Sarunu forums
Politika, ekonomika, vēsture, kriminālais => Latvijā un pasaulē => Vēsture => Tēmu iesāka: viesmiiliigs 2015. gada 21. janvāris, 08:20:35
-
Redz kur izrakta kaudze ar video par TIEM laikiem, kā atgādinājums, cik jauki un labi bija http://ru.fenikssfun.lv/stati/kak-ono-bylo-na-samom-dele-537
-
interesanti laiki bija... un tās acis cilvēkiem! Vai tiešām kāds vēl grib atgriezties tajā pasaule? Patiešām, cilvēki atceras tikai to, kas bija labs, nozīmē, ka pašiem nebija neko jāplāno, jo ne no viena nekas nebija atkarīgs. Gāja uz darbu saņēma savus 90-120 rubļus, neatkarīgi no tā strādāja, vai dzina luņi. Aktivitātes bija tikai divu veidu- atrast darbu, kur mazāk jāstrādā un tikt pie labas pazīšanās - blata, kur to naudu iztērēt. Dzīvokļi piederēja valstij, tāpēc nekādu komunālo maksājumu nebija, bet praktiski nekādu remonta darbu mājās arī, maksāja liekas tikai par elektrību un gāzi(balonos). Veikalā nekā nebija, ja gribējās kādu jaunu kleitu, vilka ārā veco mammuča šujmašīnu un Rīgas modes žurnālus. Zeķes lāpīja un daži glabāja saldētavā - kāds teica, ka tad tā neirst. Nopirkt zābakus- tas bija vesels notikums. Varbūt, viss slēpjas tai faktā, ka nebija nekādas nojausmas, ka ir iespējama kaut kāda savādāka dzīve. Visi "mēdiji" ziņoja, ka dzīvojām vislabākā valstī un bija kaut kāda dīvaina laimes sajūta tai sakarā. Visi gaidīja komunisma iestāšanos, jo uz katra žoga bija rakstīts,- Mēs dzīvosim Komunismā! Bet kārtēja vienīgās partijas "sjezds" paziņoja, ka esam tikai kārtējā sociālisma attīstības etapā un par komunismu, kur nebūšot naudas un bodēs būs viss par brīvu, nebija ne vārda. Un vēl tas šoks, kad vēl krievu laikos pēkšņi izdevās uz pāris nedēļām tikt pie tēva brāļa Anglijā. Varu iedomāties savas sejas izteiksmi, jo no tā brauciena palikuši bilžuki, kur praktiski 90% - veikalu vitrīnas! Ka atrādīju mājās pārbraucot, maz kuru interesēja radu feisi, - tieši veikalu vitrīnas. Tautieši bija vieglā šokā
-
Kā man stāstīja vēsturniece, tad padomju laikos arī bija kā treknie, tā konsolidācijas gadi. Ne jau tikai šie 80+.
Un gremdējas atmiņās ne jau par šiem.
-
grūti iedomāties, kuri bija tie treknie,- varbūt tieši tie, par kuriem stāstīju, tad kaut kādā veidā sākās sabrukums un viss, kas bija pirms tam jau likās, ļoti labs ;o\)
-
60tie laikam.
-
Paskatījos. Nošermuļojos un nopriecājos, ka tie laiki bija tad, bet tagad ir šie laiki. Nenoliedzot visu patiešām labo un jauko, kas bija arī tajos laikos, negribu nekad vairs tos piedzīvot. Pietiek ar vienu argumentu - to laiku sievietes pazemojošā situācija ar higiēnas preču nodrošinājumu, precīzāk, ar nenodrošinājumu.
Visiem senilajiem večiem, kas mūsdienās, sentimentālās atmiņās grimstot, murmulē par labajiem padomju laikiem, es varētu iebliezt pa galvu ar Librese Goodnight iepakojumu un iebāzt katrā ausī pa O.B. Stulbeņi gatavie! Uzskatu, ka neviens, kurš nav piedzīvojis, ko nozīmē kārtīgas "sarkanās dienas", kad tavā rīcībā ir nožēlojams pusrullītis vates (un tas pats par lieliem blatiem izlūgts aptiekā), vispār nav tiesīgs vērt vaļā muti padomju laiku aizstāvībai.
Nerunāsim jau nemaz par visiem pārējiem stulbumiem - informācijas vakuumu, nedrīkstēšanu brīvi ceļot, blata sistēmu visos līmeņos utt. utjpr. :banhead:
-
Jā, šos video vajadzētu ielikt pie katras tēmas, kas sākas -ai, kāds tad bija saldējums! Kāda bezrūpīga bērnība!
Šermuļi pārņēma, paskatoties. Un vēl lielāki -ka daudzas lietas pieņēmām par normu, par to pat nerunāja virtuvēs. Sievietes nerakstīja vēstules uz CK "dodiet vati!" Nebija ne seksa, ne mēnešreižu.
Kaut kādu epizodi atceros -acīm redzot 60. gadi, kad sāka saņemt vēstules un pakas no ārzemēm. Vēstulē kāda radiniece uzrakstījusi, ka "kaprona zeķes mēs šeit nelāpām, bet izmetam", un tas tiek atstāstīts kā neticams joks un visi smejas.
Atcerieties tos smirdīgos zeķu lāpīšanas veikalus? Tur tagad notāre sēž Lāčplēša ielā
-
Jā, šos video vajadzētu ielikt pie katras tēmas, kas sākas -ai, kāds tad bija saldējums! Kāda bezrūpīga bērnība!
Šermuļi pārņēma, paskatoties. Un vēl lielāki -ka daudzas lietas pieņēmām par normu, par to pat nerunāja virtuvēs. Sievietes nerakstīja vēstules uz CK "dodiet vati!" Nebija ne seksa, ne mēnešreižu.
Kaut kādu epizodi atceros -acīm redzot 60. gadi, kad sāka saņemt vēstules un pakas no ārzemēm. Vēstulē kāda radiniece uzrakstījusi, ka "kaprona zeķes mēs šeit nelāpām, bet izmetam", un tas tiek atstāstīts kā neticams joks un visi smejas.
Atcerieties tos smirdīgos zeķu lāpīšanas veikalus? Tur tagad notāre sēž Lāčplēša ielā
Zeķu lāpīšanas veikalu atceros. Iekšā gan nekad neiegāju.
Padomijā seksa nebija, bet bērni tak dzima? Kā toreiz izsargājās no nevēlamas grūtniecības? Abortu konveijers? Prezervatīvus tak nopirkt nevarēja?
-
Jā, šos video vajadzētu ielikt pie katras tēmas, kas sākas -ai, kāds tad bija saldējums! Kāda bezrūpīga bērnība!
Šermuļi pārņēma, paskatoties. Un vēl lielāki -ka daudzas lietas pieņēmām par normu, par to pat nerunāja virtuvēs. Sievietes nerakstīja vēstules uz CK "dodiet vati!" Nebija ne seksa, ne mēnešreižu.
Kaut kādu epizodi atceros -acīm redzot 60. gadi, kad sāka saņemt vēstules un pakas no ārzemēm. Vēstulē kāda radiniece uzrakstījusi, ka "kaprona zeķes mēs šeit nelāpām, bet izmetam", un tas tiek atstāstīts kā neticams joks un visi smejas.
Atcerieties tos smirdīgos zeķu lāpīšanas veikalus? Tur tagad notāre sēž Lāčplēša ielā
Zeķu lāpīšanas veikalu atceros. Iekšā gan nekad neiegāju.
Padomijā seksa nebija, bet bērni tak dzima? Kā toreiz izsargājās no nevēlamas grūtniecības? Abortu konveijers? Prezervatīvus tak nopirkt nevarēja?
hmmm iespējams no turienes naķ kaudze paaudzēs pārmantotu psih. traumu.
Jo kas piedzīvoja karu ar padomju vareno brašuļu iebrukumu visās jomās, tur droši vien tiešām vīrietis kā suga pēcāk pretīgs.
un meitas gan jau ka mācīja un biedēja ar abortiem, ka visdrošākā izsargāšanās ir vārds "nē" un, ja tas nelīdz tad sist vai bēgt.....
un tad brīnās par valstiska mēroga aizturēm šajā ziņā... ko turpina nodot nākamjām paaudzēm.
