Alga

[kvadra]

Šodien es dzirdu, ka jauniešiem minimālā esot nu jau ikdienas parādība, t.i., saņemt minimālo ir "nekā ārkārtēja".  Laiki mainās?

Redz, algas ar dāsnu roku var maksāt un celt tikai tur, kur tās ņem no bezdibenīgā valsts budžeta. Ražotājiem, uzņēmējiem nauda neaug kokos, tā jānopelna. Darbinieks var gribēt tos 700 vai vairāk, bet, uzņēmējam tie 700 uz rokas ar nodokļiem izmaksā apmēram 1200+, rupji rēķinot. Tad nu matemātika vienkārša - vai tu ar savu darbu uzņēmējam sastrādā tik lielu pievienoto vērtību, 1200, vai ne? (Patiesībā jau vairāk vēl, jo algas nav vienīgie izdevumi). Tā ka, lai kā ar izdevumiem nopamatota būtu vēlme pēc 700, ja šī alga nebūs ekonomiski pamatota, to nemaksās.
Ja agrāk uzņēmējs spēja samaksāt nelielo minimālo algu plus vēl kko aploksnē, tad tagad, pateicoties minimālās algas paaugstināšanai, minimālā alga ar visiem nodokļiem jau ir tik liela, ka tai aploksnei vairs nesanāk. Pašlaik es zinu pat tādus gadījumus, kad oficiālā alga, kas darbiniekam skaitās (jo VID nemitīgi presē, pieprasot celt algas - nodokļu ieņēmumus taču jāpalielina!), panākusi un pārsniegusi to, ko reāli izmaksā darbiniekam uz rokas. Kādas tur vairs "aploksnes".

[fiasko]

Un nevajag jau nu arī fleitēt, ka visās valsts iestādēs ir lielas algas. Aha!

Jā, zinu, ka darba devējam izmaksājam daudz, un tā alga kopā ar bonusiem, ko saņemu, ir gana normāla. Bet tak tāpat nevar atrast jaunus darbiniekus, lai starptautisks uzņēmums maksātu normālu algu darbiniekam, ir arī zināmas prasības, kas tiek sagaidīts. Starp citu, šobrīd ir vakances, ja kādu interesē

[Zigfrids]

Redz, algas ar dāsnu roku var maksāt un celt tikai tur, kur tās ņem no bezdibenīgā valsts budžeta. Ražotājiem, uzņēmējiem nauda neaug kokos, tā jānopelna. Darbinieks var gribēt tos 700 vai vairāk, bet, uzņēmējam tie 700 uz rokas ar nodokļiem izmaksā apmēram 1200+, rupji rēķinot. Tad nu matemātika vienkārša - vai tu ar savu darbu uzņēmējam sastrādā tik lielu pievienoto vērtību, 1200, vai ne? (Patiesībā jau vairāk vēl, jo algas nav vienīgie izdevumi). Tā ka, lai kā ar izdevumiem nopamatota būtu vēlme pēc 700, ja šī alga nebūs ekonomiski pamatota, to nemaksās.
Ja agrāk uzņēmējs spēja samaksāt nelielo minimālo algu plus vēl kko aploksnē, tad tagad, pateicoties minimālās algas paaugstināšanai, minimālā alga ar visiem nodokļiem jau ir tik liela, ka tai aploksnei vairs nesanāk. Pašlaik es zinu pat tādus gadījumus, kad oficiālā alga, kas darbiniekam skaitās (jo VID nemitīgi presē, pieprasot celt algas - nodokļu ieņēmumus taču jāpalielina!), panākusi un pārsniegusi to, ko reāli izmaksā darbiniekam uz rokas. Kādas tur vairs "aploksnes".

