Staigājam pa milzu akvāriju - liels vestibils, atzarojas gaiteņi, malās stikla sienas, aiz tām visādi lieli ūdens briesmoņi un milzu zivis. Silts, visi īspiedurkņu krekliņos. Viss patumšā zilā gaismā. Viens no mūsu pulciņa [visi sveši] skatās uz mani un saka - tu esi baigi tumša, kā tu tiki iekšā? Paskatos - jā, man zilajā gaismā tiešām izskatās tumšāka āda nekā pārējiem*. Bet akvārijā ieiet var tikai ar gaišu ādu, kaut kāda atmosfēras specifika vai kaut kas tāds. Stallone [jaunāks gan nekā tagad] saka, ka viņš mani piespiedīšot klāt, iziesim abi kā viens, ja izdosies caur turniketu izspraukties. Izstaigājam vēl vienu gaiteni, caur turniketu izdodas iziet. Fū.
To, ka man āda tumšāka, jau biju pamanījusi pirms akvārija, kad ar kolēģēm jaunām, blondām un gaišādainām - sēdējām un kaut ko runājām.
Staigājam tālāk - jau normālākā gaismā, spektrs parastais, bet vietām puskrēsla. Gaiteņi, vaļēji kabineti. Gar sienu postaments ar cūkām vaļējos aizgaldos - tādi apaļi, koši rozā sivēni. Daži stāv nekustīgi, nodomāju, ka roboti. Viens - pirmajā aizgaldā nāk klāt glaudīties, pa ceļam čurādams. Saku, ka manai vecmāmiņai bija tāds teiciens par šķību šuvumu - kā cūka čurādama gājusi. Visi smejas.
Tālākās telpas pilnā apgaismojumā. Grāmatvedei priekšā gaisā ar elektrisku dūkoņu/čirkstoņu uz mirkli pazib sarkans, šķautņains kaut kāds tā kā telpas stūris vai nepareizs galds. Tad man pielec, ka viss akvārijs ir sublimētā inversija [termins no sapņa] - kad ar enerģētiska lauka iedarbību telpa dublējas pati sevī - ir telpa telpā, kas viena ar otru nesaskaras - katra savā dimensijā. Lauka iedarbības dēļ tehniski tur nevar iekļūt tumšādaini cilvēki, jo viņiem kaut kas var nesaslēgties pareizi ar to lauku, sekas gan nezinu.
Ārpus ēkas vietējais tirdziņš. Mana māte par katru cenu mēģina man nopirkt zābakus - vai nu 33. izmērs, vai šķībi, vai drausmīgi neglīti, vai pilnīgi kropli, kājai neatbilstoši. Visu laiku mēģinu ieskaidrot, ka pilnīgus mēslus jau nu nav vērts pirkt, tad labāk botās staigāt. Pie viena stenda viņa pirka žāvētu gaļu, paņēma nogaršot šķēlīti - izcili garšīga!
Un te pulkstenis, maita... Būtu vismaz gaļu pieēdusies...
[Kā saprotams, viss garāk un izvērstāk - ar sarunām utt., bet pēc bērnu izbērnudārzošanas visu restaurēt vairs nesanāk.]
*IRLā es esmu pilnīga Ķekavas vista - zilibaltā.