Bet pēc tik pazemojošiem apstākļiem gadu desmitiem, da kas tur no psihes pāri var palikt... vates pikucis jāizlūdzas, kā Mina rakstīja...
Labi, ka es PSRS laikā vēl nebiju tajā vecumā...
St. c. sieviešu cietumā vēl šobaltdien 1 pakaete mēnesī :) Ja nav pienesumu no malas, pašas saprotat... Lūk, kur patiešām būtu vieta reālai labdarībai mūsdienu iļģuciemā... tikai problēma ar izsekošanu, ka sūtījums tiešam sasniegs adresātes, arī joprojām pastāv ;)
Bija gan novērojums, ka ne augstākās sabiedrības dāma šim nolūkam slimnīcā mierīgi plēsa pa gabalam no palaga, līdz tas bija kļuvis krietni mazāks ap izrakstīšanās laiku. No otras puses, ko citu darīt, ja naudas nav un kas atnes arī nav un valsts slimnīcā vai nu nav bijis paredzēts (?!?! a kas paredzēja? vecis? ) vai "pazudis" kā citādi...
-
Kā toreiz izsargājās no nevēlamas grūtniecības? Abortu konveijers? Prezervatīvus tak nopirkt nevarēja?
Par saviem zinu, ka ar kalendārās metodes advancēto (vispār jau kalendārā metode no šīs atvasināta) variantu - no rītiem mērīta bazālā temperatūra, zīmēta līkne un noteiktas auglīgās dienas. Tā kā cikls bija ļoti regulārs (smējās, ka pulksteni pat varētu regulēt), pēcāk varēja izveidot personalizēto kalendāru.
Bet paketes, jā... tas man šķiet viens no civilizācijas lielākajiem sasniegumiem, otrs - automātiskā veļasmašīna. Kad atceros tos laikus, kad ar veco Rīgu mazgāja...
P.S. Bet saldējums un Laimas končas vienalga toreiz bija garšīgākas :)
-
Oi, toreiz dzemdību nodaļā pakešu nebija, bet izsniedza milzīgus palagu autiņus, ko bija jāvar kaut kā noturēt starp kājām. Pa kluso bija ienestas apenes, ko tad vilka uz autiņiem, kad nebija jāiet uz apskati. Kāds toreiz bija pamatojums, kāpēc nevarēja vilkt apenes dzemdību nodaļā, joprojām neesmu sapratusi.
-
Padomijā seksa nebija, bet bērni tak dzima? Kā toreiz izsargājās no nevēlamas grūtniecības? Abortu konveijers? Prezervatīvus tak nopirkt nevarēja?
Cik nu ir par to runāts ar manas mammas paaudzes sievietēm - jā, aborti. Un pēc tam spontānie aborti un tīrīšanas, jo vairākkārtēji MA bez sekām nepalika. Vispār, lasot par to laiku ginekoloģijas un dzemdniecības praksēm, šermuļi skrien pār kauliem...
-
vai tik nebija kaut kāds fizioterapijas skaidrojums -lai noturētu to lupatu, visu laiku jāsasprindzina muskuļi.
-
Jā, daudz kas bija milzu deficīts.
Piemēram, tramvajā par 3 kapeikām smirdīgs nomīzies bomzis bija ar uguni jāpameklē. Tagad gandrīz katrā braucamlīdzeklī uz mīkstajiem krēsliem kāds apvēmies smerdelis atlūzis.
Alkoholiķi un narkomāni arī tik brīvi pa ielām nevazājās, jo īpaši uz atļurbeni netiecās...
Nez, pirmās Latvijas laikā higiēniskās paketes bija? Pēc tam psrs tās iznīdēja?
Vai nebija arī tad (tāpat kā pārējā pasaulē) un tas nekādu milzu traumu nevienam neradīja? ;)
-
Nez, pirmās Latvijas laikā higiēniskās paketes bija? Pēc tam psrs tās iznīdēja?
Vai nebija arī tad (tāpat kā pārējā pasaulē) un tas nekādu milzu traumu nevienam neradīja? ;)
Bija adītas un visādas jau ļoti senos karaļnamos.
Pirmās tirgotās un izmetamās pirms 1900. gada ASV... Tātad 1. LV laikā droši vien bija. Diemžēl man ģimenē neviens, kas tos laikus pieredzējis, nav starp dzīvajiem, lai pajautātu :(
wikipēdija nav baisi ticama, bet šajā gadījumā tā varētu būt:
http://en.wikipedia.org/wiki/Sanitary_napkin
-
A kas traucēja adīt paketes padlaikos?
-
Prezervatīvi PSRS bija. Primitīvi, bet bija.
Izsargājāmies ar tiem + kalendārā metode (bija precīzs cikls). Laimējās - iztiku bez abortiem, 4 bērni gan ir.
Tā lupata starp kājām dzemdību namā ir viena no murgainākajām atmiņām.
Mājas apstākļos vate (ja izdevās dabūt) un nolietotā gultas veļa.
Un es biju starp pirmajām, kas atklāja paketes pirmajā Statoil...laime pilnīga.
-
Prezervatīvus tūristi un laivotāji vilka uz sērkociņu paciņām lai spičkas vienmēr sausumā.
-
Piemēram, tramvajā par 3 kapeikām smirdīgs nomīzies bomzis bija ar uguni jāpameklē. Tagad gandrīz katrā braucamlīdzeklī uz mīkstajiem krēsliem kāds apvēmies smerdelis atlūzis.
Alkoholiķi un narkomāni arī tik brīvi pa ielām nevazājās, jo īpaši uz atļurbeni netiecās...
[/quote]
Nē, potenciālie alkoholiķi bez pasēm savās sādžās sēdēja.
Pēc dzelzs dūres sailgojies?
-
Uz demagoģiju neatbildu.
-
Jā, daudz kas bija milzu deficīts.
Piemēram, tramvajā par 3 kapeikām smirdīgs nomīzies bomzis bija ar uguni jāpameklē. Tagad gandrīz katrā braucamlīdzeklī uz mīkstajiem krēsliem kāds apvēmies smerdelis atlūzis.
Alkoholiķi un narkomāni arī tik brīvi pa ielām nevazājās, jo īpaši uz atļurbeni netiecās...
Nez, pirmās Latvijas laikā higiēniskās paketes bija? Pēc tam psrs tās iznīdēja?
Vai nebija arī tad (tāpat kā pārējā pasaulē) un tas nekādu milzu traumu nevienam neradīja? ;)
Nu tu dod!!! Bomžveidīgs bija katrs trešais strādnieks. Vārtrūmēs gulēja jēgu pārdzēruši vīreļi. Trepjutelpas bija publisko tualešu vietā. Pēc alkohola, sviedriem, ķiplokiem un lētā siera trolejbusā smirdēja vismaz ceturtdaļa pasažieru, plus vēl vecenēm no tīkliņiem līda ārā vai nu vistu kājas vai zivs aste.
Tu, Trix būsi dzīvojusi kādā sterilā vidē laukos pie vecmāmiņas vai kur citur, ja visu šito neredzēji.
-
Nu, visādi asociāli elementi mazāk vazājās apkārt, jo padomijā tāds nesmukums nedrīkstēja pastāvēt. Bija pants par tuņejadstvo, bija družiņņiku patruļas, atskurbtuves un alkoholiķu labošanas iestādes. Tagad ir cilvēktiesības un brīvības, un nekāda ļaunā valsts netraucē cilvēkam degradēties, ja viņam tā tīk.
Preži bija. Biezi un prasti, bet bija. Bet, tāpat kā daudzas citas preces, pazuda no veikalu/aptieku plauktiem 80.ajos. Un asociālie elementi tad arī vairāk parādījās atklātībā - brīvība sākās :)
-
A kas traucēja adīt paketes padlaikos?
aha, un kokvilnas diegi tāpat kā vate aš tāvēja veikalos kaudzēm un gaidīja, ka šos pirks :)
Karaļnamā bija apkalpojošais personāls, kas to dara (kam 8h dienā nebija cits darbs) un pieejami visādi tiem laikiem aktuāli materiāli daļa no kuriem tagad vrb ir baigais lux. Zīda u.c. smalkus diegus ieskaitot.
