Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Nenopietni => Tēmu iesāka: Luīze 2015. gada 10. janvāris, 20:12:55
-
Pēc darbaļaužu vēlēšanās tiek uzsākta tēma, kur katrs var stāstīt smieklīgus un jautrus gadījumus no savas dzīves. Visi laipni aicināti izteikties!
Es arī kaut ko ierakstīšu, kad atcerēšos. :)
-
Visi atcerās priecājās, bet neatzīstās :), es savus pievienošu otradien :)
-
Sarunāju, ka draugs atbrauks un mani aizvedīs(neatceros, uz kurieni, bet nav svarīgi). Ielas malā gaidu sarkanu mašīnu, tāda piebrauc, iesēžos, iekārtojos un saku - braucam! Bet paskatos - svešs vīrietis skatās uz mani un neko nesaprot. Labi gan, ka tad vīrieši bija godīgi un nekur svešas meitenes neveda :D
-
Pirms daudziem, daudziem gadiem....tiešām daudziem :)
Darbā bija jautra ballīte. Mans vīrs bija apslimis un aizgāju viena. Bija viss kā jau ballītē, bet tad kolēģes vīrs sāka man tā kā sist kanti. Kolēģē, viņa sieva, aiz bēdām sadzērās, saskaitās un aizgāja mājās, bet mums bija jautri, pavadījām vakaru kopā (nekāda seksa, nekā tāda, nedomājiet)! Bet man bija filma pārtrūkusi un to, ka vakara beigu daļu nosēdēju kolēģes vīram turpat banketzālē klēpī līdz pat balles beigām, atcerējos kā pa miglu. Otrā dienā viena jaunā kolēģe tā izbrīnīti saka - es domāju, ka tas ir tavs vīrs! :D
-
Atcerējos vienu gadījumu no skolas laikiem. Tā bija vēl pamatskola, man gadi 12 vai 13.
No rīta saģērbjos, aizeju uz skolu. Garderobē atpogāju mēteli un konstatēju, ka esmu uz skolu atnākusi BEZ svārkiem. :confused: A ko darīt - tāpat sapogājos un gāju uz mājām pabeigt ģērbšanos. :D
-
Reiz jaunībā aizgājām gulēt - es vienā gultā, bet draudzene otrā. Draugi vēl palika kost. Pēc kāda laika ienāk pa tumsu istabā otras meitenes draugs, pieliecas pie manām pēdām un čukst - Aija, tu guli? :D
-
Nu lab. Es ķemā krogā. Draudzene brauc pakaļ. Eju ārā gaidīt, skatos - balts vāģis stāv un rūc. Bet ķēms riktīgs. Nu sēžos iekšā. Braucam....
Draudzene no rīta zvana, lamājas nešpetni, ka neesu sagaidījis. A es mājas mierīgi guļu, nevienu neaiztieku.
Diez kas bij tas labais cilvēks?
-
Kā ierasts pēc darba braucu uz veikalu iepirkties, sapirkusi paiku, stiepju maisus, rokas gandrīz pa zemi velkas, knapi varu no mētēļa kabatas autiņa atslēgas izvilkt, kad tas padarīts, vella autiņš neslēdzas vaļā, spaidu, spaidu pogu, nekā, no dusmām uz visu pasauli sāku raustīt durvis, un ar acu kaktiņu redzu, blakus stāv vīrietis un skatās uz mani, un pēkšni saka ''nu kas tagad?'', es vienkārši bļauju uz viņu, kas, kas, neredzi, mašīnu nevaru attaisīt, varbūt palīdzēsi (goda vārds es brēcu briesmīgi), uz ko viņš tādā vēsā mierā man atbild, ''protams, tā tak mana mašīna'', nu dritavaikociņ, man tai brīdī gribējās, lai zeme atveras, pati jūtu, sarkana kā biete palieku, bet tas jau netraucēja vēl pārliecināties un paskatīties uz numurzīmi, vai tiešām taisnību saka, nu neko nācās pasmieties un atvainoties, labi, ka tāds forš džeks gadījās, bet tas maita autiņš nu pilnīgs dvīnis manējam, un stāvēja tikai pāris a/m attālumā no manējā.
-
Vienubrīd visās malās rēgojās vecie tumšzilie volvo s70. Variet minēt, cik reizes es gandrīz esmu iesēdusies svešā auto...
-
Vienreiz braucot uz darbu netālu no mājām pamaniju ka pa priekšu sieva brauc......tad sapratu ka nevella viņa pirmā uz darbu neaizbrauks, noķeršu, apdzīšu :D Un sākās rallijs Rīgas ielās..........pie paša darba apdzinu un konstatēju ka tai autiņā nav viņa........:D Pie darba tāmeitene izleca no autiņa ar trīcošām kājām rokām skrēja man klāt un pa gabalu bļāva "ko jums no manis vajaga????"
Izrādās viņa bij kavējusi darba interviju........
-
Bandītlaikos divos naktī vīlēju ar busu mājās. Pilna krava ar visādiem labumiem. Pekle. Nevienas mašīnas, Te no krūmiem izlien ārā kaut kāds vāģis un ieslēdzis uguņus sāk vilkties pakaļ. Nu man skaidrs, līdz ciemam jātiek, tad domās tālāk. Es pedāli grīdā, šis ar. Es vel dziļāk, šis neatpaliek, es zem zīmes, šis pakaļ, es pa pagalmiem ar kaucošiem, šis arī, es pie vietēja kroga, lecu ārā, šis piebrauc - mentu gaziks bez bākuguņiem...
-
Bandītlaikos divos naktī vīlēju ar busu mājās. Pilna krava ar visādiem labumiem. Pekle. Nevienas mašīnas, Te no krūmiem izlien ārā kaut kāds vāģis un ieslēdzis uguņus sāk vilkties pakaļ. Nu man skaidrs, līdz ciemam jātiek, tad domās tālāk. Es pedāli grīdā, šis ar. Es vel dziļāk, šis neatpaliek, es zem zīmes, šis pakaļ, es pa pagalmiem ar kaucošiem, šis arī, es pie vietēja kroga, lecu ārā, šis piebrauc - mentu gaziks bez bākuguņiem...
Un ar ko tas beidzās? Menti pārpratumu saprata, jebšu paņēma priekšā pēc pilnas programmas kā par bēgšanu, zīmju neievērošanu utt.?
-
Bandītlaikos divos naktī vīlēju ar busu mājās. Pilna krava ar visādiem labumiem. Pekle. Nevienas mašīnas, Te no krūmiem izlien ārā kaut kāds vāģis un ieslēdzis uguņus sāk vilkties pakaļ. Nu man skaidrs, līdz ciemam jātiek, tad domās tālāk. Es pedāli grīdā, šis ar. Es vel dziļāk, šis neatpaliek, es zem zīmes, šis pakaļ, es pa pagalmiem ar kaucošiem, šis arī, es pie vietēja kroga, lecu ārā, šis piebrauc - mentu gaziks bez bākuguņiem...
Un ar ko tas beidzās? Menti pārpratumu saprata, jebšu paņēma priekšā pēc pilnas programmas kā par bēgšanu, zīmju neievērošanu utt.?
Nu es tā kā drusku šos norāju matom, ka nesmuki sanācis. Šie izrādīja sapratni, pakratīja ar pirkstu un mēs šķīrāmies.
-
Kā ierasts pēc darba braucu uz veikalu iepirkties, sapirkusi paiku, stiepju maisus, rokas gandrīz pa zemi velkas, knapi varu no mētēļa kabatas autiņa atslēgas izvilkt, kad tas padarīts, vella autiņš neslēdzas vaļā, spaidu, spaidu pogu, nekā, no dusmām uz visu pasauli sāku raustīt durvis, un ar acu kaktiņu redzu, blakus stāv vīrietis un skatās uz mani, un pēkšni saka ''nu kas tagad?'', es vienkārši bļauju uz viņu, kas, kas, neredzi, mašīnu nevaru attaisīt, varbūt palīdzēsi (goda vārds es brēcu briesmīgi), uz ko viņš tādā vēsā mierā man atbild, ''protams, tā tak mana mašīna'', nu dritavaikociņ, man tai brīdī gribējās, lai zeme atveras, pati jūtu, sarkana kā biete palieku, bet tas jau netraucēja vēl pārliecināties un paskatīties uz numurzīmi, vai tiešām taisnību saka, nu neko nācās pasmieties un atvainoties, labi, ka tāds forš džeks gadījās, bet tas maita autiņš nu pilnīgs dvīnis manējam, un stāvēja tikai pāris a/m attālumā no manējā.
Mēs pāris nedēļas atpakaļ ar draudzeni arī mēģinājām svešu mašīnu atlaust...
Bet iz dzīves paziņa reiz izejot no veikala aizdomājies pieiet atslēdz ma''sinu iekāpj iekšā ieliek aizdedzē atslēgu un nevar saprast, kas skrien tādu jocīgu sejas izteiksmi... un tikai tad saprata, ka ne tikai modelis un krāsa, bet arī durvju atslēgas konkrētajam mašīnas modelim sakrita..., abi pasmējās un brauca jau katrs ar savu tālāk...
-
Iekāpt svešā automašīnā ir klasika - gandrīz katram tā ir gadījies :rofl: Un ja džeks katru reizi atbrauc citā mašīnā, nedomājiet, ka viņam ir plašs autoparks -- viņš vienkārši strādā autoservisā un 'aizņemas' klientu automašīnas. Tiesa, es neloloju ilūzijas, ka viņš ir miljonārs, drīzāk bažījos, ka viņš tās mašīnas zog. Patiesība izrādījās kaut kur pa vidu :rofl:
-
Braši piebrauc puņķutapa ar melnu Volgu pie Rumbulas tirga džinsus pirkt. Līdz beibe, viss kā pieklājas - nu liels cilvēks ieradies. Bladāc aizcērt lainera durvis ciet un, ak vai - atslēga aizdedzē. Netālu rūc cita Volga. Šis iet kļaņcīt atslēgu. Otrais kaut kāds mellais - ne bū ne bē nevienā valodā, nedod! Lūk ķīviņš pie tirga - viens uz zīmēm rāda, ka dojoš savas mašīnas atslēgas, vo tje krest - atdošu!
-
Iz 90to gadu preses:
Viss notiek vienā no Ķengurraga divpadsmitstāvenēm. Vecais, sakrāmē koferi, iedo sievai buču un aizbrauc komandējumā. Nu kā, aizbrauc? Uz blakus divpadsmidsmitstāveni. Nu ta viņš tur komandierējās, komandierējās kāmēr komandierēšanās partnere sāk plīties virsū - ieskrūvē lampiņ, salabo krāniņ, pieskrūvē āķīt, iznes miskastīt. Nu un galīgi izčakarē biedram smadzeni. Šams to miskasti iznes ar un ar tukšu spaini, čībās un halātā aptgriežas mājās.
No komandējuma.
-
arī par mašīnām, stāsts no deficītīgajiem padomjlaikiem
Kolēģim jāiet tehapskate, bet žigulim ne ta stikliņš, ne ta lampiņa trūkst. Otrs saka, lai noskrūvē no viņa mašīnas. Tā arī tiek izdarīts. Kad grib atdot aizņemto detaļu, izrādās, ka noņemtas no svešas mašīnas -centrā pie cienījamas darbavietas, gaišā dienas laikā
-
Par modrajiem kaimiņiem -izsaucu policiju uz kaimiņu neapdzīvoto vasarnīcu, kur agrā (ļoti agrā) pavasarī pēkšņi iedegas gaisma, un pēc minūtes nodziest. Poliči atbrauc, ar baigiem lukturiem apstaigā māju, aizbrauc. Otrā rītā skatos -saimniece-vecumvecs tantuks uz šķūnīti pēc malkas iet.
Labi, ka trieku naktī nedabūja. Bet es poličus godīgi brīdināju, ka tas ir tikai ļoti dīvaini un aizdomīgi
-
Vienu rītu atnāku uz darbu, pazudusi kaste ar preci X. Nu es izsaucu apsardzes bosu, šis apzvana savējos. Tie, kas naktī strādājuši neko nezin. Bet tie, kas brīvajā laikā blakus objektā piehaltūrē, stāsta - Jā, naktī atnācis viens no mūsu nakts maiņas un visiem otrā objektā dalījis, tipa no labas sirds, visādas mantas, kas sakrīt ar X preces aprakstu. Nu lab, nav smieklīgi.
-
sensenos laikos Carnikavā bija pirts. Mēs ar māsu braucām pakaļ aizrunātajam kucēnam, adrese " mājā pie pirts". Pa ceļam prasam vienai sievietei Vai mēs pareizi ejam uz pirti? Vīņa, ar tādu izbrīnītu skatienu -jā, bet šodien ir vīriešu diena
-
90-tajos Siguldā bija veikals "Vita", kur varēja pasūtīt šmigu ar piegādi.
Zvanu, atbild vīrieša balss.
-Labvakar. Vai Vita?
- ..pēc pailgas pauzes un ar mulsumu balsī:Nēee, Andris..
-
man paziņa stāstīja pirms pāris gadiem, Helsinkos ir maizes rindas, nezinu gan vai vēl pastāv, bet kādreiz bija, nu lūk paziņa ar vāju somu valodu stāv rindā, pienāk pie letes, kur var izvēlēties kādu maizi un ko nu viņi šoreiz bezmaksas dala. tad nu šī saka, man lūdzu "pullo" ( somiski pudele) , viņai atbild, pudeles mums šoreiz nav, bet pulla ( bulciņa) gan atradīsies. ņemot vērā, ka tur arī pudeles kontingents apgrozās tai rindā, šī gandrīz no kauna zemē ielīda.
-
meita pēc 8. klases brauc klases ekskursijā uz Pēterburgu (mācību stundas Krievijas kultūrvēsture ietvaros) Dzīvo sarunātās telpās bērnudārzā un paši gatavo un iepērkas (veikals arī mācību nolūkos) Jāpērk 6 paciņas "tvorog", bērns pēdējā brīdī vārdu aizmirst un pērk 6 paciņas "maslo", par spīti pārdevējas izbrīnam
-
Atkal iz jaunības.
Pēc labas palīksmošanas uz puiša rēķina, braucam pie viņa uz māju, vēl palīksmojam...Pienāk vakars un oēc puiša izturēšanās saprotu, ka tagad man jāatmaksā... graudā. Bet negribas. Saku, ka vajag pirms tam pačurāt un vienkārši aizeju prom. Ārā tumsa, pat nezinu, kurā Rīgas galā esmu. Ilgs laiks pagāja, kamēr tiku mājās, daudz jau cilvēku nebija, kam paprasīt, kur esmu un, ja bija, tad tādi, kam prasīt bail :D
-
Atakal jāpiebilst, ka stāsts no jaunības.
Tusējām, biju jau labi sareibusi. Aizgāju uz tualeti, izdarīju, kas jādara, bet saprotu, ka vēl jāpasēž un jāapdomā dzīve. Nesēdēs jau uz poda, apsēdos uz vannas malas, bet vannā, kā jau padomju laikos ierasts, samērkta veļa. Es kā sēdos, tā iesēdos tajā pilnajā aukstā ūdens+veļas+pilvera vannā! Un augša netieku, jo apreibusi. bija jašauc palīgā pudelesbrāļi, kas mani izvilka!
-
Nu, eevele, tu dajosh jauniibaa.
-
Reiz, tūdaļ postpadomijā iegāju veikalā pēc 10 kūkām! Prasu 10 eklērus un aizdomājos... attapos, kad man nosauca nenormālu naudu - iesvērti 10! jūras asari!!! Kā to var pārklausīties?
Sarkdama un mulsdama stomīju, ka to nevaru atļauties :D
-
Labi, ka jaunībā, ne tagad :)
Vēl no jaunības.
Bija man draugs, kas strādāja par vilciena pavadoni Rīga - Ļeņingrada un reizēm varēja ar viņu uz turieni par brīvu aizbraukt. Reiz sadomāju braukt un prasīju, ko mēs darīsim Ļeņingradā, kamēr brīvs un vilciens stāv. Viņš man sastāstīja, ka iesim uz ļoti smalku krogu, kur būs kabarē utml. Es aizņēmos no draudzenes glaunas drēbes šim īpašajam gadījumam. Labi, esam jau pilsētā un iesim uz to krogu. Aizejam, bet tur - prasts alus pagrabs. Un es tik smalka dāma! Nu, neko, dzērām ar kaut kādiem večierm alu no milzīgiem kausiem un pīpējām prastas cigaretes. Bija jau jautri, bet izskatījos es tur smieklīgi :D
Atceros, krogu sauca "Dubok."
-
Toties biji zvaigzne pa visu krogu, droshi vien tevi veel ilgi tur atcereejaas.
-
Vēl 90. gados, kad ar dancotāju kolektīvu bijām angliski runājošā zemē, kāds puisis pēc kafejnīcas apmeklējuma pārējiem stāsta: "Mani nemaz nesaprata, vai tiešām mana izruna bija tik slikta, kad jautāju - where are the mushrooms?" Pārējiem lielie smiekli, ka mašrūmus ar vašrūmiem sajaucis.
-
itta(ups) savu bombu par izlietnēm nav ielikusi :D :D :(
-
Sīkie brauca dejot uz ārzemēm, protams, ielaisti arī lielveikalā ... Fantastiskas bijušas učeņu sejas izteiksmes, kad viņas ieraudzījušas, ka bariņš sīču našķējas ar "cepumiem" kaulu formā ... Acīmredzot, paviesiejušies arī suņu barības stendā ...
-
Jaunībā (19), astoņdesmito pašās beigās biju viens ar 2 dāmām (neviena īsti nebija man pāris) tā zolīdi pasēdēt tā laika slavenā krogā ārpus Rīgas. Pasēdējām. Dzērām "skrūves" - šņabis ar fantu (tolaik modīga dzira). Nekāds nedzērājs nebiju, šo to biju jau pieredzējis, bet laikam par maz. Pamodos, pats nesapratu kur. Tā bija istaba, cik sapratu, vasarnīcā. Piecēlos - visi citās istabās guļ, t.sk. abas dāmas arī komplektā ar k-kādiem nezināmiem džekiem. Pilnīgā neizpratnē par savu atrašanās vietu, savācu savas virsdrēbes un tinos ārā. It kā kaut kādas vasarnīcas. Uz kuru pusi iet - nekādas nojēgas. Skatos - divi penši kaut ko dārzā rakājas. Eju tuvāk, prasu, uz kuru pusi šoseja? Šie man vēlīgi parāda. Domāju - jāuzprasa, kas šitā par vietu. Šie sākumā dikti izbrīnīti skatās, tad pasaka, nubetprotams ar piebildi - nu gan puisis kārtīgi nodevis.. Vieta, kur pamodos, bija patālu no kroga.
Vēlāk jau man visu pastāstīju, bet tā īsti ieslēgt filmu nav izdevies līdz šim brīdim.
-
itta(ups) savu bombu par izlietnēm nav ielikusi :D :D :(
Šoreiz cits iz manas ļoti dziļas jaunības:
Es tāda ap 3 gadeļi kopā ar Tēvu staigāju pa veikalu, kad kaut kur aizskatījos un atlaidu roku no gaišbrūnās somas, kad attapos fiksi caps, bet ak vai pēc mirkļa attapos, ka soma, ta cita onkuļa. Tēvs gandrīz sirdstrieku neķēra...
