Gribu citu vārdu. Bet kādu?...

[Broņa]

Oi, tak no ezotēriķu viedokļa vispār vārds var pilnīgi mainīt likteni. Tā kā, Trix, varbūt labāk nemaini, ka nesanāk ziepes. Vai arī tieši otrādi - maini, varbūt ar jauno vārdu par miljonāri kļūsi. Tikai tad vispirms pie kādas babkas - pesteļotājas jāaiziet.

[Trix]

Vienā no Augst. skolām psih. lekcijās nesadzivošana ar vārdu tika bāzēta uz attiecībām ar vecākiem un sevis (ne) pieņemšanu. Īpaši neiedziļinājos, jo nav aktuāli, bet domāju ka infu var atrast. Numeroloģijas un citas mistikas piekritējiem tas, protams, nederēs, jo vēlme ko mainīt prasīs aktīvu darbību, ne tikai fatālu nolemtību.

No šitā punkta skatoties, man vārdam bija jāsāk sprūst kaklā pirms gadiem 9-10, nevis pēdējos dažos.

Bet variantus pieņemu. Kas zina, kāds sviests uz vecumu galvā iemetīsies.

[tuk]

Absolūti necentrēju tekstu uz konkrētu personu. Ja tā saprasts - izviņice.
Vien norādu, ka problēmai allaž ir cēloņi, līdz ar to arī risinājumi 

[tex]

Nīke, lielākā daļa mani sauc uzvārdā, pie tam nevis tā kā pasē rakstīts, bet vīriešu dzimtē (kā tas principā tika arī lietots manai vecmammai oficiāli).
Pārējie reti sauc un šķiet pat izvairās saukt tieši vārdā. Tā parasti dara sveši vai augstākstāvoši. Kaut gan esmu dizrdējusi kā es tieku pieminēta (nu netīšām garāmejot dzirdēju), ka arī augstākstāvošie lieto uzvārdu savstarpēji sarunājoties
Mājās es parasti esmu mamma vai "klau", "paklausies" vai citi uzmanības pievēršanas vārdi. Bet visbiežāk saruna tiek uzsākta arī bez tādiem.

hmm, neesi man kkāda radiniece no 5. ķēves 6. paaudzē? Latvisks koka nosaukums, ko tik tiešām 1. LV laikos lietoja tikai vīriešu dzimtē (arī sievietēm)?


Vsp mani mulsina koku nosaukumu pielāgošana dzimtei, kad sievietēm piebāž galotni pat, ja uzvārds ar to zaudē savu nozīmi - koka nosaukumu. Kāpēc tāda diskriminācija?
Kāpēc sievietei jābūt, piemēram, Bērzai vai Ozolai (kgan visi zina, ka koks ir bērzs, bet sieviete, redz, šajos laikos nedrīkst būt Bērzs vai Ozols), bet vīrietis var būt Liepa, Priede vai Kļava, nevis Liepis, Lieps vai Priedis?

[viesmiiliigs]

Nē, nelatvisks.

[Koffi]

Anna   

[Trix]

Ir jau arī vīrieši ar reālo koku galotnēm - Andris Eglīte, fotogrāfs (ja pareizi atceros). Un pretēji - Aivars Kļavis, publicists. Nevis Kļava.
Tā ka - bardaks kā visur. Labi, ka šo vēl nesāk tīrīt un uzlabot kāds, kam savajadzējies savas eksistences attaisnošanai izpildīt kaut kādas kustības ar mēli.

Gan jau, labi pacenšoties, var tikt arī pie uzvārda Dzenis, ja vecvecmāmiņa tā saukta.
Starp citu, reāls vēl padlaiku stāsts, kā meitene paģērējusi, lai viņa būtu Dzenis, nevis Dzene. Cik saprotu, nekāda mīļā citiem nebijusi, tad nu ieguvusi komplektā kļičku Dzenis-penis.