Droši vien, ka ar vatēm (ja/kad bija) un vecām lupatām arī izlīdzējās. Tomēr ņemot vērā, ka arī veļas mašīnas vai nu nebija, vai nebija automātiskas, vairākkārt lietojamas lupatas arī nekas labs nav - ar rokām dikti karstā neizmazgāsi. Atceros vēl, ka balto gultas veļu lielajā veļas katlā vārīja, lai tā būtu tīra ... Tagad līdz kam tādam diez vai aizdoma'tos - veļasmašīnu uz MAX un viss.
Par tām tad drīzāk varētu diskutēt automātisko veļasmašīnu laikmetā.
-
Ak tad taapeec 80tajos bija taads baby boom :D
-
Betonam taisnība, ka bomžveidīgi piespiedu kārtā bija gandrīz visi izņemot dažus īpaši blatnos. Kas kādreiz veikalos parādījās, tas arī bija mugurā un valkāts DAUDZUS gadus. Un oda arī pēc naturālas barības un vodkas :)
Ne bomži tādā kontekstā, ka nav dzīvesvietas, bet pēc būtības, nekā nav un nekas arī nebūs. Pierakstīti kkur bija visi, tas nekas, ka 3 paaudzes un clv vismaz 6 40+m2 2istabniekā :)
1istabnieks vai pat 1 istaba, kur otrā istabā vecāki, ģimenei ar bērniem skaitījās ok, ne? MAn tagad šķiet, ka tas ir 1 jaunieša, brīva clv vai jauna pārīša dzīvoklis nu max ar 1 zīdaini, bet, ja sāk vairoties, tad mazāk par 3istabnieku vsp nav ko...
-
Padomju cilvēks pamanījās visus deficītus pie gadījuma dabūt un mājā krājumu ietaisīt. Protams, nevarēja ieiet kurā katrā aptiekā un to vates rullīti nopirkt, bet nekad vates iztrūkumu netiku jutusi - krājumi tika uzturēti un papildināti.
-
Padomju cilvēks pamanījās visus deficītus pie gadījuma dabūt un mājā krājumu ietaisīt. Protams, nevarēja ieiet kurā katrā aptiekā un to vates rullīti nopirkt, bet nekad vates iztrūkumu netiku jutusi - krājumi tika uzturēti un papildināti.
Tas gan ir fakts. Mātei joprojām skapjaugšā glabājas padomju laikos pirkti dvieļi, gultasveļa un audumi. Katru reizi, kad aizbraucu, viņa man piedāvā, vai es negribot kaut ko paņemt. :)
-
Un Tu negribi?
-
un par dzīvesvietu runājot, tas atgādina komunālos dzīvokļus, kur tik tiešām katrai ģimenei tikai istabiņa (kā tur vēl krājumiem vieta atradās, nesaprotu, bet atradās). Nereti vairāku paaudžu ģimenei.
virtuve un vannasistaba (ja bija) kopīga. Dažreiz arī wc kopīga, citreiz tā kopīga pa visu kāpņutelpu... kāda tur vsp par higiēnu var būt runa. Tagad vnk ieej dušā, kad vēlies un sēdi wc, cik ilgi vēlies - bija tak laiki, kad i tās bija ekstras :)
-
Un Tu negribi?
ilgi vēl negribēsi, sāksi saņemt dāvanās visos iespējamos svētkos ;)
-
Padlaikus jau tagad atcerēties modē...cits ar labu,cits ar sliktu.Esmu īsts padlaiku produkts,tamdēļ padalīšos arī ar savām atmiņām.
Sākot ar skolu-skolotāja mazklasēs mūs grūstīja,klapēja un plēsa aiz matiem...par nepareizu sēdēšanu solā,par pļāpāšanu,par nokritušu grāmatu utt.Un spēja mums knēveļiem un arī mātei(!!!) iestāstīt,ka tiktiešām to esam pelnījuši!Spēja tak?!Es gan nekad vairs savu 1-3.klases skolotāju neesmu sveicinājusi.Pēc skolas ap 60.gadu sākumu bija jāierodas maizes veikalā un jāstāv garā rindā pēc tās.Bija periods,kad maizes nebija tik,cik gribējās!Konfektes veikalos bija apskatāmas,jo naudas nebija,par ko tās pirkt..toties ārzemju radi atsūtīja paciņā Konfekšu papīriņus,lai bērni redz un papriecājas.Dīvaina izvēle,ar ko bērnus priecināt!?Pieaugušā dzīvē nebija ne vainas,dzīves pelēcība tika nīdēta šujot,adot,pāršujot,izdomājot,pielāgojot un tādējādi ikdienu padarot raibāku.Darba jubilejas kā likts tika svinētas plaši-pilsētas vienīgajā restorānā.Salīdzinot ar ēdnīcām-tur bija ''šiki''!Ak jā -alkoholiķu un bomžu netrūka arī tajos laikos..tikai tie visi tika sabāzti pa darbavietām,lai tās cīnās ar viņiem..ja negribēja ņemt-tad tos atsūtīja ar ''izpildrakstu'' ,bija tāda labošanas darbu inspekcija,kaut kāds milicijas orgāns.
Nu jā veselu dzīves periodu jau nevar īsi pastāstīt.....ļoti daudz kā nebija,īpaši piekrītu par paketēm un kontracepciju..bet seksa gan netrūka-kas tik nenotika mūžīgajos pirts pasākumos,plašajās spartakiādēs-riktīgi tusi!.Tas,ka par to nerunāja,nenozīmē ka tā nebija.Tagad ir visā kā,netrūkst nekā...tikai īsta prieka par to vairs nava.Vai aiz vecuma,vai?
-
Kad mūsu mājā pārtikas veikala vietā ierīkoja dzērienveikalu, no skolas bija bail iet mājās -vienmēr kāds dzērājs kāpnēs gulēja, esmu naturāli pāri kāpusi. Visas kāpnes bija piečurātas, sētā pa kaktiem vaļājās. Un tas Ŗīgas centrā.
Nezinu, Trix, kur tev tāda iedoma, ka tādu cilvēku nebija. Šodien parkā uz soliņa neviens neguļ, toreiz norma.
-
padlaiki ta padlaiki, ne tādi vien marasmi. Daļai vnk atmiņā palikusi skaistā jaunība, jo vnk bija jauni un pie tā visa pieraduši un nezināja, ka var arī savādāk - vnk neaizdomājās.
bet tagad kas tādu fufeli izrēķina, ka cietumā dod 1 paketi mēnesī? Tad nav ko ņirgāties un godīgi atzīt, ka nav līdzkļu, lai tās dotu, bet clv ta ieslodzīts, nevar piepelnīties un nopirkt... Uz šo jautājumu cilvēktiesību organizācijām tik tiešām vajadzētu paskatīties un sacelt haju.
Slimnīca. OK pakešu dalīšana nav ārstnieciska funkcija, bet ēdināšana arī nav - kko tomēr dod, lai tas clv pa tām dienām slimnīcā (par kurām gan no valsts, gan cilvēka $ tiek prasīta) vnk nenosprāgst badā. Vai tad tiešām būtu TIK nereāli tādas lietas kā WC papīrus, paketes, ziepes utt tomēr nodrošināt arī valsts slimnīcās?
Galu galā, vai norakstīt palagu ir lētāk kā iedot paku ar paketēm? - nu nez...