Vēl studiju laikos... Tagad atceroties kājas stīvas, bet tad vajadzēja nolikt eksāmenu un izvilktie jautājumi nu galīgi nebija tie, kurus labi pārzināju, tad nu uz to brīdi kamēr pasniedzēja bija izgājusi, mēs visi tik veikli pāris minūtēs samainījām izvilktās lapiņas pret citām, ka tad, kad atnāca pasniedzēja neviens nespēja parakstīt, jo rokas trīcēja uz nebēdu, bet neko visi nolikām uz urrā, otreiz neza vai spētu atkārtot šādu trakumu, nav smieklīgi, bet piedzīvojums nervus kutinošs (kamēr uz pasniedzējas galda atrod vēlamo jautājumu kombināciju)...
-
studiju laikā , pārcelti jau uz Ķīpsalu, un auditorijā bija beidzot katram savs galds un rasējamais dēlis. Vienu vakaru 3 gab. aizstrādājāmies, labi, ka viens bija džeks -izkļūšanā no ēkas tas bija būtiski. Ap 12 -12.30 ejam lejā, bet tur durvju sardze, galīgi vecs tantuks saldi šņāc. Nospriedām, ka modināt bīstami, bet ārā jātiek. Auditorijas 1. stāvā visas aizslēgtas, beidzot atradās viena wc, tad nu pa tās logu rāpāmies ārā. Jāpiebilst, ka 1. stāva logs labus 2 m no zemes, bet sveikā izkļuvām un priecīgi soļojām mājās pa pontontiltu Izrāpšanās process no malas noteikti bija kolosāls
-
Kā ierasts pēc darba braucu uz veikalu iepirkties, sapirkusi paiku, stiepju maisus, rokas gandrīz pa zemi velkas, knapi varu no mētēļa kabatas autiņa atslēgas izvilkt, kad tas padarīts, vella autiņš neslēdzas vaļā, spaidu, spaidu pogu, nekā, no dusmām uz visu pasauli sāku raustīt durvis, un ar acu kaktiņu redzu, blakus stāv vīrietis un skatās uz mani, un pēkšni saka ''nu kas tagad?'', es vienkārši bļauju uz viņu, kas, kas, neredzi, mašīnu nevaru attaisīt, varbūt palīdzēsi (goda vārds es brēcu briesmīgi), uz ko viņš tādā vēsā mierā man atbild, ''protams, tā tak mana mašīna'', nu dritavaikociņ, man tai brīdī gribējās, lai zeme atveras, pati jūtu, sarkana kā biete palieku, bet tas jau netraucēja vēl pārliecināties un paskatīties uz numurzīmi, vai tiešām taisnību saka, nu neko nācās pasmieties un atvainoties, labi, ka tāds forš džeks gadījās, bet tas maita autiņš nu pilnīgs dvīnis manējam, un stāvēja tikai pāris a/m attālumā no manējā.
Mēs pāris nedēļas atpakaļ ar draudzeni arī mēģinājām svešu mašīnu atlaust...
Bet iz dzīves paziņa reiz izejot no veikala aizdomājies pieiet atslēdz ma''sinu iekāpj iekšā ieliek aizdedzē atslēgu un nevar saprast, kas skrien tādu jocīgu sejas izteiksmi... un tikai tad saprata, ka ne tikai modelis un krāsa, bet arī durvju atslēgas konkrētajam mašīnas modelim sakrita..., abi pasmējās un brauca jau katrs ar savu tālāk...
Nu tas par sakrītošajām atslēgām būs bijis no padlaikiem...
Man arī studiju laikā ir sanācis. Bija maza, pelēka, tolaik ne pārāk populāras markas mašīnīte... Noliku Arhitektu ielā pie Alma Mater un visu dienu pa lekcijām u.t.t. Nāku ārā, bāžu atslēgu, ieiet, bet negriežas. Sāku grozīt niknāk un raustīt durvis ... iepīkstas signalizācija... paga, a manai ta signalizācijas nav... Tā pati marka, modelis un krāsa... manējā caur 1 uz priekšu stāv. Klusi notinos, kamēr tai otrai saimnieks nebija atradies :D
-
Arī atmiņā līdzīgs pasākums, kā Reno pēdējais minētais, tikai man tas bija praktiskais darbs datorklasē (tad vēl bija LIELI datori) Aspazijas bulvārī ekonomikas fakultātē. Darbs iestiepās uz visu nakti, kamēr vēl izdruku sagaidījām, lai tieši ar pirmo rīta transportu mājās varētu tikt, bet... vispirms no ēkas jātiek ārā, sardze vispār nezin kur atrodama... Tad nu 3 meitieši (neatceros vai ceturtā no mūsu kompānijas arī toreiz bija) līdām pa logu, kas sanāca uz K.Barona ielas pusi, turklāt pilnā izgaismojumā, jo bija tas maija beigās.
-
Oi, man šitā darbā bija gan labi pasen. Predzēts, ka vakarā gaiteni dežurants aizslēdz, bet pirms tam viņam jāpārbauda, vai visi darbinieki ir prom un kabineti tukši. Protams, dežurants konkrētajā reizē nav iesprindzis - kabinetu durvis neparaustīja, tik nofiksēja, ka kustība nav manāma. Sanāca, ka es tovakar pastrādāju ilgāk, bet ne dikti daudz. Kad sataisījos doties mājās, gaitenis jau bija tumšs un izeja aizslēgta. :confused: Labi, ka bija vasara un mans kabinets atradās pirmajā stāvā. Izkāpu pa logu, aizgāju uz centrālo dežūrposteni, palūdzu gaiteņa atslēgu un, protams, tā vakara atbildīgā dežuranta uzvārdu, lai zinātu, no kā nākamajā dienā pieprasīt morālu gandarījumu par ieslēgšanu. Vainīgais nākamā dienā ļoti mulsa, bet pārējiem kolēģiem bija reāli jautri.
-
Par ieslēgšanu runājot, tad tādu piedzīvojumu ir bijis tik daudz ar visa veida izkļūšanām, ka pat vienu brīdi tā bija rutīna..
Šis nemaz nav smieklīgi bet patiešām iz dzīves:
Kādās kopmītnēs (neminēšu kurās) dušas telpas bija pirmajā stāvā un gan čaļu gan dāmu dušām tā siena, kas uz ielu bija izlikta ar stikla blokiem, tad nu ar to bija piedzīvojumu vairāk kā vajag.
Vienreiz ieejam dušā mazgājamies, te pēkšņi atskan balss no kārtējā izsistā cauruma, lai meitenes nebīstas uz ko kā atbilde lido ziepjutrauks (protams trāpīt bija nereāli, bet vaininiegs aizmuka gan) cik atceros lūriķis bija blonds un ne pārāk vecs...
Tad citā reizē vienai meituškai vairāk nepaveicās, jo šā bija piemirsusi iekrampēties nu un protams viens šāds frukts ar visām drēbēm bija ieklīdis kopmīnēs garām dežurantam un pa kluso ielavījies dušā. Tālāk šis klusītiņām no aizmugures pielavoties bija šo apķēris, kas nu patiesībā nemaz nebija smieklīgi un tracis bija pamatīgs, pēc kā pa vienai vairs uz dušām negājām...
Tad vēl šausmenīte, kādā naktī kā parasti kaut kur aukstākā stāva labierīcībās bija bijusi noplūde, kā rezultātā pazuda elektrība, bet pa nakti kādai no dāmām bija radusies nepieciešamība apmeklēt šo iestādi. Tad nu ar svecīti rokās šā iet iekšā un labi, ka laicīgi pamanīja, ka kāds šķībi iegūlies zem poda, kuram izsists robs. Pie šā skata pārgāja visa vajadzēšana un ja nebija elektrības, tad gājām uz cita stāva labierīcībām, ko zin ar dulliem...
Jā bija mums vienās kopmītnēs ekselentas labierīcības, ne starpsienu ne durvju, smiekli nemaz nenāca, ja nebija apsardze, ko nolikt ārpusē...
-
Nu tas par sakrītošajām atslēgām būs bijis no padlaikiem...
Nē tas bija jau 90 gadu beigās un ar jau jaunmoderno vāģi, bet baidos samelot par marku...
-
Nu labi ..lai iet :)
Ir pagājis krietns laiks, bet neliels kauns reizēm vēl tagad sametas.
Sīkumos neizplūdīšu, bet reiz ļoooti intīma rakstura sms ar vakara notikumu gaitu, kas bija paredzēta sievai, hvz kādā veidā nosūtījās sievasmātei.. :D
-
Par ieslēgšanu runājot, tad tādu piedzīvojumu ir bijis tik daudz ar visa veida izkļūšanām, ka pat vienu brīdi tā bija rutīna..
Šis nemaz nav smieklīgi bet patiešām iz dzīves:
Kādās kopmītnēs (neminēšu kurās) dušas telpas bija pirmajā stāvā un gan čaļu gan dāmu dušām tā siena, kas uz ielu bija izlikta ar stikla blokiem, tad nu ar to bija piedzīvojumu vairāk kā vajag.
Vienreiz ieejam dušā mazgājamies, te pēkšņi atskan balss no kārtējā izsistā cauruma, lai meitenes nebīstas uz ko kā atbilde lido ziepjutrauks (protams trāpīt bija nereāli, bet vaininiegs aizmuka gan) cik atceros lūriķis bija blonds un ne pārāk vecs...
Tad citā reizē vienai meituškai vairāk nepaveicās, jo šā bija piemirsusi iekrampēties nu un protams viens šāds frukts ar visām drēbēm bija ieklīdis kopmīnēs garām dežurantam un pa kluso ielavījies dušā. Tālāk šis klusītiņām no aizmugures pielavoties bija šo apķēris, kas nu patiesībā nemaz nebija smieklīgi un tracis bija pamatīgs, pēc kā pa vienai vairs uz dušām negājām...
Tad vēl šausmenīte, kādā naktī kā parasti kaut kur aukstākā stāva labierīcībās bija bijusi noplūde, kā rezultātā pazuda elektrība, bet pa nakti kādai no dāmām bija radusies nepieciešamība apmeklēt šo iestādi. Tad nu ar svecīti rokās šā iet iekšā un labi, ka laicīgi pamanīja, ka kāds šķībi iegūlies zem poda, kuram izsists robs. Pie šā skata pārgāja visa vajadzēšana un ja nebija elektrības, tad gājām uz cita stāva labierīcībām, ko zin ar dulliem...
Jā bija mums vienās kopmītnēs ekselentas labierīcības, ne starpsienu ne durvju, smiekli nemaz nenāca, ja nebija apsardze, ko nolikt ārpusē...
Ko tur teikt - studenti ir izturīga tauta, it īpaši kojās dzīvojošie. :)
Es kā rīdziniece kojās nedzīvoju, bet kursabiedrenēm visādi piedzīvojumi gadījās. Kādu rītu šīs taisās uz augstskolu un konstatē, ka netiek ārā no istabiņas - kāds jokdaris ir pienaglojis durvju priekšā matraci. Pēc tam prasu, vai tad šīs nedzirdēja, ka pie durvīm naglas dzina? Atbild, ka dzirdēja gan, bet neviena negāja skatīties, kas par desām.
-
Nu labi ..lai iet :)
Ir pagājis krietns laiks, bet neliels kauns reizēm vēl tagad sametas.
Sīkumos neizplūdīšu, bet reiz ļoooti intīma rakstura sms ar vakara notikumu gaitu, kas bija paredzēta sievai, hvz kādā veidā nosūtījās sievasmātei.. :D
Ārprāc, te smejos, te šausminos :D :D :D
-
par kopmītnēm jau īpašas teikas
Mani piedzīvojumi tikai mācību prakses ekskursijās: Baku -iesoļojam mūsu ap 25 pulciņš koju pagalmā -pēc 5 minūtēm visi 5stāvu māju balkoni pilni ar skaistuļiem sarkanos kreklos. Bet uz tā saucamo wc bez W gājām mūsu puišu apsardzībā. Labi, ka tikai 2 naktis tur bijām. Pat pilsēta pat tajā laikā skaista -19/20 gds mijas naftas bums, jugends pilnā plaukumā
-
sms ar vakara notikumu gaitu, kas bija paredzēta sievai, hvz kādā veidā nosūtījās sievasmātei.. :D
Visp, ja sieva katalogā, piem, 'Inese', bet s-māte 'Ineses mamma', tad pilnīgi iespējams :)
-
Studentu kojaas, kad dzheki naaca pie meiteneem, lejaa dezhuranteem bija jaaatstaaj pase, bet arii tad shiim patika piesieties un pabremzeet vai pat aizliegt shiis viziites.
Viens liels razbainieks fiksi nosauc meitenes uzvaardu, tipa shis ieshot pie Beerzinjas, esot vinjas braalis Beerzinjhs. Iegruuzh pasi dezhurantei rokaas un pats fiksi uzlavaas augshaa. Dezhurante atver pasi, lai paarbaudiitu uzvaardu un peec mirkliisha atskan nikns breeciens: "Bljeddddjjj!! Koshkins!!!"
-
sms ar vakara notikumu gaitu, kas bija paredzēta sievai, hvz kādā veidā nosūtījās sievasmātei.. :D
Visp, ja sieva katalogā, piem, 'Inese', bet s-māte 'Ineses mamma', tad pilnīgi iespējams :)
Štrunts par šo es reiz veiksmīgi papļāpāju ar drauga tēvu par visiem mūsu funktieriem (pa parasto no parastā) pēc tam gan ilgi nevarēju atiet, bet nu neko nācās pārdzīvot, ja balsis neatpazīst un pajautāt nemāk :)
-
Es reiz padusēs iepūru matu laku :D
Un antikstatistiķa vietā tualetes atsvaidzinātāju zem brunčiem :D
Kopmītnē reiz blakus gultā bija nolūziis viens puisis. tas bija naktī. Mēs ar draudzeni visu ko pļāpājam, viņu un citus puišus aprunājam un visādas intīmas lietas ilgu laiku. Te pēkšņi atskan balss no blakusgultas : "Kad jūs beidzot runāsiet par mākslu?!"
-
Te pēkšņi atskan balss no blakusgultas : "Kad jūs beidzot runāsiet par mākslu?!"
Labvēlis?!? :laugh:
-
Vēl savlaik kad nebija noskaņojuma man rokraksts bija kā kārtīgam mediķim un tad nu vienā reizē man ieskaites darbu atdod atpakaļ un saka, lai iztulkoju, pēc kā izliks atzīmi. Nu tā kā metene biju attapīga tūlkoju literāri atbilstoši tam kā vajag ar kļūdu labojumu :) protams atzīme sanāca labāka, nekā būtu bijusi, ja viss būtu uzrakstīts izlasāmā veidā :)
Paziņa reiz uz mūzikas skolu izstaigājās zeķubiksēs un pamanīja tikai pēc brīža, ka saprata, ka skatās uz šo ne tā, tas gan bija pamatskolas klasēs, kad tās zeķubikses vēl bija normāla biezuma...
Vēl joks ko stāstīja kāds skolotājs.
Kāds profesors no rīta iedams uz darbu izlēma iznest miskasti (daudzstāvenēs bija tie centrālie vadi, trepjutelpās), bet aizdomājies ar miskasti, čībās un attiecīgā apģērbā bija iekāpis sabiedriskajā un attapies tikai jau augstskolā kāpjam pa trepēm...
-
Tad vēl, ja jau no kopmītņu dzīves.
Atnācis istabas biedrenei puisis, ilgi abi čubinā un tā. beidzot šis iet prom. Meitene saka: - Beidzot aiztinās, es gandrīz bikses piemīzu, tā gribas!
Bet šis izrādās, pajokojis, nav vis aizgājis, bet aiz durvju aizkara stāv.
Tad nu abi sarka un bālēja.
-
Ak, jaunība!
Reiz pēc nakts kodiena devos pa taisno uz lekcijām. Atceros, tas bija zinātniskais komunisms vai tml. Es tāda apņurcīta, aizpampusi, atceros, tādā baltā linu kleitā ieeju auditorijā, bet tur nez kāpēc viss pilns, tikai 1. solā vieta. Apsēžos kā rīta zvaigzne, pilnīgi tukšām rokām, sēžu un blenžu uz tukšu galdu. Droši vien skats un aromāts arī bija. Bet pasniedzēja tā dīvaini paskatījās, iedeva baltu lapu, pildspalvu un lika mani mierā.
-
Puiši praktiņos parasti ceturtdienās no rīta sēž tādi pārlaimīgi ar degunu klavu baksta un tāds odieris visapkārt :)
-
Es reiz padusēs iepūru matu laku :D
Un antikstatistiķa vietā tualetes atsvaidzinātāju zem brunčiem :D
Kopmītnē reiz blakus gultā bija nolūziis viens puisis. tas bija naktī. Mēs ar draudzeni visu ko pļāpājam, viņu un citus puišus aprunājam un visādas intīmas lietas ilgu laiku. Te pēkšņi atskan balss no blakusgultas : "Kad jūs beidzot runāsiet par mākslu?!"
eevele, vai es Tevi vareetu paziit? :P
-
Nezinu, diez vai, bet kas zina. Sevi atpazini kādā stāstiņā? :)
-
Nezinu, diez vai, bet kas zina. Sevi atpazini kādā stāstiņā? :)
eevele, ja ar Tevi esam trolejbusu naktii nostopeejushas, tad esam paziistamas :laugh:
Taapat arii liekas, ka Betona vasarniicaa vareetu buut bijusi. Pa logiem iekshaa aaraa ir kaapts, ar mochiem apkaart braukaleets, uz ielas dziedaats ar cepuri rokaas, klubos glaazes spertas, uzsaakts vienaa kompaanijaa, beigts sveshaa vietaa ar nepaziistamiem cilveekiem, peec dzerstinjiem pirtiis pa taisno uz lekcijaam iets briesmiigaa izskataa, reiz ar sveshiem, milziigiem apaviem kaajaas :D Un kur nu veel pikantie staastinji, kur uzsuuktie zilumi uz kakla ir tikai ziedinji.
Vai dieninj, kas par jauniibu :laugh:
-
Man arī agrā jaunībā gadījās matu laku padusēs iepūst. Flakoniņš bija ar neskaidriem uzrakstiem, smaržoja tīri neko, vot i iepūtu. Paduses salipa gandrīz uzreiz, labi, ka drēbes nesabojāju. :)
-
Esmu jaunībā naktī trolejbusu stopējusi, bet ar vīru nevis Minni. :) Laikam tas bija tā vakara pēdējais trolejbuss, ka tiešām arī apstājās un mūs paņēma.
-
sms ar vakara notikumu gaitu, kas bija paredzēta sievai, hvz kādā veidā nosūtījās sievasmātei.. :D
Visp, ja sieva katalogā, piem, 'Inese', bet s-māte 'Ineses mamma', tad pilnīgi iespējams :)
Ja tā būtu, es nebrīnītos. Bet ieraksti pat līdzīgi nav. Un kataloga patālu viens otra :)
-
Nu labi ..lai iet :)
Ir pagājis krietns laiks, bet neliels kauns reizēm vēl tagad sametas.
Sīkumos neizplūdīšu, bet reiz ļoooti intīma rakstura sms ar vakara notikumu gaitu, kas bija paredzēta sievai, hvz kādā veidā nosūtījās sievasmātei.. :D
Vai sievasmāte toreiz kaut kā reaģēja? :)
-
Nu labi ..lai iet :)
Ir pagājis krietns laiks, bet neliels kauns reizēm vēl tagad sametas.
Sīkumos neizplūdīšu, bet reiz ļoooti intīma rakstura sms ar vakara notikumu gaitu, kas bija paredzēta sievai, hvz kādā veidā nosūtījās sievasmātei.. :D
Vai sievasmāte toreiz kaut kā reaģēja? :)
Šad tad uz zoba vēl tagad pavelk, bet labsirdīgi.
