Sāc ar to, ko Kvadra jautāja pirmajā teikumā - kas ir zem finiera, kurš stāvs, kas apakšā, kādas nozīmes telpa.
Keramzīts ir siltumizolācija ["akmentiņi", izdedži un visādi grabuļi], ber zem grīdas. Padlaikos arī uz bēniņu grīdas un starp stāviem. Nezinu, cik tagad lieto, jo salīdzinājumā ar vati ir ļoti smags.
10 cm tukšuma IMHO gan nav labi nekādā gadījumā, pat ja apakšā ir cita stāva griesti, klabēs nenormāli, ja pirmais stāvs, grīda būs vēsa. Tam ir vate domāta - siltuma un skaņas izolācija. Bet ne piebāzts - grīdapakšai ir jāvēdinās, citādi tas finieris zem linoleja ātri vien sapūs.
[Man gan praksē ar vati piebāzta grīda stāv smuki silta un sausa bez ventilācijas, bet tas laikam neskaitās labais tonis.]
Visprimitīvākā finiera grīda šķūnītim pielikumā.
Uz plika finiera linoleju var likt, bet uzmanīgi. Pirmkārt, kā savienotas finiera plāksnes. Ja šuvju vietās apakšā nav latas, tad tajās vietās finiera loksnes staigās [uzkāp uz vienas, tā ieliecas, uzkāp blakus - ieliecas otra.] Arī tad, ja attālums starp latām nav liels, risks, ka izstaigās, paliek. Latas ik pēc 35 cm neviens Tev neliks. Ar laiku finieris liecas aizvien vairāk un sāk čīkstēt, ja nav šuves stabilas - katrai loksnei balsts pa perimetru vai loksnes saskrūvētas kopā. Nezinu, vai tas ir "smalkajos noteikumos", bet tā rāda mana prakse. Ja gribi, nofilmēšu visdeo, kā tas izskatās.
Otrkārt - cik precīzas zāģējuma vietas. Ja skrandainas, tad būs izciļņi uz linoleja. Rezultāts nav jāskaidro.
Vispār uz "melnās grīdas" - finiera vai skaidu plāksnes - liek siltumizolāciju, piem., kartona plāksnes, tad linoleju.
Treškārt - kāds linolejs. Ja biezais ar mīkstu apakšu, tad daudz kas no nelīdzenumiem dzēsīsies. Ja plānais, cietais, tad uz plika finiera būs auzas.
Hidroizolācija ir divu veidu. Lai a) no zemes mitrums pa pamatiem nelien sienu un grīdu materiālos; b) telpas [vannasistabas] ūdens un mitrums nelien sienās un nesūcas grīdā. Atkarībā no novietojuma materiāli atšķiras. Virs pamatiem - ruberoīds, piķis, visādas mastikas, telpu iekšpusē - "gumijas krāsa", šuvēm un salaiduma vietām - masā ielīmējamas lentes, var būt arī stiklašķiedras.
"Grīdu izlīdzināšana, pašizlīdzinošā masa" ir sajaukta pašķidra cementa javas pļura, ko uzlej uz nelīdzenām betona grīdām, tā izplūst vienmērīgi un rezultātā grīda ir augstāka vismaz par minimums 3-5 mm, bet līdzena. Tālāk liek vajadzīgo. Ne visai saprotu šīs kārtas nepieciešamību, ja ir finiera grīdas - tām latas var izlīmeņot bez dārgā pašizlīdzinošā. Uz finiera tā java IMHO neliekas, jo ne velna nepieķersies, finieris ir elastīgs, javas kārta saplaisās utt.
Meklē, draudziņ, kādu pazīstamu, kas kaut ko saprot, lai aizbrauc apskatīties... "Pa internetu" ārstēt diez ko nesanāks. Iespējams, Tev veči zina, ko dara, bet tikpat iespējams, ka laiž pilnīgu raini.
Vari meklēt arī internetā bildes un konstrukciju aprakstus. Es arī no galvas visu nezinu, tad man pašai jāmeklē, lai visus variantus pārskaitītu.
Ja Tu šo lasi no projekta, ko izstrādājis būvinženieris, tad tādā secībā, kā uzrakstīti materiāli, tiem ir jābūt - kas apakša, tas apakšā, kas augšā, tas augšā.
Bet kaut kas tur ir jocīgi, vai kaut ko Tu putro. Pašizlīdzinošajai masai ar finiera grīdu IMHO nav pilnīgi nekāda sakara. Ja vien veči negrib sev dzīvi atvieglot uz klienta maka rēķina - izlīdzināt pamatni pirms latojuma, lai nav jālīmeņo un jāčakarējas.
[attachment deleted by admin]