Nu uzzīmēsim vēl kādu tēmu...

[Anete Goba]

Trix, tu esi stipra sieviete, taapeec tev taads paarbaudiijums uzsuutiits. Beerni esot taadi, kaadus nu katrs var iztureet. Es buutu pagalam, ja ar mani shitaa beerns manipuleetu. Veel man liekas, ka beerns ir atsities tevii, taa pati spiitiiba, ietiepiiba, palikshana pie sava, neelastiiba spriedumos, "es taa daru, dariishu, iepuutiet man, jo uzskatu, ka man taisniiba".

[reno]

teicu taču  -cienīgs pretinieks

[reno]

bail iedomāties, kā šitādu audzinātu pirms 100 gadiem

[danu]

Trix- Tev tāds Lennenbergas Emīla klons gadījies!  Un ja tā atceras- no Emīla izauga viens prātīgs vīrs- komunālvaldes priekšsēdis! Gadus padsmit vēl pacieties.... būs labi!
Mani puikas bērnībā  arī bija pretstati. Ar vecāko nebija nekādu problēmu pat pusaudžu vecumā, toties jaunākais to kompensēja. Tagad atceroties- tās problēmas liekas smieklīgas un maznozīmīgas. Jā , un ar laika atstarpi skatoties jāatzīst,ka problēmas bija man- bērns,kā spogulis, to visu parādīja.

[flyingcat]

Nē, nu bet Emīls bija savā veidā loģisks. Tāda bezjēdzīga ieriebšana...tiešām grūti saprast. Sist, ēst nedot? Pat, ja drīkstētu, nu nav tak īsti adekvātas metodes. Traki

[Trix]

Vai citur tāpat izpildās?
Vecmāmiņa atļauj pilnīgu ārdīšanos - bērniņam tak jāļauj bla bla bla. Es brīdināju, lūdzu, lai arī viņa mazliet piedomā [krišana zemē nav žēlā uķi-puķi balstiņā "nu nāc taču ģērbies, Jurīti, tētis gaida, tā nevar" tipa pasākums, skapju satura gāšana zemē arī IMHO būtu ieliekama "un tagad mēs šo sakārtosim - tur spilvendrānas, tur zeķītes, cik te ir zeķīšu?" mērcē, nevis "nekas, nekas, es pēc tam savākšu"], bet es tak nejēdzot neko no bērnu audzināšanas.
Tagad pati atzīst, ka ar viņu galā netiek. Ciemos esam tikai visi, ik pa laikam nākas ierobežot plosīšanos, - vienus vairs neatstājam.

Bērnudārzā nesūdzas. Nezinu, vai tur ālējas vai ne (zinu, ka ir pārītis baisāko dauzoņu. Tā kā tie manējo bakstīja, pirms es "ieviesu kārtību", tad viņš laikam pārāk neizpildās, vismaz citus neaiztiek pilnīgi noteikti), bet darbi ir diezgan "interesanti" - reizēm pilnīgi ne par tēmu, bet to es kaut kā saprotu, ka sava doma ir iemetusies un ar pieejamiem līdzekļiem izpildīta. Tas IMHO neieskaitās problēmā.

Citur neatstāju. Jebkādi izbraucieni (minimizēti, cik iespējams, kamēr nebūs sarunājams bērns) ir nonstopa pieskatīšana - it kā mani ne redz, ne ievēro, bet brīnumus vāra tāpat (negribu, lai citiem kaut ko sagāž. It kā jau paši vainīgi, ja atstāj kaut ko salaužamu, bet tas ir mans bērns un es par viņa uzvedību atbildu), tad nākas pieslēgties uzmanības novēršanai - sankcionēti izpētīt, kas atrodams un kā tas darbojas.

Mani bērni nekad nav mēģinājuši speciāli kaut ko virtuvē sacūkāt. Ja darīja, tad centās, kā labāk.