..jo es esmu labais znotiņš :))
-
Aizbraucu uz studiju biedra bērēm, bēres plūstoši pārgāja atceres tusiņā, atgriezos mājās no rīta.
Vīrs indīgi saka: - Ilgi gan jums tas skolotāju streiks bija!
Jo bija sapratis, ka es braucu uz streiku, kas arī notika tajā dienā.
-
Apstādināt naktī troleijbusu un vēl ar minni nu nav nekas īpaš.....:P
Mēs vienreiz nospērām pie saktas trolejbusu un aizbraucām līdz tuvākai mājas pieturai un lai nebūtu braukuši pa zaķi, katrs izkompostrējām pa diviem taloniem, kā pienākās nakc tarifā :D
-
Sīkumos neizplūdīšu, bet reiz ļoooti intīma rakstura sms ar vakara notikumu gaitu, kas bija paredzēta sievai, hvz kādā veidā nosūtījās sievasmātei.. :D
Nez, Freidam par šito nekas nebūtu sakāms -- nu par zemapziņu, apslēptajām dziņām utml :talking: It īpaši, ja raksti ka sieva un sievasmāte telefonu sarakstā nav blakus, tāda vienkāršu neuzmanības kļūdu varam izslēgt :rofl:
-
Sīkumos neizplūdīšu, bet reiz ļoooti intīma rakstura sms ar vakara notikumu gaitu, kas bija paredzēta sievai, hvz kādā veidā nosūtījās sievasmātei.. :D
Nez, Freidam par šito nekas nebūtu sakāms -- nu par zemapziņu, apslēptajām dziņām utml :talking: It īpaši, ja raksti ka sieva un sievasmāte telefonu sarakstā nav blakus, tāda vienkāršu neuzmanības kļūdu varam izslēgt :rofl:
Nu, fuuuu, kāpēc Tu tā?
Perversais cilveks :D
-
Sīkumos neizplūdīšu, bet reiz ļoooti intīma rakstura sms ar vakara notikumu gaitu, kas bija paredzēta sievai, hvz kādā veidā nosūtījās sievasmātei.. :D
Nez, Freidam par šito nekas nebūtu sakāms -- nu par zemapziņu, apslēptajām dziņām utml :talking: It īpaši, ja raksti ka sieva un sievasmāte telefonu sarakstā nav blakus, tāda vienkāršu neuzmanības kļūdu varam izslēgt :rofl:
Nu, fuuuu, kāpēc Tu tā?
Perversais cilveks :D
Man arii pirmaa doma - zemapzinjas shtuchkas ;)
-
Kādā festiņā,vasarā,pamanu družkas jau pusšķirto vīru-pa beibei katrā padusē.
To tak jānoziņo-rakstu sms-Zanei-"skatos te tavējais 2 zaķus spaida". Kad sms jau sūtās,saprotu,ka esmu aizsūtījusi citai Zanei,kas namsaimnieka sieva,kuriem dzīvokli īrēju. Domāju,domāju,kamēr aizsūtīju atvainošanās sms,ka ir pārpratums.
Sen,jaunībā,brūtejāmies,abi dzelzceļa stacijas bufetē iegājām padzert tēju utt. Kamēr sagaidu savu sviestmaizīti,pusis jau tējas aiznesis pie stāvgaldiņa,es nāku ar papīra šķīvīšiem,tādiem ļodzīgiem,uzmanu,lai buķiki nenokrīt zemē. Tikusi līdz galdiņam,lieku maizītes,un tā mīļi pieglaužos pie sāna....Tajā brīdī pamanu-ka no blakus galdiņa manējs kavalieris dikti izbrīnīti lūkojas uz manu pusi.... :faint:
-
Kramēšanās pa svešiem groziem lielveikalos jau laikam jautra klasika. Divatā staigajam gar Rimi plauktiem,kad atceros,olas jāpaņem. Pārliecībā,ka mūsu iepirkumu rati man seko,lieku tik olas iekšā-uz ko patīkama,sveša vīriesa balss jautā:mums šovakar vakariņās būs olas?
-
es vienreiz pa pusveikalu dzinos pakaļ saviem ratiem, ko viens kungs trakā tempā stūma prom
-
Man ir gadījies, pie kases izkraujot ratus, atklāt, ka tajos ielikts kas neplānots. Tā kā neviens no maniem līdznācējiem neatzinās, ka viņš to ir ielicis kā sev nepieciešamu lietu, tad pieņemu, ka ielicis kāds svešs tīšām vai nejauši. :)
-
Sajaukt mašīnas vai kuriozi ar lielveikala ratiem ir gadījušies gandrīz ikvienam. Man vēl ir gadījies gulēt uz divām taburetēm (kādreiz bija tādas ar finiera virsu un bleķa kājām). Normāls miegs pēc tusiņa ( :fubar: ).
-
Pavisam svaigs gadījiens.
Vakar mēģinu veikalā apmaksāt pirkumu, bet, johaidī - pēkšņi aizmirsās pin kods. Kā akā pazudis atmiņas dzīlēs.
Pofig, norēķinos ar citu karti.
Aizbraucu mājās, pieeju pie durvīm, uzspiežu kodu, stāvu gaidu..nu netaisās vaļā. Spiežu vēlreiz, nopīkstas, bet valā netaisās.
Pēc tam sapratu, ka gribu atvērt durvis ar aizmirsto kartes pin kodu :)
-
Pasen. Gāju reiz pa Stokmani, paņēmu bezmaksas žurnāliņu "Kurš uzsauks?", lai būtu ko pie pusdienām palasīties. Iepeldēju GanBejā (iekš Origo), palūkojos apkārt - ek, pie dīvāniņiem nav brīvu galdiņu.Uzjautāju vientulīgai dāmai ar žurnālu "Ieva" degungalā, vai vi'nai nebūs iebildumu, ja pie viņas galdiņa (četrvietīgs) piesēdīšu. Pasūtu savus gardumus, šķirstu "Kurš uzsauks", ieinteresēti lasu par Gruzijas vīniem - dāma, pa telefonu pļāpādama, palūdz rēķinu, tāpat pļāpādama fiksi samaksā un dodās prom. Es izstrebju gardo zupiņu, apēdu strūdeli, izdzeru kapeju un ar pēc rēķina jautāju. Uz ko apkalpojošā meitene rāda izbrīnītu seju - kā, viņa jau esot mūsu galdiņam rēķinu iedevusi, "tā sieviete" jau esot samaksājusi. Uz manu tekstu "mēs nebijām kopā, pasūtījām dažādos laikos un neesam pazīstamas" meitene nosodoši bilda, ka tad vajadzējis pateikt!! Lieki piebilst, ka viņa nejautāja... :D un kad es sāku ēst, svešā sieviete jau bija beigusi...
Atstaaju savu vizītkarti, ja nu sieviete atjēdzas, ka ir apkrāpta, un devos projām. Opiciante gan gribēja, lai es par sevi tomēr samaksāju, kas man nelikās loģiski. Viņai? par dumjību?
-
Dzeram viesnīcas 8. stāva vestibilā. Paliels bars, kādi 10 gab.. Te uzrodās vēl pulciņš paziņu. Nav kur sēdēt. Nu aiziet desants pa stāviem - liek no citiem vestibiliem klubkrēslus liftā un sūta uz 8.. Tur tos izlādējam ārā, ieliekam liftā lielu pelnutrauku un nosūtam uz to stāvu, no kura ir pa mob. piezvanīts, ka ir beņķi ienākušies. Nu feini, visi sēž. Toties ir piepildījies pelnutrauks. Nosūtam to uz recepciju, apmaiņai. Šie atsūta apakaļ. Ceturtā reizē tiekam pie tīra pelnutrauka. Tauta pievienojas arvien vairāk. Akal nav kur sēdēt. Viens atstiepj no numuriņa madraci, lai ērti. Tas ātri tiek saliets ar visu ko garšīgu un madrača saimnieks paziņo, ka tādā negulēs, vajagot jaunu. Tas vells liftā ielīda ļoti negribīgi....
Par viesnīcas rēķinu un tā apmaksāšanas procedūru būtu atsevišķš stāsts.
-
Kādai agrākai darba vietās bija tāda nelaime kā Lattelecom telefons. Privāts uzņēmums, nekāda sakara ar medicīnu un nekādas reģistratūras.
Vvz, kurus ciparus sajaucis Rus runājošs babulis zvanīja un pieprasīja pierakstīt viņu pie daktera X(nosauc uzvārdu). Uz manu mēģinājumu paskaidrot, ka te nav poliklīnika un ne pie kāda ārsta pierakstīt nevaru, babulis vēl uzstājīgāk sāk pieprasīt, lai pieraksta pie ārsta X un vēl visnotaļ cienīgi Rus valodā nosunī...
Nometu, nu i nafig to babuli.
Tak nē, pēc pāris dienām zvana atkal un prasa pierakstīt pie X (vai Y fvz, kkāds uzvārds) un atkal uz paskaidrojumu, ka te nav nekāda poliklīnika un nevaru pie daktera pietakstīt, izlamā.
Vēlāk vnk liku nost, kā to babuli izdzirdēju. Arī kā dura skaidroju, ... Kolēģi pēc otrā zvana ieteica, ka vajadzēja tak "pierakstīt" uz tādu un tādu datumu tikiem un tikiem... Kas par haju tajā poliklīnikā būtu! Bet tā būtu viņu problēma un vrb kāds galu galā uzstājīgajiem, hiperaktīvajam babulim ieskaidrotu īsto poliklīnikas reģistratūras tel. Nr.... Man kkā žēl bija to poliklīnikas ļautiņu...
-
PČ Hokejā. Kaut kur ārzemēs. Agrā rītā ielas malā grīļojas astoņi gabali un neko nejēdz. Pat to, kā sauc pilsētu. Apkārt nevienas adekvātas dvēseles. Ideja, kā māja - jānoštopē kads braucamais un jaizstāsta adrese, gan jau ka nebūsim tādā pakaļā, ka nespēs samaksāt vai sarunāt. Pirmie, kas piekrīt apstāties, izrādās poliči. Šie vaicā, vai vajagot problēmas. Nu un puiki metās astoņbalsīgi stāstīt, ne viņu mēlē, ka viss kārtībā, bet pēc adreses X mūs gaida uz dzeršanu - nedrīkst nebraukt. Poliči, ar izteiksmīgām zīmēm žestikulējot, ka pie šamiem nav pieņemts dzērājus vest uz dzeršanu, beigās piekrīt, ka aizvedīs. Vienu paņem par ķīlnieku priekšā sēdēt. Pārējos iebāž būrī. Mums līdzi bija. Ideja, ka jāsašūpo mobīli, lai tas jautrāk ripo, tika izsvilpta no ķīlnieka puses, jo šams, iespiests starp diviem poličiem, mērkaķa ātrumā atžigra. Mēs atžirgām, kad kāds liekot pie lūpām pudeli, jau sēžot būrī - skaļi iedomajās: "a kas teica, ka mūs tagad neved uz būri?". Jāatzīmē ka jāpieveicamais attālums bij ap kilometru, ja ietu kājām.
-
Vīrs nopircis sev ierasto šampūnu. Pēc kādām dienām trim arī paņemu to lietošanai (lai gan pašai savs, reizēm iebraucu viņa plauktā) un jūtu nav riktīgi - kā tad nevis šampūns, bet matu balzams. Ā, tāpēc viņam licies jocīgi, ka nemaz neputo...
-
No rīta, sakarā ar ieilgušo vakaru aizguļos.
Baigā skriešanā sataisos, bāc, zobus neiztīrīju. A laika ta nav nemaz.. aj, pa ceļam paskalošu ar skalojamo.
Paķeru pudeli, kas it kā ātrumā izskatās, kā riktīgā. Ierauju šļuku, skalinu...bļaaaaaaa.....kkas nav īsti, garšo briesmīgi. ...tas bija nagu lakas noņēmējs vai kkāda tur kosmētikas figņa..
-
Tēma tik feini risinās, ka administrācija nolēmusi visvairāk LIKE saņēmušā stāsta autoram/ei piešķirt speciālbalvu.
-
bija jālido no Romas uz Diseldorfu.
abi ar bērnu atrodam izeju no kura būs Diseldorfas reiss ... laika pietiekami, sēžam gaidam, nevienu neaiztiekam.
sākas iekāpšana. bērns nevainīgi paskatās uz tablo un izbrīnīts saka " klau vai tiešām mēs šoreiz ar Lufthansu lidosim?"
paga!!! kāda lufthansa!!! mēs ar citu kompāniju!!! kas pa izeju?? uz kurieni?? bāc nu ir Diseldorfa ir pareizais laiks .... !"§$% aviokompānija NAV īstā!!!
un tā mammis ar 2 rokas bagāžas koferiem, regulāri ielūrot katrā otrajā tablo, un kaut kur pakaļ skrejošu bērnu nesas cauri lidostai ar skaļiem saucieniem "achtung! achtung! Diseldorfa" (kāda velna pēc vāciski, neprasiet, neatceros)
pēc krosa beidzot atrodam izeju mūsu reisam ar pareizo lidmašīnu, galdiņš viss novākts, neviena cilvēka, durvis taisās ciet ... neko iesprukām pēdējā mirklī
-
Es jau domāju, ka ēvele, bet nē - Broms tomēr pagaidām pirmais :P
-
aa un nesen.
zobupasta beigusies, a bērniņam vakarā zobi jāmazgā ... palūru uz plauktiņa, jā ir vēl kautkāds "dent" - saku, ņem, laikam ceļojumu tūbiņa tāpēc maza.
bērniņš atnāk pēc brīža un saka, tu paskaties kāda zobupasta, ne balta, bet rozā!!! ..... ups! idiote!!! tā tak omes protēžu līme!!! :D
fuj, būtu bērnam muti aizlīmējusi :D
-
Milānā apmetāmies viesnīcā "Bernini". Es prasu,kā lai atceros nosaukumu, ja nu kas. Man saka - nu, tā kā bērniņi, tikai bez mīkstinājuma un garumzīmēm. Asociācija radās, viss skaidrs.
Bet, kad vajadzēja atcerēties, asociācija nostrādāja it kā pareizi, bet nepareizi- pateicu viesnīca"Bebitis"!
-
Autokrosā sastopos ar bijušo klasesbiedru. Vislabākā pļāpa protams ir ar attiecīgu dzērienu. Dzimst ideja, ka vajag sazvanīt vēl vienu raspizģaju. Tas stāsta, ka esot vien dažu km attālumā,vecvecāku lauku mājās, bet ceļš nav izbraucams jau vairākas dienas, tip gaidot traķi, kas izšlepēs. Nu ko, ko... traktora tak mums nav. Labi, dzersim divatā.
Bet reklāma ir laba lieta. Skaļruņos tiek paziņots,ka esot pieejama izvizināšana ar helihopteru. Saskatījāmies un turpmākā rīcìba bija skaidra bez vārdiem :)
Džeka opim, kuram humora izjūta ekselenta, nāca ārā tāaaadas lamuvārdu pērles, kad šis sadzirdējis trako troksni, ieraudzīja, ka pie mājas sēžas helītis. Aparāts laikam mi 2 vai mi 4. Pēc tam no tā izveļas iereibuši tipiņi un bļauj : Eu, čirkainais taisies, laižam kost!
-
..Pasūtu savus gardumus, šķirstu "Kurš uzsauks"..
Laika īsināšanai izvēlētā literatūra perfekta. Uzsauca arī! :laugh:
-
..Pasūtu savus gardumus, šķirstu "Kurš uzsauks"..
Laika īsināšanai izvēlētā literatūra perfekta. Uzsauca arī! :laugh:
tā bija kolosāla sakritība, bet nemeloju neviena vārda... bet vispār interesanta sajūta konstatēt, ka kāds ir nejauši par tevi samaksājis...:)
-
..Pasūtu savus gardumus, šķirstu "Kurš uzsauks"..
Laika īsināšanai izvēlētā literatūra perfekta. Uzsauca arī! :laugh:
tā bija kolosāla sakritība, bet nemeloju neviena vārda... bet vispār interesanta sajūta konstatēt, ka kāds ir nejauši par tevi samaksājis... :)
It sevišķi, ja tas kāds pat negaida, ka tu tagad ar viņu gulēsi :)
-
Man ir gadījies, pie kases izkraujot ratus, atklāt, ka tajos ielikts kas neplānots. Tā kā neviens no maniem līdznācējiem neatzinās, ka viņš to ir ielicis kā sev nepieciešamu lietu, tad pieņemu, ka ielicis kāds svešs tīšām vai nejauši. :)
o, jauna štata vieta lielveikalos. Kāds ikdienišķi ģērbts clv, kas iet un vēl pā kādai precei ieliek katros otrajos ratos, kur vairāki savi licēji un kaudze tik un tā... Deram, ka puse arī nopirktu piemesto preci ;)
-
oj atcerējos par iepirkšanos un iepirkumu ratiņiem.
staigāju ar māsu pa veikalu, protams ar ratiem. māsai ir baigā tendence sakraut ratos arī to kas nevajadzīgs un mums bij švaki ar naudu toreiz - skaitīju katru santīmu, tad nu es iebāzusi degunu savā sarakstā un atzīmējot cenas eju ar ratiem pa priekšu un viņa aiz manis.
sarakstā ir gaļa no vitrīnas, eju paņemu ... visu laiku lūru sarakstā, pierakstu ... aizeju pie ratiem, iemetu un braucu tālāk.
pēc brīža mani apstādina māsa, skatos šai rati .... a es pusveikalu izstumdos ar ratiem, kuros pārdevējas salikušas preci, kuru izlikt gaļas vitrīnās... nokaunējos un stūmu tos ratus atpakaļ pie vitrīnām
-
Es jau domāju, ka ēvele, bet nē - Broms tomēr pagaidām pirmais :P
Es varētu sākt jaunu karjeru kā pītija un pilnīgi droši pareģot, ka Broms ar savu intīmo SMS sievasmātei būs pirmajā vietā[size=78%] [/size] :clap:
-
Ir kaut kāds konkursa skaitìtājs jeb jānoskaidro ar bakstìšanas metodi? :)
-
Esmu gatava vēlreiz nobalsot par Bromu, ja viņš uzrakstīs arī sms tekstu, kāds tika nosūtīts sievasmātei. :)
-
A man eevele ar patiik.
-
Līdz noteiktajam datumam neviens neko nebakstīs un rezultātus neskaitīs. Kad pienāks tā diena, tad arī taps zināms :)
-
pirms daudziem gadiem, kad naudas bija maz, trijatā stopējām līdz Tallinai un tad ar prāmi uz Helsinkiem uz vienu festu. nu lūk, esam Tallinas prāmju ostā, vakars vēls, viss ciet. draudzenei, kurai tika uzticēts noskaidrot prāmju attiešanas laikus, izrādās tos sāk noskaidrot, esot uz vietas, zvanot kaut kādam paziņam, kas neko nezin. nu skaidra bilde, ka līdz nākošam rītam nekas nekur nekursē, jo cilvēku nav, viss tumšs un slēgts. kaut kur jāpaliek līdz rītam , naudas liekas hotelim nav. skatamies kaut kādas sānu durvis vaļā ( neatceros vairs kurš termināls tas bija), atveram, tur priekšā (nezinu kā sauc, tāds metāla parīks, kas griežas apkārt, nu tipa griežamās durvis, bet tas ir metāla, neliels ). sānos no šitā verķa durvis ar lodziņu, pie kura neviena dotajā brīdī nav. mēs izejam tam verķim cauri, attopamies svaigi uzceltā vai svaigi izremontētā tādā kā lidostas pases pārbaudes telpā. pārgurums milzīgs, grīda tepiķota, metamies nost un guļam līdz rītam. no rīta mostamies, pa ceļam līdz verķim un lodziņam ir tualete, apkopjamies tur un ejam uz izejas pusi. divas no mums izspruka caur to verķi, bet trešo noķēra šoreiz pie durvīm ar lodziņu sēdošs netipiski ātrais igauņu puisis. tā viņa sejas izteiksme bija vienkārši graujoša, kad viņš ieraudzīja mūs mierīgi ejot uz izeju. sākās skaidrošanās lauztā angļu val. kas mēs esam un ko šeit daram. pēc neilga laika tikām prom, teicām, ka esam LV žurnālistes un braucam uz festu Helsinkos. kaut kādus festa papīrus grūdām, lai lasa. un pases rādījām. domājams, ka viņam nāktu tikai par sliktu, ja fiksētu mūsu aizturēšānas faktu, jo paša vaina jau vien bija, ka nesargāja objektu. pēc 5min bija jāatgriežas, gredzeni bija palikuši uz izlietnes apmales tualetē. igaunis gandrīz otro reizi trieku dabūja.
p.s
toreiz vēl bija pasu kontroles starp LV un EST, nebijām vēl ES.
