Skatījos rīta sižetu - čalis apskrējis Latviju pa perimetru 21 dienā. Es teiktu, ka ekstrēma darbība, bet kad gan vēl, ja ne jaunībā. Veselība jau mazākais, bet 21 dienu iziet ārpus pilnīgi visa, ir skarbi. Labi, darbā var paņemt atvaļinājumu, bet pārējais - mājas, ģimene, bērni, - visticamāk, ka čalim vēl nekā no tā nebija, citādi es teiktu, ka tā darbība svārstās uz egoisma/varoņdarba sliekšņa. Bet varbūt tas tikai manā muļķīgā galvā, kur esmu sev uzlicis pienākumu par visu būt atbildīgam, visu nodrošināt, izdarīt utt.
Principā pavelk uz jaunu tēmu, varbūt arī ielikšu - varoņdarbs kā egoisma augstākā izpausme.