Otrs arī man ir "normāls", kas cenšas, kā nu sanāk.  

Šobrīd mierinājums mazs, bet visi man zināmie "mežoņi" un "šausmoņi" izauguši par pavisam adekvātiem pilsoņiem

Vot ar šito es sevi mierinu, jo smadzenes tam puikam ir.

He, he, gaidīju jau, ka pati vainīga.
Nujā, nemācēju 18 gadu vecumā ar mātes tarakāniem cīnīties, tāpēc tagad ir gana jautras veselības problēmas, un nav iespēju strādāt vairāk, lai nopelnītu vairāk utt. Kas, protams, atsaucas uz brīvā laika daudzumu. Šodien laižu muļķi. Katra datora pauze tiek izmantota, lai atlaistu aci no darba.

[Luīze]

Vismaz Trix ir atbildīga māte, a bērns... tad jau redzēs, kas no viņa izaugs.  :d_w:

[Emīlija]

Varu tikai piekrist reno - tam ir kaut kāda saistība ar to, ka tu, Trix, esi cienīgs pretinieks... nē, ne jau apzinātā, kautkādā zemapziņas līmenī sīks sajūt līdzīgu/līdzvērtīgu raksturu (un nē, es ar to nedomāju, ka tu arī met ola spret sienu vai ko tādu...)

ja kaut kā no šā viedokļa filosofiski paskataš... cīņa par Vadoņa, Alfa tēviņa vietu barā, vai...?

nez, murgoju... kaut kādas tādas asociācijas...

[alex]

Ech! Cik jums te viss aizraujoši. Bezmaz sagribējās vēl vienu sīci uzražot 

[Trix]

ja kaut kā no šā viedokļa filosofiski paskataš... cīņa par Vadoņa, Alfa tēviņa vietu barā, vai...?

Doma laba. Ir jau padomāta.
Šī problēma bija manai māmiņai - ka tikai nezaudētu statusu. Rezultāts bēdīgs.

Mēs ar vīru varam diskutēt, kurš lielāks tēviņš, vai - saprātam esot abās pusēs - sadzīvot, mainoties vietām. Juniors ir dziesma par sevi - individuālists. Vecākais, no tā, cik ir redzams pa virsu - Vēzis nav un nebūs Alfa praktiski nevienā barā. Speciāli neviens viņu grīdā nedzen, pats lien, es mēģinu celt (uzsvērt pozitīvo un labi izdarīto katrā situācijā), bet par izgāztiem podiem neslavēšu vis.
Bet vispār prasītos pēc sakarīga astrologa, jo no tā, cik es saprotu, sūds par Vēzi, bet sīks ir ļoti interesants tips.

[Narcise]

Tā nav cīņa par vietu barā, bet cīņa PAR VARU starp jums abiem, protams, ka tādam sīcim ir skaidri un gaiši jāliek saprast, la vara pieder vecākam,nevis viņam, bet to nav viegli izdarīt, jo tur jūtams baigais raksturs ir apakšā, daudzi tie pieminētie izgājieni ar laušanu, mētāšanu,utt man izskatās pēc PROTESTA, -parādīt ka nu ne jau viņš tagad klausīs Tevi, nekā, - kā gribēs, tā darīs... Lielākā pretruna arī tā, ka kaut arī jāliek stingras robežas, tad bez viņa rakstura laušanas, līdz ar to tas prasīs ļoti daudz pacietības un grūtu, pretrunīgu situāciju, jo ja šādu bērnu lauž, viņš paliek tikai spītīgāks un nejaukāks.
Un vēl, biežāk pamēģināt pielietot nevis pātagas principu, bet burkāna, resp.nevis sodīt, kad kaut ko ne tā izdara vai neklausa, bet apbalvošanas princips par paklausīšanu un labiem darbiem (ne obl.dāvanas, vai kkas cits, ko viņš vēlas, arī uzslavas ir ļoti noderīgs audz.paņēmiens, bet bieži vien atstāts novārtā). Un vēl man ir sajūta, ka tas grūtākais bērns ir identificējies ar apziņu "Es esmu sliktais" un atbilstoši tai rīkojas, bet vajadzētu, lai viņam tā pašizjūta mainās uz "Es esmu labs", tad arī attiecīgi uzvedība var izmainīties uz labo pusi bez visām tām protesta formām.
Un atsevišķa tēma: bērnu lutināšana no vecmāmiņu puses. Tā kā NERETI viņas tajās retajās reizēs, kad tiekas ar mazbērniem, mēdz sačakarēt VISU, ko vecāki līdz tam ir bērnā ieguldījuši ar audzināšanu un izcīnījuši, tad saprotu arī tos vecākus, kuri vnk savus bērnus vecvecākiem neatstāj. Satiekas kopā ar bērniem ar viņiem, bet tikai viņiem neatstāj ne uz stundu, ne ilgāk. Un tad gadās, ka vecvecākiem tomēr pielec, ka kaut kas jāmaina savā "viedās" audzināšanas (lasi-lutināšanas) paņēmienos pret mazbērniem.
Izteicu vnk savas pārdomas,  nepretendējot, ka man noteikti taisnība.