-
Un Tu negribi?
ilgi vēl negribēsi, sāksi saņemt dāvanās visos iespējamos svētkos ;)
Es gan paņēmu visu, jau būs nolietojies :)
Gribētu vēl :D
-
Tagad vnk ieej dušā, kad vēlies un sēdi wc, cik ilgi vēlies
Ja vari apmaksāt astronomiskos komunālos rēķinus un uzrēķinus par tiem, kas nemaksā! :D
Nez, kur tad tie pārējie ir dzīvojuši. Es nekādus specifiski smirdīgus cilvēkus neredzēju, visi drēbes šuva, pāršuva, lāpīja, pārlāpīja un mazgāja. Katrā pagalmā, arī pie daudzdzīvokļu mājām, veļa žuva cauru gadu. Pa miskastēm arī īpaši nemanīju rakņājamies. Nē, politbiroja smalkrajonā nedzīvoju, mani senči ir vienkārši kolhoznieki un strādnieki bez blatiem. Dzīvoju vienkāršā sīkpilsētelē.
Tagad uz soliņiem neguļ??? Reno, kur tad Tu tagad dzīvo? Es regulāri tādus redzu - Rīgas parki pilni. Stacijā uz kāpnēm regulāri smirdīgi bomži nodzertiem purniem sēž - līdz peronam nevar uzkāpt neapvemjoties. Ak, jā, es ar kājām mēdzu iet, nevis pa auto logu debesis vērot.
Vārtrūmes piemīztas šodien ir tikpat ļoti - nekas savādāks nav redzams. Toties pie Ļeņina pieminekļa pačurāt neatļāvās. Tagad pie Brīvības gan.
Mūs skolotāji nesita. Varbūt skola tāda, nezinu. Toties skolnieki neatļāvās skolotāju sūtīt uz 3 burtiem un spļaut virsū. Kaut kāda cieņa pret pieaugušajiem un elementāras uzvedības normas bija novērojamas pārsvarā.
Tas tagad tāds smalkais stils - noķēzīt visu, kas bija pirms 1991?...
Vairāk bomžu un to, kam nav reāli ko ēst, gan es atceros no 90. vidus. Un vēl ir jautājums, vai tagad pensionāram uz maizes ir vairāk. (Ja vispār ir maize). Un cik daudz cilvēku skaita centus un 5x pārskaita, ko no tās sintētiskās veikalu pārpilnības var atļauties nopirkt.
Ne viss ir tikai melns/balts.
-
Ne jau visu nokjeeziit, bet to, kas tieshaam ir nokjeezaams.
-
Tas tagad tāds smalkais stils - noķēzīt visu, kas bija pirms 1991?...
Kāpēc tad noķēzīt? Tie, kas tos laikus zina, saka kā bija.
Atceros augļu deficītu - nenormālā rindā, izstāvot mazus, zaļus banāneļus, tos tinām avīzēs, lai gatavojas. Par banāniem tāds arī bija priekšstats - mazs, zaļš un nedaudz sīvs. Un daudzus gadus vēlāk ēdu ĪSTU, GATAVU banānu - kas par smaržu un garšu! Un tad arī sapratu, kā tie padcilvēki tika čakarēti.
No Maskavas kā ciemkukuli atvedu kilogramu apelsīnu. Jūs tagad kādam iedomātos ciemkukulī apelsīnus vest????
Un tā taupīšana, taupīšana, taupīšana...., jo mums nebija blatu, ģērbu, ko veikalā varēja dabūt. Kad biju tīņa vecumā, štancētos apģērbus vairs negribēju, iemācījos šūt, adīt, tamborēt. Šis nu arī būtu tas labums no tiem laikiem, jo mani bērni nešuj un netamborē.
Rindas pēc doktordesas, pēc sviesta, pēc gaļas, pēc grāmatām, un katram ne vairāk par 1 gab. Nožēlojami, ka 3 stundas jādirn rindā pēc elementārām pirmās nepieciešamības precēm.
Kur nu vēl visa melīgā politaģitācija. Bērnībā no visas tiesas domāju, ka Ļeņins man vectētiņš, bildi karināju pie gultas, viņa miršanas dienā raudāju. Nu, kā var šitā bērnam bērnudārzā smadzenes izskalot???
Nē, tos laikus pavisam noteikti atpakaļ nekāroju.
-
Un Tu negribi?
ilgi vēl negribēsi, sāksi saņemt dāvanās visos iespējamos svētkos ;)
Visu labāko, kam varēju izdomāt pielietojumu, jau esmu paņēmusi. Palikušās mantas mani neuzrunā, jo kādreiz tika pirktas pirkšanas pēc nevis tāpēc, ka skaistas vai vajadzīgas.
Nē, svētkos nedāvinās, mamma tādā ziņā ir pāraudzināta. :)
-
Tas tagad tāds smalkais stils - noķēzīt visu, kas bija pirms 1991?...
Kāpēc tad noķēzīt? Tie, kas tos laikus zina, saka kā bija.
Atceros augļu deficītu - nenormālā rindā, izstāvot mazus, zaļus banāneļus, tos tinām avīzēs, lai gatavojas. Par banāniem tāds arī bija priekšstats - mazs, zaļš un nedaudz sīvs. Un daudzus gadus vēlāk ēdu ĪSTU, GATAVU banānu - kas par smaržu un garšu! Un tad arī sapratu, kā tie padcilvēki tika čakarēti.
No Maskavas kā ciemkukuli atvedu kilogramu apelsīnu. Jūs tagad kādam iedomātos ciemkukulī apelsīnus vest????
Un tā taupīšana, taupīšana, taupīšana...., jo mums nebija blatu, ģērbu, ko veikalā varēja dabūt. Kad biju tīņa vecumā, štancētos apģērbus vairs negribēju, iemācījos šūt, adīt, tamborēt. Šis nu arī būtu tas labums no tiem laikiem, jo mani bērni nešuj un netamborē.
Rindas pēc doktordesas, pēc sviesta, pēc gaļas, pēc grāmatām, un katram ne vairāk par 1 gab. Nožēlojami, ka 3 stundas jādirn rindā pēc elementārām pirmās nepieciešamības precēm.
Kur nu vēl visa melīgā politaģitācija. Bērnībā no visas tiesas domāju, ka Ļeņins man vectētiņš, bildi karināju pie gultas, viņa miršanas dienā raudāju. Nu, kā var šitā bērnam bērnudārzā smadzenes izskalot???
Nē, tos laikus pavisam noteikti atpakaļ nekāroju.
vo vellos :) pa nopietno. man bija otrādi, mājās atklāti ieņirdza par iekārtu, likās jokaini, ka skolā to darīt nedrīkstēja
-
Mājās vecāki par iekārtu daudz ko runāja, tikai to "sāli" sāku saprast, kad tuvojās 90-tie un bija dabūjama literatūra par Latviju līdz 1939. gadam.
-
Ak jā, taupīšanas bija aktuāla. Kādreiz mamma man nopirka jaunu blūzi. Saka, lai pataupu iziešanas reizēm. Tagad vairs neatceros, vai izdevās kaut reizi uzvilkt, vai arī es izaugu ātrāk un blūze palika par mazu. :)
Toreiz adījām, šuvām, tamborējām. Žēl, ka zābakus nepratām uztaisīt. :)
Abas ar draudzeni, katrai zīdainis ratos līdzi, izstāvējām veikalā rindu pēc olām. Toreiz deva noteiktu olu skaitu vienam cilvēkam, un mēs dabūjām olas dubultā. Prieks bija liels. :)
-
Par to, ka apavus neprotu taisīt - arvien vēl žēl :(
-
Mājās vecāki par iekārtu daudz ko runāja, tikai to "sāli" sāku saprast, kad tuvojās 90-tie un bija dabūjama literatūra par Latviju līdz 1939. gadam.
mums skolā tā mēreni bija ar visu to padomju propogandu un tā. paveicās ar kalses audzinātājām. tēva māsa vienīgā no ģimenes bija pionieros bijusi, vēl tagd viņai iesauka "Pionieris" kaut pašia tuvu 70 :) nezinu albumus no manis neslēpa, zināju, ka opis ir bijis leģionārs un ģimenei ir nepreizie gēni:D partijā neviens nebija.
