Pēdējā brīdī paspēju Aspazijas ierakstu noskatīties, paldies hm@ par norādēm.
Izrāde man ļoti patika. Neuztvēru to kā Raiņa pazemošanu, kā apgalvo nakats. Kurš to tagad pateiks, kā bijis patiesībā un sīkumos, bet šī interpretācija man nesaistījās ar kāda pazemošanu, bet drīzāk ar lielo garu cilvēciskošanu. Kas bija skolā? Dzejnieku cildināšana, tāda distancēta. Sausi fakti, darbu uzskaitījums, dzimšanas un nāves dati. Bet viņi bijuši arī cilvēki, kuri no rīta mostas, ēd brokastis, skumst vai mīl. Tas aspekts man likās tik interesants - viss kā dzīvē, kā pie cilvēkiem.
Man pašai sev bija interesanti atgādināt, ka daudzie bezmaz folklorizējusies pantiņi vai saukļi, kuriem ar laiku aizmirsti autoru, tomēr ir konkrētu autoru darbi. "Lai ir grūti vajag spēt, stipram būt - uzvarēt!" utt.

Un vispār bija interesanti dzirdēt sen aizmirstus, skolā mācītus dzejoļus un citu darbu fragmentus. Ja toreiz daudz kas likās boring un naftalīns, tad tagad redzi, ka ir lietas, kas nemainās, ir stabilas. Kkādas mūžīgās lietas, ko apdzejoja agrāk un turpina apdzejot tagad.
Man patika dzirdēt "to laiku" balsis un intonācijas, vieglo patosu, īpatnējo dažu burtu izrunu. Žēl, ka Brokai neizdevās šo stilu noturēt visu izrādi. Brīžam viņa aizmirsās un runāja savā, Brokas, balsī. Ļoti patika jau mūža nogales Aspazijas intonācijas un tembrs. Mazāk "veclaiku" intonācijas izdevās Čivželes Dorai. Bet kopumā visiem aktieriem viss bija ok.
Interesanti, ka gandrīz katrs aktieris spēlēja vairākas lomas, visus izrādē pat kaut kā neatpazinu, neiedziļinājos, tādēļ pārsteidzoši titros bija redzēt, ka vienam vairākas lomas bijušas.
Patika vienkāršā, lakoniskā scenogrāfija, patika kustīgās bildes skatuves fonā, tās deva papildus dimensiju un dziļumu. Beigās slīdošais skats pāri priežu galotnēm - tā simboliski, lai arī varbūt šabloniski.
Patika sākuma un beigu mūzikas motīvs, Šipkēvica darbs. Mazāk patika vietas, kur viņš pats dziedāja.
Sākumā iekšēji iespringu, kad pamanīju, cik izrāde gara, bet viss bija labi izturams

ļ
p.s.Vilki un avis izdevās iesākt skatīties, bet jutu, ka nesaista, aktieri nespēja noturēt manu uzmanību, tādēļ neturpināju.