[viesmiiliigs]

Gana lieliem var mēģināt iestāstīt, ka ar omi variet darīt ko gribat, bet ar mums tas cauri neies un būs cita kārtība.

[Trix]

Nuja, muha, tā visa ir standarta teorija. Nevaru te visas nianses izlikt, bet neiet kopā - ja izlasa ar rupjo sietu, cik nu te var pateikt, tad daudz kas it kā atbilst, bet realitātē nelīmējas.

Ņemot vērā, ka viņam laušanas un dauzīšanas gēns izpaužas kopš kādiem 6-7 mēnešiem - kad sāka rāpot un celties kājās (pirms tam neatceros)... Un nevis izjaukt, lai paskatītos, kas iekšā - to es atšķiru, pati palīdzēšu -, bet sist, lai sasistu... Nez, kā būs ar to teoriju par varu un neklausīšanu šajā vecumā... Un tad viņam pat brāļa vēl nebija, pret ko greizsirdību kultivēt. Mīļākās rotaļas - avārijas. Nē, multenēs neko tādu nebija un nav redzējis - neskatījās līdz kādiem 2 gadiem, pēc tam ļoti selektīvi - bez jebkādas vardarbības - es piekasīgi filtrēju. Reklāmas neskatās. Bet lielākā daļa viņa improvizēto "dziesmu" ir par avārijām.
Uzslavas par izdarīto ir kopš bezmaz dzimšanas - par to, kas ir sanācis, par cenšanos pat ja nesanāk, ar tekstu, ka noteikti sanāks, ja mēģinās rīt vēlreiz. Un nevis tehniski atskaitu pantiņu, bet saku, ko domāju - es to sev metodiski gadiem mācīju - teikt pozitīvo citiem...

Protams, pieņemu, ka kaut ko maināmu situācijā varētu izrakt, bet šaubos, ka tas rezultēsies ar kaut ko pozitīvu.
 
Vecvecāks nepāraudzināsies, tas toč.   Zināma nelaime, garš stāsts. 

[rutta]

Varbūt kādam dakterim sīkais jāparāda?
Tas jau nav normāli, ka šitā jāņemas.

[Narcise]

Trix, es taču Tev teicu, ka es nepretendēju, ka man noteikti ir taisnība, jo katrs bērns ir savādāks un Tu jau pati arī esi ļoti spēcīga personība, tā ka nav brīnums, ka Taviem bērniem nederēs nekas no tā, kas citiem...
Nu ko lai saka -cīnies, meklē aizvien ko jaunu, kas vrb beidzot nostrādās...un pieaugot bērni mēdz mainīties arī paši par sevi, tā ka nav jau nekas bezcerīgs.