Rez biju seminārā par saskarsmes psiholoģiju vai ko tamlīdzīgu, kaut kā šakās saruna spar to, kurš mūsu bērnībā ģimnē bija galvenais, vienai kolēģei ģimenē šis jautājusm tika atrisināts vienkārši - tas,kurš partijā, tas bijis galvenais. sākumā visi domāja, ka tas joks, bet nē.
-
Ak jā, taupīšanas bija aktuāla. Kādreiz mamma man nopirka jaunu blūzi. Saka, lai pataupu iziešanas reizēm. Tagad vairs neatceros, vai izdevās kaut reizi uzvilkt, vai arī es izaugu ātrāk un blūze palika par mazu. :)
Toreiz adījām, šuvām, tamborējām. Žēl, ka zābakus nepratām uztaisīt. :)
Abas ar draudzeni, katrai zīdainis ratos līdzi, izstāvējām veikalā rindu pēc olām. Toreiz deva noteiktu olu skaitu vienam cilvēkam, un mēs dabūjām olas dubultā. Prieks bija liels. :)
toties skolā vai b/d uzreiz varēja redzēt, kuriem vecākiem vienā un tajā paša veikalā blats :D vienādas importa zandalītes, vienādas ķīniešu kleitas ar savilkumu un lielu banti, tās kleitas labi "griezās" :)
Pārtikas veikalos atceros milzīgās piena peļķes ap piena paku statīviem. un paciņu vajadzēja kratīt, lai redzētu vai nepil, kratīšana kādreiz beidzās bēdīgi.
-
Nezinu, kur tik švaki jums ir bijis!
Arī vates aptiekā pietika.
Drēbes šuvu ateljē, kādas vien gribēju un izdomāju.
Zābakus arī varēja smukus pasūtīt.
Gaļas produktus pasūtījām radiniekam, kurš strādāja gaļas kombinātā un nedēļā reizi sapirka.
Tētis bieži brauca komandējumos un saveda dažādus augļus.
Vienīgi uz ārzemēm netika paceļot.
Dzērāji gan bija un ir joprojām.
Neko šausmīg sliktu par tiem laikiem nevaru teikt un arī tagad nav ne vainas.
-
Ak jā, taupīšanas bija aktuāla.
Jap, no šī sindroma man joprojām grūti tikt vaļā. Tāpat kā no sindroma - kā gan pirkt kaut ko jaunu, ja vēl vecā lieta labi kalpo.
Man gan nepatīk arī mūsdienu patērētāju sabiedrības stils salūzīs, saplīsīs utml., izmetīs un jaunu vietā nopirks - kaut kā tās lietas plīst un lūst arvien vieglāk.
-
o, izraadaas, ir bijushi ne tikai specveikali, bet arii specaptiekas, pilnas ar vati. D
-
Nu neatceros, kad būtu aptiekā beigusies vate.
-
Nezinu, kur tik švaki jums ir bijis!
Tu tici, ka radinieks kombināta veiklā tos gaļas produktus sapirka ? :D
Es gan zinu, ka senčiem bija blats dažos veikalos, braucām "iepirkties" caur dienesta ieeju.
Kaimiņam radinieks uz gaļas fūres brauca, šad tad pieveda uz mājām. Bērnu uzdevums bija pavaktēt ceļa galu vai nebrauc kāds svešais kamēr lielie izkrauj :D
Augļus pirka kastēm, jo nu atkal ne jau oficiāli veiklā tos pirka. Jā, manējie audzēja puķes, un braucot no toreizējās Ļeņingradas un saveda visādas mantas, kādas LV nebija.
Oficiāli veikalu plauktos pārsvarā bija nekvalitatīva un diezgan pabaisa produkcija. cilvēki visādi riktejās, draugu-radu un citāda savstarpējā izdevīguma sistēma bija labi attīstīta, tas tika darīts, lai dzīvošana būtu daudz maz normāla. nu ja tā vispār var teikt. Naudas bija, bet nopirkt par to īsti nebija ko.
-
rutta, un vai tad tas nav "blats", ka no radinieka gaļu dabūjāt? Citi bez tādiem radiniekiem ēda varītās desas, kurām, kā stāsta tualetes papīrs un zāģskaidas jauktas klāt. Cik patiesības nezinu.
-
rutta, un vai tad tas nav "blats", ka no radinieka gaļu dabūjāt? Citi bez tādiem radiniekiem ēda varītās desas, kurām, kā stāsta tualetes papīrs un zāģskaidas jauktas klāt. Cik patiesības nezinu.
es par to pašu. Blats ļoti daudz ko nozīmēja.
-
Nu neatceros, kad būtu aptiekā beigusies vate.
par vati nezinu. Laba manta bija piparmētru tabletes, c-vitamība bumbiņas un glukoze apaļā :D sava veida valūta sētā
-
Nu var jau būt, ka blats.
To, ka radinieks pirka, zinu, jo braucām uz kombināta bodi un jams pēc saraksta saņēma un maksāja.
Nav man diži sliktu atmiņu, nav.
-
Nu var jau būt, ka blats.
To, ka radinieks pirka, zinu, jo braucām uz kombināta bodi un jams pēc saraksta saņēma un maksāja.
Nav man diži sliktu atmiņu, nav.
Tā bija arī mana bērnība. Bērnībai pēc definīcijas sliktām atmiņām nevajadzētu būt.
-
" Un daudzus gadus vēlāk ēdu ĪSTU, GATAVU banānu - kas par smaržu un garšu! Un tad arī sapratu, kā tie padcilvēki tika čakarēti."
Eskimosu, inuitu utt. bērni 1700. gadā arī par banānu nebija pat dzirdējuši. Un ko? Dzīvoja, ķēra roņus un godāja senču tradīcijas.
Izrādās, bijuši čakarēti... :D
Atceros, ka piegādes mašīna agros rītos nobrauca gar veikalu, izkrāva piena, krējuma kastes utt., un tas viss ar visiem vējā plīvojošajiem papīriem pie veikala stāvēja līdz tā atvēršanai, kamēr krāvējs saveda zālē. Nekad neredzēju, ka kaut paciņa vai pudele būtu trūkusi. Atstāj tu šodien kaut ko pie veikala - nospers ar visām ietves flīzēm.
Protams, visu, ko pa kluso varēja izvazāt, izvazāja, bet tagad jau nekas nav mainījies! Tikai ja tolaik par tautas mantas izvazāšanu lielos apjomos varēja arī cietumā ietikt un no partijas izlidot, tad tagad par zagšanu lielos apjomos un prihvatizāciju - tikai miljonāru sarakstā un par partijas bosu.
-
Kombināta bodēs arī no malas jebkurš nevarēja iepirkties. Tāpat kā bija specveikali daudzbērnu ģimenēm, armijas veikali (armijnieku kundzītēm) utt.
-
Vot tagad gan varēja kaut kā pietrūkt- varbūt tik apaļa nebūtu palikusi- it īpaši, kad atmetu smēķēšanu :(
-
Protams, visu, ko pa kluso varēja izvazāt, izvazāja, bet tagad jau nekas nav mainījies! Tikai ja tolaik par tautas mantas izvazāšanu lielos apjomos varēja arī cietumā ietikt un no partijas izlidot, tad tagad par zagšanu lielos apjomos un prihvatizāciju - tikai miljonāru sarakstā un par partijas bosu.
un liela daļa to arī darīja, zudums uz zagšanas rēķina jau bija ierēķināts grāmatvediski. protams, ja uzrāvās, sods bija liels. Un miljonāru saraksti jau ari tapa no šiem blata fīreriem un bijušajiem partijniekiem. tie tak tika pirmie pie lielās privatizācijas utt.
Tauta tika turēta informācijas un normālas preču aprites vakumā. pati sistēma veicināja blata attīstību.
-
Nomade, vot atcerējos, ka netālu bija armijas bode- tur arī šo to varēja nopirkt bez kāda blata.
-
Nomade, vot atcerējos, ka netālu bija armijas bode- tur arī šo to varēja nopirkt bez kāda blata.
