Kā parasti galvā iekrīt visāda draza, kas sakrājusies bēniņos.
Kārtējais stāstiņš no bērnības literatūras, droši vien no sērijas Pasaules bērni.
Īsumā - eksistē tautas teika, ka meitene, kas nostājas zem varavīksnes, kļūst par puiku. Viena meitene saprot, ka meitenēm grūta dzīve, - jāstrādā vairāk nekā puikām un nekādu tiesību, - un izmisumā nolemj kļūt par puiku. Sagaida varavīksni un iet kļūt par puiku, iet, iet, bet bēdīgi tā arī līdz varavīksnei nenokļūst...
(Stāstiņš kā jau visi tādi gados septiņdesmitajos, ar didaktisko pirkstu, ka Padomju Savienībā gan visi bērni laimīgi.)
Bet re kā, pat ne pusgadsimtu vēlāk meitenes operējas par puikām un otrādi... un varavīksne karogā.
Nez, varavīksnes apgānīšana ir kaut kā saistīta ar to teiku (gan jau tāda ir daudzām tautām par neiespējamā salīdzināšanu ar nostāšanos zem varavīksnes)?