-
atcerējos turpinājumu, saistībā ar šo braucienu. nu lūk, pa Somiju iztusēts, jābrauc mājās. esam prāmju ostā, normāli negulēts naktis 4 vai 5. pienākam pie biļešu lodziņa un prasam 3 biļetes uz tuvāko Tallinas prāmi, tiek nosaukta astronomiska summa. izgriežam visas kabatas, izkratam makus, pa visām summa tiek noskaitīta. paņemam biļetes un laimīgi nokļūstam uz prāmja. uz prāmja satiekam kādu paziņu, aizrunājamies par prāmjiem, šis saka, lai parādam biļetes, tātad mēs nopirkām uz ātrāko, dārgāko prāmi, bet atrodamies uz lētākā un lēnākā prāmja, labi, ka vēl virziens bija viens un tas pats nevis Ālandu salas.
-
Esmu gatava vēlreiz nobalsot par Bromu, ja viņš uzrakstīs arī sms tekstu, kāds tika nosūtīts sievasmātei. :)
Tad tēma jāpārceļ uz citu sadaļu :)
-
Vienai pazīstamai meitenei šitā izgāja: meitene sadomāja savā dzimšanas dienā aizbraukt uz Parīzi. Ierodas viņa no lidostas pilsētā, sapucējusies, sarkanā kleitiņā, romantiskā noskaņā, Parīze taču! Un nolemj brokastis ieturēt restorānā uz ielas. Apsēžas, pasūta glāzi šampanieša - šitas vārdiņš ir pazīstams- un domā, ko vēl varētu pasūtīt, bet ar franču valodu ir kā ir. Izdomā, ka sagādās sev pārsteigumu - franču virtuve, nekas slikts tak nevar būt - un pasūta uz labu laimi KAUT KO no ēdienkartes. Un viņai atnes...trīs plikus apdegušus kaulus, no kuriem paredzēts izsūkt kaulu smadzenes! Un viesmīlis, dīvaini blenžot, noliek šito blakus viņas šampanieša glāzei...
-
Iz bērnības.
Mācījos pirmajā (vai otrajā) klasē, mamma (skolotāja) mācību gada sākumā bija nokļuvusi slimnīcā, neatceros iemeslu, bet bija pēc operācijas. Aizejam ciemos mēs ar tēti, pēc tam atnāk mammas kolēģe un abas runā par stundu saraksta taisīšanu (mamma - mācību daļas pārzine, viņas pienākums sarakstus taisīt). Kolēģe saka - nu tad es ņemšu "tīrus palagus" (tukšas A1 izmēra lapas, uz kurām raksta stundu sarakstus) un nākšu pie tevis, taisīsim kopā. A es paskatos uz medmāsu (kura arī tajā brīdī atrodas palātā) un naivi prasu - vai tad slimnīcā tīru palagu nav?
-
Vakar kolēģe stāstīja (oi, ceru, ka mani kolēgas šo nelasa) ... Tēvam uztaisīta zobu protēze. Kaut kā īsti laba nav - tur berž, te spiež .. nu kā jau cimperlīgam kungam. Tas ir par iemeslu .... ja ir iespēja - protēze neatrodas mutē. Tā vienu rītu aizgājis uz darbu un sapratis, ka .... protēzi atstājis uz virtuves galda ... Zvana sievai un saka, ka tā gadījies un viņai protēze jānoliek citā vietā. Sieva tik - jā, jā! Beidzot telefonsarunu, sieva aiziet uz blakus istabu un aizmirst par vīra teikto. Pēc kāda laika nāk uz virtuvi gatavot pusdienas un nevar saprast ko suņuks tik aizrautīgi grauž .... Tēva protēze!!! Pēc zināma cīniņa tā tomēr atgūta .... vakarā no vīra spēka vārdi noklausīti ...
Fināls - viens zobs esot nograuzts un zudis, bet ... protēze esot labāka kā pirms tam ... ne vairs berž, ne spiež ...
-
Par zeķbiksēm.
Toziem zem garajām biksēm valkāju zeķbikses. No rīta pieceļos - zeķbikšu nav. Pazudušas. Ātrumā skapī atrodu kādas baisās krāsās, uzvelku un jožu uz darbu. Esmu jau centrā, pusceļu veikusi, un visādi dīvaiņi man uzmācas un pūlas uzsākt sarunu': Devuška, u vas... Iešu es tur klausīties! Gala beigās, mani aptur solīds vīrietis (!!!) un norāda, ka man no bikšu staras pa zemi velkas 40 cm dubļainas , slapjas vakardienas zeķbikses!
Ak , kunga māte! Ne ārā dabūt, ne atpakaļ sabāzt! Tā i braucu arī otro pusi ceļa ar sabiedrisko transportu ar ap zābaku aptītu zeķbiksi....
-
Starptautiskā kontekstā situācija:
- Mamm, mājās braucot, nopērc 2 kastes makaronu!
(Pie sevis nodomāju, kāpēc tā jocīgi saka "kastes", makaroni taču pakās, bet nu labi, noteikti franču valoda galvu jauc)
Nopērku 1 paku spirālveida, otru spagetti.
Mājās:
- Nu bet māām, kur makaroni???????
Izrādās bija domāti tie makaroni, kas frančiem cepumi "macaroons".
-
Par zeķbiksēm.
Zeķbikšu stāsti man šķiet, ka ir leģenda.
-
par igauņu puišiem atcerējos
Braucam komandējumā uz Tallinu ar glaunu darbavietas mašīnu, kas pirms gada bijusi nozagta, izsludināta meklēšanā un atgūta. Pirms brauciena speciāli zvanīts uz visādiem interpoliem -nē, brauciet droši, viss noņemts.
Uz Estu robežas pēkšņi sākas rosība, mūs nodzen malā, tad vispār uz uz kaut kādu laukumu un savas 3 stundas nodirnam, kamēr mūs palaiž.
Atpakaļ uz robežas viss jau itkā kārtībā, esti puis dod pases atpakaļ un prasa: A počemu u vas mašina kraģennaja? Uz ko atbildējām " a drugoj ņetu "
-
Nav gan, ir reāla pieredze. :rofl:
Par zeķbiksēm.
Zeķbikšu stāsti man šķiet, ka ir leģenda.
-
Par zeķbiksēm.
Zeķbikšu stāsti man šķiet, ka ir leģenda.
Man arī šķiet, ka joks ar zeķubiksēm katrai ir gadījies, bet tāpat daudziem škiet, ka joks ar auto un iepirkumu geroziem katram gadījies, bet man nekad nav!
Man, līdzīgi kā ar zeķubiksēm, ir bijis, ka apoenes izkrīt no staras, tas gan bija feils!
-
Reiz tāda skaisti sapucējusies stāvu pieturā, atceros, gaiši zila žakete bija. Pienāk viens vīrietis un tā kā stiepj savu roku uz manu pusi un saka - atvainojiet, jums tur...! Es tā iznīcinoši paskatos, domāju - ko man tik skaistai piesienas tāds kretīns :D Paeju soli nost un skatos debesīs. Viņš nāk tuvāk un atkal stiepj roku pret mani, trakums! Un saka - meitenīt, jums tur uz pleca kaut kas! Paskatos - putns apkakājis!
-
Šo jau kādreiz rakstīju citur, tāpēc atļaušos pārkopēt :)
Kamēr sieva komandējumā, laiku īsinādams, uzplijos kaimiņam ar "kādu aliņu pie hoķa"
Kā nu gadījās, kā ne, bet trubu mājās neatnesu. Apsteidzot notikumus pastāstīšu, ka telefona modelis un krāsa ir identiski ar kaimiņu. Šamā puikas ar telefoniem spēlēja kaut kādas spēles un laikam jau būs adrešu grāmatas sasinhronizējuši,pārrakstījuši, kaut ko parkopējuši vai hvz vēl ko sadarījuši. Bet varbūt telefona gļuki vulgaris. par to mēs gan jau "razberjomsa" :)
Sieva/mana/ zvana man uz manu telefonu. Vajadzēja uzrādīties "....(darbs)". Bet uzrādījās ka it kā zvana kaimiņš no sava viena telefona uz otru. īsāk sakot - kaimiņa sieva domāja, ka vīrs, meklēdams telefonu/kas aizmirsts mājās/ uz to arī zvana, bet reāli pacēla manu telefonu. Nu ja jau vīrs zvana, šī koķetē un atbildot saka, ka viņai iepriekšējā nakts ir ļoti patikusi,vēl nav pat saģērbusies un -"atbrauc pēc telefona un izdrāz vēlreiz". Nebūtu viņas savstarpēji labi pazīstamas un uzreiz pārpratumu nenoskaidrotu, nevar zināt kā situācia risinatos tālāk. Un ej pierādi, ka neesi kobelis! :)
-
Ne tik smiekliigs kaa nervus kutinoss piedziivojums, kuru negribeetos veelreiz piedziivot..
Reiz ar draugu celjojaam pa Skotiju. Apbriinojaam burviigos juuras krastus, lidz ieraudziijaam fantastisku salu. Taa kaa bija beegums, tad tur vareeja mierigi paariet paari. Dazhi vieteejie iedziivotaji ar' tur bija manaami atpuushamies, taa ka it kaa viss normali. Mani gan mazliet uztrauca, ka beegums itin aatri var 'paarveersties' par paisumu. Uz ko mans draugs tik noteica, ka viss ok. Es kaa dumja blondiine noticeju ari. Paarejam paari uz salu, viss smuki bla bla.. Bet es tik domaaju un gara aciim redzu glaabshanas helikopterus, astronomiskus reekjinus, tuuristi-idioti :) Shis tik saka, lai nestresoju.. Labi, ka lietus saaka gaazt, devaamies atpakalj, kur konstatejaam, ka, PROTAMS, no milziigaas paarejas tik dazhi lielaakie akmenji regojas! Man panika, metos udenii, jozhu uz otru krastu, pametu skatu atpkalj-draugs leeniteem botes tik veel velk nost... :D Man pashsaglabaashanaas instinkts iedarbojas, tik paspeeju nodomaat - Pie velna! Lai vinjs tur paliek, es jau nu netupeeshu salijusi, nosalusi uz neapdziivotas salas liidz kaads muus pamaniis. Laimiigi tomeer tikaam krastaa. Kopsh taa laika vienmeer paljaujos uz savu intuiiciju..
-
O jā, paisuma - bēguma stāstiņi...
Portugāles dienvidu pludmales ir tādi jauki dabas veidojumi - neeenormāli skaista smilšakmens siena, līcītis, uz kuru bieši vien var nokļūt no citas pludmales caur kādu caurumu atdalošajā sienā. No rīta ar kolēģi ejam baudīt sauli un okeānu, skatāmies - o, jāizlien cauri, oo, cik skaisti, un neviena cilvēka, super, nez kāpēc uz šejieni nenāk? bet nu tomēr nolemjam, ka iesim vien atpakaļ uz pirmo. Hmm. un ko tā virve tur karājas no augšās...?
Lietuviešu kolēģi izdomāja, ka grib "paši savu pludmali" un aizgāja sauļoties uz mazo, smuko. Atpakaļ tika ar niršanas paņēmienu... bildēs vēl nav "maksimums", mēs nemaz nezinājām, ka iņi tur ir... :)
... Un par virvi viss palika skaidrs...
[attachment deleted by admin]
-
Ne iz manas dziives gan, bet pieljauju, ka shitaa vareeja ne vienai vien gadiities.
Staastinjsh no seerijas - "Latvieshu piediivojumi aarzemees".
Tas notikaas veel taalajos padomju laikos, kad daudziem pat soc. valstis bija gruuti piepildaams sapnis. Mana klasesbiedrene tolaik nodarbojaas ar aireeshanas slalomu un gadiijaas braucieni uz soc.valstiim - sacensiibas un taa. Vienaa no shaadiem braucieniem - Chehoslovaakijaa, ja nemaldos Praagaa, briivajaa laikaa meitenes baudiija saldeejumu kaadaa aara kafejniicaa. Un pilnaa paarlieciibaa, ka pie blakus galdinja seedoshie puishi nesaprot ne vaarda, njeemushaas shiem taa pamatiigi "kaulinjus mazgaat". Puishi dziljdomiigi kluseejushi, liidz viens no vinjiem skaidraa latvieshu meelee: "Meiteniites! Vai veelaties iepaziities?" Lieki teikt, ka meitenes momentaa mainiija kraasu vaigu apviduu, jo puishi izraadiijaas latvieshu sportisti uz citaam sacensiibaam atbraukushi.
Moraale - pirms njemies kaadu citaa valstii aprunaat latviski ar domu - vinjsh jau taapat neko nesaprot, paarliecinies, vai aprunaajamais objekts arii nav latvietis.
-
Nu labi ..lai iet :)
Ir pagājis krietns laiks, bet neliels kauns reizēm vēl tagad sametas.
Sīkumos neizplūdīšu, bet reiz ļoooti intīma rakstura sms ar vakara notikumu gaitu, kas bija paredzēta sievai, hvz kādā veidā nosūtījās sievasmātei.. :D
Var gadīties, ja abām vienādi vārdi. (piezīme sev: atcereties brīdinat dēlu, viņam gan sieva gan sievasmāte ar to pašu vārdu)
-
Padlaiki. Man kādi gadi 11.
Māmuķis iedod man naudu un sūta uz veikalu pēc pupiņām. Vajagot 100 gramus. Es tā kā bik uz pauzes - iedod naudu, padaudz, bet tās pupas kaut kā maz vajag. Ņemu un drošības pēc pārjautāju:
- Parastās pupiņas?
- Protams, ka parastās!
Nu ka vajag, ta vajag. Aizeju, izstāvu rindu, paprasu... Pārdevēja uz mani tā dīvaini lūr, bet 100 g iesver. Samaksāju, kas ta man - mamma teica, tātad pērku.
Nolieku virtuvē uz galda tūtiņu ar baltajām pupiņām - māmuķis paskatās... un sāk uz mani histēriski bļaut, kāpēc es par viņu ņirgājoties un ko es atļaujoties.
- ?????? Nu bet es taču tev vēl pārprasīju, vai vajag parastās pupiņas?...
- Protams, - parastās! kafijas! pupiņas!!!!!!
-
Paisuma bēguma gadījums, līdzīgi kā Lilith un Emīlijai.
Nekur tālās zemēs - tepat igauņos. Sāremā, Pangas panks, dolomīta jūras stāvkrasts.Vajadzēja pa apakšu pastaigāties, stāvkrastu apskatīt no lejas.
Kad pēķšņi ūdens sāka tuvoties un celties atklājām sevī klinšu kāpšanas talantu - uzrāpāmies gandrīz vertikāli pa stāvkrastu, bez jebkādiem palīglīdzekļiem! Var jau būt , ka tur nemaz dikti dziļš neuzplūst, bet komplektā ar vēju un viļņiem un asajiem akmeņiem diezgan nejauki.
Smieklīgi droši vien tikai no malas izskatījās....
-
Kas tik neuzaust atmiņā, kad to padarbina. Šis man bija aizmirsies, jo apkaunojošs gadījums, bet nu lai iet.
Patīkams puisis jaunībā uzaicināja uz teātri. Kā par nelaimi, man jau no rīta sagrieza vēderu, bet tā gribas iet! Sadzēros ogli, jo tad jau nebija tās zilās kapsulas, kas uzreiz aizsit caureju, gāju vien un cerēju uz to labāko. Pirmo cēlienu kaut kā nosēdēju, bet starpbrīdī jūtu, ka iestājies kritiskais moments. Aizeju uz tualeti, bet tur traka rinda. Šajā vecumā nekaunētos paprasīt, lai palaiž, bet jaunajos gados tā neatļāvos. Neko darīt, smaidu un saku puisim, ka man slikti un ka iešu mājās. Viņš saka, ka pavadīs. Zeme atveries! Smaidīju un runāju kaut ko- nezinko, cik varēju, bet nu vienā brīdī jutu, ka nekas nelīdzēs. Tad nu notika tas, ka man lēnām piepildījās bikses ar visu, kas līdz tam bija veiksmīgi iekšā noturēts. Bet es tikai smaidu un runāju un tik silti paliek un tek gar kāju. Labi, ka bija rudens, man garš mētelis, gandrīz līdz zemei. Par laimi, mājas klāt, ātri un bez bučas atvadījos un kā plēsta metos istabā un kliedzu: "Mamma, es bikses pietaisīju!"
Njā, nekā smieklīga.
-
Horoskops šai dienai, vai kā es braucu kaķi potēt
Horoskopā tai dienai bija rakstīts :„ iesaistīsies jaunās aktivitātēs un projektos, tas palīdzēs tev gūt ievērību un izcelties. Apkārtējie tieksies pēc tavas sabiedrības, varbūt veidosies jaunas draudzības saites.”
Tai liktenīga diena bija paredzēta mana astainā dārguma potēšana. Kaķa pieradināšana pie tā, ka būs ziepes sākās jau vakar- nocēlu no skapja pārvadāmo būrīti. Emīls to apostīja, pāris reizes ielīda iekšā un atzina par savējo... Tātad, tas brīdis bija klāt, izvilku ar viltu savu dārgumu no pagultes un ierādīju jaunu dislokācijas vietu.
Košaks klusēja, es uztraucos. Bez potēšanas, par kuru man stāstīja visādus briesmu stāstus, bija paredzēts atrādīt priekšējo kreiso ķepiņu, kuru pēc manām domām košaks tā kā drusku saudzēja – un manās fantāzijās to bija gandrīz lauzis. Sākums bija labs, jo man izdevās tikt garām mūsu sētniecei, kura joprojām mani vājā.... Tad spiedu gāzi un pirmajās piecās minūtēs guvu sabiedrības ievērību iebraucot kalnā… zem zīmes. JĀ, zīmi es redzēju, vienkārši neuztvēru to nopietni.
Kalna galā mani jau gaidīja policists, kura acīs es izcēlos ar to, ka biju vienīgā, kas brauca tai virzienā. Policists man nepatika, viņš vicināja to savu rīku un spriežot pēc visa gribēja iepazīties ar mani tuvāk(kā horoskopā bija rakstīts – tiecās pēc manas sabiedrības)...