Formāli armijas bodē (Ļeņina ielā, netālu no pieminekļa) varēja iepirkties tikai ar militārpersonas apliecību. Bet "varēja sarunāt" arī bez apliecības
-
OK, lai nu paliek banāni, desas un cita h..ņa, neba nu tas ir dzīvē galvenais. Arī 30x mazgātas paketes no veciem palagiem (btw lai atceramies - arī palagi bija deficīts) ir izeja no situācijas, kad vienīgā pilsētas aptieka nav ierindota starp tām, kur "vates netrūkst" (laikam vadītāja nebija kompartijā).
Bet visam pāri atceros bailes...bailes kaut ko atklāti runāt, bailes kritizēt pastāvošo situāciju, bailes ne tā izteikties...bailes, kas šķita ar mātes pienu iezīstas, jo ģimenei bija sāpīgi trāpīts gan Baigajā gadā, gan pēc kara. Vecāmamma visu patiesību par to, kas bijis mans vectētiņš, izstāstīja tikai 1990.gada 5.maijā (nezinu kāpēc, bet šis datums man kaut kā iespiedies atmiņā, diena pēc neatkarības atjaunošanas) - tikai tad viņai beidzot vairs nebija bail.
Un atceros arī savas izjūtas, kad bariņš no manas klases no viena pasākuma 1989.gada ziemā tikām pa taisno savākti uz čeku, lai mīlīgi ar mums aprunātos, - ziniet, man nepatika.
-
Biju siikaalja tajos laikos, daudz neko nefiltreeju, bet 'zekjbikshu izspiedushos celjgalu' trauma ir baigaa joprojaam. :) Drausmiigi nevareeju ciest, ka visu laiku shljuka nost.. brrrr..
-
Man tādu izteiktu baiļu nebija, bet vecāki dikti raustījās, ka tik kaut ko lieku nepateikt.
Jebkurā gadījumā atmiņas par padomju laikiem ir interesantas un nav saistītas ar vēlmi tajos atgriezties. Dzīve iet uz priekšu.
-
Vēl tagad atceros, kā dziedājām pilsētas skvērā ap diviem naktī-
Latviet`s biju, latviet`s būšu, latviet`s mūžam palikšu-
Un par savu tēvuzemi krievam galvu noraušu.
Tak, laikam, tikai palaimējās, ka nesavāca :happy:
-
nu nezinu gan, man gan ne tajos laikos bija slikti, ne arī tagad būtu par ko jāsūdzās. Jābūt elastīgam un jāpiemērojas apstākļiem :) Muļķis, tā sacīt, arī baznīcā dabūs pērienu :)
-
nu nezinu gan, man gan ne tajos laikos bija slikti, ne arī tagad būtu par ko jāsūdzās. Jābūt elastīgam un jāpiemērojas apstākļiem :) Muļķis, tā sacīt, arī baznīcā dabūs pērienu :)
Ne visi spēj būt konformisti un vēl ar to lepoties...
-
jā, Mina, piekrītu :)
pateikšu vēl vairāk - latviešu raksturīgākā īpašība ir par visu gausties...gan tolaik, gan arī tagad :)
-
Un tu, daddy, neesi latvietis. Taapeec tev viss tik labi..
-
Un tu, daddy, neesi latvietis. Taapeec tev viss tik labi..
VO! šitas man pašam neienāca prātā! būs mājās radu raksti jāpapēta :) citādi tiešām kaut kā atšķiros no vidējā-svērtā :D
-
jā, Mina, piekrītu :)
pateikšu vēl vairāk - latviešu raksturīgākā īpašība ir par visu gausties...gan tolaik, gan arī tagad :)
Ja šitais uz mani, tad garām. Negaudos ne tad, ne tagad - nekad tam nav bijis ne laika, ne vēlmes. Pietiek, ja skaidri zinu, ko gribu un ko negribu. Tak ļautiņu, kam mīļākais sporta veids gausties, cik sūdīgi ir tagad un cik labi bija toreiz, riņķī netrūkst.
-
Cilvēki, kas dzīvoja tajos laikos vienkārši dzīvoja un ikdienā jau neanalizēja visu laiku , kas labi , kas slikti. Visādi nesmukumi (dzērāji, vieglas uzvedības sievietes, liekēži) bija tāpat kā tagad, bet tika apkaroti ar metodi "paslaucīt zem tepiķa, lai neredz". Bet to zinot, viena daļa arī drusku pierāvās. Tagad liekas ar tām brīvībām un cilvēka tiesībām ir otrs grāvis paņemts.
Patērētāju KULTA nebija. Un uzskatu , ka tas bija labi savā ziņā. Mani reāli tracina visas īsu laiku normālā kvalitātē esošās preces, kas jau radītas tā, lai kalpotu īsu laiku un pēc tam pērc atkal jaunu.
Par ideoloģiju. Nu tur briesmas, mana mamma bija laba speciāliste, bet nekad netika vadošā amatā - jo nebija partijā. Stājies partijā - būsi vadītāja. Neiestājās. Viņas māsa, kas dzīvoja laukos , laikam iestājās - bija lauku veikala vadītāja. Visādi Ļeņina ordeņi bija. Bet viņa to neņēma nopietni un nelepojās ar to, vienkārši strādāja.
Par ko toreiz cilvēki priecājās, kas viņiem toreiz bija svarīgi? Produkti, drēbes, māja, dzīvoklis? Veselība, draugi, mīlestība? Brīvība, darīt...ko?
-
Es negaužos par padlaikiem -es tos ienīstu Nu nav neviena lieta tāda, kas nebūtu tāpat, vai daudz labāk, ja nebūtu okupēti.
Par innuītu bērniem -tā nelielā atšķirība, ka NEVIENS innuītu bērns nedabūja banānus. Mums vienai kolēģei ielas mājā dzīvoja partijas bonzas. Viņa vienmēr zināja, kad ir bijuši banāni -pēc miskastēm. Bonzām bija savi veikali -ar apelsīniem, banāniem un skotu viskijiem. Kāzu/ bēru veikals bija nožēlojama atblāzma, un veterāni ar savu šķīstošas kafijas bundžu arī
Mēs jau arī nepavisam nedzīvojām slikti pēc to laiku standartiem, savi blati bija, šuvām un adījām.
Var jau būt, ka tieši nosacītas informētības dēļ naids pret to iekārtu un dzīvi bija daudz lielāks .
Prieks bija, ka "izstāvēji"' "izmesto" franču lūpu krāsu armijas veikalā (vismaz 80. vairs apliecības neprasīja[size=78%])
Pie tam jāstāv bija 3 x -pie letes, lai izrakstītu, tad pie kases, lai samaksātu un vēlreiz pie letes lai saņemtu.
Un palieka -nespēja izmest skaistu tukšu nevajadzīgu kastīti. Un lentītes satinu un nolieku -citā smukā kastītē.
[/size]
-
"Par ko toreiz cilvēki priecājās, kas viņiem toreiz bija svarīgi?"
Priecaajaas no sirds taados briizhos:
-
Tos banānus vēl varētu pieciest...bet tā atmosfēra visapkārt, kad visi saprot, ka tiek melots, bet to nedrīkst pieminēt...un kad no tevis prasa ne tikai, lai tu klusējot to paciet, bet var sanākt nopietnas nepatikšanas, jo tu neizrādi gana ticamu entuziasmu :fubar: (kur palika vemjošais smailijs?) Goda vārds, es varētu pieciest visas pārējās figņas, visu ekstru neesamību (nu, higiēniskās paketes tomēr gribētos atstāt), bet paturēt iespēju brīvi domāt un izteikties.
-
Pamēģini pēc gadiem 10-15 brīvi izteikties par islāma ekstrēmistiem, kuri pusaudžiem, kas futbolu skatījušies, nocērt galvas. Tieši tāpat klusējot piecietīsi un savā pagalmā staigāsi melnā paltrakā, ja vispār uzdrošināsies no mājas iziet. Jo pēc tā, kurp pašlaik virzās notikumi, tas ir pat pārāk reāls scenārijs. Pirmā maija parādes varēsi atcerēties ar nostalģiju.
-
Padomju laiki bija forši, man visi laiki liekas forši. Vienīgā trauma no tiem laikiem ir tā, ka vēl tagad nespēju iet pa ielu ar rokassomu un vēl iepirkumu maisiņu!