1. Redzi, lieta jau tāda, ka problēmai kājas aug no tā, ka valdošie, kur vien spēj, paaugstina cenas, tarifus, nodevas, utt. Līdz ar to veidojas situācija, ka darba ņēmējs izdzīvot nevar (un viņu var saprast), bet darba devējs nespēj maksāt (arī viņu var saprast). Kā piemērs, - elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām ... Paziņa no Zviedrijas pirms gadiem 5 izpētīja, ka viņiem tā maksā ~EUR 0,10 par kWh. Mums - ~ 0,16. Latvenergo ir 100% valsts uzņēmums (lasi - politikai pietuvināto barotne), maksā dividendes valsts budžetā + nodrošina siltas vietiņas valdē. Un pofig viņiem, ka visi līdzīgie uzpūstie un pieprasījuma - piedāvājuma likumam neatbilstošie tarifi rada iepriekšminēto situāciju. Kā rezultāts, - es daļu produktu iepērku Lietuvā, kur cenas (tam ko es pērku) ir vidēji par 25% zemākas, nekā LV.
2. Savulaik VIDu slaidi pasūtīju dēt, kad arī man uzbrauca, ka esot jārod iespēja maksāt "nozarē vidējās algas". Atrakstīju atpakaļ, lai atver vidusskolas ekonomikas grāmatu un palasa ... Ja man ir izdevies ar darbinieku sarunāt, ka strādās par algu X., tad tā ir mana un viņa vienošanās, kura apmierina, acīmredzot, abas līgumslēdzējas puses. Lūgti paskaidrot šajā sakarā, kāpēc man būtu jādomā par kkādu "nozares vidējo algu", šakāļi apklusa un noziepējās.

[kvadra]

O jā, šī bēdīgi slavenā "nozares vidējā alga"
Kas pēc būtības vispār ir absurds arguments, jo "vidējais" automātiski nozīmē to, ka kādam būs vairāk, kādam mazāk. Un nekādi nevar būt visiem vairāk par vidējo. Pacelsi apakšējo robežu, pacelsies "vidējais", un tā pa riņķi...

[tuk]

Vēl viena nianse.
Šodien es dzirdu, ka jauniešiem minimālā esot nu jau ikdienas parādība, t.i., saņemt minimālo ir "nekā ārkārtēja". Laiki mainās?

Nūū, nezinu, kādēļ jaunietim ar bakalauru vai pat maģistru būtu jāsāk ar minimālo...
to pašu minimālo, kuru saņem sētnieks, apkopēja vai cits mazkvalificēts darbonis.
Tad kāda suņa pēc mācīties?

[kvadra]

Nu, visu nosaka tirgus, un par diploma esamību vien neviens darba devējs nemaksās. Pa lielam, darba devējam vienalga par diplomu, galvenais - ko tu reāli spēj darīt. Ja esi vērtīgs speciālists, gan atradīsi, kas tavu darbu attiecīgi novērtēs. Bet te ir tā problēma, ka daudzi jaunieši studē studēšanas pēc, visādus bulšitus, kas nevienam DD nav vajadzīgi, un tad baisi apvainojas, ka par viņu diplomu nemaksā skaitļus ar trim nullēm. Esmu pietiekami daudz redzējusi CV, kur tādi "jaunie speciālisti" ar augstākām izglītībām pretendē uz trauku mazgātāja vietu. Jo nekādu reālu prasmju nav, bet ēst ta gribās...
Tāpēc jautājumu "kāda suņa pēc?" būtu jāuzdod sev, pirms izvēlies, kur un ko studēt.

[Nāra]

Jaunie un izglītotie tiešām nestrādās arī par 700, kur nu vēl minimalo, viņiem ir pilnīgi citas prasības, t.s. mazās algas piecieš vecīši 
Un tās basņas, ka kāds jauns un izglītots pretendē uz trauku mazgātaja vietu 
Valsts pārvaldē ir normālas algas, tam piekrītu. Vai ārpus Rīgas - pašvaldību darbiniekiem. Un tie bonusiņi 
Bet nu katram dzīvē savs. Es labak mazāk strādaju un mazāk saņemu nekā daudz strādaju un daudz saņemu. Ideaši būtu - maz strādāt un daudz saņemt 

[tuk]

Nu jā, arī zinu profesoru, kurš lai ģimeni nodrošinātu - jo ēst ta gribas brauca sēnes lasīt Īrijā...
Bet normāli tas tak nav?, Nu varbūt ir un nafih dalbīt tiem bērniem ka jāmācās...
Iznākums jau, kā šeit saka, tā pati minimālā...
Zemē nomests laiks ...

