Nodeklarēšu savu pozīciju, un uzreiz saku, ka to var pamainīt tikai un vienīgi dzelžaini argumenti, kurus vēl nekad neesmu sastapis. To biš, man vienalga, ko par to domā citi.
Konkrētajā gadījumā man ir aizdomas, ka nevēlēšanās mācīties valsts valodu ir saistīta nevis ar slinkumu, bet - ar cieņas trūkumu pret šīs valsts pamatnāciju kā pret šīs valsts veidotāju.
Kāpēc tas tā ir? Manuprāt, paši vainīgi. Cieņa ir jānopelna, cienīt ar likumu nepiespiedīsi, lai cik spītīgi viens otrs necenstos pierādīt pretējo. Kā ir veicies ar šīs valsts veidošanu? Nepagāja ne 25 gadi, kad latvieši (lasi - šīs valsts veidotāji) parakstīja nespējnieku apliecību sev pašiem un no vienas - krievu stūrētās - savienības lielā vienprātībā ielēca citā - agrāko kaklakungu vāciešu un šeit vēl nekad pa īstam nestūrējušo francūžu - savienībā. No savas finanšu sistēmas atteicās pilnīgi labprātīgi (vairumā), ES stulbregulas pilda apbrīnojami uzcītīgi. Pat savas valsts aizstāvību deleģē nez' no kādām tālienēm atbraukušiem kanādiešiem un amerikāņiem. Varu turpināt vēl un vēl, bet - slinkums. Ir kāda pozitīva dinamika ekonomikā, nu, vai vismaz demogrāfijā? Arī - nē! Tas viss - tās krievu meičas acīm.
Tālākais secinājums - jātiek krieviem galā ar NATO, ASV un ES, jāsarunā ar Trampu vai vēl kādu citu, un šitie tikpat lielā vienprātībā piezīdīsies pie lielkrievijas resursu pupa! Kāda hrena mācīties valodu, kurā runā viena septiņdesmitā daļa Krievijas iedzīvotāju skaita? Un vēl, - ne savu tautsaimniecību jēdz savest kārtībā, ne kaut vai skaita ziņā pieauguma virzienā kustēties, ne ar saviem politiķiem (atšķirībā pat no kaut kādiem rumāņiem) galā tikt?