažiem spilgtiem bet maziem prožektoriņiem (kā izstāžu zālē), visa grīda ar paklāju, soļi klusināti. Telpas vidū kāpnes uz lidmašīnu. Es tikai domāju, kur tad man jālido, kā mēs to ienākošo lidmašīnu taisāmies gaisā sagaidīt? Gabaliņu pirms kāpnēm stāv personāla meitene formā. Paskatās uz mani:
– Trix?
– Trix!
– Labi, ejiet, pēdējā minūte.
Pasi nepārbauda.
Pie pašām kāpnēm vēl viena meitene:
– Trix?
– Trix!
– Ejiet!
Kāpju pa kāpnēm augšā. No lejas uz augšu neko neredz, tumšs. Kad uzkāpju tad gan redzu, ka aiz durvīm ir tāda kā arēna ar pelēkiem sēdekļiem visapkārt. Gaišs. Paskatos – sēž manas kompanjones un māj ar rokām. Eju apsēsties un paskatos uz augšu – sēžam gaisa balonā ar milzīgu grozu, kur kādi cilvēki 30 sēž trijās rindās un vēl dažas vietas brīvas. Gaišs, redzama ieslīpi saule virs horizonta, mazliet spīd acīs. Pāri malai var redzēt vēl otru tādu pašu gaisa balonu – tur cilvēki mums māj ar rokām.

Par lidojumu un kundzes sagaidīšanu noskatīšos kādreiz citreiz... :D
« Pēdējās izmaiņas: 2022. gada 03. janvāris, 10:36:22 no Trix »
Es visu atceros, Ričard...