Būtībā, es nekad neesmu bijusi īpašs policistu intereses objekts. Kur braucam?- viņš jautāja. Pie vetārsta, - atbildēju (viņš mani apstādināja tieši pie vetklīnikas), - kaķim kaut kas ar ķepu. Jūs zīmi lejā pamanījāt? Jūs zināt, ka šis te pagrieziens jums maksās 30 euro? Visi no manis grib vienu – naudu (skumji nopūtos) Bet tad iebļāvās Emīls, kas līdz šim sēdēja klusi - policists viņam arī nepatika, un viņš noteikti uzskatīja, ka tie 30 euro ir priekš kaķiem! Tad man tika uzdoti visādi citi jautājumi, uz kuriem pirmais skaļi bļaudams atbildēja kaķis, es visam piekritu. Beigās izrādījās, ka policistam bija sirds jo viņš laikam arī mīlēja kaķus, man atgrieza dokumentus un teica, ka šoreiz iztikšu ar brīdinājumu. Nekādu dokumentu par brīdinājumu man neizsniedza, līdz ar to es paredzu, ka man ar policistiem (saskaņā ar horoskopu) sāks veidoties „draudzības saites”. Klupdama krizdama es to kaķi dabūju līdz vetārstam un pirmais, ko tas darīja ( domāts - kaķis), ielīda ārstam zem galda. Pēc tā, cik tas bija veikli izdarīts, dakteris atzina, ka ķepas esot veselas. Ja godīgi, tad košaks ir pareizi audzināts, vienkārši pēc kastrācijas neuzticas vetārstiem. Tad mums kaut ko iepotēja un mēs lēni un lepni nobraucām garām mūsu policistam, kas vaktēja pārējos dzīvnieku saimniekus.
-
pavisam aizmirsu, tā ceļa zīme, kuru neuzskatīju par pietiekoši nopietnu, bija "ķieģelis"
-
darba kolēģes randiņš pie vīrieša mājās.
dāma sapucējusies, tas ir augstpapēžu kurpes, smaržas salietas, mati uzkasīti, nagi salakoti, vārdu sakot baigā dāma. pirms randiņa ar kolēģēm šo to ieēda, iedzēra kādā restorānā. sēž autobusā, kas ved viņu uz vakara turpinājumu. jūt kaut kas nav labi, vēders sāk kunkstēt un izrādīt pazīmes, ka drīz vajadzēs meklēt tualeti. pietura klāt, citas izejas nav, kā iet uz vīr.dzīvokli, pareizāk sakot skriet. sazvana un saka, lai atver durvis jau. ieskrien atvērtās durvīs, nomet mēteli koridorā, paspēj iebrēkties, lai dzīvokļa saimnieks iet uz viesistabu un slēdz uz pilnu klapi tv, un zibenīgi tualetē iekšā. ar lakotiem nagiem pēc tam bija tualetes pods ar birtsi jāpucē. a viesistabā romantikai šampis un sveces sadegtas. abi vareni smējās pēc tam, ka tāda dāma ieradusies, un pa taisno uz tualeti.
-
Šis ir visai stulbs konkurs
-
tev arī jauku vakaru
-
Studiju laikā ar draudzeni stopējam. Rīga-Daugavpils šoseja, mēs Pļaviņās, vajag Līvānus. Apstājas auto, mēs veram durvis vaļā jautāt, uz kurieni brauc. Šoferis atbild, ka uz Daugavpili, mēs pēc aromātiem, kas nāk no salona, saprotam, ka viņš ir ar ļoooti smagām paģirām, vai vēl diezgan jautrā prātā. Tātad mašīnā kāpt nevar. Un pirmais teksts, kas abām (!) iešaujas prātā - nē, paldies, mums TIK TĀLU nevajag...
-
JAUTRĪBAI KOPĒTS NO COSMO:
kādu laiku, biju ieviesusi sev seksa draudziņu..kādā 2trajā tikšanās reizē, palikām pie viņa pa nakti, mazliet iedzēram un protams paseksojām no rīta,gribēju saģērbties un doties mājās, sāku lasīt savas drēbes a stringtruseņu ta nav!!! steigā,meklēju nevaru atrast, atnā šis, jautā ko meklēju man kauns pa visu seju, bet šis laikam saprata..sāka palīdzēt meklēt un izrādās viņa mazā smirdiiigā čivauva bija ievilkusi manas trusenes pie sevis migā un apgrauzusi zajebis bija ar pliku pakaļu braukt mājās!!
-
Pirmais, Kas nāk prātā - pēdējā jaungada balle darbā. Ar deju partneri tā virpuļojām dejā, ka ievirpuļojām eglē un to apgāzām! Nākamajā rītā abiem bija jānāk lasīt sasistās vai izmētātās mantiņas un vēl jāsaņem pārmetoši skatieni! vēl mums bija sods - nogreznot egli un to izvākt no kabineta. Patīkams fakts - šīs darbības mūs ar deju partneri neticami satuvināja :)
-
Pirmais, Kas nāk prātā - pēdējā jaungada balle darbā. Ar deju partneri tā virpuļojām dejā, ka ievirpuļojām eglē un to apgāzām! Nākamajā rītā abiem bija jānāk lasīt sasistās vai izmētātās mantiņas un vēl jāsaņem pārmetoši skatieni! vēl mums bija sods - nogreznot egli un to izvākt no kabineta. Patīkams fakts - šīs darbības mūs ar deju partneri neticami satuvināja :)
Tam īstais fināls būtu: un "vācot mantiņas" TO izdarījāt uz visu īgno kolēģu galdiem un uz priekšnieka galda 2x ...
-
Nu man 2 smieklīgi gadījumi. Pirmais pirms padsmit gadiem, kad bankā strādāju (vienā palielā ciematā Rīgas raj.kur toreiz dzīvoju), vēru kontus vaļā juridiskām personām. Atnāk kādu rītu viens puisis ap 30g un jautā, kādi dokumemti jāiesniedz, lai atvērtu kontu bankā privātfirmai. Es gari un detalizēti izstāstu (tajos laikos daudz dokum.bija jāiesniedz), atibildu arī uz viņa jaut., viņš pateicas un aiziet. Ap 16-pēcpudienā atnāk tas pats puisis un uzod tieši to pašu jautājumu, kādi dokumemti jāiesniedz, lai atvērtu kontu bankā privātfirmai. Es aizvainota un dusmīga, ka mani izjoko un pikti saku:"jūs mani izjokot gribat? Es jau jums šorīt to visu smalki izstāstīju!" Viņš pasmaidīja un teica: "atvainojiet meitenīt, bet tad mans dvīņubrālis acīmredzot pabijis pie jums no rīta, mēs līdzīpašnieki esam un nesaskaņojām savā starpā, kurš atbrauks un redz kā sanāca..."
Otrs - labākais, kad tajā pat ciematā kutūras namā bija Jaungada pasākums pie galdiņiem, visi ar groziņiem atnākuši, es mēli želejā atnesu un ko tur vēl. Pusnaktī mūsu kompānija tāpat kā pārējie līksmojas, dejo, kur nu katrs, iedomājos, ka man tak arī tā mēle jānogaršo -tieši viens gabaliņš uz šķīvja palicis. Bet zālē tāda tumsa, izņemot skatuvi un dažus prožektorus zāles stūrī, ka knapi ko var saskatīt. Bakstu ar dakšiņu tajā šķīvi, kas patālu no manis un dusmojos ka mēles gabalu grūti satvert. Beigās kkā uzduru un velku uz savu pusi, brīnos kāpēc draudzenes vīrs kas iepretī sēž, pēkšņi strauji pieliecas uz manu pusi. izrādās viņam šlipses gals ierullējies tajā mēles šķīvī, ko noturēju par pēdējo pāri palikušo mēles gabalu, sabojāju puisim šlipsi, bet smējāmies vēl visi ilgi to atceroties. :))
-
Nu, nezinu, muha, vai es noticētu dvīņiem. Es parasti tā saku, ka tā bija mana stulbā dvīņumāsa, kad ko greizi izdaru(man nav dvīņumāsas). Gan jau džekam ar pirmo reizi nepieleca :D
-
Nu teorētiski vrb neticētu, bet praktiski bija gan dvīņi. Kopā viņus abus pēc vairākiem gadiem redzēju, kad stādus braucu pirkt uz viņu kokaudzētavu. :)
-
Svaigs gadījums no šodienas. Kolēģe sašokē mani, ka kļuvusi par vecmāmiņu(savos 39gados). Jāpiebilst, ka viņa kā partizāns nevienam nebija teikusi, ka meita ir stāvoklī. Piekodina, lai nevienam nesaku, bet pati aizjož uz veikalu pēc konfektēm, lai cienātu kolēģes un izstāstītu visām pati. Es, protams, nevaru nociesties un labākajai kolēģei aizrakstu sms - Iedomājies, Vita ir vecmāmiņa! Pēc brīža saņemu sms - labi, ka pateici :D. Izrādās, ka biju sms ar noslēpumu nosūtījusi šai pašai Vitai-vecmāmiņai.
-
zini ko ēvele? tu tak esi velna meitiec. tev jāmaina niks. iesaku -
Z-ēvele
-
Nevis zeevele, bet klachu tante. Koleegje tik ciitiigi sleepa, pirmajai izstaastiija, uzticeejaas. Bet tiklidz ap stuuri, taa eevele klachu jau laizh.
-
Pirms apmēram 15 gadiem. Bija 18. novembris, kaut kāds smalks un svinīgs koncerts teātrī. Nolēmu, ka uz teātri iesim kurpēs, jo tas ir 5 minūšu gājienā no mājas, bet pēc koncerta pārvilksim zābakus, ko visai ģimenei paņemšu līdzi maisiņā, un pa taisno iesim uz uguņošanu(arī netālu), lai bērniem un man kājas nenosaltu. Tajā dienā atskrēju no darba, nosviedu iepirkumu maisiņu koridorā, ātri saģērbos un visi ejam. Teātrī nododu savu it kā ģimenes zābaku maisiņu, bet tas tā jocīgi nograb! Paveros - tur ir nevis ģimenes zābaki, bet mani pārtikas tāvakara iepirkumi! Esmu sajaukusi maisiņus, jo abi koridorā stāvēja blakus. Ilgi smējāmies, ka uz svētku koncertu devos ar pārtikas rezervēm. Visu koncertu ķiķināju, bet vīrs gan bija nikns. Nesaprotu, kāpēc, jo viņam zābaki nemaz nebija paredzēti...
-
Eevele, par tevi tieshaam jaaiestudee vienceeliens.
-
Es saistībā ar iepr.stāstu par iepirkumu maisiņiem atcerējos 1 savu -arī pasenu. Pa vieniem aukstiem Jāņiem aizbraucām ar vīru svinēt tos pie ģimenes draugiem uz vasarnīcu, līdzi palielā ieprikumu maisā biju paķērusi dažas drēbes, lai nenosaltu, turpat ārā blakus tai draugu vasarnīcai noliku, lai tālu nav jāiet pakaļ. Turklāt vasarnīca bija vēl nepabeigta-jaunbūve, tāpēc turpat vien ārā visu vakaru un daļu nakts tusējām. Nesagaidot rītu, pavēlā naktī braucām mājās, jo nakts bija tiešām auksta un ļoti nāca miegs. Aizbraucām mājās, dabiski uzreiz devāmies gulēt, drēbju maisu nometu turpat gultas galvgalī ar domu, ka nākamjā dienā izkrāmēšu. No rīta guļu,bet kaut kāda briesmīga smaka traucē gulēt, kaut kāda samirkušu "benčiku" (cigarešu izdedžu) smaka un vēl kkas tamlīdzīgs, reti nejauks. Vīrs arī grozās un saka, ka kkas smird. izkāpju no gultas..skatos..tajā maisā ko nosviedu gultas galvgalī, izrādās līdzi savācām tieši tādā pašā iepirkumu maisā tusiņā samestos atkritumus -banānu mizas, vienreizējās lietošanas traukus, iesk.vienr.glāzes,kurās tika dzerts alus, tiešām slapji benžiki, netīras salvetes un cita draza. Tukšās pudeles gan dārzā tika krautas vienā kastē, tāpēc maisā nekas nežvankstēja un atkritumi sevi nenodeva. :) Bet mūsu līdzpaņemtās drēbes tikmēr skumīgi gaidīja savus saimniekus, svešā dārzā pamestas. Gadījums it kā smieklīgs, bet istaba bija jāvēdina visu dienu, jo smārds bija neiedomājams -cigarešu gali alus u.c.paliekās izmirkuši -tagad zinu, ka nav nekā briesmīgāka par to noslēgtā telpā. :)
-
Pirmā aina.
Vīrs savulaik strādāja uz smagā treilera un pa naktīm vazāja kraušanas tehniku no vienas ostas uz citu. Kādā piektdienas vakarā man darbā ballīte, iznāk aizsēdēties, kamēr pēdējais transports uz mūsu mazmiestu prom gan. Saprotu, ka līdz pirmajam bānim līksmot neesmu spējīga. Zvanu vīram, jo zinu, ka šamais pašubrīd ir kaut kur starp Voleriem un Vecmīlgrāvi. Sazvanu, šis saka, OK, velcies uz krastmalu. Domāts darīts, kolēģis vēl pavada. Vīrs piebrauc, ieraušos kabīnē visā savā godībā - garais mētelis, augstpapēžu zābaki, mati plīvo, krutā beibe. Braucam. Viss labi, bet siltumā sāku kimarīt. Neko darīt, jāraušas guļvietā (kas nezina - lielajām mašīnām ir tādas lažas - aiz sēžambeņķiem). Atkal viss labi, bet štīmungā ieraušos lažā ar visu mēteli, tak vai nu tādā brīdī par to kādam sāp galva. Izguļos smuki.
Otrā aina.
Atausis rīts, pamazām pieslēdzos realitātei. Stāvam kaut kādā stāvlaukumā Vecmīlgrāvja tilta rajonā. Vīrs saka, ka gaidām čuvāku no pasūtītāja firmas, kas atvedīšot kaut kādus pavaddokumentus, pēc tam vēl jāaizbraucot uz Bolderāju. Man, kā jau pieklājas otrā rītā, muti rūķi pieķēzījuši un viss ir slikti. Lepni un ļoti kašķīgā tonī paziņoju, ka nafig neko te negaidīšu, bet braukšu mājās. Vīrs adekvāti novērtē situāciju un saka, lai braucot ar. Izvirpuļoju no mašīnas - mētelis kā no govs kuņģa, mati pluskaini kā raganai, par makijāžu vispār paklusēšu. Nu tik speršos uz tuvāko pieturu, lai brauktu uz centru, te apjēdzu, ka sīcenes biļetei ta nav, makā tik karte un vilciena mēnešbiļete. Velkos atpakaļ pie mašīnas un prasu, lai vīrs iedod naudu autobusam. Šamais, izkāries pa autiņa logu, rokas pa maku un lasa kopā santīmus. Tajā brīdī piebrauc augšminētais čuvāks un ierauga "karķinu maslom": rītausma, saņurkāta, acīmredzami vieglas uzvedības beibe stāvvietā stāv ar pastieptu roku, un šoferīc, pēc visa spriežot, maksā viņai par pakalpojumu. To seju vajadzēja redzēt: tur mijās sapratne, vīriešu solidaritāte, zināma interese par manu necilo personu un arī neliels nosodījums...Kā teiktu klasiķis, "ņemaja scena".
Savācu sīceni un lepni paceltu galvu pametu skatuvi...
Bet tagad šādās situācijās vienmēr novelku un sakārtoju virsdrēbes. Un notīru seju. Lai cik vieglprātīgi arī nejustos.
-
Par kuleem. Reiz Leningradaa ar kompaaniju stavam takshu rindaa, lai dotos uz staciju; mirklii, kad piebrauc muusu taksiits, cita kompaanija (no vieteejiem) meereni brutaalaa veidaa nolemj savaakt to sev, ko arii paveic un lepni aizbrauc. Nezinu, cik ilgi shie liiksmoja, bet mees savukaart ilgi neskumaam - peec mirklja piebrauca cita mashiina, piedevaam izraadiijaas, ka vinji steigaa gruustoties, bija aizmirsushi brangu maisu ar paartikas kraajumiem kaadai nedeeljai - cik noprotams, ar ko paartikt daachaa. Mani liidzbrauceeji to savaaca kaa mazu kompensaaciju.
-
Tā kā es ar savu "vērīgumu" tikai nesen šo konk.pamanīju,tad pamazām darbinu "pelēkās šūniņas" un atceros jautrus gadījumus iz savas dzīves. Šis tiešām bija jautrs. 90-gadu sākumā, kad man nebija pat vēl 20, piedalījos vienā radu tantes jubilejā, kas torez tika svinēta toreizējās viesnīcas "Tūrists" restorānā Rīgā. Pie galda ap cilvēku 20, restorāna zāle liela, un tajā dabiski vakaru pavada arī citi cilvēki, jo nav jau visa zāle noīrēta. Situācija tāda. Vakars, zālē PUSTUMSA, spēlē dzīvā mūzika, viens no mūsu kompānijas viesiem (manas māsīcas vīrs), saposies vēl 80-gadu stilā -vecrozā mohēras džemperī, mati līdz pleciem, čirkaini, pats klibs, invalīds, bet tāds visumā dzīvespriecīgs puisis. Pēkšņi atskanot jaunai dziesmai, viņam no mugurpuses pienāk viens džeks, pieskaras rozā mohērā tērptajam plecam un vaicā, "Djevuška, možno vas proglasitj na taņec?" Mūsējais apgriežas, ierauga to pārsteigtā kavaliera ģīmi, neapjūk, bet paķer savu štoku, kas turpat zem galda pie kājām viņam bija, AIZKABINA AR TĀ APAĻO GALU KAVALIERIM AIZ KAKLA, pavelk šo tuvāk un vaicā: "Ti čto, ņe vidjiš??" Vajadzēja redzēt to kavaliera seju un kad mūsējais to atsvabināja no štoka apkampieniem, kavalieris, klupdams, krizdams pa gludo parketa grīdu, skriešus vien devās prom. Tāpat kā daži mūsējie, kas uzreiz pēc tam skriešus vien devās uz tualeti, jo smiekli pie mūsu galdiņa bija grandiozi no redzētā, un vēsture klusē, vai tie daži paspēja tikt līdz WC vai nē... :clap:
-
To es gan jau čatā pastāstīju, bet te arī izstāstīšu.
reiz senos laikos kādā brīvdienas vakarā biju nedaudz apreibinājusies un sēdēju netā. Otrā rītā lasu forumu un brīnos - vēl kāds cilvēks domā tieši tāpat kā es, vaŗds vārdā manas domas nolasījis. Tad izlasu autoru - ES!!!
Mjā, vajag dzert mazāk :fryingpan:
-
Braucu komandējumā uz Briseli, kā jau pienākas, ar agro reisu. Iekāpju, nolieku visas mantas pa vietām, lidojumā kaut ko palasu un pastrādāju... Vienmēr ceļojumos pasi un apdrošināšanas karti lieku tādā velveta maciņā, kas uzkārts kaklā. Tā kā sēžot lidmašīnā, maciņš drusku traucē, lieku to kabatiņā aiz priekšējā sēdekļa. Esmu ļoti prātīga un uzmanīga ceļotāja, un pirms izkāpšanas parasti rūpīgi apskatos, vai viss paņemts, un vēl piesitu pie krūtīm, vai maciņš vietā.
Šoreiz biju tik ļoti iejutusies komandējuma gaisotnē, ka izkāpjot no lidmašīnas biju pilnīgi mierīga, ar sajūtu, ka viss man ir līdzi un vietā; izņēmu bagāžu, sagaidīju kolēģus, aizbraucam uz darba vietu ārpus Briseles.. Tai brīdī, kad pie ieejas vajadzēja rādīt kādu personu apliecinošu dokumentu, es burtiski saļimu uz grīdas, jo pēkšņi sapratu, kur joprojām ir mana pase...