[fiasko]

Un tās basņas, ka kāds jauns un izglītots pretendē uz trauku mazgātaja vietu 

uz trauku mazgātāja vietu varbūt arī nē, bet noteikti arī uz vienkāršākiem darbiem nekā pēc diploma "pienāktos" gan. Tai brīdī, kad ir aplauziens, ka pasaulē neviens ar atplestām rokām viņu negaida.

[Zigfrids]

Nūū, nezinu, kādēļ jaunietim ar bakalauru vai pat maģistru būtu jāsāk ar minimālo...
to pašu minimālo, kuru saņem sētnieks, apkopēja vai cits mazkvalificēts darbonis.
Tad kāda suņa pēc mācīties?

Vait' kāds augstskolas rektors darba devējiem ir jautājis, kādas zināšanas studenda smadzenē jāiebāž? Nezinu, vai kas mainījies, bet, kad beidzu augstskolu, aprunājos ar bij. kursa biedriem pēc laika. Nereti tika dzirdēti stāsti, ka pirmās darbavietas priekšnieks saka: "Tā, un tagad aizmirstam visu, ko jūs tur, RTU tos 5 gadus mācījāties, un sākam mācīties no jauna!"

[Zigfrids]

Nu jā, arī zinu profesoru, kurš lai ģimeni nodrošinātu - jo ēst ta gribas brauca sēnes lasīt Īrijā...
Bet normāli tas tak nav?, Nu varbūt ir un nafih dalbīt tiem bērniem ka jāmācās...
Iznākums jau, kā šeit saka, tā pati minimālā...
Zemē nomests laiks ...

Kā redzu es, process jau notiek, - meita pirms gada beidza 9. klasi un pāris draudzenes aizgāja uz tehnikumiem, lai arī sekmes bija gana labas un varēja vidusskolā turpināt. Argumentācija - precīzi tāda - nav vērts pazaudēt laiku, mācoties vidusskolā, un LV augstskolas diploms arī vajadzīgs nešķiet. Labāk profesija, nekā kkādas miglainas nākotnes perspektīvas.

[Minne]

Man jau vispār liekas, ka Ekonomikas un Izglītības un Zinātnes ministrijas nesadarbojas   

[Zigfrids]

Man jau vispār liekas, ka Ekonomikas un Izglītības un Zinātnes ministrijas nesadarbojas   

Man arī liekas tāpat.

[Camma]

Kādreiz bija tāda mācību programma - neklātiene un vakarnieki. Tur mācījās tie, kuri zināja, ka grib tieši šo specialitāti un vienlaikus strādāja. Visbiežāk - darbs atbilda mācībām. Jo izglītību vajadzēja augstāka amata iegūšanai. Dieninieki vismaz 50% nestrādāja ar iegūto izglītību saistītā darbā. Un kur nu vēl miljons širpotrebsbitsnabprojektkontora, kuros sēdēja pļuškas, kas neko nejēdza nedz mācītajā specialitātē, nedz profesijā, nedz amatā. Šobrīd tādas ir tikai valsts barotavas.
Privātajam vajag speciālistu. Un viens pīpis, vai tas ir sētnieks, vai inženieris. Jo firmai jābūt ar seju, prestižu un konkurētspēju.
Labi jau būtu tādam jaunulim ievelties zeļošā firmā un dabūt labu algu, ko pirmos 5-6 mēnešus reāli viņam sapelnīs jau esošie darbinieki.
A ja firma nav ar baisu peļņu? Ja no paša darbinieka atkarīgs, kādu algu darba devējs viņam varēs maksāt? Tad startā minimālā vien būs.

[tuk]

Tad startā minimālā vien būs.

Nuja, un ar minimālo dzīvokli nenoīrēs, bērnus nepabbaros, par tādu algu nestrādās,
brauks kur ko maksās, lai var dzīvei nopelnīt un darba devēji atkal vaimanās, ka nav kas
strādā... un tā pa apli, pa apli vien, nebeidzami...

Bet man apkārt raugoties tā aina nav tik drūma, radu, draugu bērni pēc augstskolām
nav  ne bezdarbnieki, ne dzīvo ar minimālo...