_______________

Annai bērnībā ir viena nelaime, lai gan vārds man patīk (nezinu gan, vai man) - latviešu valodā pārāk daudz atskaņu... Un jauno dzejnieku nekad nav trūcis.

[tex]

Bet vīrieši ir un arī gana populāri ar siev. Galotnēm
Lago Lapsa
Pēteris Kļava
Andris Liepa


Sievietes zinu Ozolas, Oses, Bērzas, Āboliņas bet nevienu, kam butu izdevies izplēst koka , dzīvnieka vai kā cita nosaukumu vīr.dzimtē, kgan visām vecmammām 1. LR laikā bija normāls koka nosaukums. Arī Zaķis, Dzenis utt. Bet šajos laikos neviennu nezinu un droši vien baisa plēšanās...

[Spārka]

Es gan negribētu uzvārdu vīriešu dzimtē, kaut arī "runājošais".

[Trix]

Olga Pīrāga tagdiņās nav Pīrāgs?

[Mangusts]

Nu, piemēram, Kļavis ticamākais tapis sliktu valodas zināšanu dēļ. Lai nu kā ar sievišķotajiem Bērziem un Ozoliņiem, jo var saprast, kur saknes aug, vairāk žēl, ja, vārda dzimti mainot, jēga zūd. Mums kursā bija meitene no Latgales ar uzvārdu Veins, un viņa ļoti cīnījās, lai neviens to nepārtaisa par Veina.
Ir vēl visādas valodas kļūdas, kas rodas vārdus pārveidojot no vīriešu uz sieviešu dzimti. Piemēram, dāma, kurai uzvārds beidzas ar -ela un izspriedu, ka viņas brālis likumsakarīgi ir -els, bet nē - izrādās -elis... It kā sīkumi, bet kaitinoši.

[tuk]

Gramatika ta gramatika,
 bet VC absolūti ignorējis, ka vēsturiski uzvārdi LV veidoti jēdzieniski.
Un tad dāma ar skaisto uzvārdu Stars pārvēršas par prastu bikšu staru (Stara).
 

[Trix]

Vispār jau "kociņi sieviešu dzimtē" nav kociņi sieviešu dzimtē, bet gan ģenitīvā.

Ozoliņa Līze ir Ozoliņam 'piederoša' Līze, t.i. Ozoliņa sieva = locījums tāds pats kā "galds" un "galda kāja". Un vēl agrāk bija Ozoliņu Līze, t.i. Līze no Ozoliņu mājām. Tā ka, ja skatās pēc jēgas, tad Vīram ar uzvārdu Kaķis ir sieva Kaķa, nevis Kaķe. T.i. Kaķa sieva.


Tikai laiku un tautu staigāšanas rezultātā bardaks saviesies. Sieviešu emancipācija, kad sieviete kļūst par atsevišķu vienību, plus brāļu tautas virsvadība, kad krievam pofig, ko ierakstīt tam fašistam pasē. Tad ir vīrs Podnieks, sieva Pudņika, meita Pudniece.

Ir vēl visādas valodas kļūdas, kas rodas vārdus pārveidojot no vīriešu uz sieviešu dzimti. Piemēram, dāma, kurai uzvārds beidzas ar -ela un izspriedu, ka viņas brālis likumsakarīgi ir -els, bet nē - izrādās -elis... It kā sīkumi, bet kaitinoši.

Vot šitais man arī lec acīs un tracina.

[tex]

Olga Pīrāga tagdiņās nav Pīrāgs?

Vai kkad dikti neplēsās, lai to izplēstu?
Kkur kko rakstīja, vairs neatceros...
Bet kāpeč būtu jāplēšas par uzvērdu, kas tieši tāds bijis, piemēram vecmāmiņai jaunībā?...

[tex]

Tieši tas Dzenis u.tml. smuki saglabājušies trimdas latviešiem, jo ASV, Austrālijā u.c. ar uzvārdu ķēzīšanu nenodarbojās. un ka tik arī tur nebija sašutims, ka, atgūstot LV2 pilsonību, mēģināja un gan jau arī saķezīja?