Bērnībā patika gari vārdi - visādas Jolantas, Arabellas utml. Pašai savs vārds ne visai patika, it īpaši necietu, ka sauca deminutīvā, bet kaut kad ap augstskolas laiku saradu pat ar to un šobrīd netraucē. Reizēm tikai domāju, cik tas atbilst man, bet traucēt netraucē. Vārds skaitās latvisks, diezgan izplatīts, bet vārdu topa augšpusē nav, Ilžu ir apmēram 2x vairāk (starp citu, pēc pmlp.gov.lv datiem izrādās Inešu Latvijā ir vairāk nekā Ilžu - negaidīju).
Bet par Mārītēm, Mudītēm utml. runājot - mammas vārdu "Skaidrīte" nekad neesmu uztvērusi jēdzieniski, tikai kā skaņu kopu. Domāju tā ir ar visiem šiem vārdiem.