Pēc neliela panikas brīža zvanīju uz Rīgu biroja administratorei, tā kā Briselē bija jāpaliek nedēļu, tad viss atrisinājās veiksmīgi, Rīgā manu pasi atguva un ar vēl vienu kolēģi atsūtīja uz Briseli. Ja būtu jābrauc atpakaļ nākamajā dienā, tad gan būtu auzas.
-
Bij mums reiz tradīcija - vienu reizi gadā, savācāmies ar draugiem un draudzenēm, sametāmies un noīrējām pirti. 30. decembrī loģiski. Nu tā ap cilvēki 50. Nu lūk, dzeram, dziedam, karsējamies, plunčājamies un visādi citādi meņģējamies. Baisīgi jautri. Ap četriem sāk visi lēnām izklīst, jo pirts paņemta līdz pirmajiem transportiem. Ir loģika? Lūk tā. Pēdējie palikušie norēķinās, salasa trofejas, drusku piekopj un ar pazūd. Kur kurais - dzert tālāk, gulēt, cits variants. Ap trijiem dienā man zvana telefons un viens sūdzās, ka laikam ne tajos zābakos iekāpis. Nē, kreņķa nav, zābaki arī melni un silti, tikai 2-3 mērus pa lielu. Nav ērta staigāšana. Nu ko jasežas uz telefona un jazvanās. Versiju jau nav daudz:
1. Kāds aizgājis zeķēs,
2. Kāds aizgājis zābakos 2-3 mērus PAR MAZU.
Smejies vai raudi, pēc 2 stundu gara izpētes, liecinieku aptaujas, faktu salīdzināšanas darba atklājas, ka ir gudrinieks, kas notinies viens no pirmajiem uzstīvējot kājās maziņus zābaciņus un līdz sazvanīšanas brīdim, turpinot dzerstīties pa vecpilsētu, tā īsti nedz diskomfortu, nedz sirdsapziņas pārmetumus pa lielam neizcieš. Vēl vairāk, cietušais arī nemēru sajutis tikai, kad svempies augšā un gājis malku rūpēt namiņa iekuršanai...
-
Pirmā aina.
Vīrs savulaik strādāja uz smagā treilera un pa naktīm vazāja kraušanas tehniku no vienas ostas uz citu. Kādā piektdienas vakarā man darbā ballīte, iznāk aizsēdēties, kamēr pēdējais transports uz mūsu mazmiestu prom gan. Saprotu, ka līdz pirmajam bānim līksmot neesmu spējīga. Zvanu vīram, jo zinu, ka šamais pašubrīd ir kaut kur starp Voleriem un Vecmīlgrāvi. Sazvanu, šis saka, OK, velcies uz krastmalu. Domāts darīts, kolēģis vēl pavada. Vīrs piebrauc, ieraušos kabīnē visā savā godībā - garais mētelis, augstpapēžu zābaki, mati plīvo, krutā beibe. Braucam. Viss labi, bet siltumā sāku kimarīt. Neko darīt, jāraušas guļvietā (kas nezina - lielajām mašīnām ir tādas lažas - aiz sēžambeņķiem). Atkal viss labi, bet štīmungā ieraušos lažā ar visu mēteli, tak vai nu tādā brīdī par to kādam sāp galva. Izguļos smuki.
Otrā aina.
Atausis rīts, pamazām pieslēdzos realitātei. Stāvam kaut kādā stāvlaukumā Vecmīlgrāvja tilta rajonā. Vīrs saka, ka gaidām čuvāku no pasūtītāja firmas, kas atvedīšot kaut kādus pavaddokumentus, pēc tam vēl jāaizbraucot uz Bolderāju. Man, kā jau pieklājas otrā rītā, muti rūķi pieķēzījuši un viss ir slikti. Lepni un ļoti kašķīgā tonī paziņoju, ka nafig neko te negaidīšu, bet braukšu mājās. Vīrs adekvāti novērtē situāciju un saka, lai braucot ar. Izvirpuļoju no mašīnas - mētelis kā no govs kuņģa, mati pluskaini kā raganai, par makijāžu vispār paklusēšu. Nu tik speršos uz tuvāko pieturu, lai brauktu uz centru, te apjēdzu, ka sīcenes biļetei ta nav, makā tik karte un vilciena mēnešbiļete. Velkos atpakaļ pie mašīnas un prasu, lai vīrs iedod naudu autobusam. Šamais, izkāries pa autiņa logu, rokas pa maku un lasa kopā santīmus. Tajā brīdī piebrauc augšminētais čuvāks un ierauga "karķinu maslom": rītausma, saņurkāta, acīmredzami vieglas uzvedības beibe stāvvietā stāv ar pastieptu roku, un šoferīc, pēc visa spriežot, maksā viņai par pakalpojumu. To seju vajadzēja redzēt: tur mijās sapratne, vīriešu solidaritāte, zināma interese par manu necilo personu un arī neliels nosodījums...Kā teiktu klasiķis, "ņemaja scena".
Savācu sīceni un lepni paceltu galvu pametu skatuvi...
Bet tagad šādās situācijās vienmēr novelku un sakārtoju virsdrēbes. Un notīru seju. Lai cik vieglprātīgi arī nejustos.
Tajā padauzīgumā kaut kāds neizskaidrojams pievilcīgums apslēpies, va ne, meitenes?
-
Skatos, ka te vēl jautrība turpinās. Gribējās sākumā vēl vienu stāstiņu iemest, bet tad ienāca prātā, a vai kāds reiz ir ieklausījies par ko sievietes sēžot kantorī klaču sit? Man reiz ienāca prātā, ka tādas „pērles” nedrīkst pazust nebūtībā :coffee: un sāku pierakstīt . Pēc nedēļas apnika, jo gala tāpat tam nebija. Nu tad iedomājaties kabinetu, kur piecas draiskules klabina katra savu klaviatūru un pa retam atver muti.
J
Lapsene, kas ielidoja pa atvērtu logu, no pirmā acs uzmetiena jau likās aizdomīgi agresīva, bīstami neprognozējama un līdz ar to nepieskaitāma... Kolektīvs iespiedzās un pieleca kājās, pirmo reizi nožēlojot, ka atstiepa uz darbu visus tos ābolus, plūmes un pārējo drazu... Dullais lidonis par to laiku meta riņķus kaut kur pie griestiem un ievērtēja upurus... Dzīvot gribējās visiem. Pati drosmīgākā paķēra pēdējo „Bilances” numuru:
- Pagaidiet, tūlīt es viņu...!
- Dullā! – atskanēja, no kabineta tālākā gala,- Šodienas MK rīkojumus nelasīji?! Vai šai gadījumā nebija pa priekšu Lopam jāpārgriež rīkle un tikai tad jāapdullina?!...
J
-Ko tu tāda samocīta no paša rīta?
-Nu nevaru es aizmigt kad kāds krāc blakus..
-Nekad nevar būt drošs, ka tu pati nekrāc..
-Tur jau tā nelaime, ka izrādās, ka krācu, tikai man tas netraucē
-A kā tu to zini, ja guli?
- Redz, vecim apnika, ka es viņam braucu uz auguma un viņš pāris nakšu atpakaļ uz mobilā pierakstīja, kā es ... krācu. Nu tagad turu muti un ciešos, a aizmigt nevaru. Vispirms, tāpēc, ka šis krāc, otrkārt tāpēc, ka man kauns, a ja nu es sākšu un šis atkal ar tām savām fantāzijām!
J
-A es vispār guļu pie atvērta loga un zem diviem deķim...
-Un ko vecis saka? Šim nav piegriezies tevi zem deķiem meklēt?
-Viņš to sauc par priekšspēli! ;oP
J
-Lasijāt? Skarbi, aizbrauc fiktīvi precēties, bet rezultātā tevi reāli paņem priekšā, un vēl nesamaksā.
-Nu ja, mūsdienu ekstra – jāpriecājas, ka vispār dabu darbu, kāda tur vēl nauda!
-TV brīdināja par tiem Mežonīgiem Austrumiem. Šiem tur vispār viss ir vienkārši ...Prikola pēc nolaupa un aprēc... tradīcija Austrumos tāda.
-Mežoņi. Nolaupa, ieslēdz mājā, durvis logus ciet, mobilo arī... un kad tiec ārā tu jau veca, dzīve ir galā un vairs nevienam neesi vajadzīga!
J
- A kā tajos Aus-Dzirdējāt, muitnieki uz ceļa esot apstādinājuši kaut kādu mašīnu un tikuši pie kārtīgas narkotiku devas ...
-A muitnieki, tā vienkārši var kādu apstādināt bez policijas?... Es nemaz neapstātos – kaut kādi mistiski veči stāv ceļmalā un māj ar roku, tas vēl nav iemesls, lai es bremzes nospiestu...
-A kāpēc ne...?
Ārā pavasaris – kā es varu zināt, kādas viņiem fantāzijas uznākušas!...
J
-Lasījāt par to fiktīvo precēšanos bumu? Pienāk skuķis ar albūmu, piedāvā izvēlēties vīrieti un tad pie šā uz citu valsti jābrauc precēties. Sola baigo naudu.
-...ugu, precas pa kreisi pa labi – Kaut kā taču jāizdzīvo!
-Man viena paziņa stāstīja, esot pārdomājusi lidosta, bet divas no bariņa aizbrauca ... un ar galiem...
-Austrumos, večus arī var laupīt precību nolūkos?
-Pat neceri ;o)))
-Nu tas jau ir netaisni!
-Nē, nu es tai ziņā, ka pamēģini viņu noķert, kurš tev ļausies!
J
-Pag, a kā ar ienākumiem no fiktīvām laulībām?.. nu ja to uzskata par sevis pārdošanu?
-Nav problēmu – vienreizējs darījums, ar nodokļiem neapliekas...
-Kāpēc neapliekas, a ja man iepatīkas?
-Vienalga, nav saimnieciskā darbība. Tas ir – viss ko saņem, tīrā peļņa...
-Bezceris – kad tu kaut ko no veča esi dabūjusi?
-( ieinteresēti , no malas) par ko jūs te?
-A vot, piedāvā darbiņu – par prostitūtu... negribi Uzvārīties?
J
-...labi, ka Lietuvā, krīze nav tik liela, būs kā vecos laikos – Lietuviešu brāļukas, gribēs ēst, paņems ložmetējus un brauks uz Latviju pusdienot...
-Ko atkal zagt brauks?
-Nē, vienkārši gribēs dzīves līmeni piepacelt, vai prasti sakot -adrenalīnu uzsist gaisā.
J
Dienas klačiņa:
-Dzirdējāt tagad baigie sodi par dzeršanu pie stūres Ls5000 un tiesības atņem ... uz Mūžu!!!
-Ja visiem atņems tiesības, no kurienes Valsts ķers to naudu! Kas maksās ceļa un akcīzes nodokli?
-Nu brauks jaunie, kas vēl nav dzēruši...
&&&
-Es kaut kur lasīju, ka cilvēkam 7 gadu garumā atmirst Visas šūnas un rodas jaunas. Būtībā, pēc tiem septiņiem gadiem cilvēks vispār 100% ir nomainījies.
-Točno, visi tā saka, tu appreci cilvēku, paiet 7 gadi un tad vienā dienā tu skaties uz viņu un nevari saprast, kas tas tāds tev blakus - pavisam svešs cilvēks. Tāda sajūta, ka viņu nemaz nepazīsti – precēji pavisam citu.
-Nu ja, es tieši par to – ko tie veči skrien citām pakaļ, grūti nogaidīt 7 gadus? Pēc septiņiem blakus būs pavisam cita, kāda ne kāda a dažādība!
-Protams, ka būs. Vienkārši tā cita būs – veca!
-
Viens puika nebija bijis pāŗis dienas bērnudārzā, es prasu - kur tad biji pazudis? -Vecmāmiņa nomira. Es prasu - vai tā, kura tev vienmēr nāk pakaļ? - Jā. Mēs ar kolēģi nošokējamies, kā tad tā,tik friša kundze bija. Otrā dienā atveras durvis un ienāk...mirusī vecmāmiņa. Kolēģe teica, ka manu seju vajadzējis nofilmēt. Es tikai izdvesu: - Jūs???? (gribēju jau piebilst - dzīva??, bet laikus iekodu mēlē).
Tagad satieku reizēm gan jau pieaugušo puisi, gan "mirušo"vecmāmiņu un vienmēr ieķiķinu.
-
Jaunībā man uzradās viens pielūdzējs, tāds foršs, bet noslēpumains, nekad ar mani nekur īpaši negāja, tipa, ai, tavā mājā tik forši utt. Tad nu vienreiz sapriecājos, kad viņš uzaicināja aizbraukt uz savu dārza mājiņu. Braucām ar autobusu, t.s.dāču rajonā izkāpa vēl cilvēki. Viena sieviņa gāja taisni uz to pusi, kur mēs,sāka iet man blakus un runāties - cik mums esot jauks dārzs, viss tik iekopts, visādi čalot. Es brīnos gan par tekstiem, bet tik smaidu un māju ar galvu, pielūdzējs tik slāj blakus, galvu nodūris un neko nerunā. Domāju - tantukam nav kkas ar redzi kārtībā un īpaši neiedziļinājos.
Tikai vēlāk uzzināju, ka mans pielūdzējs ir precējies, un vecā sieviņa acīmredzot domāja, ka es esmu viņa sieva. Kad ieraudzīju kkad vēlāk viņa sievu, nemaz par sieviņas tekstiem nebrīnījos - viņa bija man tik neparasti līdzīga!!!
-
Es atkal pastāstīšu pavisam svaigu komisku sarunu ar manu tanti (tēva māsu), kas notika nupat svētdien. Aizbraucu pie viņas ciemos, pļāpājam kā parasti, - kas jauns un tā, viņa man stāsta, ka viņas māsas kaķene pusdulla palikusi -nesas pa dzīvokli kā traka, nesen arī aizkarus norāvusi, vāzi saplēsusi un citas blēņas sadarījusi. Prasu kā tad tai māsas kaķenei vārds, tante atbild: "Lana". Es saku: "tieši tāpat kā mums laukos vasarnīcā kaimiņienei". Tante pamāj. Tālāk vaicāju: "Cik viņai gadu??" Tante saka: "nu konkrēti nezinu, bet kādi četrdesmit apmēram būs!" Es izbrīnīti iesaucos: "Tante, bet kaķi nemaz tik ilgi nedzīvo!" Izrādās viņa domājusi, ka prasu par to kaimiņieni...
-
Vēl atceros, ja par līdzīgiem cilvēkiem. Šad tad manā dzimtajā pilsētā ir bijis, ka kāds svešinieks mani uzrunā, it kā pazītu vai uzdod tādus jautājumus, uz kuriem nemūžam nezinātu atbildi. Vēlāk jau noskaidroju, kas dubultniece ir, nemaz jau ne kopija,bet svešinieks varētu sajukt. Stāsts ir šāds.
Aizeju uz frizētavu, ieeju, cepure vēl galvā, friziere pasktās uz mani un saka : -Jums nepatika frizūra, nākat pārtaisīt? Izrādās, atkal mana dubultniece mani apsteigusi!
-
Skolā klases audzināšanas stunda. Tēma - cik slikti ir lietot alkoholu.
Mans puiks arī godīgs bērns, ceļ rociņu un saka -"mani vecāki arī ir šausmīgi alkoholoķi!". Skolotāja, mūs labi pazīstot, gandrīz no kleitas izkrita... Prasa puikam - "nu pēc kā tad tu tā spried?". Puišelis arī visā nopietnībā saka "a mums ledusskapī tā puspudele šņabja veselu gadu jau stāv!"
-
Stāsts iz paziņas dzīves.
Lienes meitas klasē notiek māmiņu diena. Bērns mācās 1.klasē. Skolotāja kaut kad lūgusi, lai bērni pastāsta, uzraksta (precīzi nezinu) par savu mammu. Pasākuma laikā skolotāja lasa bērnu pārdomas un tai māmiņai, kura sevi atpazinusi, jāpaceļ roka. Viss notiek, visiem jautri, līdz beidzot skolotāja lasa: "Mamma vakaros dzer vīnu, jo viņai nepatīk iet uz darbu". Visiem smieklīgi, bet roku neviens neceļ. Un te pēkšņi audzinātāja saka: "Nu Tu, Lienīt! Tā esi TU!" :D
Viss būtu labi, bet Lienīte strādā par skolotāju tajā pašā skolā ...
-
Viena no vecmāmiņām mums aktīvi apmeklē kapus, visus kapusvētkus, mirušo piemiņas dienas un visu arī ar draudzenēm gan klatienē, gan pa telefonu apspriež. Vienu dienu puiks (ap 6 gadi) zīmē māju - 3 stāvi.
Ome arī painteresējas - "kas tad tavā mājā dzivos"?
"Pirmajā stāvā tētis ar mammu, otrajā - vectēvs ar vecmammu (otri vecvecāki), trešajā - mēs ar brāli".
"Un kur tad es?" - jautā Ome.
"A tu jau būsi nomirusi!"....
-
Mazais mežonis no pāķiem palaists skolā. Pirmajā skolas dienā jau ierodās klibs un ar pārsaitētu kāju. Paiet dienas 3 un mežonis par šausmām skolotājai un visam klases bērnu bariņam ir uzsvempies uz 3m augstas mūra sētas (kā - neprasiet, klāt nebiju). Skolotāja satraukumā arī neko prātīgāku neizdomā, kā bārties un piedraudēt noņemt no vidukļa siksnu un šamo resgali nopērt. Resgalis no sava drošā augstuma kritiski aplūko skolotāju un dziļdomīgi nosaka - "nenopērsi vis! Ja tu siksnu noņemsi, tev svārki nokritīs!"
-
Bija tāds jocīgs dzejolis ar skaitīšanu un tur bija rindiņa - pulksten četri - nokauj vepri. Es prasu, vai kāds zina, kas ir vepris. Viens puika atbild - vepris ir tas, kas dzer alu!
Lāčplēša diena. Prasu, kurš zina, kas ir Lāčplēsis. Meitene atbild - tas ir alus, es zinu, mans tētis to dzer.
Prasu, kas ir dzintars. Atbilde - dzintars ir siers.
Bērniem stāsta, kā sauc viņu vecākus. Mamma ir Ilze, bet tēti sauc mincis.
Stāsts par vecvecākiem- ome strādā skolā, bet opis nekur nestrādā, jo viņš ir miris.
[/size]
-
Gadījums nav no manas dzīves. :)
Tātad - darba intervija. Intervējamā personu ir students, kas ir pieteicies uz vakanci citas valsts uzņēmumā. Nav būtiski, kurā valstī atrodas students un kurā intervētājs no uzņēmuma, bet fakts ir tāds, ka valstis ir dažādas un intervija notiek skaipā. Tiktāl viss ir kārtībā - intervētājs uzdod jautājumus, students atbild. Pēkšņi studentam aiz muguras atskan zvans pie durvīm, viņš atvainojas intervētājam, pieceļas un dodas atvērt durvis, skaips paliek ieslēgts un videokamera arī. Un tad intervētājs var redzēt, ka jauneklis uz interviju ir zolīdi saģērbies tikai virs jostasvietas, tālāk uz leju bija tikai apenes. :)
Par to, vai students toreiz dabūja darbu, vēsture klusē.
