Sapnī sēdēju mazā kafejnīcā kādā dienvidu pilsētā, iespējams, ka tā bija Grieķija, kaut kurs kalna augšā, lejā bija redzama baltas pilsētas oranžie jumti un jūra. Logu vietā bija arkas, kafūzī praktiski nebija neviena, kādi četri galdiņi ar apaļu virsmu, tīrs gaiss un daudz saules. Tad man pretī apsēdās Pikaso, es viņu pazinu uzreiz, tādā baltā linu uzvalkā. Sākām kaut ko runāt, neko daudz, jautajā, kā es te gadījos.. un vēl kaut ko, neatceros. Tad uzaicināja ciemos un uz salvetes uzzīmēja plānu lai neapmaldos. Tad es gāju uz to pilsētu un domāju, ka cik labi, ka neesmu ar viņu neko par mākslu runājusi, jo viņam droši vien visas tās sarunas ir pieriebušas. Pamodos. Bija tik foršs noskaņojums. Tikai žēl palika, ka tā salvete sapnī palika un man nav nekāda taustāma pierādījuma ;o)