Ziemas vakara romantika

[Mango]

16:49
Bet tas bija jau vispārīgi, te jau par konkr.gad. vairs nerunā.

[tuk]

Kas tad ir tā romantika? Darbs? Darbība? Nē tak. Noskaņa. Dvēseles stavoklis.
Ja kāds ar savu darbību kādam to rada, kā piem. autorei - jauki, vien tālab nav jānoniecina tas,
kas šādu noskaņu rada citiem. Nu kaut arī tās autoresprāt būtu  “kosmocacas“.
Citādi tas tā augstprātīgi un lecīgi izklausās.

[Mango]

Kosmocaca gan nav ne augstprātīgi, ne lecīgi.

[ineshuks]

Uzskatu, ka jaa... ne jau visu gadu jaashjuuree un nez vai kilometrs...

[fiasko]

Nu tak - katram sava romantika, un noder gan tā romantika, kas sniega iztīrīšana, gan tā, kas sagatavota karsta vanna ar šampanieti. Abas noteikti ir labas un viena otru neizslēdz.

[Pūka]

"Pa lielam" man  vairāk iet pie sirds Trix aprakstītā romantika. Tomēr pietrūkst kāds elements no "vieglās" romantikas klāsta. Negaidot atsūtīti ziedi, puķu pušķis. Savukārt šampānietis, sveces kā "vieglās" romantikas atribūti manis pēc varētu nebūt izgudroti. Par puķēm sāku domāt - kas aizkustina vairāk, negaidītības moments vai ziedi? Gan, gan. Tomēr atceroties baltos ceriņus un maijpuķītes decembrī , atceros, ka toreiz vienīgā doma bija "CIK tas maksā? Man jauni ziemas zābaki vajadzīgi..."
Rezumē - ja vienas un tās pašas lietas dara dažādi cilvēki, tās nav vienas un tās pašas lietas. Galvenais ir īstais cilvēks. Ja neviltoti priecājies par baltiem ceriņiem decembrī, un nedomā cik tas maksā , viss ir kārtībā. Ja tādu pašu sajūsmu izraisa jauna, super ērta, darba virsma virtuvē - arī viss ir kārtībā!

[tuk]

Droši vien būs nepopulārs viedoklis, bet nekad neielaižu sevī domu “cik tas maksā“
sagādāt otram prieku. Pieauguši cilvēki.
Nebūs bendžam, aizņemsies vai ies kājām...
Pati arī esmu no kā atteikusies, lai citiem būtu prieks, un dies‘pas, ja viņi varētu nojaust,
ka tādēļ mēnesi ēdu vien lētākos makaronus bez siera...
Iepriecinātā prieks ir mans prieks,
un būtu vīlusies, ja kāds prieka vietā domātu par iztērēto naudu.

[kvadra]

Koks ar diviem galiem - doma par to, ka tu tagad mēnesi pārtiksi no lētajiem makaroniem (nu nojautīs taču, ja gana tuvs draugs!) dāvanas saņēmējam var sabojāt visu prieku...
Lai saņēmējs varētu dāvanu bez sirdsēstiem pieņemt un priecāties, tai būtu jābūt samērīgai ar dāvinātāja rocību, citādi gaidītā prieka vietā kreņķi vien ir.. Nu tā es domāju.

[Emīlija]

vēl "feināk", ja tā romanķika no ģimenes budžeta apmaksāta, un tu esi tā, kurai tie caurumi būs jālāpa...

[tuk]

Nu nez‘ ir budžets un ir taču arī katram sava nauda, vai jums kā citādi?
Jebšu jūs atskaitieties par katru skropstu tušu un saplīsušo zeķi? Apēsto bulciņu?
Pasidzeļkinu ar draudzenēm?

[Emīlija]

tuk, nedramatizē. es teoretizēju, "pa izlasīto komentu pēdām"...

[tuk]

Kaut kā izskatās ka tu “dramatizē“, jau teicu vairumam nebūs populāri,
tā vien mana “dzīves svinēšana“

[Emīlija]

Tev ir tiesības uz Tavu pierdzi. Man - savu. Bij man tāds... romantiķis... (ka viņu #%&*). Romaņķika tāda un šitàda, a man "spriedās kaklā", jo zināju, ka daudzkas uz parāda. Uzmini, kurš bija vainīgs, kad ļubofj beidzāsa a parādi bij jāatdod.

Man saprotamāka ir tāda romantika, kas ar sirdi un rīcību, ne dārgām mantām un "pārsteigumiem" izteikta... Bet nu katram savs mērs, tas saprotams...

[tuk]

Tad Tavs dramatisms kļūst izprotams.
Nē, no mūsu priekiem ļaunums nevienam nav cēlies.
Viss saprāta robežās.

[diddly]

 Sen tas bij',kad ar exi cerējamies. Tādā skaistā ziemas vakarā,jams mani tramvaja pieturā sagaidīja ar ragaviņām Pilsētas nomale,tumšs,bet man bija kauns. Beigās jau forši bija,patālo gabaliņu,ko būtu jākājo,mani aizvizināja pie sevis uz māju.


Tas pats-laikos,kad bija tikai parastie telefoni...biju sacemmējusies-telefonu neceļu,iekšā dzīvoklī nelaižu,karoče,ignorēju. No rīta uz studijām ejot,redzu milzīgiem burtiem uzrakstu-Mincīt,es tevi mīlu! vārtrūmē,uz sienas,pretim treptelpas ieejai.


Tagadējais izskries otrpus pilsētai,ar siltu džipu,ja vajadzēs atvest. Bet TĀ romanķika,kas toreiz,jaunībā nebūs vairs...ehhhh....