-
Laikam nebūšu starp tiem, kuri tikai un vienīgi ar nicinājumu atceras padomju laikus. Tāpēc, ka to ko piedzīvoju laikaposmā no 1991. līdz 1997.gadam nenovēlu nevienam ... Sīkumos neanalizēšu, bet .... katram laikam savi plusi un mīnusi ...
Ja no katra laika perioda varētu paņemt tikai plusus .... "Ай Ягода Малина (http://ololo.fm/search/%28%D0%B3%D0%B8%D1%82%D0%B0%D1%80%D0%B0%29%D0%A7%D0%B5%D1%87%D0%B5%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F/%D0%95%D0%BA%D0%B0%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%B8%D0%BD%D0%B0,%D0%95%D0%BA%D0%B0%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%B8%D0%BD%D0%B0+%D0%B0%D0%B9+%D1%8F%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B0+%D0%BC%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D0%B0)"....
-
Laikam nebūšu starp tiem, kuri tikai un vienīgi ar nicinājumu atceras padomju laikus. Tāpēc, ka to ko piedzīvoju laikaposmā no 1991. līdz 1997.gadam nenovēlu nevienam ... Sīkumos neanalizēšu, bet .... katram laikam savi plusi un mīnusi ...
Ja no katra laika perioda varētu paņemt tikai plusus ....
Karoče - avenes, avenes ;)
-
Es nesaprotu vienu, kā cilvēks no šodienas viedokļa raugoties, vispār var jūsmot par padlaikiem? Tiešām "nesapront".
-
Pamēģini pēc gadiem 10-15 brīvi izteikties par islāma ekstrēmistiem, kuri pusaudžiem, kas futbolu skatījušies, nocērt galvas. Tieši tāpat klusējot piecietīsi un savā pagalmā staigāsi melnā paltrakā, ja vispār uzdrošināsies no mājas iziet. Jo pēc tā, kurp pašlaik virzās notikumi, tas ir pat pārāk reāls scenārijs. Pirmā maija parādes varēsi atcerēties ar nostalģiju.
Vot šitas ir īstens latvietis. Negatīvs pret visu esošo un vēl ņaud par nepienākušu nākotni. Galvenais - sēt bažas un nedo Die's par kaut ko priecāties.
Piedo Trix, bet pati ar saviem izteikumiem mani uz šādiem secinājumiem pamudināji.
-
Nevis jūsmot, bet "nenolikt" ...
-
Bet es taču nenolieku, vienkārši atstāstu sajūtas un pieredzēto. Un ar šodienas pieaugušā acīm un prātu redzu, cik šī sistēma bija sapuvusi no galvas. Vai tiešām kāds grib atpakaļ sociālismu????????????????
-
man negribas atkārtoties ...
-
Kurš tad noliek? Vnk stāsta faktus iz to laiku dzīves.
Redz, bija, kam i vates nebija, kur nu kapitālistu paketes. Rindas, blati, komunalkas. 1 mazpadsmitmetru istaba uz 2-4clv ģimeni kā norma. Liegums teikt, ko par režīmu domā. Karjeras apstāšanās pie neesamības partijā un/vai radu esamības kapitālistiskajā rietumos.
U.t.t
-
O, es jau nu gan labi atceros dažādus padlaikus, gan drūmākus, gan gaišākus, gan pēc tam tos ar pilnīgo preču vakuumu, kad stāvējām bezgalīgās rindās, lai nopirktu sviesta paciņu uz galviņas.
Vates nebija gan :)
Mantu kults bija- kam džinsas, tas lielais :)
Un brilles! Fuu, mūžam nesapratīšu tagadējo aizraušanos ar t.s. Šurika brillēm!
Dzērāji bija daudz, kur alus mucas stāvēja, caurām dienām gulšņāja.
Laukos nedzēris traktorists bija retums :)
Skolā tā trakā mācīšanās par Ļeņinu un kongresiem :) partijas vēsture augstskolā, ja nejauši nesaskanēja ar tās pasniedzēju, varēji arī nepabeigt studijas
-
Bet nebija jādala viens "ķiegelītis" uz sešiem cilvēkiem un katram ar savu daļu jādzīvo 7 dienas ... Nebija jācep pankūkas no tritikāles, jo mājās ir viena pudele eļļas un kūtī tritikāles milti ... tas arī viss.
Es nevaru izcelt vienus laikus, kā labākus pār citiem, bet ... diemžēl daudz sliktā ir katros laikos ...
Šobrīd ik dienu skatos uz kolēģi, kuru draud izlikt no dzīvokļa par komunālo maksājumu parādu ... kaut gan, izaudzinājusi lieliskus bērnus, spējusi savlaicīgi samaksāt bankas kredītu par dzīvokli .... tik vien tā nelaime, ka sašķobījās veselība un nauda tika atvēlēta medicīnai, bet komunālie palika otrajā plānā ...
Es neatceros, kad padomijā būtu bijis jāizvēlas starp komunālajiem un veselību ....
P.S. Es neslavinu nevienus laikus, bet arī nezākāju visu, kas ir bijis ...
-
Man arī nav noskaņojuma atkārtoties.
-
Bet es atkārtošos - man ļoti patika padomju laiki un patīk arī šie laiki :) Katrā savs labums un sliktums, bet nekā traģiska nevienos.
-
Izstāvēji desu rindu, dabūji desu un pārlaime. Nu jā, katram savs. :rocking:
-
Izstāvēji desu rindu, dabūji desu un pārlaime. Nu jā, katram savs. :rocking:
Tās rindas ko stāvēju, man kaulus nelauza. + mums bija daudzbērnu ģimeņu veikali, kuros varējām pirkties bez rindas.
-
Man liekas te tiek jauktas divas dazhaadas lietas - tas rezhiims, kuraa mees dziivojaam un muusu skaistaa jauniiba. Mana jauniiba man, protams, patika, bet, es piederu pie tiem, kas apzinaajaas kaadaa rezhiimaa mees dziivojaam, jaa, ne jau visu, tas naaca peec tam, bet taa netaisniibas sajuuta un liekuliiba visapkaart..
-
atceoties padomjlaikus man patīk tas, ka cilvēki bija vai kur kreatīvi... somas no krimplēna gabaliņiem, krājumi no meža, zupa no cirvja kāta... visu salabot, salāpīt, uzcakināt un uzdarināt. ja rokas no pareizās vietas auga, varēja dzīvot.
nepatika tas, ka jāēd bija tas, ko varēja dabūt man nebija ne dārza, ne blatu, medīju visu parastos veikalos, dzīvoju no algas. tiem laikiem pat tīri labas, bet nu nekas gan pāri nepalika, par ko štukot, kur likt...
90-tie gadi... nu nē es negaudīšos par šo laiku. bet bija laime, ka ir Latvija. kaut ar plikiem kartupeļiem. un tad jau pamazām sakārtojās...
kas mani bērni būtu, ja būtu padomjlaiki? vecākā droši vien kāda skolotāja... jaunākā... diesvienzin... tagad - visi ceļi vaļā un tādi apvāršņi, kas man nebija ne iedomājami, ne sasniedzami...
-
kāda skolotāja..mjā.attieksme..tāda nu mums te ir :)
-
Kur tad bija daudzbeērnu veikals bez rindas? 1x nedēļā varēja pirkties, puskilo desas uz bērnu, ja nebija laicīgi rindā, tad pietrūka.
60os gados bodē daudz maz ēdamais bija, bet cilvēkiem nebija naudas, īpaši kolhozniekiem un kalpotājiem. Fabriku strādnieki bija priviliģētāki.
Un tas ārprāts ar dzīvošanu- rindā uzņēma, ja bija mazāk par 4,5 m2 uz galviņu, un tad varēja 20 gadus gaidīt. Uzbūvēt ar neko nevarēja, nebija materiālu, vietas būvei. Noīrēt varēja šo to no privātiem, par lielu naudu t.s. Meitas istabiņu.