-
www.youtube.com/watch?x-yt-cl=84838260&v=w-_i-ho9nJo&x-yt-ts=1422327029
-
Vismaz ES sapratu, ka zem šīs tēmas mēs izstāstām patiesus komiskus atgadījumus no SAVAS dzīves, nevis anekdotes, citu pieredzēto vai internetā lasīto vai redzēto. Bet vrb es kļūdos ? :)
-
Vismaz ES sapratu, ka zem šīs tēmas mēs izstāstām patiesus komiskus atgadījumus no SAVAS dzīves, nevis anekdotes, citu pieredzēto vai internetā lasīto vai redzēto. Bet vrb es kļūdos ? :)
Es ar Luīzes vietā nestāstītu, ka darba intervijā stringos tērptos vaigus atrādīju :)
-
Vismaz ES sapratu, ka zem šīs tēmas mēs izstāstām patiesus komiskus atgadījumus no SAVAS dzīves, nevis anekdotes, citu pieredzēto vai internetā lasīto vai redzēto. Bet vrb es kļūdos ? :)
Un ko tad, ja tie smieklīgie gadījumi notiek ar tuviem, pazīstamiem cilvēkiem vai arī, ja ir dzirdēts no kāda?
Darba intervijas nav nekas unikāls, IMHO ielikto linku apskatījos, iepriekš nebiju redzējusi.
Man ir interesanti palasīt VISUS aprakstītos gadījumus.
Lai administrācija lemj, ko te var un ko nevar publicēt.
-
Nu tā tak klasika, no mājām strādājot, videokonferencei saģērbt tikai augšdaļu. Arî balss konferencès dažam labam no mājām fonā iebļaujas bērns u.tml.
-
Ar atcerējos FAILu.
Ar kolēģiem pļāpājam pie pusdienām tāpat par visu ko un neko kā parasti. Nu es arī uzjautāju, vai kāds nezina, kur trusenes nopirkt. Sākumā klusums, tad kāds maita ieķikinās... Ex ar lauksaimniecību noņēmās, paroģistijs trušu tēviņš sēdēja viens pats un nogribējies, negāja viņiem sākumā ar mātītēm, - normāls jautājums. Vairākiem kolēģiem/ēm pašiem vai tuvos rados zemnieku saimniecības... Ko tad neviens neņirdz, kad jautā, kur virtuves iekārtu pasūtīja, piemēram...
A tie padomāja, ka man ķibele ar apenēm, ka steidzami vajag jaunas :@
-
Nu tā tak klasika, no mājām strādājot, videokonferencei saģērbt tikai augšdaļu. Arî balss konferencès dažam labam no mājām fonā iebļaujas bērns u.tml.
Oi, ir bijis tā, ka zvanu cilvēkam par oficiālu tēmu, bet viņam fonā trokšņo bērni, no kā var saprast, ka viņš ir mājās un vēl atstāts viens ar maziem bērniem. Bet uz manu zvanu atbildēja un centās arī biznesu bīdīt. :)
-
Puika(6 gadi) ir safanojies par Haskijiem, divi suņi mums mājās jau ir, vakar runāju par to, ka kucēnu nav nemaz tik viebnkārši audzināt uut.
Puika saka, ka ņemšot tādu, aks istabā nečurā.
Saku, ka tādu nav, visi čurā istabā, kamēr iemācās prasīties ārā.
Viņš, paliek tāds domīgs un prasa, bet kurš tad tās čuras vāks.
Saku, tas , kurš grib kucēnu ņemt, tas arī vāc. Puika padomā un saka:
"Nē, es neko čurainu nevākšu, es labāk pagaidīšu kamēr man būs sieva"
-
Māsīca strādāja veikalā, vēl tālajos padlaikos. Atbrauc no sanepidstacijas pārbaude , dabīgi , sarunvaloda krievu. Pārbauda , viss ok , tad jautā - u vas uborščica jestj ? Apkopēja, ne visai labi pārvaldot krievu valodu, bet ļoti gribēdama piedalīties sarunā , nez kāpēc iedomājusies , ka uborščica ir atkritumu kaste , braši raportē - jestj jestj , tam , za sarajem. Māsīca , kājas krustā turot , informē tantuku , par ko īsti ir runa. Tantuks ar atvainojošu smiekliņu krievu kundzītēm paskaidro - oi , ja ņe pomņju što vi skazaļi !gribēja paskaidrot , ka nesaprata , māsīca vairs parunāt nevarēja , bet sanepidstacijas dāmas nosprieda , tantukam ar galvu nav lāgā.
-
no šīs sērijas, kolēģe latviete piedāvā krievietei - Ņura, tebe ušivešalki ne nužni?
-
no šīs sērijas, kolēģe latviete piedāvā krievietei - Ņura, tebe ušivešalki ne nužni?
kaaas? :)
-
Es ar aizdomājos, kas ir uševešalki, bet - bāc, tas IR smieklīgi :D
-
nū , auskari , vai ? :rofl:
-
nū , auskari , vai ? :rofl:
aha, bet TIK smieklīgi bija dzirdēt :)
-
es vienam krievam mēģināju iestāstīt , ka man bail no krupjiem , bet ātrumā nevarēju to žabu atcerēties , izlīdzējos ar ļjaguškin papa , cerībā , ka zooloģijā šams neko nejēgs.
-
no šīs sērijas, kolēģe latviete piedāvā krievietei - Ņura, tebe ušivešalki ne nužni?
Pazīstams puisis, stāstīja, skolas laikā bija ja'dežurē virtuvē, šis tur sēžot imitējot kartupeļu mizošanu, virtuves strādniece ienākusi un teikusi "Nu ko tu sēdi tā kā tāds penis ?" ( no krievu valodas Ну, что ты сидишь как пень? )
-
reiz mana Otra Puse , turpmāk tekstā op , izdomāja , ka vajag iegādāties gāzes pistoli , nu tur var kādu raķeti izšaut , kādu blīkšķi uztaisīt un tā. Aizbraucam uz tuvējo pilsētiņu , es , kā parasti , visu samenedžējusi , kas , kur un kā jānokārto , pie vienas braukšanas. Aizbraucam pēcpusdienā , ieroču veikalā notiek izvēle , tiek apspriesti katra modeļa plusi un mīnusi , man jau viss apnicis , beidzot saku , lai taču ņem vienu un miers , diez līdz cikiem banka strādā , ka nenokavējam ! Smieklīga bija pārdevēja seja , op teica , ka jau gaidījis , ka viņš tūlīt nospiedīs trauksmes pogu !
-
Puika(6 gadi) ir safanojies par Haskijiem, divi suņi mums mājās jau ir, vakar runāju par to, ka kucēnu nav nemaz tik viebnkārši audzināt uut.
Puika saka, ka ņemšot tādu, aks istabā nečurā.
Saku, ka tādu nav, visi čurā istabā, kamēr iemācās prasīties ārā.
Viņš, paliek tāds domīgs un prasa, bet kurš tad tās čuras vāks.
Saku, tas , kurš grib kucēnu ņemt, tas arī vāc. Puika padomā un saka:
"Nē, es neko čurainu nevākšu, es labāk pagaidīšu kamēr man būs sieva"
Te jau jāraud nevis jāsmejas... No kurienes jaunskungam radies iespaids, ka sieva ir bezalgas apkopēja?
-
Puika(6 gadi) ir safanojies par Haskijiem, divi suņi mums mājās jau ir, vakar runāju par to, ka kucēnu nav nemaz tik viebnkārši audzināt uut.
Puika saka, ka ņemšot tādu, aks istabā nečurā.
Saku, ka tādu nav, visi čurā istabā, kamēr iemācās prasīties ārā.
Viņš, paliek tāds domīgs un prasa, bet kurš tad tās čuras vāks.
Saku, tas , kurš grib kucēnu ņemt, tas arī vāc. Puika padomā un saka:
"Nē, es neko čurainu nevākšu, es labāk pagaidīšu kamēr man būs sieva"
Te jau jāraud nevis jāsmejas... No kurienes jaunskungam radies iespaids, ka sieva ir bezalgas apkopēja?
Nu ģimenes, no ģimenes :P
-
Поздней ночью возвращается домой мужчина. В подворотне его встречает бандит с ножом: — Деньги отдавай. — Нет денег. — Тогда дай закурить.
— Не курю.
Бандит прыгает мужчине на спину и произносит:
— Ну, хотя бы до угла довези!
šo joku pārtulkoju un pastāstu savai 10 -gadīgajai meitai, kura pēdējā laikā aizrāvusies ar jaunvārdu izgudrošanu. Viņa nopietnībā spriež, cik slikti , ka cilvēkam nav naudas, bet labi , ka viņs nepīpē.
Un piebilst, ka es vienīgā ģimenē pīpējot. Es esot "pīpele"
Aizgāju uz virtuvi klusībā smieties.
-
Studentijā taisīju zinātni un vajadzēja braukt līdzi donoru mašīnai specifiskus cilvēkus meklēt un no viņiem asins paraudziņus izlūgties. Braucieni bija tālie un mājās jau komanda gaidīja, jo paraugus bij jāapstrādā tajā pašā dienā, darbs bieži ievilkās līdz vēlai naktij. Vienā reizē negadijās neviens piemērots brīvprātīgais un zvanīju uz "bāzi", lai pateiktu, ka cilvēki brīvi un var doties mājās. Saruna vārds vārdā šāda:
-"Čau, Zane!"
-"Jāā (nedroši)"
-"Zane?"
-"Nu, jāā..."
-"Varu iepriecināt - šodien asiņu nebūs!"
Pēc pēdējā teikuma jūtu, ka Zane laižas ģībienā - biju piezvanījusi uz banku....
-
Man ir diezgan izplatīts uzvārds. Tāds pats kā vīra kungam. Reiz zvanu vīram uz darbu un man par brīnumu klausuli paceļ dāmīte (tur nestrādāja neviena sievišķīgā būtne). Prasu, lai palūdz Kungu X pie telefona. Uz to dāmīte tādā neatkārtojamā intonācijā (tipa - ko gan tu, drostaliņ, iedomājies?) atbild, ka Kungs X taču ir aizņemts! Nu jedritvai kociņ! Ar ko tad šis kungs tāāā varētu būt aizņemts, ja sarunāts, ka šams mežonēnus no dārziņa savāks vienu reizi pa visiem gadiem? Nu es ... nu paga tu man,,,, es jūs visus tūlīt... A nuka sauc Kungu X pie telefona! Uz ko damsis apjukušā balsī atbild, ka nu nevar pasaukt Kungu X pie telefona, jo šams pašlaik MK sēdi vada....
-
ak ta Bērziņa... :)
-
Nu ja, berjozkinam jau arii sieva medikjis..
-
MK sēdi vai tad Bērziņš vada? Tad jau Šķēle, Kiki, tu??? :D
-
Tad jaajutaa, kuraa gadaa tas bija.
-
Mans otrpusis nekad nav valdībā bijis... Tik iestāde Vecrīgas rajonā atradās.. :) Nu i nokļūdījos cipariņā..
-
Saistībā ar Bērziņu man ar viens nedaudz smieklīgs gadījums - biju ielūgta uz Latvijas tēla klipa prezentāciju, nu to, kur Prāta Vētras dziesma welcome to Latvia... Ierados, gaidu notikumu, tauta ar vīniņu tusē... viens vīrietis takā pazīstams likās, pļāpādama pametu ar galvu, sak, labsvakars... Šis tādu ciešu skatienu, kā mēģinādams atcerēties, kas es tāda, ar pamāj... Tikai vēlāk kautkad sapratu, ups,,tas nebija tas, kuru domāju, bet tolaik premjers, Bērziņš... :)
bet no tā klipa acis slapjas bija visiem...
-
skolas laikā dikti garšoja pilnpiens no bundžām , bet veikalā nebija. kāds gudrais skolā pastāstīja , ka no tā šķidrā bundžu piena , kas veikalā Bija dabūnams, pēc 2 h vārīšanas arī iznākot biezais, man divreiz nav jāsaka , ņemu bundžu , lieku uz gāzes plīts lai nu top man gardumiņš ! pēc ilga vai neilga laika , kurš nu vairs to atceras , no virtuves Blaukš , ieskrienu , uzkāpju kkādam bleķa gabalam , kas nez kāpēc pa grīdu mētājas, un cauri biezai baltai miglai knapi saskatu savu omīti , kura uz mazā beņķīša sēdēja un mizoja kartupeļus... gudrelis bija aizmirsis pateikt , ka bundža jāliek ūdens peldē.
-
Mans otrpusis nekad nav valdībā bijis... Tik iestāde Vecrīgas rajonā atradās.. :) Nu i nokļūdījos cipariņā..
Vaidienīnās, kā man tas "mans otrpusis" izlasījās...
-
Pag, ļauj astoņpadsmit reizes minēt, vai tiešām ar "i"?
-
Nu vot kā te lai avataru uz mīļminku maina? Tikai un vienīgi šņāckaķis te var izdzīvot!
-
Nu man ienāca prātā no vienas nesenās karstās vasaras. Jūlijs, svētdienas pusdienlaiks, mājā ar vīru kaut ko šiverējam pa virtuvi, karstums nežēlīgs, lai arī telpa liela, kaut ko darbojos, tīru, vīrs pie plīts, līdz piepeši saka man: "sieva, noej lūdzu man tagad garām ātrā solī!" Es pabrīnos, noeeju, domāju, kas par lietu? Viņš saka: "un bet tagad nāc atpakaļ lūdzu, bet vēl ātrākā solī", Nu es izpildu viņa lūgumu bet mulstu arvien vairāk, domāju, kas man nav tā kā vajag pēkšņi, -ar apģērbu, gaitu, vai kas?? Tā reizes 5 nostaigāju viņam garām, pēd.reizē gndr skriešus, līdz viņš apmierināts atzina: "vai, cik labi gaiss vēdinās no karstuma!"
Vasaras kā bērns pavadīju laukos, vietējais kinoteātris bija patālu no mājām, kādu dienu redzam, ka kaimiņiene nāk no veikala (kas atrodas blakus kinoteātrim), mēs ar māsu prasām: "Zelmas tant, vai jūs gadījumā neredzējāt afišu, - kādu filmu šovakar kinoteātrī rādīs??" Vecais tantuks apmierinātā intonācijā atbild: "Kā tad neredzēju?! Redzēju! Šovakar ies filma "KUNČIGINA PAVĒLE" ! Mēs ar vecāko māsu domājam un prātojām: interesanti - kas gan tā par nedzirdētu filmu un kas par pavēli? -jāiet skaitīties! Vakarā ejam uz seansu...un filma saucās.... "Pāvels Korčagins". :)
-
Te jau jāraud nevis jāsmejas... No kurienes jaunskungam radies iespaids, ka sieva ir bezalgas apkopēja?
Nu ģimenes, no ģimenes :P
Ja es suni paņemu, tad es aiz viņa attiecīgi arī savācu :P elementāri. Mūsu mājās dzīvojoši 2i suņi ir mani un tikai mani, es neļauju nevienam pat barot viņus.
-
Te jau jāraud nevis jāsmejas... No kurienes jaunskungam radies iespaids, ka sieva ir bezalgas apkopēja?
Nu ģimenes, no ģimenes :P
Ja es suni paņemu, tad es aiz viņa attiecīgi arī savācu :P elementāri. Mūsu mājās dzīvojoši 2i suņi ir mani un tikai mani, es neļauju nevienam pat barot viņus.
izklausās pēc aizsargreakcijas, lai nebūtu vilšanās, ka neviens cits nav gatavs dzīvnieciņus apkopt
-
Toreiz, kad veestules rakstiijaam ar roku, un telegrammas tika suutiitas gandriiz liidziigaa veidaa kaa vaardi speelee "Klusie telefoni" :P - operatore operatorei pa telefonu dikteeja zinjas tekstu, otraa galaa taa tika uzdrukaata uz taadaam kaa papiira streemeliiteem un ieliimeeta atklaatniitee.
Dzimshanas dienaa sanjeemu telegrammu ar tekstu "Mili sveicieni dzimsanas diena. Lila, Marta". Par dzimeni viss skaidrs. Ir. Bet kas taas taadas - Lila un Marta - netiku ne vella skaidriibaa. Skaidriiba radaas tad, kad no vasaras darba agraak populaarajaas Studentu Celtnieku vieniibas kkur no cita Latvijas gala briivdienaas atbrauca Lielaa Maasa..... :)
-
Pievienošu kādu ātrumā krieviskotu latviešu valodas vārdu: caurvējš tika pasniegts kā dirkoveķer.
-
Gadaas, ka dazhi gadiijumi shkjiet smiekliigi tikai peec kaada laika.
Man bija kaadi 8 gadi. Pagalmaa reiz kaada vecaaka meitene, kuru es mazliet apskaudu par vinjas atveerto dabu, drosmi un komunikabilitaati, jo pati biju klusa un kautriiga vinjas sekotaaja, lieliigi paveestiija, ka zinot, kas ir triperis. Man shis nezinaamais vaards likaas tik forshs un skaniigs, ka....
..otraa dienaa peekshnji vienaa stundaa gadiijaas pauze, skolotaajai izejot no klases, un man peekshnji iekoda nez kaada musha - impulsiivi pieveersu visu uzmaniibu, izsaucoties, ka zinu, kas ir triperis. Protams, cereetaa uzmaniiba tika panaakta, tomeer taalaak viss nogaaja shkjeersaam, jo viens puika-suudzambiibele nez kaadeelj piedraudeeja pateikt skolotaajai, ka Minne zinot, kas ir triperis. Tajaas sekunzhu tuukstoshdaljaas aukstaam kaajaam ar muguras smadzeneem sapratu savu aloshanos - ka triperis laikam tomeer nav nekaada krutaa lieta, un labaak buutu bijis neko nezinaat par to vai to vismaz nepubliskot... :banhead:
Laikam dievinjhs sajuta manas taabriizha shausmas (nenormaali baidiijos no skolotaajas, jo bija gadiijies, ka vinja kaadu beernu noper), taapeec dziivee pasargaajis no shiis interesantaa nosaukuma slimiibas :medic: :laugh:
-
Ieliku oliņu uzsildīt. laba tāda, lauku. Nē nē, nedomājiet ka es kāda muļķe - zinu ka jēlu nevar likt! Vārītu ieliku, nomizotu!
[attachment deleted by admin]
-
Nomizotu????????????????? Vai tad tāda arī sprāgst? Tev pašai tas notika, vai tikai dalies ar info?
-
Nomizotu????????????????? Vai tad tāda arī sprāgst? Tev pašai tas notika, vai tikai dalies ar info?
pilnīgi un absolūti pašai :)
-
Nomizotu????????????????? Vai tad tāda arī sprāgst? Tev pašai tas notika, vai tikai dalies ar info?
pilnīgi un absolūti pašai :)
Cik velnishkjiiga zinja :laugh:
-
Ne tikai vārītas olas sprāgst mikrenē, bet pat ja karsē par ilgu -sprāgst pat atrodoties falšā zaķa iekšpusē. Tas vienreiz bija tik izteiksmīgi, -ieliku sev un toreiz vēl pirmklasniekam dēlam uzsildīt mikrenē 2 paprāvus gabalus no falšā zaķa -neatradām pēc brīža ne zaķi, ne olas, toties bija neliels troksnis un pēc tam visas maliņas mikrenē ar viņiem pilnas. :) Ne velti man dēls pēc gadiem 5 vēl atgādināja: " Mammu, atceries kā zaika sprāga??" (mēs to ēdienu saucām "falšā zaika".) :)
-
Sprāgst arī ceptas olas - kādreiz ņēmu līdzi uz darbu pusdienām. Ja neuzlika vāciņu, nācās tīrīti visu mikreni :)
-
Aizbraucu uz bērēm ,sen neredzēti cilvēki. Prasa man, kas es esmu, izstāstu. Skatās ilgi uz mani un novelk; -Un tik smuka meitene bija!