Medicīna- ja bija pazīšanās, varēja tikt klāt, ja nē, bezgalīga sēdēšana rindās un jēgas maz, attieksme pagaisa. Varēja maksāt, protams :)
-
Izstāvēji desu rindu, dabūji desu un pārlaime. Nu jā, katram savs. :rocking:
Tās rindas ko stāvēju, man kaulus nelauza. + mums bija daudzbērnu ģimeņu veikali, kuros varējām pirkties bez rindas.
Man gan lauza, īpaši tad, ja paziņoja, ka viss, produkts beidzies 3 cilvēkus pirms tevis.
Un daudzbērnu ģimenes dabūja marcipānu, a Nomade, kā divbērnu ģimenes piederīgais - nekā. Pārdevēja teica, ka man nepienākas. Bācien, a garšīgs marcipāns ta bija , vai ne?
-
atceoties padomjlaikus man patīk tas, ka cilvēki bija vai kur kreatīvi... somas no krimplēna gabaliņiem, krājumi no meža, zupa no cirvja kāta... visu salabot, salāpīt, uzcakināt un uzdarināt. ja rokas no pareizās vietas auga, varēja dzīvot.
nepatika tas, ka jāēd bija tas, ko varēja dabūt man nebija ne dārza, ne blatu, medīju visu parastos veikalos, dzīvoju no algas. tiem laikiem pat tīri labas, bet nu nekas gan pāri nepalika, par ko štukot, kur likt...
90-tie gadi... nu nē es negaudīšos par šo laiku. bet bija laime, ka ir Latvija. kaut ar plikiem kartupeļiem. un tad jau pamazām sakārtojās...
kas mani bērni būtu, ja būtu padomjlaiki? vecākā droši vien kāda skolotāja... jaunākā... diesvienzin... tagad - visi ceļi vaļā un tādi apvāršņi, kas man nebija ne iedomājami, ne sasniedzami...
+ + +
kaut kāda skolotāja ..
Nekas, drīz nebūs arī kaut kādi skolotāji, ja pieņems "jauno modeli" ;)
-
Kur tad bija daudzbeērnu veikals bez rindas? 1x nedēļā varēja pirkties, puskilo desas uz bērnu, ja nebija laicīgi rindā, tad pietrūka.
60os gados bodē daudz maz ēdamais bija, bet cilvēkiem nebija naudas, īpaši kolhozniekiem un kalpotājiem. Fabriku strādnieki bija priviliģētāki.
Un tas ārprāts ar dzīvošanu- rindā uzņēma, ja bija mazāk par 4,5 m2 uz galviņu, un tad varēja 20 gadus gaidīt. Uzbūvēt ar neko nevarēja, nebija materiālu, vietas būvei. Noīrēt varēja šo to no privātiem, par lielu naudu t.s. Meitas istabiņu.
Medicīna- ja bija pazīšanās, varēja tikt klāt, ja nē, bezgalīga sēdēšana rindās un jēgas maz, attieksme pagaisa. Varēja maksāt, protams :)
Nezinu kur Tu dzīvoji, bet mēs dabūjām dzīvokli Zolitūde - 1, četras istabas, 2 sanmezgli, 2 balkoni un lodžija, viss parketā ....
Vēlāk ģimenes apstākļi mainījās, nokļuvām Dzirciemā. Daudzbērnu ģimeņu veikalā rindu praktiski nebija, ja nu kādi 5 - 10 cilvēki priekšā ... bet tikpat ir katrā Rimi :P
-
Dzīvoju Rīgā :)
Kā nu to dzīvokli jūs dabūjāt, diez vai Tu to zini ...
Daudzbērnu rinda bija mazliet prioritārāka par parasto, taču tāpat nepienāca
-
nevis "kaut kāda"bet "kāda". vai matemātikas, vai fizikas. vēl kād varēja piebilst "kaut kāda tur" pilnam komplektam. un jā, kad man bij jāiet mācīties augstskolā, izvēle liela nebij - vai grāmatvedis, vai KĀDS skolotàjs, vai dakteris, pa lielam. ar manām prasmēm, protams.
pašām jums - "nu i attieksme".
-
nevis "kaut kāda"bet "kāda". vai matemātikas, vai fizikas. vēl kād varēja piebilst "kaut kāda tur" pilnam komplektam. un jā, kad man bij jāiet mācīties augstskolā, izvēle liela nebij - vai grāmatvedis, vai KĀDS skolotàjs, vai dakteris, pa lielam. ar manām prasmēm, protams.
pašām jums - "nu i attieksme".
kas tad no tiem 3 sanāca? Skolotāja nē, tātad no 2
-
Atcerieties, Žvaņeckis teica: "Образование высшее техническое, то есть, никакое..."- un visa zāle smējās, jo to inženieru bija nejēgā daudz. Es tikai tagad pa īstam varu novērtēt savu padomju laiku tehnisko izglītību- nu, nebija ne atraktīvi ne kā tur vēl izklaidējoši...bija pasmagi, bet kaut ko iemācīja ar. Iespējas tiešām tagad ir fantastiskas, meita vakar stāstīja, Honkongā esot pat kaut kādas tipa futurologu studijas, zvērīgi dārgas (kā nu ne!)- bet praksē tie bērni ar grūtībām apstrādā informāciju, jo ja nav wikipēdijā, ko tad lai dara, kur lai meklē? Man principā patika, ka tajos laikos nebija uzstādījuma, ka visam ir jābūt viegli un izklaidējoši- jo tā ir maldināšana...mūsdienu cilvēks vispār ir atradinājies sevi motivēt- pamatmotivācijas- nedabūt dzīvokli vai desu- ir izzudušas, bet jaunas vietā nav nākušas. Vai arī nedarbojas, nez kāpēc.
-
nevis "kaut kāda"bet "kāda". vai matemātikas, vai fizikas. vēl kād varēja piebilst "kaut kāda tur" pilnam komplektam. un jā, kad man bij jāiet mācīties augstskolā, izvēle liela nebij - vai grāmatvedis, vai KĀDS skolotàjs, vai dakteris, pa lielam. ar manām prasmēm, protams.
pašām jums - "nu i attieksme".
kas tad no tiem 3 sanāca? Skolotāja nē, tātad no 2
ja pat mani - nekas no trim. aizgāju uz tehnikumu mācīties tobrīd intersantās skaitļojamās mašīnas. nekad neesmu nožēlojusi, ka neaizgāju toreiz uz augstskolu tikai tāpēc, "lai būtu". to paspēju vēlàk, kad atradu sev tīkamu fakultāti jau kad man bija 2 bērni...
-
60os gados bodē daudz maz ēdamais bija, bet cilvēkiem nebija naudas, īpaši kolhozniekiem un kalpotājiem. Fabriku strādnieki bija priviliģētāki.
Un tas ārprāts ar dzīvošanu- rindā uzņēma, ja bija mazāk par 4,5 m2 uz galviņu, un tad varēja 20 gadus gaidīt. Uzbūvēt ar neko nevarēja, nebija materiālu, vietas būvei. Noīrēt varēja šo to no privātiem, par lielu naudu t.s. Meitas istabiņu.
apsveicami, apsveicami, ka 80gadnieki sāk forumā piedalīties :D :D ...kā gan citādi Tu droši zinātu, kā bija 60tajos gados? :)
-
ir jau te tādi, kas ar vecākiem un vecvecākiem sarunājas, daddy...:)
-
Rēķināt pamācīties arī der:)
Cilvēks atceras sevi un apkārtni apmēram no 5 gadu vecuma.
Protams, vecāki arī pastāsta interesantas lietas
-
Starp citu, ja par paketēm, tad arī padlaikos tādas bija! Mums vienu brīdi kaimiņos dzīvoja tehnikuma medmāsa un viņa tirgoja paketes. Astoņdesmito sākumā.
Protams, tās nebija tādas kā mūsdienās, bet tomēr- vienreizējās, ārpusē tāds kā elastīgs tīkliņš, iekšā tāds kā sapresēts lignīns.
Tātad- bija arī tāda manta padomju sievietēm paredzēta, bet ne visām...