-
Aizbraucu uz bērēm ,sen neredzēti cilvēki. Prasa man, kas es esmu, izstāstu. Skatās ilgi uz mani un novelk; -Un tik smuka meitene bija!
Tas joks vai īstenība?
Kašmars kkāds ar tiem cilvēkiem...
-
Īstenība, kāds joks :(
-
Cilvēki bieži nepadomā, ko saka. Domā pateikuši komplimentu, ka bija smuka, bet īstenībā iznāk- tagad vecas un nesmuka :D :( Ko darīt - gadi iet...
-
Ņjāāā
-
Pusdienojam. Vīrišķim uz krekla uzkrīt pikucis mērces. Šams sāk sakopšanu, noņem ar pirkstu lielumu, pirkstu nolaiza, tad parīvē traipu, atkal nolaiza pirkstu. Pēkšņi atskan blakussēdētājas replika - "tikai tagad pie galda, lūdzu, nesāc laizīt neko zem jostasvietas!"....
Kāda tur vairs ēsšana!
-
blakussēdētāja biji tu, cik saprotu.
-
Nu ko Tu tā uzreiz- ar mietu...
-
Šodien uz ielas, kad nedaudz paslīdēju, atcerējos, kā mēs jaunībā ar draudzeni dienas laikā gājam pa slidenu, nenokaisītu trotuāru, draudzene slīd un nogāžas tā, ka maz neliekas - uz vēdera, rokas uz priekšu plati izstieptas, kājas ieplestas atpakaļ, soma aizlidoja kādus 2-3 metrus uz priekšu, viņa riktīgi samulsa un nokaunējās, piecēlās, galvu nepaceļot tīrīja no sniega savu mēteli un noteica: "Fui, GANDRĪZ nokritu.. " :)
-
Reiz gadījās aizklimst līdz stradiņu katlumājai (kaut kāda dokumentu dedzināšana bij paredzēta). A tur uz krēsla mīīīīlzīgs smuks minks - tādā skaisti gaiši zilganpelēkā nokrāsā. Domāju - vot i gan vieta dižciltīgiem kašakiem! Minks - ciltsdarba sapnis! Sāku runāties ar kurinātāju, kur ta te tāds izcilums gadījies?
A? Koa? Ta nē, dakterīt, šis mums pilnīgi balts, kad tīrs! Tā smukā krāsa tik tad, kad tiek oglēs pagulēt!
-
skolas laikā dikti garšoja pilnpiens no bundžām , bet veikalā nebija. kāds gudrais skolā pastāstīja , ka no tā šķidrā bundžu piena , kas veikalā Bija dabūnams, pēc 2 h vārīšanas arī iznākot biezais, man divreiz nav jāsaka , ņemu bundžu , lieku uz gāzes plīts lai nu top man gardumiņš ! pēc ilga vai neilga laika , kurš nu vairs to atceras , no virtuves Blaukš , ieskrienu , uzkāpju kkādam bleķa gabalam , kas nez kāpēc pa grīdu mētājas, un cauri biezai baltai miglai knapi saskatu savu omīti , kura uz mazā beņķīša sēdēja un mizoja kartupeļus... gudrelis bija aizmirsis pateikt , ka bundža jāliek ūdens peldē.
Piedodiet, esmu lēna, lai saprastu pievienošanu, citēšanu. lumberga stāstu vizualizēju...veselīgi smiekli...Paldies!
-
Lasu internetā recepti: "... sagriežam drāzeņus..." Tieši tā, nepārlasījos porno, bet ēdiena receptē tā arī bija iedrukāts.
-
Jauniešiem nesaprast:
Padlaiki. Man bija kādi gadi dažpadsmit. Tuvojās mūžam dzīvie oktobra svētki. Pastkastē kārtējā avīze "Padomju Jaunatne" (nupat gan sašaubījos, mož "Cīņa", bet nav būtiski), kurai pāri pirmajai lapai milzu burtiem [nu burti tādi - 6 cm augstumā] uzraksts: "OKTORBA SVĒTKI".
Es lasīju 10x, vilku ar pirkstu pa burtiem - kā ir oktoRBa, tā ir un nekur nepazūd. Man až šoks iestājās, ka nevis es lasīt nejēdzu, bet AVĪZĒ KĻŪDA! - tajos laikos kļūdu avīzē praktiski nebija, varēja kā uz enciklopēdiju paļauties, bet te - pašā lielākajā virsrakstā! Tāda laža...
Gan jau par to vesela čupa no darba izlidoja par svētuma zaimošanu.
Tas tikai tagad tā pierasts - ne rindas bez kļūdas, korektoru nav kā sugas.
-
Savulaik par godu Piesha Puut, Veejinji iznaakshanai uz ekraaniem, "Kinoekraanu" anotaacijas krievu versijas pirmais teikums, divu korektoru septinjreiz paarbaudiits, saakaas shaadi: "По даугаве гордо плывет член...." (liriskaa 'челн' vietaa)
-
Sen atpakaļ TV rādīja filmu - oriģinālvaloda - franču, ierunāts krieviski, titri latviski. Runa par sievieti - alkoholiķi. Tulkojums krieviski - она была в близких отношениях с бутылкой. Titri latviski - viņa bija tuvās attiecībās ar pūdeli.
-
Darba kolēģa -maketēja stāsts.
Agrāk strādājis kkādā avīzē. Nosaukumu neatceros.
Tiek likts kopā kārtējais avīzes nummurs. Saliek tekstu, bildes, bet viens raksts nav pabeigts un tā vietā izdomā ielikt karikatūru par kādu tēmu. Viss kārtībā, atliek vien pielikt tekstu zem karikatūras. Tur zinoša kāda kolēģe, kura tobrīd izgājusi. Ir pusdienlaiks.
Arī maketētājiem jāiet pusdienās. Kādam pasaka, lai nododod infu, ka zem bildes jāieliek teksts un var laist uz druku.
Lai neaizmirstu, zem attēla ieklabina :Atnāks Dace no pusdienām un kaut ko stulbu ierakstīs...
Bet kā jau dažreiz gadās, un šī reize bija viena no tām, kaut kas nobruka komunikācijā un avīze aizgājusi tautā ar nelabotu parakstu.
-
Zinu gadījumu, kad aizgājusi bilde, kur apakšā "Kaut kāds sūda paraksts" :D Bet žurnālistiem ir niķis - pat zinot, kāds tieši attēls būs, atdot pamattekstu, bet parakstu rakstīt kaut kad vēlāk.
Un vēl toreizējā Aldara šefa Gavrilova vietā Gavrila, jo kabinetā, par rakstu runājot, visi Gavrila to, Gavrila šito nu un salicējs tā arī ierakstījis.
-
Par to pašu - bija reiz periodiskā drukpapīrā kārtējais konkurss, kura kārtējās balvas izsniedzējs kā parasti nav ierakstīts maketējamā tekstā - toļi līdz pēdējam nav zināms, toļi līdz pēdējam slepens...
Kā parasti tiek ierakstīts kaut kas vietas aizpildīšanai...
Un iznāca drukpapīrs ar izsludināto konkursu - Balvas no SIA "Hrens un dēli"...
Raganu medības neizpalika.
-
Savām acīm redzēju, kā gadus 5-6 atpakaļ lielākajā flagmanī - laikrakstā DIENA bija rakstīts: "PIRDIEN, 5.martā uzzināsi konkursa noteikumus. Seko līdzi!" :yes:
-
atceros, tas bija ar kaut kāda aktiera -supervaroņa bildi. Vajadzēja saglabāt
Par "Biedu Staļinu"gan laikam avīzē nesmējās -par tādu tekstu stāsta
-
TV kanāla reklāmā par filmām ar Stīvenu Sigalu bija - Sigalam ar vienu pirdienu nepietiek, bet domāju, tas drīzāk tīšām - reklāmas paņēmiens.
-
Kaifoju par daudzajiem smieklīgajiem gadījumiem, ko esat te izstāstījuši. Vissmieklīgākie notikumi no manas dzīves diemžēl nav publiski stāstāmi, bet atcerējos vienu gluži nevainīgu - par tēmu, kā stresā mēs nereti izdarām tieši to, ko nevajag izdarīt.
Es biju uz savas draudzenes mammas Marijas bērēm. Aizvadījām godam, bet visu mielasta laiku es nervozēju, jo man vēl tajā dienā bija svarīga sapulce, kurā bija jāuzstājas. Es biju nolēmusi pirms atvadīšanās no citiem bēru viesiem uzsaukt tostu un pie sevis ar ironiju bažījos, kaut tikai neuzsauktu to par veselību - kas ir viens no visbiežāk lietotajiem tostiem. Laiks gāja. Visas domas man jau bija pie darbā paredzētās uzstāšanās. Jutu, ka jāsteidzas projām. Tad nu es piecēlos kājās un teicu: atļaujiet man pirms atvadām uzsaukt tostu par Marijas kundzes veselību!
-
Kaifoju par daudzajiem smieklīgajiem gadījumiem, ko esat te izstāstījuši. Vissmieklīgākie notikumi no manas dzīves diemžēl nav publiski stāstāmi, bet atcerējos vienu gluži nevainīgu - par tēmu, kā stresā mēs nereti izdarām tieši to, ko nevajag izdarīt.
Es biju uz savas draudzenes mammas Marijas bērēm. Aizvadījām godam, bet visu mielasta laiku es nervozēju, jo man vēl tajā dienā bija svarīga sapulce, kurā bija jāuzstājas. Es biju nolēmusi pirms atvadīšanās no citiem bēru viesiem uzsaukt tostu un pie sevis ar ironiju bažījos, kaut tikai neuzsauktu to par veselību - kas ir viens no visbiežāk lietotajiem tostiem. Laiks gāja. Visas domas man jau bija pie darbā paredzētās uzstāšanās. Jutu, ka jāsteidzas projām. Tad nu es piecēlos kājās un teicu: atļaujiet man pirms atvadām uzsaukt tostu par Marijas kundzes veselību!
Un kā reaģēja pārējie bēru viesi?
-
Savaldīgi. ;)
-
Konkurss beidzies, balsis saskaitītas.
Suminājumi uzvarētājai - Minai!
Tēmu turpinām - katru dienu taču atgadās kaut kas smieklīgs!
-
Sen tas bija neatceros precīzu datumu, bet tas bija Zviedru ekonomiskās augstskolas atklāšanas pasākumā. Tur piedalijās visādas VIP personas gan no LV gan Zviedrijas un citām valstīm......
Tad nu aizdevos palīdzēt vienai firmai kā specs :) Nekas jau liels un grandiozs jau netika prasīts tikai uzraksts (garš, visu tekstu neatceros)....... bet beigās bija GOOD LUCK TO NIGHT :)
Jaunajiem gurķiem teicu ka uzrakstam vajaga dublt drošību tā lai nesanāk nesmuki, uz ko man atbildēja lai nemīžu... :D viss ir OK :D
Tad atbildīgajā brīdī kad visi VIPi, diplomāti un ministri šampja glāzēm stāvēja skatoties Mākslu......
Uzraksts aizdegās - GOOD UCK TO NIGHT................ :D
p.s. ceru ka visi saprata pareizi........
-
Vēl no šīs pašas sērijas 2001. gada vasarā aizdevos palīdzēt uz leišiem sagatavot vienu diezgan lielu uguņošanu vienai jaunai leišu firmai, tā norāvos ar melnu muti 2 diennaktis no vietas, tas tā ;)
Firmas boss saviem darbiniekiem teica ka mani 100% jāklausa, bet tā nu gan nebija un līdz ar to rezultāts bija ....kā vienmēr......
Pasūtītāji bija no tiem, kuri atzīst legālo biznesu un "godīgi" maksā visus nodokļus :D
Tad nu uguņošanu džeki kaut cik labi palaida nu aptuveni par 80% no mana scenārija un vadošiem norādijumiem. Uguņošanas vidū bija paredzēts uzraksts: PAPE SOROK (krievu val.)
BET.........aizdegās PAPE S ROK................
šito redzot es diezgan ātri devos uz mašīnu un aizbraucu neatskatoties un nesagaidot beigas :D
p.s. tajā gadā firma beidz savu eksistenci.....
-
diez kāpēc tieši īstie burti vienmēr "izbirst", ne?
-
diez kāpēc tieši īstie burti vienmēr "izbirst", ne?
Izbirst jau arī citi burti, bet tie gadījumi nav tik smieklīgi
-
Nu ko, jaunu atgadījumu vai tad nav? :)
-
Jaa toreiz veselas sešpadsmit lapas piepljaapaajaam, tagad jaapaarlasai, lai ko neielikt pa otram laagam :D un jaapadomaa, par peedeejaa laika jaunaakajiem atgadiijumiem :)
-
Gan jau kā ir, bet tagad visi apspriež kas vajadzīgs sievietēm un diezvai to var pieskaitīt pie smieklīgiem gadījumiem.
-
Var... Nesaprot galīgi un brīnās, ka nekas nesanāk...
Nu ir sievietes fantastiskas un pret jebkuru,ar ko esi, jāizturas kā pret pašu labāko, vai nevajag būt ar tādu...
Smiegklīgi, ka var nesaprast
-
krievu laikos mūsu jautrais kolektīvs, kā jau katru piektdienu, aizšāva uz somu pirtiņu. Kurš ar otrām pusēm, kur bez. Bija mums tāds nelāgs paradums, katru nedēļu dobeigt uz lāvas. Nu jautrība sit augstu vilni, ierodas pēdējais pāris - A.kundze beidzot pierunāja savu otro pusi aizvest šamo uz kādu stundiņu, viņa tikai kādu danci un pāris reizes uz lāvas... A.Vecis vaimanā visu laiku, ka šam atpakaļ uz māju jābrauc, jo agri no rīta jāved uz medībām kaut kādi Rīgas kungi, kas viņa darbu tai brīdī pārbaudīja. Bij tad tāds paradums ar tām Rīgas kontrolēm, es teiksim, savas revīziju dāmas uz objektiem caur Igaunijas bodēm vedu.
Vien vārd sakot A.vecis ņerkst, sieva pretojās, kolektīvs vēlās kolēģei palīdzēt. Kamēr skuķi dancina A.vīru, tikmēr džeki iziet laukā, ievilkt kādu dūmu. Pēc brīža viens ieskrien atpakaļ - balts kā krīts. Pirmā doma- kāds ir pagalam. Visi metās ārā - Čerts! Tumsa visapkārt, bet skaidri var redzēt, ka no baseina ūdens rēgojās A.kunga džipa virsbūves 8-10 cm. A.vecis saķēris galvu gandrīz ģībonī, vaimanā, ka tas ir atentāts pret viņu personīgi un klaja "sazvērestība". Nē, nu skaidrs, kā diena - šī mašīna šodien uz mežu nebrauks. Bija jau arī "sazvērestība", džeki tik vien gribēja, ka nostumt to kaut kur tumsā, nav mašīnas - nav braukšanas, un vai šie bija vainīgi, ka tai tumsā izrādījās baseins? Tālāk, vēl interesantāk - A, vecis dusmās ielec svešā autiņā un aizdrāž prom, pēc mirkļa viens no puišiem kurbulē savējo un šim no pakaļas , tad vēl kāda drostaliņa paņem vagu. Viss kolektīvs paliek bez transporta. Ko mēs - ejam pie galdiem ieraut kaut ko domu veicināšanai. Kamēr sēžam pamesti, vientuļi un apspriežam situāciju, atgriežas mūsējais ar savu alpīnistu aprīkojumu un puiši sāk kaut kādas džipa iekustināšanas zemūdens manipulācijas - piesien vienu troses galu pie pirts staba otru pie džipa, pie pārējā gala viss kolektīvs, paretam iemalkojot sīvo velk to vāģi ārā. Gandrīz paveicās - nu jau aizmugurējais ritenis uz baseina malas, bet te atkal, no riteņa šams pārlec uz vāģa apakšu un ne no vietas, tik vien kā šūpojās. Kolektīvs aiziet ieraut vēl. Redzam - pa šoseju tuvojās divi braucamie - pirmajā tā draiskule, kas mūs ātrumā pameta un šai no pakaļas - Ceļamkrāns!!!! Vāks! Kur trijos naktī var dabūt ceļamkrānu, bez mobilajiem telefoniem, un izraut no gultas kādu, kas piekritīs kaut kur naktī braukt?!! Visiem žoklis nokārās. Ceļamkrāns piecās minūtēs izrāva džipu no pikantās pozīcijas, tā vadītājs izvēlējās no mūsu galda pāris grādīgo pēc savas gaumes, pateica,- ja kas, tad sauciet vēl un aizbrauca gulēt. To vajadzēja atzīmēt un visi bija pārsaluši - turpinājām pirts izpriecas un veču kolektīvs kaut ko tur darījās ap džipu un tā motoru... jebkurā gadījumā , nākošajā dienā ap pusdienas laiku džips smuki stāvēja A.veča sētā, tīrs, svaigi mazgāts un braukt spējīgs. Nu labi - 'džips baseinā - bet dabūt ceļamkrānu trijos naktī,- tā bij klase!
-
... ... Nu labi - 'džips baseinā - bet dabūt ceļamkrānu trijos naktī,- tā bij klase!
Super gadiijums :D varbuut kaadam ir kas jauns :D
-
Atcerējos kādu darba interviju ko vadīju, kad strādāju personālvadībā. Atnāk viens krievu puisis uz interviju, iepr.darba vieta - menedžeris vienā no lielākajām benzīntanku ķēdēm Latvijā, latviski runā gandrīz brīvi. Intervijas 2.pusē uzdodu jautājumu, ar ko viņš var lepoties, runājot par savu iepriekšējo darbu. Puisis ietur nelielu pauzīti, pēc tam ar īpašu lepnumu sejā un uzverot katru vārdu, saka: "Mēs apkarojām visu Latviju!"
/Precizējot atbildi, noskaidroju, ka bija to vārdu lietojis "iekarot"vietā un ieliekot teiktajā jēgu, ka viņu benzīntanku tīkls izpleties pa visu LV. ;)/
-
Pag.vasarā pie dzīvokļa durvīm piezvana 6-gadīga meitenīte, kas ar vecākiem dzīvo tieši stāvu virs manis un saka: "Labdien! Mamma lūdza, lai jūs iedodiet mums vannas dvieli!" Es izbrinā pārjautāju, viņa atkārto to pašu. Es domāju, nu mazums kas viņiem atgadījies, varbūt veļas mašīna salūzusi vai kā, aizeju pie skapja, iznemu no tā gandrīz jaunu vannas dvieli un iedodu meitenītei. Pēc brīža lejā nokāpj viņas māmiņa, atvainojas, atdod man dvieli un saka, ka meitiņa aizmirsusi piebilst, ka lielā vējā žāvējoties veļai uz viņu balkona, 1 dvielis noplivinājies uz mūsu balkona un gribot to dabūt atpakaļ.
-
Nedaudz senāk atpakaļ. Vasara, mans dēls Edgars sporta nometnē, bet mūsu mājās ciemojas 5 gadīga radu meitenīte. Lieku pusdienlaikā viņu gulēt un pēkšņi viņa saka: "Tante! Tev tur lielā istabā Edgariņš stāv!" (zibenigi iedomājos, kas tad nu? Viņš no nometnes pēkšņi pārrradies vai kas?, bet skaļi neko nesaku). Pēc laba brīža meitenīte turpina: "PIE VĀZES. NOBILDĒTS." :happy: